\u0160oned\u0113\u013c uz viet\u0113jiem kino ekr\u0101niem ir pulka jaunumu: pirmizr\u0101di piedz\u012bvo D\u0101vja S\u012bma\u0146a dokument\u0101l\u0101 filma “Franken\u0161teins 2.0”, t\u0101pat pie skat\u012bt\u0101jiem non\u0101k lietuvie\u0161u autora Karo\u013ca Kaupi\u0146a laikmeta dr\u0101ma “Janv\u0101ra gaisma” par notikumiem 20.\u00a0gadsimta 90.\u00a0gadu s\u0101kum\u0101 \u2013 barik\u0101\u017eu laik\u0101.<\/p>\n
“Zelta globusi”, “Franken\u0161teins 2.0” un “L\u0101cis, lauva, zars”. Jaunumi kino pasaul\u0113<\/p>\n
00:00 \/ 06:08<\/p>\n
\t\t\t\t\t Lejupl\u0101d\u0113t<\/a><\/p>\n Krist\u012bne Simsone \/ Latvijas Radio<\/p>\n Festiv\u0101ls “L\u0101cis, lauva, zars”<\/p>\n Janv\u0101ra vid\u016b filmu skati pied\u0101v\u0101 “L\u0101cis, lauva, zars”, kas tiek pieteikts k\u0101 “m\u016bsdienu filmu festiv\u0101ls”. Lai ar\u012b pied\u0101v\u0101t\u0101 filmu programma ir kino kvalit\u0101tes zi\u0146\u0101 laba un pies\u0101tin\u0101ta ar daudziem z\u012bm\u012bgiem aizvad\u012bt\u0101 gada kinodarbiem no noz\u012bm\u012bg\u0101ko pasaules kinofestiv\u0101lu programm\u0101m,\u00a0no \u017eurn\u0101listikas perspekt\u012bvas raugoties, god\u012bgi b\u016btu pa\u0161\u0137etin\u0101t pas\u0101kuma pieteikum\u0101 izmantoto leksiku.<\/p>\n “L\u0101cis, lauva, zars” ir priv\u0101tas filmu izplat\u012b\u0161anas komp\u0101nijas katalog\u0101 ietverto filmu skates, kuru prim\u0101rais m\u0113r\u0137is tom\u0113r ir \u0161o kinodarbu un l\u012bdz ar to ar\u012b uz\u0146\u0113muma populariz\u0113\u0161ana. J\u0113dziena “kinofestiv\u0101ls” skaidrojumam \u2013\u00a0citi Latvij\u0101 noriso\u0161ie kinofestiv\u0101li at\u0161\u0137iras ar to, ka to programmas tiek veidotas, neaprobe\u017eojoties ar viena uz\u0146\u0113muma p\u0101rst\u0101v\u0113t\u0101m film\u0101m un filmu skates papildinot ar citu pas\u0101kumu kopumu.<\/p>\n “L\u0101cis, lauva, zars” seansi notiks no 16. l\u012bdz 25.\u00a0janv\u0101rim R\u012bg\u0101, C\u0113s\u012bs un Liep\u0101j\u0101. K\u0101 vienu no programmas spilgt\u0101kajiem darbiem v\u0113los izcelt galisie\u0161u re\u017eisora Olivera La\u0161e\u00a0dr\u0101mu “Sir\u0101ts” \u2013 t\u0101 ir soci\u0101li pies\u0101tin\u0101ta ce\u013ca filma, kas metaforiski v\u0113sta par person\u012bgiem zaud\u0113jumiem. Taj\u0101 k\u0101 ietvars ir reiva apmekl\u0113t\u0101ju kom\u016bna Marokas tuksnes\u012b \u2013\u00a0laik\u0101, kad valsti s\u0101k ieskaut kar\u0161.<\/p>\n D\u0101vja S\u012bma\u0146a “Franken\u0161teins 2.0”<\/p>\n Atgrie\u017eoties pie pieteikum\u0101 izskan\u0113ju\u0161\u0101, \u0161\u012bs ned\u0113\u013cas kino jaunumu vid\u016b \u012bpa\u0161i v\u0113los izcelt D\u0101vja S\u012bma\u0146a dokument\u0101lo darbu “Franken\u0161teins 2.0”, kas b\u016bs skat\u0101ms seansos vis\u0101 Latvij\u0101 no 14.\u00a0janv\u0101ra. \u0160is kinodarbs skat\u012bt\u0101ju ieved \u013coti savdab\u0101, mums tepat l\u012bdz\u0101s past\u0101vo\u0161\u0101 pasaul\u0113 \u2013 cilv\u0113ku kopien\u0101, kas ir p\u0101r\u0146emti ar m\u016b\u017e\u012bgas dz\u012bves ideju. Tie ir zin\u0101tnieki, p\u0101rliecino\u0161i run\u0101jo\u0161i pa\u0161pasludin\u0101ti “pravie\u0161i” un tehnokr\u0101ti; vi\u0146us visus vieno v\u0113lme aptur\u0113t cilv\u0113ces mirst\u012bbu. Vieni pl\u0101no sagaid\u012bt to zin\u0101tnes att\u012bst\u012bbas br\u012bdi, kad medic\u012bna b\u016bs tik sp\u0113c\u012bga, ka sp\u0113s apsteigt ietekmi, ko uz m\u016bsu \u0137erme\u0146iem atst\u0101j laiks, citi v\u0113las saglab\u0101t un aug\u0161upiel\u0101d\u0113t savu apzi\u0146u. L\u012bdz\u0101s past\u0101vo\u0161s, protams, ir jaut\u0101jums,<\/p>\n k\u0101 m\u016bsdienu sabiedr\u012bb\u0101 uztveram n\u0101vi \u2013 k\u0101 dz\u012bves da\u013cu un sava veida t\u0101s j\u0113gas esenci vai “sist\u0113mas k\u013c\u016bmi”.<\/p>\n<\/blockquote>\n \u0160is ir klasisk\u0101 st\u0101stniec\u012bb\u0101 veidots darbs, kas liel\u0101koties ie\u0146em v\u0113rot\u0101ja lomu, \u013caujot skat\u012bt\u0101jam pa\u0161am gremd\u0113ties nebeidzamajos jaut\u0101jumos, ko filma, izaicinot m\u016bsu uztveri par fundament\u0101li ierasto lietu k\u0101rt\u012bbu, uzdod.<\/p>\n Pasniegtas “Zelta globusa” balvas<\/p>\n Kino pasaul\u0113 turpin\u0101s balvu sezona \u2013 Holivud\u0101 nule k\u0101 sadal\u012btas “Zelta globusa” balvas. “Zelta globusi”, j\u0101atg\u0101dina, vairs nav Holivudas \u0101rzemju preses asoci\u0101cijas pasniegta balva \u2013 \u0161obr\u012bd balsot\u0101ju rind\u0101s ir ap 400 starptautisku kino kriti\u0137u un \u017eurn\u0101listu, tostarp pieci\u00a0no Latvijas. Balvas un ceremonijas juridiskais statuss \u0161obr\u012bd ir reform\u0113ts k\u0101 pe\u013c\u0146as organiz\u0101cija, kas atrodas mediju korpor\u0101cijas “Penske Media” pasp\u0101rn\u0113. ASV \u0161ai balvai ir liela loma tie\u0161i izklaides telev\u012bzijas p\u0101rrai\u017eu kontekst\u0101. Lai ar\u012b par ceremonijas norisi un dramatur\u0123iju man ir vair\u0101k jaut\u0101jumu\u00a0nek\u0101 atbil\u017eu, balvu sadal\u012bjums \u0161\u0137iet konstrukt\u012bvs (ta\u010du tas noteikti pak\u013causies subjekt\u012bvu skatu mudin\u0101t\u0101m diskusij\u0101m), atskaitot vien nepamatoti mazo uzman\u012bbu Raiena K\u016bglera ASV Dienvidu vamp\u012brdr\u0101mai “Gr\u0113cinieki”<\/a> (Sinners), kas ir viens no formas zi\u0146\u0101 inovat\u012bv\u0101kajiem aizvad\u012bt\u0101 gada darbiem.<\/p>\n Gandar\u012bjums ir ar\u012b par starptautisko (proti, \u0101rpus ASV uz\u0146emto) filmu kl\u0101tb\u016btni \u2013 balsot\u0101jiem p\u0101rst\u0101vot pla\u0161\u0101ku (nek\u0101 iepriek\u0161) \u0123eogr\u0101fisko tv\u0113rumu, tas atspogu\u013cojas ar\u012b nominantu un laure\u0101tu vid\u016b. Piem\u0113ram, lab\u0101k\u0101s filmas kategorij\u0101 puse \u2013 tr\u012bs \u2013 darbi ir\u00a0tapu\u0161i \u0101rpus ASV. Ar\u012b aktieru vid\u016b godalgas sa\u0146\u0113ma ne tikai Holivudas zvaigznes \u2013 laure\u0101tu vid\u016b ir \u012briete D\u017eesija Baklija par darbu Hlojas \u017dao “Hamnet\u0101”, kur vi\u0146a sp\u0113l\u0113 Agnesi, Viljama \u0160eksp\u012bra viedo sievu.<\/p>\n K\u0101 lab\u0101kais dramatiskais aktieris tika izv\u0113l\u0113ts braz\u012b\u013cu aktieris, no seri\u0101la “Narcos” paz\u012bstamais V\u0101gners Moura par lomu tautie\u0161a Klebera Mendosas Filju veidotaj\u0101 politiskaj\u0101 krimin\u0101ldr\u0101m\u0101 “Slepenais a\u0123ents”. Prieks ar\u012b par m\u016bsu \u2013 Zieme\u013cu \u2013\u00a0 re\u0123iona aktieri Stellanu Ska\u0161gordu, kas sa\u0146\u0113ma “Zelta globusu” par darbu norv\u0113\u0123u re\u017eisora Joahima Tr\u012bra film\u0101 “Sentiment\u0101la v\u0113rt\u012bba”<\/a>.<\/p>\n Lab\u0101k\u0101s filmas titulu sa\u0146\u0113ma \u0137\u012bnie\u0161u izcelsmes amerik\u0101\u0146u re\u017eisores Hlojas \u017dao re\u017eis\u0113t\u0101 Megijas O’Farelas rom\u0101na “Hamnets” ekraniz\u0101cija \u2013 st\u0101sts par Viljama \u0160eksp\u012bra sievu Agnesi, abu laul\u012bbu un p\u0101rdz\u012bvoto b\u0113rna zaud\u0113jumu. “Hamnets” ir dzi\u013ci emocion\u0101ls, \u0101rk\u0101rt\u012bgi klasisks darbs, kas sava v\u0113riena zi\u0146\u0101 atg\u0101dina hrestom\u0101tisku grie\u0137u tra\u0123\u0113diju.<\/p>\n Balvu sezona turpin\u0101sies ar Eiropas Kinoakad\u0113mijas balvu ceremoniju, kas norisin\u0101sies 17.\u00a0janv\u0101r\u012b Berl\u012bn\u0113.<\/p>\n Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n\n