Latvijas \u017durn\u0101listu asoci\u0101cija (L\u017dA) kategoriski iebilst pret Kult\u016bras ministrijas (KM) virz\u012btajiem groz\u012bjumiem, kas, aizbildinoties ar tehnisku terminolo\u0123ijas preciz\u0113\u0161anu, faktiski b\u016btiski un nepamatoti ierobe\u017eo mediju iesp\u0113jas inform\u0113t sabiedr\u012bbu par valsts p\u0101rvaldes darb\u012bbu, pausts asoci\u0101cijas pazi\u0146ojum\u0101.<\/p>\n
Taj\u0101 nor\u0101d\u012bts, ka groz\u012bjumu likum\u0101 par presi un citiem masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem m\u0113r\u0137is form\u0101li ir p\u0101r\u0146emt Eiropas regulu, ta\u010du taj\u0101 “pa kluso” tiek ieviesta \u0161\u0137ietami neb\u016btiska v\u0101rda nomai\u0146a, likuma 7. pant\u0101 aizst\u0101jot j\u0113dzienu “nosl\u0113pums” ar “inform\u0101cija”. \u0160\u012b izmai\u0146a nav terminolo\u0123isks s\u012bkums \u2013 t\u0101 radik\u0101li papla\u0161ina aizlieguma tv\u0113rumu, padarot par nepublic\u0113jamu praktiski jebk\u0101du ministriju un iest\u0101\u017eu iek\u0161\u0113jai lieto\u0161anai paredz\u0113tu inform\u0101ciju, uzsver L\u017dA.<\/p>\n
Asoci\u0101cija uzskata, ka t\u0101 ir m\u0113r\u0137tiec\u012bga v\u0113r\u0161an\u0101s pret v\u0101rda br\u012bv\u012bbu un tie\u0161s drauds sabiedr\u012bbas ties\u012bb\u0101m zin\u0101t, k\u0101 tiek \u012bstenota valsts vara. “Tie\u0161i \u0161\u0101da inform\u0101cija, ko b\u016bs iesp\u0113jams nosl\u0113pt, \u017eurn\u0101listiem nepiecie\u0161ama, lai nor\u0101d\u012btu uz negodpr\u0101t\u012bgu, kaitniecisku un pretlikum\u012bgu darb\u012bbu valsts p\u0101rvald\u0113,” uzsv\u0113rts pazi\u0146ojum\u0101.<\/p>\n
T\u0101pat asoci\u0101cija uzsver, ka ir b\u012bstami, ka groz\u012bjumos tiek manipul\u0113ts ar j\u0113dzienu “valsts nosl\u0113puma objekts”, kur\u0161 Valsts nosl\u0113puma likum\u0101 ir defin\u0113ts k\u0101 inform\u0101cija, kas ir valsts nosl\u0113pums vai var tikt atz\u012bta par valsts nosl\u0113pumu.<\/p>\n
P\u0113c asoci\u0101cij\u0101 skaidrot\u0101, tas noz\u012bm\u0113, ka jebkura inform\u0101cija var tikt klasific\u0113ta p\u0113c fakta, tostarp p\u0113c tam, kad medijs to jau ir public\u0113jis. \u0160\u0101da konstrukcija rada past\u0101v\u012bgu draudu mediju darbam, veicina pa\u0161cenz\u016bru un paver iesp\u0113jas politiski motiv\u0113ti v\u0113rsties pret \u017eurn\u0101listiem, pau\u017e \u017eurn\u0101listus p\u0101rst\u0101vo\u0161\u0101 asoci\u0101cija.<\/p>\n
L\u017dA ieskat\u0101 atsauce uz Eiropas Mediju br\u012bv\u012bbas aktu \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 ir nepatiesa un manipulat\u012bva. “V\u0101rda “nosl\u0113pums” aizst\u0101\u0161ana ar v\u0101rdu “inform\u0101cija” nek\u0101d\u0101 veid\u0101 neizriet no \u0161\u012b akta pras\u012bb\u0101m. Glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 Eiropas mediju regul\u0113juma m\u0113r\u0137is ir stiprin\u0101t, nevis v\u0101jin\u0101t preses br\u012bv\u012bbu,” nor\u0101d\u012bts asoci\u0101cijas pazi\u0146ojum\u0101.<\/p>\n
Asoci\u0101cij\u0101 uzsver, ka \u0161is ir “k\u0101rt\u0113jais skandalozais gad\u012bjums, kad ier\u0113d\u0146i un politi\u0137i, aizsedzoties ar \u0101r\u0113jiem normat\u012bvajiem aktiem, m\u0113\u0123ina ierobe\u017eot mediju darbu”. L\u012bdz\u012bgu praksi L\u017dA jau pieredz\u0113ja Visp\u0101r\u012bg\u0101s datu aizsardz\u012bbas regulas ievie\u0161anas laik\u0101, kad datu aizsardz\u012bbas aizseg\u0101 tika m\u0113\u0123in\u0101ts sl\u0113pt sabiedr\u012bbai b\u016btisku inform\u0101ciju.<\/p>\n
T\u0101pat L\u017dA atg\u0101dina par iepriek\u0161\u0113jiem m\u0113\u0123in\u0101jumiem sl\u0113pt amatpersonu deklar\u0101cijas.<\/p>\n
L\u017dA ir \u012bpa\u0161i satraukta par to, ka \u0161\u0101di v\u0101rda br\u012bv\u012bbu ierobe\u017eojo\u0161i labojumi netiek apspriesti ar mediju profesion\u0101laj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m. Vara ir aizst\u0101jusi dialogu ar form\u0101lu sarakst\u012b\u0161anos starp iest\u0101d\u0113m. T\u0101 nav demokr\u0101tiska likumdo\u0161ana, uzskata asoci\u0101cija.<\/p>\n
L\u017dA uzsver \u2013 groz\u012bjumos netiek run\u0101ts par nevain\u012bgu terminolo\u0123ijas mai\u0146u, bet par b\u016btisku aizlieguma tv\u0113ruma p\u0101rb\u012bdi, kas apdraud preses br\u012bv\u012bbu un sabiedr\u012bbas ties\u012bbas uz inform\u0101ciju.<\/p>\n
Asoci\u0101cija pieprasa nekav\u0113joties iz\u0146emt attiec\u012bgos labojumus no likumprojekta, k\u0101 ar\u012b turpm\u0101k jebkuras izmai\u0146as, kas skar mediju darbu, izstr\u0101d\u0101t tikai atkl\u0101t\u0101 dialog\u0101 ar mediju organiz\u0101cij\u0101m. T\u0101pat L\u017dA prasa ar\u012b p\u0101rtraukt likumdo\u0161anas praksi, kas v\u0113rsta uz inform\u0101cijas sl\u0113p\u0161anu.<\/p>\n
Dienu pirms vald\u012bb\u0101 pl\u0101nots lemt par attiec\u012bgajiem groz\u012bjumiem, KM tviter\u012b nor\u0101d\u012bjusi, ka Eiropas Mediju br\u012bv\u012bbas aktam ir j\u0101kalpo k\u0101 \u017eurn\u0101listus iedro\u0161ino\u0161am un mediju neatkar\u012bbu stiprino\u0161am regul\u0113jumam. Kult\u016bras ministre Agnese L\u0101ce<\/a> (P) ir uzdevusi ministrijas kol\u0113\u0123iem p\u0101rskat\u012bt Tieslietu ministrijas<\/a> rosin\u0101tos groz\u012bjumus likum\u0101 un saska\u0146ot pl\u0101not\u0101s redakcijas ar \u017eurn\u0101listu un mediju organiz\u0101cij\u0101m.<\/p>\n Likuma par presi un citiem masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem groz\u012bjumi paredz vair\u0101kas izmai\u0146as ar\u012b bez t\u0101m, pret kur\u0101m iebilst L\u017dA.<\/p>\n L\u012bdz ar groz\u012bjumiem likum\u0101 tiek ieviestas defin\u012bcijas t\u0101diem ar medijiem saist\u012btiem apz\u012bm\u0113jumiem k\u0101 mediju pakalpojums, mediju pakalpojumu sniedz\u0113js, tie\u0161saistes platforma, masu inform\u0101cijas l\u012bdzeklis un patiesais labuma guv\u0113js.<\/p>\n T\u0101pat papildin\u0101ts likuma pants, kas nosaka masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ca dibin\u0101\u0161anu. L\u012bdz ar groz\u012bjumiem tiek noteikts, ka masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ca dibin\u0101\u0161ana vai elektronisk\u0101 pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013ca programmas vai pakalpojuma izveido\u0161ana ir oblig\u0101ti piesak\u0101ma ierakst\u012b\u0161anai masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013cu re\u0123istr\u0101, iesniedzot pieteikumu.<\/p>\n Pl\u0101nots ar\u012b noteikt, ka pirms masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ca re\u0123istr\u0113\u0161anas Uz\u0146\u0113mumu re\u0123istrs (UR) l\u016bdz Kult\u016bras ministrijas atzinumu par masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ca atbilst\u012bbu \u0161im likumam un citiem normat\u012bvajiem aktiem mediju pakalpojumu jom\u0101.<\/p>\n T\u0101pat mediju pakalpojumu sniedz\u0113jiem l\u012bdz k\u0101rt\u0113j\u0101 gada 1. j\u016blijam UR b\u016bs j\u0101iesniedz p\u0101rskats par iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101 sa\u0146emto publisko finans\u0113jumu valsts rekl\u0101mai un rekl\u0101mas ie\u0146\u0113mumiem no tre\u0161o valstu publiskaj\u0101m iest\u0101d\u0113m. UR valsts not\u0101rs iesniegto dokumentu pievienos attiec\u012bg\u0101 masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ca re\u0123istr\u0101cijas lietai un iek\u013caus to re\u0123istr\u0101cijas lietas publiskaj\u0101 da\u013c\u0101, nep\u0101rbaudot iesniegt\u0101s inform\u0101cijas atbilst\u012bbu faktiski sa\u0146emtaj\u0101m summ\u0101m un nepie\u0146emot atsevi\u0161\u0137u l\u0113mumu.<\/p>\n Ja mediju nodro\u0161in\u0101t\u0101js ir juridiska persona vai veidojums, kas re\u0123istr\u0113ts cit\u0101 ES dal\u012bbvalst\u012b, pieteikum\u0101 par medija re\u0123istr\u0101ciju pievieno ar\u012b inform\u0101ciju no attiec\u012bg\u0101s valsts par t\u0101 patiesajiem labuma guv\u0113jiem saska\u0146\u0101 ar tur sp\u0113k\u0101 eso\u0161ajiem noteikumiem.<\/p>\n Savuk\u0101rt, ja mediju pakalpojumu sniedz\u0113js nav re\u0123istr\u0113ts UR vai cit\u0101 ES dal\u012bbvalsts re\u0123istr\u0101, pirms pieteikuma iesnieg\u0161anas tam j\u0101re\u0123istr\u0113 savs patiesais labuma guv\u0113js UR patieso labuma guv\u0113ju re\u0123istr\u0101 saska\u0146\u0101 ar likumu.<\/p>\n K\u0101 apgalvija KM Sabiedrisko attiec\u012bbu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Lita Kokale, likuma izmai\u0146as patlaban netiekot virz\u012btas apstiprin\u0101\u0161anai Ministru kabinet\u0101.<\/p>\n KM atz\u012bm\u0113, ka Tieslietu ministrija (TM), virzot izmai\u0146as likum\u0101, ministrijai iesniegusi aptuveni 70 priek\u0161likumu, tostarp ar\u012b “tehniskus labojumus”, kuru vid\u016b ir priek\u0161likums, kas izsaucis L\u017dA neapmierin\u0101t\u012bbu.<\/p>\n KM uzsver, ka t\u0101 nevienu br\u012bdi un nek\u0101d\u0101 veid\u0101 nav v\u0113l\u0113jusies ierobe\u017eot \u017eurn\u0101listu darbu. Tagad iecer\u0113ts p\u0101rskat\u012bt TM rosin\u0101tos groz\u012bjumus likum\u0101 un saska\u0146otas pl\u0101not\u0101s redakcijas ar \u017eurn\u0101listu un mediju organiz\u0101cij\u0101m. Tik\u0161an\u0101s ar L\u017dA paredz\u0113ta tre\u0161dien, 14. janv\u0101r\u012b. Savuk\u0101rt p\u0113c diskusij\u0101m ar nozari likuma izmai\u0146as pl\u0101nots virz\u012bt apstiprin\u0101\u0161anai vald\u012bb\u0101.<\/p>\n Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>