{"id":1023,"date":"2025-09-21T18:57:07","date_gmt":"2025-09-21T18:57:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/1023\/"},"modified":"2025-09-21T18:57:07","modified_gmt":"2025-09-21T18:57:07","slug":"latviesu-valodas-nakotne-briesmas-vai-parejas-stavoklis-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/1023\/","title":{"rendered":"Latvie\u0161u valodas n\u0101kotne \u2013 briesmas vai p\u0101rejas st\u0101voklis?\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Latvie\u0161u valodas dominant\u0101 loma jaunie\u0161u digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 \u2013 atdz\u012bvojo\u0161s paradokss vai nepaman\u012bta kr\u012bze?<\/p>\n<p>Latvijas jaunie\u0161u valodas paradumi digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 ir k\u013cuvu\u0161i par karst\u0101m debat\u0113m. Lai gan p\u0113t\u012bjumi liecina, ka ang\u013cu valoda domin\u0113 virtu\u0101laj\u0101 sazi\u0146\u0101, da\u017ei eksperti un instit\u016bcijas neredz pamatu liel\u0101m ba\u017e\u0101m, kam\u0113r citi br\u012bdina par valodas n\u0101kotni draudo\u0161u briesmu ainu. Vai tie\u0161\u0101m jaunie\u0161i piln\u012bb\u0101 aizmirst latvie\u0161u valodu, vai ar\u012b \u0161\u012b ir p\u0101rejas stadija, kas rakstur\u012bga jaunie\u0161u paaudzei?<\/p>\n<p>Digit\u0101l\u0101s pasaules magn\u0113tisms un latvie\u0161u valodas poz\u012bcijas<\/p>\n<p>Nesenie p\u0113t\u012bjumi, tostarp Latvie\u0161u valodas a\u0123ent\u016bras (LVA) veiktie, atkl\u0101j datus, kas rada gan mierin\u0101jumu, gan satraukumu. Lai gan 73% jaunie\u0161u m\u016bziku klaus\u0101s ang\u013cu valod\u0101 un 61% filmas un seri\u0101lus skat\u0101s taj\u0101 pa\u0161\u0101 valod\u0101, bet 94% jaunie\u0161u soci\u0101lajos t\u012bklos izv\u0113las ang\u013cu valodu komunik\u0101cijai, tom\u0113r situ\u0101cija nav tik dr\u016bma, k\u0101 var\u0113tu \u0161\u0137ist. P\u0113t\u012bjumi nor\u0101da, ka jaunie\u0161i latvie\u0161u valodu joproj\u0101m galvenok\u0101rt lieto sav\u0101s \u0123imen\u0113s un tie\u0161\u0101s sarun\u0101s ar draugiem, lai gan arvien bie\u017e\u0101k ang\u013cu valodu izmanto, lai prec\u012bz\u0101k izteiktu savas saj\u016btas vai aprakst\u012btu konkr\u0113tas situ\u0101cijas, jo ang\u013cu valod\u0101 bie\u017ei vien ir vienk\u0101r\u0161\u0101ki un kodol\u012bg\u0101ki v\u0101rdi. Interesanti, ka jaunie\u0161u pa\u0161u v\u0113rt\u0113jums par latvie\u0161u un ang\u013cu valodu zin\u0101\u0161anu l\u012bmeni ir gandr\u012bz identisks.<\/p>\n<p>Tom\u0113r da\u017ei eksperti pau\u017e dzi\u013c\u0101kas ba\u017eas. Soci\u0101l\u0101s psiholo\u0123ijas p\u0113tnieks Ivars Austers uzskata, ka satraukumam ir pamats, pirms situ\u0101cija sasniegusi punktu, no kura vairs nav atgrie\u0161an\u0101s, sal\u012bdzinot to ar potenci\u0101lo \u012arijas scen\u0101riju. Savuk\u0101rt v\u0113stures skolot\u0101js Valdis Kli\u0161\u0101ns nov\u0113rojis, ka jaunie\u0161i ne tikai run\u0101, bet ar\u012b dom\u0101 angliski, bie\u017ei vien mekl\u0113jot tulkojumu no ang\u013cu uz latvie\u0161u valodu, kas liecina par latvie\u0161u valodas statusa samazin\u0101\u0161anos vi\u0146u apzi\u0146\u0101 no dzimt\u0101s uz otru valodu. Vi\u0146\u0161 pat pau\u017e, ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0101cija ir dramatiska un dr\u012bz var k\u013c\u016bt katastrof\u0101la, uzsverot, ka \u0161\u0101ds drauds latvie\u0161u valodai nav bijis pat padomju okup\u0101cijas laik\u0101.<\/p>\n<p>Starp zin\u0101tnieku viedok\u013ciem un ministrijas nost\u0101ju<\/p>\n<p>Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija (IZM) gan pau\u017e mier\u012bg\u0101ku skat\u012bjumu, neredzot pamatu lielam satraukumam. Tiek uzsv\u0113rts, ka jaunie\u0161u valoda ir specifiska un laika gait\u0101 main\u0101s, jaunie\u0161iem pieaugot, t\u0101 piel\u0101gojas liter\u0101rajai valodai. LVA projektu koordinatore Just\u012bne Bondare nor\u0101da, ka ang\u013cu valoda, visticam\u0101k, nep\u0101r\u0146ems latvie\u0161u valodas lietojumu jaunie\u0161u vid\u016b, ta\u010du ir svar\u012bgi veicin\u0101t izpratni par daudzvalod\u012bbas noz\u012bmi m\u016bsdien\u0101s. P\u0113t\u012bjumi ar\u012b neliecina par jaunie\u0161u negat\u012bvu attieksmi pret latvie\u0161u valodu vai nacion\u0101lo identit\u0101ti. Tom\u0113r tiek atz\u012bts, ka latvie\u0161u valodas redzam\u012bbas un dzirdam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 ir \u013coti svar\u012bga, jo tie\u0161i soci\u0101lo t\u012bklu telpa ir jaunie\u0161iem aktu\u0101l\u0101k\u0101. Lai to veicin\u0101tu, tiek rosin\u0101tas da\u017e\u0101das akcijas un konkursi, k\u0101 ar\u012b aicin\u0101ts populariz\u0113t saturu latvie\u0161u valod\u0101, kas konkur\u0113tu ar glob\u0101lo pied\u0101v\u0101jumu.<\/p>\n<p>Situ\u0101cija ir sare\u017e\u0123\u012bta, jo ang\u013cu valoda pied\u0101v\u0101 pla\u0161\u0101kas iesp\u0113jas identit\u0101tes konstru\u0113\u0161anai un soci\u0101lajai integr\u0101cijai jaunie\u0161u vid\u016b, \u013caujot viegl\u0101k komunic\u0113t ar cilv\u0113kiem no da\u017e\u0101d\u0101m kult\u016br\u0101m un ieg\u016bt jaunus draugus. Neskatoties uz to, ka latvie\u0161u valoda joproj\u0101m ir domin\u0113jo\u0161\u0101 agr\u0101s apguves un lietojuma d\u0113\u013c daudz\u0101s noz\u012bm\u012bg\u0101s jom\u0101s, ang\u013cu valodas visuresam\u012bba digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 tom\u0113r var mazin\u0101t latvie\u0161u valodas lietojumu.<\/p>\n<p>Valodas n\u0101kotne \u2013 kop\u012bga atbild\u012bba<\/p>\n<p>Lai gan ir skaidrs, ka digit\u0101l\u0101 pasaule ar sav\u0101m glob\u0101laj\u0101m tendenc\u0113m rada spiedienu uz latvie\u0161u valodu, nav vienotas atbildes uz jaut\u0101jumu, vai t\u0101 ir \u012bslaic\u012bga probl\u0113ma vai ilgtermi\u0146a drauds. Lai gan jaunie\u0161i latvie\u0161u valodu joproj\u0101m saista ar savu identit\u0101ti un pieder\u012bbu Latvijai, ir nepiecie\u0161ams nep\u0101rtraukti mekl\u0113t jaunus veidus, k\u0101 padar\u012bt latvie\u0161u valodu pievilc\u012bgu un pieejamu digit\u0101laj\u0101 laikmet\u0101. Tas noz\u012bm\u0113 ne tikai veidot interesantu saturu, bet ar\u012b atbalst\u012bt valodu tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bbu, lai latvie\u0161u valoda sp\u0113tu konkur\u0113t glob\u0101laj\u0101 inform\u0101cijas telp\u0101. P\u0113tnieki un skolot\u0101ji vienbals\u012bgi uzsver, ka ar jaunie\u0161iem ir j\u0101run\u0101 par to, k\u0101da ir latvie\u0161u valodas noz\u012bme, k\u0101di ir kop\u012bgie identit\u0101tes pamati un k\u0101 m\u0113s varam saglab\u0101t savu valodu un kult\u016bru n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m. Galu gal\u0101, valodas saglab\u0101\u0161ana un att\u012bst\u012bba ir kop\u012bga atbild\u012bba, kas prasa gan individu\u0101lu apzin\u012bgumu, gan valsts m\u0113r\u0137tiec\u012bgu politiku, lai nodro\u0161in\u0101tu latvie\u0161u valodas ilgtsp\u0113ju digit\u0101laj\u0101 un arvien main\u012bgaj\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvie\u0161u valodas dominant\u0101 loma jaunie\u0161u digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 \u2013 atdz\u012bvojo\u0161s paradokss vai nepaman\u012bta kr\u012bze? Latvijas jaunie\u0161u valodas paradumi digit\u0101laj\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":1024,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,707,28,29,706,32,33,22,705,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,708,21],"class_list":{"0":"post-1023","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-anglu-valoda","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-digitala-vide","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-jauniesi","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-popularakas-zinas","28":"tag-popularakaszinas","29":"tag-top-stories","30":"tag-topstories","31":"tag-valodas-lietojums","32":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1023","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1023"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1023\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1024"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1023"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1023"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1023"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}