{"id":103648,"date":"2026-01-13T22:35:21","date_gmt":"2026-01-13T22:35:21","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/103648\/"},"modified":"2026-01-13T22:35:21","modified_gmt":"2026-01-13T22:35:21","slug":"aiz-cipariem-ir-isti-berni-vai-latvija-ir-apdraudetas-skolas-socialie-uznemumi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/103648\/","title":{"rendered":"Aiz cipariem ir \u012bsti b\u0113rni, vai Latvij\u0101 ir apdraud\u0113tas skolas \u2013 soci\u0101lie uz\u0146\u0113mumi?"},"content":{"rendered":"<p>                                <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/2025082123075668a77c9c0ffbc.jpeg.jpeg\" alt=\"Edgars \u010cerkovskis. Publicit\u0101tes foto.\" class=\"w-full\"\/><\/p>\n<p class=\"caption mt-3 mb-6 font-serif\">\n                                                                                                Edgars \u010cerkovskis. Publicit\u0101tes foto.                             <\/p>\n<p class=\"abstract not-prose pt-[0.25rem] md:pt-[0.5rem] md:pb-[0.75rem]\">\n                            \u0160obr\u012bd Latvij\u0101 akt\u012bvi darbojas 278 soci\u0101lie uz\u0146\u0113mumi, no kuriem 23% darboj\u0101s izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101, starp tiem ir 19 priv\u0101t\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des \u2013 skolas. \u0160\u0101da uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas forma nav st\u0101sts par pe\u013c\u0146u, \u0161\u012bs skolas\u00a0 pilda svar\u012bgu soci\u0101lo misiju un sniedz b\u016btisku nemateri\u0101lo ieguvumu.\n                        <\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Nereti t\u0101s dibin\u0101ju\u0161i vec\u0101ki vai nozares profesion\u0101\u013ci, kuri nav sp\u0113ju\u0161i sa\u0146emt nepiecie\u0161amo no eso\u0161\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas. \u0160\u012bs skolas ir patv\u0113rums, dro\u0161a m\u0101c\u012bbu vide un iesp\u0113ja sa\u0146emt izgl\u012bt\u012bbu b\u0113rniem ar \u012bpa\u0161\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s trauc\u0113jumiem, k\u0101 ar\u012b b\u0113rniem, kuri tradicion\u0101l\u0101 skol\u0101 sask\u0101ru\u0161ies ar bulingu vai nav sp\u0113ju\u0161i iejusties k\u0101du citu iemeslu d\u0113\u013c. Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas izstr\u0101d\u0101tais finans\u0113\u0161anas modelis \u201cProgramma skol\u0101\u201d \u0161\u012b br\u012b\u017ea redakcij\u0101 b\u016btiski apdraud \u0161\u0101du skolu past\u0101v\u0113\u0161anu n\u0101kotn\u0113, t\u0101p\u0113c svar\u012bgi apzin\u0101ties soci\u0101lo uz\u0146\u0113mumu noz\u012bmi izgl\u012bt\u012bb\u0101 un noteikt iz\u0146\u0113muma nosac\u012bjumus finans\u0113juma sa\u0146em\u0161anai.\u00a0<\/p>\n<p class=\"h3\" style=\"margin-left:0.0px;\">Soci\u0101lie uz\u0146\u0113mumi izdara to, ko nesp\u0113ja sist\u0113ma\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Jaunais modelis paredz, ka finans\u0113jums tiek apr\u0113\u0137in\u0101ts katrai izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101dei, \u0146emot v\u0113r\u0101 t\u0101s \u012bstenoto izgl\u012bt\u012bbas programmu apm\u0113ru &#8211; kla\u0161u komplektu un izgl\u012btojamo skaitu, atbalsta un administr\u0101cijas person\u0101lu. Neizpildot krit\u0113rijus, valsts finans\u0113jums tiks samazin\u0101t vai netiks pie\u0161\u0137irts visp\u0101r, ta\u010du krit\u0113riji par noteiktu skol\u0113nu skaitu klas\u0113 ir piln\u012bg\u0101 pretrun\u0101 ar skolu \u2013 soci\u0101lo uz\u0146\u0113mumu pieeju, kur tiek veidotas mazas klases, kas ikviens b\u0113rns sa\u0146emtu person\u012bgu pieeju. Nosakot minim\u0101lo skol\u0113nu skaitu finans\u0113juma sa\u0146em\u0161anai, paz\u016bd soci\u0101lo uz\u0146\u0113mumu misijas j\u0113ga. Vadot Ekonomikas un kult\u016bras augstskolas ma\u0123istra studiju programmu \u201cAprites ekonomika un soci\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba\u201d, ar studentiem daudz un pla\u0161i esam diskut\u0113ju\u0161i par soci\u0101lo uz\u0146\u0113mumu lomu, secinot, ka izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101 tie nereti paveic to, ko sist\u0113ma l\u012bdz \u0161im vienk\u0101r\u0161i nav sp\u0113jusi.\u00a0<\/p>\n<p class=\"h3\" style=\"margin-left:0.0px;\">B\u0113rni ar fizisku vai intelektu\u0101lu invalidit\u0101ti<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101 soci\u0101lie uz\u0146\u0113mumi ir \u012bpa\u0161i svar\u012bga b\u0113rniem, kuriem nav piem\u0113rotas lielas skolas un lielas klases. K\u0101 jau min\u0113ts, tie bie\u017ei ir b\u0113rni ar fizisku vai intelektu\u0101lu invalidit\u0101ti, b\u0113rni ar individu\u0101l\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, un b\u0113rni, kuri aizg\u0101ju\u0161i no visp\u0101rizgl\u012btojo\u0161\u0101m skol\u0101m, jo tur infrastrukt\u016bra nav bijusi piel\u0101gota vi\u0146u vajadz\u012bb\u0101m vai vi\u0146i cietu\u0161i no bulinga vai vardarb\u012bbas, un klases biju\u0161as p\u0101r\u0101k lielas, lai skolot\u0101ji sp\u0113tu vi\u0146iem velt\u012bt pietiekamu uzman\u012bbu. Tie ir ar\u012b b\u0113rni ar m\u0101c\u012bbu gr\u016bt\u012bb\u0101m, autismu, uzved\u012bbas trauc\u0113jumiem, soci\u0101lajiem riskiem vai cit\u0101m \u012bpa\u0161\u0101m vajadz\u012bb\u0101m.\u00a0<\/p>\n<p class=\"h3\" style=\"margin-left:0.0px;\">L\u012bdz iek\u013caujo\u0161ai izgl\u012bt\u012bbai v\u0113l t\u0101ls ce\u013c\u0161 ejams\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Lai gan ministrija nor\u0101da, ka \u0161obr\u012bd jau akt\u012bvi tiek str\u0101d\u0101ts, lai nodro\u0161in\u0101tu iek\u013caujo\u0161o izgl\u012bt\u012bbu ikvien\u0101 skol\u0101, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka l\u012bdz tam v\u0113l t\u0101ls ce\u013c\u0161 ejams, turkl\u0101t, 2% papildus finans\u0113jums atbalsta pas\u0101kumiem, kas noz\u012bm\u0113tu iesp\u0113ju algot skolot\u0101ju pal\u012bgu, nerisin\u0101s daudzu \u0161o b\u0113rnu probl\u0113mas. Ja atra\u0161an\u0101s liel\u0101 klas\u0113, milz\u012bg\u0101 skolas \u0113k\u0101, kur\u0101 ik dienu m\u0101c\u0101s daudzi simti b\u0113rnu rada trauksmi, stresu un gr\u016bt\u012bbas koncentr\u0113ties, papildus person\u0101ls nepal\u012bdz\u0113s.\u00a0<\/p>\n<p class=\"h3\" style=\"margin-left:0.0px;\">Latvij\u0101 augst\u0101kais bulinga r\u0101d\u012bt\u0101js ES<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Tas neb\u016bs risin\u0101jums ar\u012b b\u0113rniem, kuri cietu\u0161i no bulinga (m\u0101c\u012bbu vid\u0113 \u012bstenotas apzin\u0101tas psiholo\u0123iskas teroriz\u0113\u0161anas). OECD Starptautisk\u0101s skol\u0113nu nov\u0113rt\u0113\u0161anas programmas (OECD PISA) p\u0113t\u012bjum\u0101 min\u0113ts, ka Latvij\u0101 35,5% b\u0113rnu da\u017eas reizes m\u0113nes\u012b un bie\u017e\u0101k piedz\u012bvoju\u0161i savu skolas biedru \u0146irg\u0101\u0161anos par vi\u0146iem. Tas bija augst\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js ne tikai Baltijas valst\u012bs (Lietuv\u0101 attiec\u012bgais r\u0101d\u012bt\u0101js sasniedza 22,6%, Igaunij\u0101 \u2013 25,4%), bet ar\u012b vis\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101, un tas ir rezult\u0101ts nesak\u0101rtotai skolu videi. Kad bulinga d\u0113\u013c \u0123imene lemj par skolas mai\u0146u, tas jau ir skaidrs sign\u0101ls, ka situ\u0101cija ir eskal\u0113jusies p\u0101r\u0101k t\u0101lu un vien\u012bgais, kas var pal\u012bdz\u0113t, ir vides mai\u0146a. Neb\u016btu taisn\u012bgi vai pat cilv\u0113c\u012bgi liegt \u0161iem b\u0113rniem iesp\u0113ju m\u0101c\u012bties dro\u0161\u0101 vid\u0113, maz\u0101s klas\u0113s, liekot atgriezties tradicion\u0101l\u0101 skol\u0101. Tas kardin\u0101li samazin\u0101tu vi\u0146u motiv\u0101ciju m\u0101c\u012bties un negat\u012bvi ietekm\u0113tu ne tikai sekmes, bet att\u012bst\u012bbu kopum\u0101.\u00a0<\/p>\n<p class=\"h3\" style=\"margin-left:0.0px;\">Jaunais finans\u0113juma modelis var rad\u012bt milz\u012bgus sare\u017e\u0123\u012bjumus soci\u0101lajiem uz\u0146\u0113mumiem<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Apel\u0113jot pie vienl\u012bdz\u012bbas principa ministrija finans\u0113jum\u0101 pretnostata valsts un priv\u0101to sektoru, tostarp soci\u0101los uz\u0146\u0113mumus. Ta\u010du svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka \u0161iem b\u0113rniem ir vajadz\u012bga nevis vienl\u012bdz\u012bba, bet padzi\u013cin\u0101ta izpratne par izaicin\u0101jumiem, ar ko vi\u0146i saskaras, individu\u0101la pieeja, atbalsts un dro\u0161a, mierpilna vide. Jaunais finans\u0113juma modelis var rad\u012bt milz\u012bgus sare\u017e\u0123\u012bjumus tiem soci\u0101lajiem uz\u0146\u0113mumiem, kas ir sa\u0146\u0113mu\u0161i ESF+ finans\u0113juma ieguld\u012bjumus, taj\u0101 skait\u0101 ALTUM grantus skol\u0101m par vair\u0101k nek\u0101 1,1 miljoniem eiro vai aizdevumus tie\u0161i ar m\u0113r\u0137i att\u012bst\u012bt izgl\u012bt\u012bbas pakalpojumus mazaizsarg\u0101t\u0101m iedz\u012bvot\u0101ju grup\u0101m. T\u0101d\u0113j\u0101di tiktu apdraud\u0113ts tiesisk\u0101s pa\u013c\u0101v\u012bbas princips, jo sa\u0146\u0113m\u0113ji labtic\u012bgi uz\u0146\u0113mu\u0161i saist\u012bbas, balstoties uz eso\u0161o tiesisko regul\u0113jumu izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101.<\/p>\n<p class=\"h3\" style=\"margin-left:0.0px;\">Soci\u0101lajiem uz\u0146\u0113mumiem j\u0101\u013cauj turpin\u0101t savu misiju\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">Lai saglab\u0101tu b\u0113rniem ir iesp\u0113ju m\u0101c\u012bties un skol\u0101m \u2013 soci\u0101lajiem uz\u0146\u0113mumiem turpin\u0101t \u012bstenot savu misiju, ir b\u016btiski jaunaj\u0101 model\u012b noteikti iz\u0146\u0113mumu saist\u012bb\u0101 ar izgl\u012btojamo skaitu klas\u0113 t\u0101m izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m, kuras ir re\u0123istr\u0113tas Labkl\u0101j\u012bbas ministrijas soci\u0101lo uz\u0146\u0113mumu re\u0123istr\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka, pie\u0161\u0137irot soci\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113muma statusu, \u012bpa\u0161i tiek v\u0113rt\u0113ts izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des pienesums sabiedr\u012bbai un kopienai, pieeja, k\u0101d\u0101 veid\u0101 tiek nodro\u0161in\u0101ts izgl\u012bt\u012bbas pakalpojums.\u00a0<\/p>\n<p style=\"margin-left:0.0px;\">B\u016btiski saprast, ka soci\u0101lie uz\u0146\u0113mumi izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101 nav \u201calternat\u012bva\u201d vai \u201c\u0113rts risin\u0101jums\u201d, bet gan valsts partneris, kas sniedz atbalstu tiem b\u0113rniem un \u0123imen\u0113m, kuru vajadz\u012bbas tradicion\u0101l\u0101 sist\u0113ma nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t. Ja patiesi v\u0113lamies iek\u013caujo\u0161u un kvalitat\u012bvu izgl\u012bt\u012bbu visiem b\u0113rniem, finans\u0113\u0161anas sist\u0113mai ir j\u0101atspogu\u013co \u0161\u012b realit\u0101te, saglab\u0101jot iesp\u0113ju \u0161\u012bm skol\u0101m darboties maz\u0101s klas\u0113s un nodro\u0161in\u0101t personaliz\u0113tu pieeju. Iz\u0146\u0113muma nosac\u012bjumi \u0161\u012bm izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m nav privil\u0113\u0123ija, bet nepiecie\u0161am\u012bba un ieguld\u012bjums taisn\u012bg\u0101, atbild\u012bg\u0101 un b\u0113rna interes\u0113m atbilsto\u0161\u0101 izgl\u012bt\u012bbas politik\u0101.<\/p>\n<p>Autors ir Ekonomikas un kult\u016bras augstskolas doc\u0113t\u0101js, Latvijas Soci\u0101l\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas asoci\u0101cijas padomes loceklis.<\/p>\n<p>\n                                                                                                    Rekl\u0101ma\n                                                                                            <\/p>\n<p>\n                                                                                                    Rekl\u0101ma\n                                                                                            <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Edgars \u010cerkovskis. Publicit\u0101tes foto. \u0160obr\u012bd Latvij\u0101 akt\u012bvi darbojas 278 soci\u0101lie uz\u0146\u0113mumi, no kuriem 23% darboj\u0101s izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101, starp&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":103649,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-103648","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115890180754594340","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/103648","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=103648"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/103648\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/103649"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=103648"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=103648"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=103648"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}