{"id":104369,"date":"2026-01-14T13:30:07","date_gmt":"2026-01-14T13:30:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/104369\/"},"modified":"2026-01-14T13:30:07","modified_gmt":"2026-01-14T13:30:07","slug":"kem-latvija-energetikas-nozare-2025-gada-piedzivoti-vesturiski-brizi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/104369\/","title":{"rendered":"KEM: Latvij\u0101 ener\u0123\u0113tikas nozar\u0113 2025. gad\u0101 piedz\u012bvoti v\u0113sturiski br\u012b\u017ei"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-align-justify\">P\u0113rn gads elektroener\u0123ijas nozar\u0113 bijis v\u0113sturisks \u2013 2025. gada 9. febru\u0101r\u012b Baltijas valstis sekm\u012bgi piesl\u0113dz\u0101s Eiropas elektroener\u0123ijas t\u012bklam, stiprinot re\u0123iona energodro\u0161\u012bbu un neatkar\u012bbu. Vienlaikus atsevi\u0161\u0137os m\u0113ne\u0161os tre\u0161da\u013cu no elektroener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146a Latvij\u0101 sara\u017eoja saules elektrostacijas, savuk\u0101rt dabasg\u0101zes sektor\u0101 dabasg\u0101zes cenas joproj\u0101m bija stabilas, bet centraliz\u0113taj\u0101 siltumapg\u0101d\u0113 \u2013 \u0161\u0137elda saglab\u0101j\u0101s k\u0101 ekonomiski izdev\u012bg\u0101kais kurin\u0101m\u0101 resurss. <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">\u201cAizvad\u012bt\u0101 gada svar\u012bg\u0101kais notikums Baltijas valstu ener\u0123\u0113tikas sektor\u0101 bija profesion\u0101li paveikt\u0101 pievieno\u0161an\u0101s Eiropas energosist\u0113mai, l\u012bdz ar atsl\u0113g\u0161anos no BRELL, atst\u0101jot pag\u0101tn\u0113 p\u0113d\u0113jo noz\u012bm\u012bgo padomju mantojumu ener\u0123\u0113tikas sektor\u0101. Neraugoties uz atk\u0101rtotiem m\u0113\u0123in\u0101jumiem s\u0113t paniku par iesp\u0113jamiem elektroener\u0123ijas p\u0101rr\u0101vumiem, strauju elektroener\u0123ijas cenas pieaugumu un cit\u0101m \u201clabv\u0113\u013cu\u201d sacer\u0113t\u0101m bl\u0113\u0146\u0101m, p\u0101rsl\u0113g\u0161an\u0101s norit\u0113ja p\u0113c pl\u0101na. R\u016bp\u012bga gatavo\u0161an\u0101s, neskait\u0101mi r\u012bc\u012bbas scen\u0101riji da\u017e\u0101d\u0101m situ\u0101cij\u0101m un atkl\u0101ta saruna ar sabiedr\u012bbu, \u013c\u0101va p\u0101rsl\u0113g\u0161anos aizvad\u012bt t\u0101, ka sabiedr\u012bba tehniski p\u0101rsl\u0113g\u0161anos pat neman\u012bja. Savuk\u0101rt elektroener\u0123ijas cenas mazin\u0101\u0161an\u0101s ar\u012b aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 apliecina, ka Baltijas l\u0113mums paaugstin\u0101t elektroener\u0123ijas sektora dro\u0161\u012bbu, bija pareizs,\u201d nor\u0101da klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrs Kaspars Melnis.<\/p>\n<p>Tre\u0161da\u013cu no elektroener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146a atsevi\u0161\u0137os m\u0113ne\u0161os Latvij\u0101 sara\u017eoja saules elektrostacijas<\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Elektroener\u0123ijas bir\u017e\u0101 2025. gad\u0101 Latvij\u0101 fiks\u0113tas 178 stundas ar negat\u012bv\u0101m elektroener\u0123ijas cen\u0101m, \u013caujot m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m ar main\u012bgas cenas l\u012bgumiem samazin\u0101t elektroener\u0123ijas izmaksas. Vid\u0113j\u0101 elektroener\u0123ijas cena bir\u017e\u0101 2025. gad\u0101 bija 85,73 eiro par MWh, kas ir par 2% zem\u0101ka nek\u0101 2024. gad\u0101, savuk\u0101rt fiks\u0113t\u0101s cenas pied\u0101v\u0101jumi m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m turpin\u0101ja samazin\u0101ties. Saska\u0146\u0101 ar publiskajiem datiem 2025. gada pirmajos 9 m\u0113ne\u0161os elektroener\u0123ijas cena bija 11,5 centi par kWh, kas 2024. gad\u0101 bij\u0101 13 centi par kWh, bet 2023. gad\u0101 \u2013 16,6 centi par kWh.<\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Lai gan bir\u017eas cenas neietekm\u0113 lietot\u0101jus, kam nosl\u0113gts fiks\u0113tas cenas l\u012bgums, bir\u017eas cenu izmai\u0146as ir noz\u012bm\u012bgas ilg\u0101k\u0101 laika posm\u0101. Ja elektroener\u0123ijas cena bir\u017e\u0101 ilgsto\u0161i ir augst\u0101ka vai zem\u0101ka, beidzoties fiks\u0113t\u0101s cenas l\u012bgumam, tirgot\u0101js pied\u0101v\u0101s jaunu cenu. Piem\u0113ram, ja bir\u017eas cenas ir kritu\u0161\u0101s, ar\u012b n\u0101kamais fiks\u0113t\u0101s cenas l\u012bgums var b\u016bt l\u0113t\u0101ks. L\u012bdz ar to ilgtermi\u0146\u0101 bir\u017eas cenai ir ietekme ar\u012b uz fiks\u0113to cenu.<\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Noz\u012bm\u012bgs ieguld\u012bjums elektroener\u0123ijas sist\u0113mas stabilit\u0101t\u0113 2025. gada laik\u0101 veikts, att\u012bstot elektroener\u0123ijas uzkr\u0101\u0161anas tehnolo\u0123ijas. Latvij\u0101, \u012bstenojot bateriju uzkr\u0101\u0161anas (BESS) projektu, ieguld\u012bti 77 miljoni eiro, piesaistot Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113jumu. \u0160ie risin\u0101jumi no 2026. gada \u013caus samazin\u0101t elektroener\u0123ijas balans\u0113\u0161anas izmaksas aptuveni par 20 miljoniem eiro gad\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Vienlaikus Latvij\u0101 strauji att\u012bst\u012bj\u0101s saules elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161ana \u2013 atsevi\u0161\u0137os periodos vasar\u0101 saules ener\u0123ija nodro\u0161in\u0101ja l\u012bdz pat tre\u0161da\u013cai no kop\u0113j\u0101 Latvijas elektroener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146a. \u0160\u0101da tendence iez\u012bm\u0113jas vis\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101, pirmo reizi saules ener\u0123ija 2025. gad\u0101 ir k\u013cuvusi par liel\u0101ko elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas avotu. <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Kopum\u0101 2025. gad\u0101 Latvija sara\u017eoja 5,8 TWh elektroener\u0123ijas, savuk\u0101rt pat\u0113ri\u0146\u0161 sasniedza 7,2 TWh. Ta\u010du, neskatoties uz to, ka atsevi\u0161\u0137os m\u0113ne\u0161os, piem\u0113ram, 2025. gada febru\u0101r\u012b, sara\u017eotais apjoms Latvij\u0101 p\u0101rsniedza pat\u0113ri\u0146u, visa gada garum\u0101 Latvija piln\u012bb\u0101 nevar\u0113ja nosegt pat\u0113ri\u0146u. <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Vairum\u0101 gad\u012bjumu elektroener\u0123ijas kabe\u013cu remontdarbi ir iepl\u0101noti pirms apkures sezonas iest\u0101\u0161an\u0101s, tom\u0113r da\u017ek\u0101rt remontdarbiem nepiecie\u0161ams ilg\u0101ks laiks. Igaunij\u0101\u00a0\u0161obr\u012bd remontdarbi turpin\u0101s, kas ierobe\u017eo sp\u0113ju p\u0101rvad\u012bt l\u0113t\u0101ku elektroener\u0123iju uz Latviju, ko savuk\u0101rt Igaunij\u0101 import\u0113 no Somijas. Tas rada liel\u0101ku Latvijas un Lietuvas elektroener\u0123ijas cenu at\u0161\u0137ir\u012bbu sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar Igauniju, kur elektroener\u0123ijas cena provizoriski turpin\u0101s b\u016bs zem\u0101ka. Atbilsto\u0161i publiskajai inform\u0101cijai (pl\u0101noto remontdarbu grafiku) remontdarbi tiks pabeigti 2027. gada s\u0101kum\u0101.\u00a0<\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">P\u0113c sinhroniz\u0101cijas ar Eiropas elektroener\u0123ijas t\u012bklu Baltijas valstis turpin\u0101ja stiprin\u0101t kritisk\u0101s ener\u0123\u0113tikas infrastrukt\u016bras notur\u012bbu, tostarp sadarbojoties Eiropas Savien\u012bbas l\u012bmen\u012b un \u012bstenojot pas\u0101kumus aizsardz\u012bbai pret hibr\u012bda draudiem.<\/p>\n<p>Dabasg\u0101zes cenas bir\u017e\u0101 saglab\u0101ju\u0161\u0101s stabilas <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Vid\u0113j\u0101 dabasg\u0101zes cena Eiropas dabasg\u0101zes tirdzniec\u012bbas bir\u017e\u0101 TTF 2025.\u00a0gad\u0101 bija 36,32 EUR\/MWh. Bir\u017eas cenas uzskat\u0101mas par galveno Eiropas dabasg\u0101zes vairumtirdzniec\u012bbas indeksu, no kura tiek veidotas cenas gan importam, gan ar\u012b viet\u0113j\u0101m pieg\u0101d\u0113m, tai skait\u0101 ar\u012b Latvij\u0101. <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">L\u012bdz ar dabasg\u0101zes tirgus atv\u0113r\u0161anu 2023. gada 1. maij\u0101 pak\u0101peniski turpin\u0101ja pieaug to dabasg\u0101zes tirgot\u0101ju skaits, kas nodro\u0161ina dabasg\u0101zes tirdzniec\u012bbas pakalpojumu m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m. 2025. gad\u0101 pakalpojumu nodro\u0161ina pieci tirgot\u0101ji\u00a0 &#8211; AS \u201cLatvijas G\u0101ze\u201d, AS \u201cLatvenergo\u201d, SIA \u201cElenger\u201d, SIA\u00a0\u201cAlexela\u201d un SIA \u201cMVBK\u201d. \u0160is ir pozit\u012bvs r\u0101d\u012bt\u0101js, kas nodro\u0161ina liel\u0101ku konkurenci tirgot\u0101ju vid\u016b, kas savuk\u0101rt paver iesp\u0113jas m\u0101jsaimniec\u012bbu lietot\u0101jiem sa\u0146emt arvien izdev\u012bg\u0101kus pied\u0101v\u0101jumus. <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Ar\u012b 2025. gads nebija iz\u0146\u0113mums, kad In\u010dukalna pazemes g\u0101zes kr\u0101tuve (In\u010dukalna PGK) turpin\u0101ja pild\u012bt savu strat\u0113\u0123isko noz\u012bmi Baltijas valstu un Somijas energosist\u0113m\u0101. Kr\u0101tuv\u0113 novietotais dabasg\u0101zes apjoms sasniedza 14,5 TWh, kas veidoja aptuveni 82% no rezerv\u0113t\u0101s jaudas 2025.\/2026. gada kr\u0101tuves ciklam. Ja raug\u0101s uz Eiropu kopum\u0101, vid\u0113jais kr\u0101tuvju aizpild\u012bjums oktobra beig\u0101s veidoja aptuveni 82,8%. <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Lai gan dabasg\u0101zes pat\u0113ri\u0146\u0161 pieaug apkures sezonas laik\u0101, kas ir sezon\u0101li rakstur\u012bgs r\u0101d\u012bt\u0101js, kopum\u0101 aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 turpin\u0101j\u0101s lejupejo\u0161a tendence dabasg\u0101zes pat\u0113ri\u0146\u0101, ko liecin\u0101ja 2025. gada laik\u0101 apkopotie dati. 2025. gada 11 m\u0113ne\u0161os Latvij\u0101 pat\u0113r\u0113tas 7,8 TWh dabasg\u0101zes, kam\u0113r 2024. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 tika pat\u0113r\u0113tas 7,9 TWh dabasg\u0101zes.\u00a0<\/p>\n<p>Arvien vair\u0101k centraliz\u0113taj\u0101 siltumapg\u0101d\u0113 izmantoja atjaun\u012bgos energoresursus <\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">2025. gads ar\u012b siltumener\u0123ijas nozar\u0113 bija meteorolo\u0123iski netipisks, kas tie\u0161i ietekm\u0113ja siltumener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u. Proti, 2024.\/2025. gada ziemas sezona bija par 2,6 gr\u0101diem silt\u0101ka par normu, kas \u013c\u0101va iedz\u012bvot\u0101jiem ietaup\u012bt uz pat\u0113ri\u0146a r\u0113\u0137ina gada pirmajos m\u0113ne\u0161os. Ar\u012b pavasaris un vasara bija kontrastiem bag\u0101ts, jo, piem\u0113ram, apr\u012bl\u012b tika piedz\u012bvots v\u0113sturisks karstuma vilnis (l\u012bdz +28\u00b0C), savuk\u0101rt augusts bija viens no v\u0113s\u0101kajiem \u0161aj\u0101 gadsimt\u0101. Savuk\u0101rt nelielais sniega daudzums ziem\u0101 izrais\u012bja v\u0101jus pavasara palus, kas samazin\u0101ja elektroener\u0123ijas izstr\u0101di hidroelektrostacij\u0101s, t\u0101d\u0113j\u0101di vair\u0101k pa\u013caujoties uz termoelektrostacij\u0101m.<\/p>\n<p class=\"text-align-justify\">Turpin\u0101j\u0101s atkar\u012bbas mazin\u0101\u0161anai no dabasg\u0101zes, palielinot viet\u0113jo energoresursu \u012bpatsvaru. \u0160\u0137elda saglab\u0101j\u0101s k\u0101 ekonomiski izdev\u012bg\u0101kais resurss centraliz\u0113taj\u0101 siltumapg\u0101d\u0113 (~25 EUR\/MWh). T\u0101pat ar\u012b atjaun\u012bgo energoresursu \u012bpatsvars siltumapg\u0101d\u0113 sasniedza aptuveni 61%, kas ir viens no augst\u0101kajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem Eiropas Savien\u012bb\u0101. Visbeidzot tika uzs\u0101kti vair\u0101ki moderniz\u0101cijas projekti, tostarp siltuma atg\u016b\u0161anas risin\u0101jumi un biomet\u0101na integr\u0101cija sist\u0113m\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"P\u0113rn gads elektroener\u0123ijas nozar\u0113 bijis v\u0113sturisks \u2013 2025. gada 9. febru\u0101r\u012b Baltijas valstis sekm\u012bgi piesl\u0113dz\u0101s Eiropas elektroener\u0123ijas t\u012bklam,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":104370,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-104369","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115893700023199098","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/104369","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=104369"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/104369\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/104370"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=104369"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=104369"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=104369"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}