{"id":104463,"date":"2026-01-14T14:47:06","date_gmt":"2026-01-14T14:47:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/104463\/"},"modified":"2026-01-14T14:47:06","modified_gmt":"2026-01-14T14:47:06","slug":"pavesta-leona-xiv-pastorals-un-ta-simboliska-nozime","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/104463\/","title":{"rendered":"P\u0101vesta Leona XIV pastor\u0101ls un t\u0101 simbolisk\u0101 noz\u012bme"},"content":{"rendered":"<p>\u0160\u012b gada 6. janv\u0101r\u012b, Kunga Epif\u0101nijas sv\u0113tkos, aizverot Sv\u0113t\u0101 P\u0113tera bazilikas Sv\u0113t\u0101s durvis un nosl\u0113dzoties Jubilejas gadam, p\u0101vests Leons XIV pirmoreiz izmantoja jauno pastor\u0101lu. <\/p>\n<p>Vatican News<\/p>\n<p>Kop\u0161 v\u0113l\u012bn\u0101 viduslaiku perioda p\u0101vesti k\u0101 savas gar\u012bg\u0101s un Bazn\u012bcas vad\u012bbas z\u012bmi izmantoja ferulu \u2013 \u201cferula pontificalis\u201d. T\u0101s forma nav skaidri noteikta, iesp\u0113jams, ka tas bija k\u0101ts, kura gal\u0101 atrad\u0101s vienk\u0101r\u0161s krusts. \u0160o z\u012bmi p\u0101vesti sa\u0146\u0113ma p\u0113c iev\u0113l\u0113\u0161anas, kad tie p\u0101r\u0146\u0113ma Sv\u0113t\u0101 J\u0101\u0146a Later\u0101na bazilikas katedru. Ta\u010du, ferula nek\u013cuva par p\u0101vesta litur\u0123isko svin\u012bbu sast\u0101vda\u013cu, iz\u0146emot tikai t\u0101dus gad\u012bjumus, k\u0101 Sv\u0113to durvju atv\u0113r\u0161ana, lai tr\u012bsreiz pieklauv\u0113tu pie durvju vir\u0101m, k\u0101 ar\u012b konsakr\u0113jot dievnamus, lai uz gr\u012bdas iez\u012bm\u0113tu lat\u012b\u0146u un grie\u0137u alfab\u0113ta burtus, k\u0101 to paredz\u0113ja rits.<\/p>\n<p>Pirmais p\u0101vests, kur\u0161 s\u0101ka izmantot pastor\u0101lu, bija P\u0101vils VI. 1965. gada 8. decembr\u012b, Vatik\u0101na II koncila nosl\u0113gum\u0101, vi\u0146a rok\u0101s atrad\u0101s sudraba pastor\u0101ls ar krucifiksu. Savu v\u0101rdu P\u0101vils VI bija izv\u0113l\u0113jies, lai sava pontifik\u0101ta laik\u0101 atdarin\u0101tu apustu\u013ca P\u0101vila s\u016bt\u012bbu sludin\u0101t krust\u0101 sisto Kristu (sal. 1 Kor 2,2). Pastor\u0101lu p\u0113c vi\u0146a pas\u016bt\u012bjuma izgatavoja t\u0113lnieks Lello Skorcelli. P\u0101vests P\u0101vils VI \u0161o krucifiksu aizvien bie\u017e\u0101k izmantoja da\u017e\u0101d\u0101s litur\u0123iskaj\u0101s noris\u0113s. T\u0101pat dar\u012bja ar\u012b n\u0101kamie p\u0101vesti.<\/p>\n<p>Daudzu tic\u012bgo atmi\u0146\u0101 ir palicis sv\u0113t\u0101 J\u0101\u0146a P\u0101vila II \u017eests, kur\u0161 s\u0101kot savu P\u0113tera kalpojumu, v\u0113l\u0113j\u0101s augstu pacelt pastor\u0101lo krucifiksu, lai nor\u0101d\u012btu uz sava ma\u0123ist\u0113rija centru, kas tika pasludin\u0101ts hom\u012blij\u0101: \u201cAtveriet durvis Kristum!\u201d P\u0101vests Benedikts XVI, s\u0101kot pontifik\u0101tu, v\u0113l\u0113j\u0101s izmantot pastor\u0101lu, kura gal\u0101 bija p\u0101vesta Pija IX savulaik izmantotais zelta krucifikss. V\u0113l\u0101k Benediktam XVI tika uzd\u0101vin\u0101ts pastor\u0101ls, ko rot\u0101ja Lieldienu J\u0113ra att\u0113ls un Kristus monogramma, simboliz\u0113jot krusta nosl\u0113puma un aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s notikuma vienot\u012bbu, kas ir apustulisk\u0101s kerigmas centr\u0101.<\/p>\n<p>Jaunais pastor\u0101ls, ko ir s\u0101cis izmantot p\u0101vests Leons XIV, ir kontinuit\u0101t\u0113 ar tiem, kurus izmantoja vi\u0146a priek\u0161te\u010di, vienojot misiju sludin\u0101t Kristus m\u012blest\u012bbas nosl\u0113pumu uz krusta ar Vi\u0146a god\u012bbas pilno aug\u0161\u0101mcel\u0161anos. Lieldienu nosl\u0113pums, kas ir apustulisk\u0101s sludin\u0101\u0161anas sirds, t\u0101d\u0113j\u0101di k\u013c\u016bst par cer\u012bbas avotu cilv\u0113cei. N\u0101vei vairs nav nek\u0101das varas p\u0101r cilv\u0113ku, jo, to, ko Kristus uz sevis uz\u0146\u0113m\u0101s, to ar\u012b atpest\u012bja.<\/p>\n<p>Leona XIV pastor\u0101ls, kur\u0161 p\u0113c stila atg\u0101dina jau piemin\u0113to Skorcelli veidoto P\u0101vila VI pastor\u0101lu, r\u0101da Kristu, kur\u0161 vairs nav piekalts pie krusta ar nagl\u0101m, bet kura god\u012bbas pilnais \u0137ermenis ir gatavs pacelties pie T\u0113va. T\u0101pat k\u0101 sav\u0101s par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s reiz\u0113s, Aug\u0161\u0101mc\u0113lu\u0161ais r\u0101da sav\u0113jiem krust\u0101 si\u0161anas br\u016bces k\u0101 mirdzo\u0161as uzvaras z\u012bmes, kas, lai ar\u012b neatce\u013c cilv\u0113cisk\u0101s s\u0101pes, t\u0101s p\u0101rveido par dievi\u0161\u0137\u0101s dz\u012bves ausmu.<\/p>\n<p>Ja b\u012bskapa pastor\u0101ls simboliz\u0113 saikni ar Labo Ganu, r\u0101dot ce\u013cu savam gan\u0101mpulkam un iedro\u0161inot avis, un uz kura pats b\u012bskaps balst\u0101s un \u013cauj sevi vad\u012bt, tad p\u0101vesta pastor\u0101ls liecina par P\u0113tera uzdevumu stiprin\u0101t br\u0101\u013cus Lieldienu kerigm\u0101. Ir z\u012bm\u012bgi, ka p\u0101vests Leons pirmoreiz \u0161o jauno pastor\u0101lu izmantoja, aizverot Sv\u0113t\u0101s durvis cer\u012bbai velt\u012bt\u0101s Jubilejas nosl\u0113gum\u0101, gandr\u012bz simbolisk\u0101 veid\u0101 sakot, ka nav cita pamata k\u0101 krust\u0101 sistais un aug\u0161\u0101mc\u0113lies Kristus, kur\u0161 ir uzk\u0101pis debes\u012bs pie T\u0113va lab\u0101s rokas, iet\u0113rpies m\u016bsu pagodin\u0101taj\u0101 cilv\u0113ciskum\u0101 un l\u012bdz piln\u012bbai ir novedis Iemieso\u0161an\u0101s nosl\u0113pumu.<\/p>\n<p>Ar \u0161o z\u012bmi rok\u0101s p\u0101vests simbolisk\u0101 veid\u0101 ir atg\u0101din\u0101jis, ka Krist\u016b cilv\u0113ciskums jau s\u0113\u017e pie T\u0113va lab\u0101s rokas un ir m\u012blest\u012bbas attiec\u012bb\u0101s ar Vissv\u0113to Tr\u012bsvien\u012bbu. Pasaul\u012bg\u0101 tumsa nevar uzvar\u0113t gaismu, ko ir nesusi dz\u012bv\u012bbas uzvara p\u0101r n\u0101vi. Ja \u0161o simbolisko v\u0113sti savieno ar p\u0101vesta Leona izv\u0113l\u0113to un pastor\u0101l\u0101 iegrav\u0113to moto \u201cIn illo uno unum\u201d \u2013 \u201cVi\u0146\u0101 vien\u0101 vienoti\u201d, tad var saprast vi\u0146a ma\u0123ist\u0113rija teolo\u0123isko dimensiju, kas ir balst\u012bts uz vienot\u012bbu un uz kop\u012bbu, kas m\u016bs dara par Bazn\u012bcu un kas \u012bstenojas katru reizi, kad pie\u0146emam vienu vien\u012bgo lauzto Maizi.<\/p>\n<p>Nosl\u0113gum\u0101 atliek piebilst, ka, neraugoties uz to, ka pastor\u0101ls nesast\u0101da da\u013cu no Romas b\u012bskapa litur\u0123ijas, tom\u0113r izv\u0113l\u0113, ko savulaik izdar\u012bjis p\u0101vests P\u0101vils VI, sl\u0113pjas dzi\u013ca simboliska noz\u012bme. Sav\u0101 vienreiz\u012bgum\u0101, kas to at\u0161\u0137ir no b\u012bskapu pastor\u0101la, p\u0101vesta pastor\u0101ls izsaka P\u0113tera p\u0113cte\u010da s\u016bt\u012bbu stiprin\u0101t br\u0101\u013cus tic\u012bb\u0101 un m\u012blest\u012bb\u0101 vad\u012bt Bazn\u012bcu.<\/p>\n<p>Tekstu tulkoja un public\u0113\u0161anai sagatavoja Inese \u0160teinerte<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u0160\u012b gada 6. janv\u0101r\u012b, Kunga Epif\u0101nijas sv\u0113tkos, aizverot Sv\u0113t\u0101 P\u0113tera bazilikas Sv\u0113t\u0101s durvis un nosl\u0113dzoties Jubilejas gadam, p\u0101vests&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":104464,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-104463","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115894003189153523","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/104463","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=104463"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/104463\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/104464"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=104463"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=104463"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=104463"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}