Amerikas Savienot\u0101s Valstis \u0161obr\u012bd maina pasaules dro\u0161\u012bbas sist\u0113mu \u2013 Eiropai ir p\u0113d\u0113jais laiks k\u013c\u016bt par stipru sp\u0113l\u0113t\u0101ju ar\u012b \u0123eopolitiski, t\u0101 laik\u0101, kad ASV veikusi milit\u0101ro oper\u0101ciju Venecu\u0113l\u0101 un run\u0101 par Grenlandes aneksiju, diskusij\u0101 Latvijas Radio raid\u012bjum\u0101 “Krustpunkt\u0101” uzsv\u0113ra dro\u0161\u012bbas eksperti. Latvijas v\u0113stnieks NATO vienlaikus uzsv\u0113ra, ka uz situ\u0101ciju pa\u0161laik j\u0101raug\u0101s ar v\u0113su pr\u0101tu un Trampa izteikumi j\u0101v\u0113rt\u0113 ar\u012b ASV iek\u0161politikas kontekst\u0101.\u00a0<\/p>\n
Aidis Tomsons: P\u0113d\u0113jie gadi par\u0101d\u012bju\u0161i, ka starptautisk\u0101 k\u0101rt\u012bba nav akmen\u012b cirsta un atsevi\u0161\u0137as lielvaras uzskata, ka starptautiskie likumi tiem nav rakst\u012bti. K\u0101 tas ietekm\u0113 m\u016bsu dro\u0161\u012bbu, par to diskusija “Krustpunkt\u0101”.<\/p>\n
Analiz\u0113 SIA “NEWT21” valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0101nis Garisons, atva\u013cin\u0101ts v\u0113stnieks, Latvijas Universit\u0101tes un R\u012bgas Juridisk\u0101s augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, \u0122eopolitikas p\u0113t\u012bjumu centra vec\u0101kais p\u0113tnieks J\u0101nis Ka\u017eoci\u0146\u0161 un Latvijas v\u0113stnieks NATO M\u0101ris Rieksti\u0146\u0161.<\/p>\n
Izn\u012bcin\u0101t to, ko pa\u0161i b\u016bv\u0113ju\u0161i<\/a><\/p>\n A. Tomsons: \u0160odien visi run\u0101 par Grenlandi. Nu k\u0101 j\u016bs sac\u012btu, kur m\u0113s \u0161obr\u012bd esam? Ja run\u0101jam par pasaules dro\u0161\u012bbu un k\u0101rt\u012bbu? Jo pasaules mediji lieto v\u0101rdu haoss. Piekr\u012btat Jegerma\u0146a kungs?<\/p>\n G. Jegermanis: J\u0101 un n\u0113. Pirmk\u0101rt, \u0161odien aprit gads, kop\u0161 Donalds Tramps, atbildot uz \u017eurn\u0101listu jaut\u0101jumu: “Ko tad j\u016bs dar\u012bsiet ar Grenlandi, Kan\u0101du un Panamu? Vai lietosiet milit\u0101ro sp\u0113ku?” Vi\u0146\u0161 teica, ka, ja vajadz\u0113s, lietosim. Ir pag\u0101jis gads kop\u0161 \u0161\u012b pazi\u0146ojuma. Eiropas valstu vad\u012bt\u0101ji un politikas veidot\u0101ji cent\u0101s sev iest\u0101st\u012bt, ka varb\u016bt nav tik traki. Varb\u016bt izdosies ar Trampu kaut ko sarun\u0101t.<\/p>\n Otra lieta ir, ka janv\u0101r\u012b aprit\u0113ja pieci gadi, kop\u0161 2021. gada 6. janv\u0101ra notikumiem. Un var\u0113tu teikt, ka pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 20. janv\u0101r\u012b, kad Baltaj\u0101 nam\u0101 atgriez\u0101s Donalds Tramps, bija turpin\u0101jums \u0161\u012b 6. janv\u0101ra izrais\u012btajiem notikumiem.<\/p>\n Un tre\u0161\u0101 lieta ir t\u0101, ka tagad daudzi v\u0113sturnieki un politikas v\u0113rt\u0113t\u0101ji atskat\u0101s pag\u0101tn\u0113, kur m\u0113\u0123ina atrast kaut k\u0101das paral\u0113les. Man liekas, ka<\/p>\n pirmo reizi pasaules v\u0113stur\u0113 k\u0101da lielvara metodiski cen\u0161as izn\u012bcin\u0101t to, ko vi\u0146i ir b\u016bv\u0113ju\u0161i p\u0113d\u0113jos 80 gadus. Nekas t\u0101ds nav piedz\u012bvots.<\/p>\n<\/blockquote>\n T\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101, protams, ir haoss. Es ceru, ka Eiropas galvaspils\u0113t\u0101s \u0161obr\u012bd ir liel\u0101ka apjausma, ar ko mums ir dar\u012b\u0161ana. Mums ir j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar piln\u012bgi jaunu sp\u0113l\u0113t\u0101ju. Tie pamati, uz kuriem tika b\u016bv\u0113ta un dibin\u0101ta atjaunot\u0101 Latvija, \u0161obr\u012bd Amerik\u0101 tiek metodiski izn\u012bcin\u0101ti. L\u012bdz ar to, ja mums grib\u0113tos dom\u0101t, ka \u0161\u012b valsts var\u0113tu b\u016bt m\u016bsu sabiedrotais, es par to \u013coti stipri \u0161aub\u012btos. Ir piln\u012bgi jauna situ\u0101cija, b\u016bs jaunas attiec\u012bbas, cita veida attiec\u012bbas. T\u0101s neb\u016bs t\u0101das, k\u0101 t\u0101s bija iepriek\u0161\u0113j\u0101s desmitgad\u0113s. Es b\u016b\u0161u taj\u0101 nometn\u0113, kas teiks, ka m\u0113s vairs neesam vi\u0146u sabiedrotie.<\/p>\n J. Garisons: Man liekas, ka \u0161is process ir \u013coti viegli izskaidrojams no v\u0113stures viedok\u013ca. Jebkura dro\u0161\u012bbas sist\u0113ma, kas tiek veidota, vien\u0101 br\u012bd\u012b sabr\u016bk. \u0160\u0101ds piem\u0113rs ir, teiksim, Romas imp\u0113rija, kad t\u0101 atteic\u0101s no sav\u0101m saist\u012bb\u0101m un papla\u0161in\u0101j\u0101s tik daudz, ka vair\u0101k nesp\u0113ja iztur\u0113t milit\u0101ri. Un tagad, kop\u0161 1990. gad\u0101 Amerika mierm\u012bl\u012bgi p\u0101r\u0146\u0113ma pasaules k\u0101rt\u012bbu, tagad m\u0113s esam k\u0101rt\u0113j\u0101 situ\u0101cija, kad \u0161\u012b sist\u0113ma ir sabrukusi, bet nav izveidota jauna. Un man liekas, tas ir svar\u012bg\u0101kais.<\/p>\n A. Tomsons: Ko j\u016bs saprotat ar m\u016bsdienu dro\u0161\u012bbas sist\u0113mu, kas ir sabrukusi? Vai tas ir NATO?<\/p>\n J. Garisons: N\u0113. Eiropas Savien\u012bba un NATO ir tikai viena da\u013ca. Es vair\u0101k to dom\u0101ju starptautisk\u0101 kopum\u0101 uz pasaules, jo tas tika balst\u012bts uz Potsdamas miera konferences rezult\u0101tiem un ANO izveido\u0161anos. Lielvaras faktiski uz\u0146\u0113m\u0101s saist\u012bbas un bija t\u0101ds k\u0101 uzved\u012bbas kodekss, kur\u0161 rad\u012bja balansu. Tas tagad vairs nestr\u0101d\u0101. Amerika negrib \u0161o vado\u0161o lomu sp\u0113l\u0113t. Vec\u0101 k\u0101rt\u012bba pati ir sabrukusi. Tagad aktu\u0101ls ir jaut\u0101jums, kur\u0161 s\u0113d\u0113s pie galda, jo parasti pie galda s\u0113\u017e uzvar\u0113t\u0101ji. Ja m\u0113s b\u016bsim pietiekami sp\u0113c\u012bgi, m\u0113s b\u016bsim ASV sabiedrotie, bet, ja m\u0113s b\u016bsim t\u0101di k\u0101 liela da\u013ca Eiropas, kuri nesaprot, k\u0101di procesi notiek, tad diem\u017e\u0113l mums ir j\u0101samierin\u0101s ar to, ka m\u0113s neb\u016bsim taj\u0101 kategorij\u0101. Tas ir atkar\u012bgs no mums pa\u0161iem.<\/p>\n Cit\u0101d\u0101 Amerika<\/a><\/p>\n J. Ka\u017eoci\u0146\u0161: Vispirms viss nav atkar\u012bgs no ASV. Es var\u0113tu piekrist tam, ka ASV gadsimts iet uz beig\u0101m. Tas ir dab\u012bgs process, ko v\u0113sture ir daudzas reizes redz\u0113jusi, bet tas tiek pasteidzin\u0101ts t\u0101p\u0113c, ka \u0161obr\u012bd pie varas ir prezidents, kur\u0161 ner\u0113\u0137in\u0101s ar v\u0113rt\u012bb\u0101m, bet redz visu caur savu uz\u0146\u0113m\u0113ja aci. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 pasaules situ\u0101cija ir main\u012bjusies, jo nav jau vairs ASV vai Padomju Savien\u012bba, vai pat ASV Padomju Savien\u012bba vai \u0136\u012bna, bet ir citi sp\u0113l\u0113t\u0101ji. Braz\u012blija k\u013c\u016bst par lielu sp\u0113l\u0113t\u0101ju. Nig\u0113rija ar laiku k\u013c\u016bst par lielu sp\u0113l\u0113t\u0101ju. Indija tuv\u0101k\u0101 gada, divu laik\u0101 b\u016bs tur. Un vi\u0146i \u013coti strauji pietuvin\u0101s \u0136\u012bnai IKP jom\u0101. Jaut\u0101jums ir, vai b\u016bsim m\u0113s, Eiropa, kur, sal\u012bdzinot ar ASV, m\u016bsu IKP ir apm\u0113ram t\u0101ds pats, k\u0101 vi\u0146iem. Da\u017ei ekonomisti uzskata, ka jau tagad tie ir vien\u0101di. Pie tam, Eirop\u0101 ir apm\u0113ram par 150 miljoniem vair\u0101k iedz\u012bvot\u0101ju. Mums ir zem\u0101ks nabadz\u012bbas l\u012bmenis nek\u0101 ASV. Tas noz\u012bm\u0113, ka m\u0113s esam \u013coti labs tirgus. Jaut\u0101jums ir, kas mums b\u016btu j\u0101dara, lai \u0161o ekonomisko sp\u0113ku p\u0101rv\u0113rstu par politisku un \u0123eopolitiski ietekm\u012bgu.<\/p>\n A. Tomsons: Bet eso\u0161\u0101 sist\u0113ma ir sajukusi.<\/p>\n J. Ka\u017eoci\u0146\u0161: Tas nav tik vienk\u0101r\u0161i. ASV Nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas strat\u0113\u0123ijas dokuments atspogu\u013co to, ko m\u0113s pa\u0161reiz redzam, un izskaidro daudz no t\u0101, ko Tramps ir sac\u012bjis. M\u0113nesi v\u0113l\u0101k no ASV kongresa n\u0101ca nacion\u0101l\u0101s aizsardz\u012bbas at\u013caujas akts, kur\u0161 pamat\u0101 ir absol\u016bt\u0101 pretrun\u0101 ar dro\u0161\u012bbas strat\u0113\u0123iju. Tur ir t\u0101das mums svar\u012bgas lietas, k\u0101 tas, ka nevar samazin\u0101t ASV sp\u0113kus Eirop\u0101 bez kongresa piekri\u0161anas. Protams, ar to var kaut k\u0101 manipul\u0113t.<\/p>\n A. Tomsons: Bet tas, ko j\u016bs sak\u0101t, noz\u012bm\u0113, ka Amerik\u0101 nav skaidr\u012bbas, vai t\u0101 b\u016bs tik \u013coti cit\u0101d\u0101ka, nek\u0101 m\u0113s dom\u0101jam?<\/p>\n J.Ka\u017eoci\u0146\u0161: Tas, kas notika sestdien (3. janv\u0101r\u012b), var\u0113tu ASV padar\u012bt iev\u0113rojami cit\u0101d\u0101ku, jo Tramps nesaprot, ka ir j\u0101pl\u0101no uz priek\u0161u. T\u0101pat k\u0101 k\u013c\u016bd\u012bj\u0101s D\u017eord\u017es Bu\u0161s 2003. gad\u0101, iebr\u016bkot Ir\u0101k\u0101. Tad nebija nek\u0101da pl\u0101na, ko dar\u012bt t\u0101l\u0101k.<\/p>\n Svar\u012bgi nekrist gal\u0113j\u012bb\u0101s<\/a><\/p>\n A. Tomsons: Es \u0161or\u012bt speci\u0101li klaus\u012bjos visus starptautiskos zi\u0146u kan\u0101lus. B\u016bt\u012bb\u0101 gandr\u012bz visur skan \u0161\u012b doma. \u0160\u0137iet, ka tas ir jaut\u0101jums par starptautisko dro\u0161\u012bbas sist\u0113mu. Vai t\u0101da vairs past\u0101v? Un ko j\u016bs, Rieksti\u0146a kungs, b\u016bdams NATO v\u0113stnieks, par to dom\u0101jat?<\/p>\n M. Rieksti\u0146\u0161: Tas, ko es v\u0113los pateikt \u2013 man \u0161\u0137iet svar\u012bgi nekrist gal\u0113j\u012bb\u0101s un ne\u013cauties emocij\u0101m, jo mums ir j\u0101atz\u012bst, ka pasaules k\u0101rt\u012bba, ja m\u0113s par t\u0101du visp\u0101r \u0161eit studij\u0101 run\u0101jam, visu laiku att\u012bst\u0101s. T\u0101 visu laiku ir dinamik\u0101, un, ja man konkr\u0113ti b\u016btu j\u0101run\u0101 par \u0161o organiz\u0101ciju, kur\u0101 es p\u0101rst\u0101vu Latviju, tad NATO ir pan\u0101kumi. Un es neap\u0161aub\u0101mi par pan\u0101kumiem varu nosaukt \u0161\u012bs organiz\u0101cijas sp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t savu dal\u012bbvalstu, iedz\u012bvot\u0101ju un teritoriju dro\u0161\u012bbu. To pamat\u0101 ir bijusi sp\u0113ja adapt\u0113ties vien\u0101 vai otr\u0101 situ\u0101cij\u0101. Man \u0161obr\u012bd nav pamata ap\u0161aub\u012bt \u0161\u012bs organiz\u0101cijas sp\u0113ju piel\u0101goties jaunajai situ\u0101cijai.<\/p>\n Es savos apgalvojumos balstos uz to, ko es dzirdu, atrodoties \u0161eit, Brisel\u0113 un da\u017e\u0101d\u0101s NATO san\u0101ksm\u0113s, tai skait\u0101 NATO p\u0113d\u0113j\u0101 samit\u0101 H\u0101g\u0101, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s ASV prezidents Donalds Tramps. Taj\u0101 tika pie\u0146emti fundament\u0101li svar\u012bgi l\u0113mumi visas alianses dro\u0161\u012bbai attiec\u012bb\u0101 uz kolekt\u012bviem un papildus invest\u012bciju pas\u0101kumiem katras dal\u012bbvalsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161an\u0101. Tas, ka ir pietiekami sare\u017e\u0123\u012btas situ\u0101cijas un sare\u017e\u0123\u012bti jaut\u0101jumi, piem\u0113ram, notiku\u0161ais Venecu\u0113l\u0101, vai jaun\u0101 Amerikas strat\u0113\u0123ija, neskatoties uz to, es dom\u0101ju, ka ir daudzi punkti, kuri ir, manupr\u0101t, \u013coti pozit\u012bvi v\u0113rt\u0113jami. Amerik\u0101\u0146i ir defin\u0113ju\u0161i starp sav\u0101m da\u017e\u0101m vit\u0101li svar\u012bgaj\u0101m dro\u0161\u012bbas interes\u0113m Eiropas kontinenta dro\u0161\u012bbu. L\u012bdz ar to, ja k\u0101ds saka, ka amerik\u0101\u0146iem Eiropas dro\u0161\u012bba neinteres\u0113, tad es vi\u0146u aicinu palas\u012bt \u0161o strat\u0113\u0123iju.<\/p>\n Ne viss \u0161aj\u0101 strat\u0113\u0123ij\u0101 ir t\u0101, k\u0101 Eiropas valstis to v\u0113l\u0113tos redz\u0113t, bet m\u0113s esam demokr\u0101tisku valstu organiz\u0101cijas dal\u012bbnieki, kur katrai valstij ir savas intereses.<\/p>\n<\/blockquote>\n A. Tomsons: Savuk\u0101rt D\u0101nijas premjeres teikto un to, k\u0101 tas ir atrefer\u0113ts medijos, sakot, ka, ja Prezidents Tramps kaut ko saka, tad nedr\u012bkst to neuztvert nopietni. Un, ja vi\u0146\u0161 saka, ka pie\u013cauj ar\u012b milit\u0101ru iesp\u0113ju iekarot Grenlandi, tad tas noz\u012bm\u0113s NATO sabrukumu. P\u0113c \u0161\u012b Balt\u0101 nama preses sekret\u0101rs apstiprin\u0101ja \u2013 j\u0101, prezidents joproj\u0101m patur iesp\u0113ju iekarot NATO un Grenlandi milit\u0101ri. Tad k\u0101 mums to saprast?<\/p>\n M. Rieksti\u0146\u0161: Dro\u0161i vien daudz lab\u0101k par \u0161o specifisko jaut\u0101jumu un Trampa nost\u0101ju b\u016btu izjaut\u0101t m\u016bsu v\u0113stnieces Va\u0161ington\u0101. No pieredzes var\u0113tu teikt, ka mums \u0161ie izteikumi ir j\u0101v\u0113rt\u0113 Amerikas iek\u0161politisk\u0101 kalend\u0101ra kontekst\u0101. Amerik\u0101\u0146iem \u0161aj\u0101 ruden\u012b b\u016bs starta v\u0113l\u0113\u0161anas. M\u0113s redzam, ka \u0161obr\u012bd politisk\u0101 konkurence ir tik ne\u017e\u0113l\u012bga, k\u0101da t\u0101 l\u012bdz \u0161im nav bijusi. Soci\u0101lie t\u012bkli neap\u0161aub\u0101mi sp\u0113l\u0113 savu lomu. Iedz\u012bvot\u0101ji un mediji v\u0113las atbildes uz jaut\u0101jumiem.<\/p>\n Es dom\u0101ju, ka Tramps sevi par\u0101d\u012bs k\u0101 politi\u0137is, kur\u0161 nepie\u013cauj situ\u0101ciju, ka zem jebk\u0101da spiediena vi\u0146\u0161 pacels rokas un teiks: “J\u0101, es tagad maina savu poz\u012bciju.”<\/p>\n<\/blockquote>\n Es dom\u0101ju, ka s\u0101kum\u0101 mums ir j\u0101m\u0113\u0123ina \u0161o visu v\u0113rt\u0113t ar pietieko\u0161i v\u0113su pr\u0101tu, bez emocij\u0101m, saprotot, ka gan amerik\u0101\u0146i, gan d\u0101\u0146i ir Latvijas sabiedrotie. Abas \u0161\u012bs valstis sp\u0113l\u0113 svar\u012bgu lomu Baltijas dro\u0161\u012bb\u0101 ar saviem karav\u012briem m\u016bsu teritorij\u0101 un Latvijai j\u0101piem\u0113ro pietieko\u0161i p\u0101rdom\u0101ta un balans\u0113ta politika \u0161ajos jaut\u0101jumos.<\/p>\n\n
\n
\n