{"id":104499,"date":"2026-01-14T15:11:08","date_gmt":"2026-01-14T15:11:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/104499\/"},"modified":"2026-01-14T15:11:08","modified_gmt":"2026-01-14T15:11:08","slug":"protesti-irana-versas-plasuma-sarunas-par-grenlandi-moldova-skatas-rumanijas-virziena-lr1-latvijas-radio","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/104499\/","title":{"rendered":"Protesti Ir\u0101n\u0101 v\u0113r\u0161as pla\u0161um\u0101. Sarunas par Grenlandi. Moldova skat\u0101s Rum\u0101nijas virzien\u0101 \/ LR1 \/ \/ Latvijas Radio"},"content":{"rendered":"<p><a href=\"https:\/\/mapp.latvijasradio.lv\/shared-broadcast?b=922&amp;url=http:\/\/latvijasradio.lsm.lv\/lv\/lr1\/raidijumi\/divas-puslodes\/\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\"><img decoding=\"async\" alt=\"Latvijas Radio lietotnes logo\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/1768403468_286_LR_pod poga.png\" style=\"width: 140px; height: 38px;\"\/><\/a><\/p>\n<p>Turpin\u0101m sekot l\u012bdzi notikumiem Ir\u0101n\u0101, pieaugo\u0161ajai spriedzei Grenland\u0113 un da\u017e\u0101m aktualit\u0101t\u0113m Moldov\u0101. Aktualit\u0101tes analiz\u0113\u00a0Latvijas Radio Zi\u0146u dienesta \u017eurn\u0101lists Uldis \u0136ezberis un laikraksta &#8220;Diena&#8221; koment\u0113t\u0101js Andis Sedlenieks. Sazin\u0101mies ar Latvijas \u0100rpolitikas instit\u016btaTuvo Austrumu programmas vad\u012bt\u0101ju Sintiju Broku-Kovalevsku.<\/p>\n<p>Ir\u0101nas sacel\u0161anos sl\u012bcina asin\u012bs<\/p>\n<p>Protesti, kas Ir\u0101n\u0101 uzliesmoja p\u0113rn\u0101 gada nogal\u0113, pag\u0101ju\u0161\u0101s ned\u0113\u013cas otraj\u0101 pus\u0113 strauji v\u0113rs\u0101s pla\u0161um\u0101 un ieguva arvien konkr\u0113t\u0101ku politisku saturu. Cilv\u0113ku miljoni, izg\u0101ju\u0161i apm\u0113ram 180 pils\u0113tu iel\u0101s, skand\u0113ja lozungus par valdo\u0161\u0101 isl\u0101ma teokr\u0101tisk\u0101 re\u017e\u012bma g\u0101\u0161anu un monarhijas atjauno\u0161anu.<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113jais Ir\u0101nas Isl\u0101ma republikas re\u017e\u012bms izveidoj\u0101s p\u0113c revol\u016bcijas 1979. gad\u0101, kad tika g\u0101zts l\u012bdz tam vald\u012bju\u0161ais \u0161ahs Mohammads Rez\u0101 Pehlev\u012b. \u0160ahs mira trimd\u0101 1980. gad\u0101, bet vi\u0146a titula mantinieks ir vec\u0101kais d\u0113ls, kro\u0146princis Rez\u0101 Pehlev\u012b, kur\u0161 vada 2013. gad\u0101 Par\u012bz\u0113 nodibin\u0101to Ir\u0101nas Nacion\u0101lo padomi, vienu no galvenaj\u0101m ir\u0101\u0146u trimdas organiz\u0101cij\u0101m.<\/p>\n<p>6. janv\u0101r\u012b kro\u0146princis n\u0101ca klaj\u0101 ar aicin\u0101jumu v\u0113rst protestus pla\u0161um\u0101, kas ar\u012b notika. Re\u017e\u012bms savuk\u0101rt uzs\u0101ka pla\u0161u glob\u0101l\u0101 t\u012bmek\u013ca pieejas un citu sakaru blo\u0137\u0113\u0161anu, varas p\u0101rst\u0101vji v\u0113rs\u0101s pret protest\u0113t\u0101jiem arvien vardarb\u012bg\u0101k. No protest\u0113t\u0101ju puses notika valsts iest\u0101\u017eu ie\u0146em\u0161anas un aizdedzin\u0101\u0161anas gad\u012bjumi, tika aizdedzin\u0101tas ar\u012b vair\u0101kas mo\u0161ejas. Varas p\u0101rst\u0101vji, pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m Isl\u0101ma Revol\u016bcijas gvardu korpusa kaujinieki, s\u0101ka laist darb\u0101 \u0161aujamiero\u010dus; par\u0101d\u012bj\u0101s zi\u0146ojumi par snaiperu un lo\u017emet\u0113ju izmanto\u0161anu. Ir\u0101nas augst\u0101k\u0101 l\u012bdera Al\u012b H\u0101menej\u012b publiskie izteikumi k\u013cuva arvien draudo\u0161\u0101ki. Vi\u0146\u0161 protest\u0113t\u0101jus raksturo k\u0101 valsts ienaidniekus, kuri kalpojot Savienoto Valstu interes\u0113m.<\/p>\n<p>Zi\u0146as par boj\u0101g\u0101ju\u0161o skaitu pag\u0101ju\u0161\u0101s ned\u0113\u013cas nogal\u0113 sasniedza vair\u0101kus simtus, \u0161obr\u012bd k\u0101 minim\u0101lais skaits tiek min\u0113ti jau vismaz 2500 cilv\u0113ku, ta\u010du avoti piesauc ar\u012b daudz liel\u0101kus skait\u013cus \u2013 divpadsmit un pat divdesmit t\u016bksto\u0161us nogalin\u0101to. Tiek zi\u0146ots, ka boj\u0101 g\u0101ju\u0161i ar\u012b apm\u0113ram 140 varas p\u0101rst\u0101vju. Vair\u0101k nek\u0101 16\u00a0000 protest\u0113t\u0101ju esot arest\u0113ti.<\/p>\n<p>Daudzu skati \u0161obr\u012bd piev\u0113rsti ASV prezidentam Donaldam Trampam, kur\u0161 jau vair\u0101kk\u0101rt sol\u012bjies iesaist\u012bties, ja re\u017e\u012bms uzs\u0101ks neapbru\u0146otu \u013cau\u017eu slepkavo\u0161anu, kas \u0161obr\u012bd jau visai nep\u0101rprotami notiek. Vakar Balt\u0101 nama saimnieks sav\u0101 soci\u0101l\u0101 t\u012bkla kont\u0101 \u201eTruth Social\u201d publiskoja ierakstu, aicinot protest\u0113t\u0101jus nepadoties un pau\u017eot, ka pal\u012bdz\u012bba jau esot ce\u013c\u0101. \u0160odien, 14. janv\u0101r\u012b, Tramps publiskojis ar\u012b br\u012bdin\u0101jumu Teher\u0101nas re\u017e\u012bmam neuzs\u0101kt n\u0101vessodu izpildi protestu organiz\u0113\u0161an\u0101 aps\u016bdz\u0113tajiem. P\u0113rn\u0101s ned\u0113\u013cas nogal\u0113 arest\u0113t\u0101 un uz karst\u0101m p\u0113d\u0101m ties\u0101t\u0101 Efrana Soltani radinieki zi\u0146oju\u0161i, ka \u0161odien vi\u0146am paredz\u0113ts izpild\u012bt n\u0101vessodu.<\/p>\n<p>Grenlandes \u201esald\u0113juma\u201d t\u012bkot\u0101js Tramps<\/p>\n<p>\u0160ai dienai var b\u016bt t\u0101lejo\u0161as sekas Grenlandes un D\u0101nijas, bet ar\u012b Eiropas un pasaules v\u0113stures gait\u0101. \u0160odien, 14. janv\u0101r\u012b, Baltaj\u0101 nam\u0101 j\u0101notiek sarun\u0101m starp ASV viceprezidentu D\u017eeimsu Deividu Vensu un valsts sekret\u0101ru Marko Rubio no vienas, un D\u0101nijas \u0101rlietu ministru Larsu Loki Rasmusenu un Grenlandes \u0101rlietu ministri Vivianu Mocfeldu no otras puses. Zieme\u013cu karalistes p\u0101rst\u0101vji cer mazin\u0101t spriedzi, kas savilkusies ap pasaul\u0113 liel\u0101ko salu p\u0113d\u0113j\u0101s ned\u0113\u013c\u0101s, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ar jaunu sparu pau\u017e ap\u0146em\u0161anos padar\u012bt \u0161o autonomo D\u0101nijas kro\u0146a zemi par amerik\u0101\u0146u teritoriju.<br \/>&#13;<br \/>\n\u201eViegl\u0101 vai smag\u0101 veid\u0101,\u201d izteicies Balt\u0101 nama saimnieks, ar \u201esmago\u201d diezgan nep\u0101rprotami dom\u0101jot iesp\u0113jamu milit\u0101ru akciju.<\/p>\n<p>V\u0113l pavisam nesen ka t\u0101ds bija neiedom\u0101jams, bet amerik\u0101\u0146u ziben\u012bg\u0101 specoper\u0101cija janv\u0101ra s\u0101kum\u0101 Venecu\u0113l\u0101 liek uzl\u016bkot \u0161\u0101du iesp\u0113ju k\u0101 krietni re\u0101l\u0101ku. V\u0113l jo vair\u0101k, lasot prezidenta Trampa nesenos izteikumus par to, ka vi\u0146a r\u012bc\u012bbai vien\u012bgais ierobe\u017eojo\u0161ais faktors esot pa\u0161a mor\u0101le, bet nek\u0101di ne starptautisk\u0101s ties\u012bbas.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt D\u0101nijas premjerministre Mete Frederiksena nor\u0101d\u012bjusi, ka piesauktais \u201esmagais veids\u201d, respekt\u012bvi, Savienoto Valstu milit\u0101ra akcija Grenlandes p\u0101r\u0146em\u0161anai noz\u012bm\u0113s Zieme\u013catlantijas alianses beigas.<br \/>&#13;<br \/>\nVa\u0161ingtonas l\u012bdz\u0161in\u0113jie partneri Eirop\u0101 non\u0101ktu \u013coti s\u0101p\u012bgas izv\u0113les priek\u0161\u0101, kur vien\u0101 svaru kaus\u0101 b\u016btu solidarit\u0101te ar D\u0101niju, otr\u0101 \u2013 Savienoto Valstu turpm\u0101ka dal\u012bba Eiropas aizsardz\u012bb\u0101, jo sevi\u0161\u0137i atbalsts Ukrainai c\u012b\u0146\u0101 pret Krievijas agresiju. Atbildot Trampa argumentiem par it k\u0101 iesp\u0113jamu Krievijas vai \u0136\u012bnas inv\u0101ziju Grenland\u0113, ja to nep\u0101r\u0146ems Savienot\u0101s Valstis, Rietumeiropas partneri, sevi\u0161\u0137i V\u0101cija un Lielbrit\u0101nija, paudu\u0161i gatav\u012bbu k\u0101pin\u0101t savu milit\u0101ro kl\u0101tb\u016btni sal\u0101. Tom\u0113r \u013coti daudzi ap\u0161auba to, ka dro\u0161\u012bbas apsv\u0113rumi patie\u0161\u0101m ir prezidenta Trampa un vi\u0146a administr\u0101cijas mot\u012bvs. Daudz ticam\u0101ka \u0161\u0137iet v\u0113lme tikt pie zieme\u013cu salas izrakte\u0146u resursiem, kontrol\u0113t ku\u0123o\u0161anas ce\u013cus, kas var\u0113tu k\u013c\u016bt akt\u012bv\u0101ki l\u012bdz ar ledus ku\u0161anu Arktik\u0101 un ar\u012b apmierin\u0101t Balt\u0101 nama saimnieka arhaiski imp\u0113risk\u0101s amb\u012bcijas. To visai nep\u0101rprotami paudis vi\u0146\u0161 pats, pirms da\u017e\u0101m dien\u0101m sakot: \u201eM\u0113s run\u0101jam par ieg\u016b\u0161anu \u012bpa\u0161um\u0101, nevis iznom\u0101\u0161anu. [..] Mums ir b\u0101zes Grenland\u0113. Es var\u0113tu izvietot tur vair\u0101k karav\u012bru, ja v\u0113l\u0113tos, bet vajag vair\u0101k. Vajag \u012bpa\u0161uma ties\u012bbas. Vajag titulu.\u201d<\/p>\n<p>K\u0101 liecina aptaujas, diezgan daudz ir grenlandie\u0161u, kuri v\u0113l\u0113tos piln\u012bgu suverenit\u0101ti, ta\u010du 85% no vi\u0146iem ir kategoriski pret iesp\u0113jamu p\u0101reju Savienoto Valstu pak\u013caut\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>Vai Moldova k\u013c\u016bs par Rum\u0101niju?<\/p>\n<p>Pirms da\u017e\u0101m dien\u0101m, run\u0101jot britu podk\u0101st\u0101 \u201eThe Rest is Politics\u201d, Moldovas prezidente Maija Sandu pazi\u0146oja, ja notiktu referendums par vi\u0146as valsts atkalapvieno\u0161anos ar Rum\u0101niju, vi\u0146a balsotu par. Moldovai esot arvien gr\u016bt\u0101k vienai izdz\u012bvot pa\u0161reiz\u0113j\u0101 nestabilaj\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n<p>K\u0101 zin\u0101ms, mold\u0101vi un rum\u0101\u0146i run\u0101 praktiski identisk\u0101 rum\u0101\u0146u valod\u0101, viduslaiku Mold\u0101vijas k\u0146azist\u0113 ietilpa tagad\u0113j\u0101s Moldovas un l\u012bdz\u0101s eso\u0161\u0101s Rum\u0101nijas austrumda\u013cas zemes, un starp abiem pasaules kariem tagad\u0113j\u0101 Moldova bija Rum\u0101nijas karalistes sast\u0101vda\u013ca. No etniski vienot\u0101 kopuma Moldovu atr\u0101va sta\u013cinisk\u0101 Padomju Savien\u012bba, 1940. gad\u0101 to anekt\u0113jot un izveidojot Mold\u0101vijas Padomju Soci\u0101listisko republiku. T\u0101tad jaut\u0101jumam par Moldovas iesp\u0113jamu apvieno\u0161anos ar Rum\u0101niju ir v\u0113sturisks un etniski kultur\u0101ls pamatojums. \u0160is mot\u012bvs v\u0113l vair\u0101k aktualiz\u0113j\u0101s p\u0113c Krievijas pilna m\u0113roga agresijas pret Ukrainu, kad Ki\u0161i\u0146eva sajuta pieaugo\u0161us draudus savai suverenit\u0101tei gad\u012bjum\u0101, ja Krievijai izdotos \u012bstenot savus ekspansijas pl\u0101nus. Kop\u0161 Moldovas neatkar\u012bbas 1991. gad\u0101 past\u0101vo\u0161ais Pied\u0146estras separ\u0101tiskais re\u0123ions ir potenci\u0101ls trampl\u012bns Krievijas agresijai ne vien pret Moldovu, bet, iesp\u0113jams, ar\u012b t\u0101l\u0101k uz rietumiem. Pie tam Krem\u013ca agresija nav tikai \u0101r\u0113ja \u2013 Moldova past\u0101v\u012bgi izj\u016bt prokremlisko sp\u0113ku darbo\u0161anos valsts iek\u0161ien\u0113 gan attiec\u012bgas ievirzes politisko partiju veid\u0101, gan k\u0101 separ\u0101tisma tendences autonomaj\u0101 Gagauzijas teritorij\u0101.<\/p>\n<p>Tom\u0113r \u0161aj\u0101 pat podk\u0101sta materi\u0101l\u0101 prezidente Sandu atzina, ka, vi\u0146aspr\u0101t, idejai par apvieno\u0161anos ar Rum\u0101niju tr\u016bkstot Moldovas sabiedr\u012bbas vair\u0101kuma atbalsta. 2024. gad\u0101 notiku\u0161aj\u0101 referendum\u0101 neliels mold\u0101vu vair\u0101kums \u2013 50,4 procenti \u2013 nobalsoja par valsts dal\u012bbu Eiropas Savien\u012bb\u0101. Moldovas eirointegr\u0101cija, \u0161\u0101di likvid\u0113jot liel\u0101ko da\u013cu tiesisko un administrat\u012bvo \u0161\u0137irt\u0146u ar Rum\u0101niju, joproj\u0101m \u0161\u0137iet re\u0101l\u0101ka alternat\u012bva nek\u0101 atgrie\u0161an\u0101s pie pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta pirm\u0101s puses situ\u0101cijas.<br \/>&#13;<br \/>\n\u00a0<br \/>&#13;<br \/>\nSagatavoja Eduards Lini\u0146\u0161.<\/p>\n<p style=\"display: inline;\">\n<p>    Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raid\u012bjum\u0101 dzird\u0113to un atbalsta diskusijas klaus\u012bt\u0101ju starp\u0101, tom\u0113r patur ties\u012bbas dz\u0113st koment\u0101rus, kas p\u0101rk\u0101pj cie\u0146pilnas attieksmes un \u0113tiskas r\u012bc\u012bbas robe\u017eas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Turpin\u0101m sekot l\u012bdzi notikumiem Ir\u0101n\u0101, pieaugo\u0161ajai spriedzei Grenland\u0113 un da\u017e\u0101m aktualit\u0101t\u0113m Moldov\u0101. Aktualit\u0101tes analiz\u0113\u00a0Latvijas Radio Zi\u0146u dienesta \u017eurn\u0101lists&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":104500,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-104499","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115894097338487517","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/104499","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=104499"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/104499\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/104500"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=104499"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=104499"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=104499"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}