Otzi l\u012b\u0137i 1991. gad\u0101 Alpos atrada v\u0101cu t\u016bristi. Ta\u010du tas nebija vis k\u0101ds nelaim\u012bgs Alpu taku staig\u0101t\u0101js, kura m\u016b\u017eu apr\u0101vusi k\u0101da p\u0113k\u0161\u0146i “uzkritusi” dabas stihija vai cita nelaime. Otzi dz\u012bvoja pirms apm\u0113ram 5300 gadiem, bet vi\u0146a l\u012b\u0137is tik labi saglab\u0101jies, jo liel\u0101ko da\u013cu laika bija ledus ieskauts. P\u0113tniekiem izdevies no \u0161\u012b par “ledus cilv\u0113ku” d\u0113v\u0113t\u0101 eksempl\u0101ra pa\u0146emt ar\u012b \u0123en\u0113tisko materi\u0101lu un veikt DNS anal\u012bzes, kas atkl\u0101j interesantus aspektus par Otzi pag\u0101tni.<\/p>\n
Otzi m\u016b\u017es nebija viegls. Un diez vai k\u0101dam bronzas laikmet\u0101 \u0161aj\u0101 re\u0123ion\u0101 t\u0101 bija “pastaiga park\u0101”. Katra diena nesa izaicin\u0101jumus ar vienu m\u0113r\u0137i \u2013 sagaid\u012bt n\u0101kamo un aizn\u0101kamo. Par to liecina ar\u012b Otzi p\u0113d\u0113j\u0101 stundi\u0146a. \u0145emot v\u0113r\u0101 br\u016bces un to, ka kreisaj\u0101 plec\u0101 atrasts bultas uzgalis, p\u0113tnieki uzskata \u2013 Otzi tika nogalin\u0101ts. Tom\u0113r vi\u0146a dz\u012bves un n\u0101ves apst\u0101k\u013ci aizvien ir zin\u0101tnieku deba\u0161u objekts.<\/p>\n
Ta\u010du DNS anal\u012bze gan sniedz visai skaidras atbildes par Otzi pag\u0101tni. Piem\u0113ram, anal\u012bzes liecina, ka vi\u0146a sen\u010du saknes var\u0113tu b\u016bt mekl\u0113jamas m\u016bsdienu Turcijas teritorij\u0101, no kurienes Eirop\u0101 cilv\u0113ki ierad\u0101s pirms 8000 gadu. T\u0101pat Otzi bijusi tum\u0161\u0101ka \u0101das kr\u0101sa, nek\u0101 uzskat\u012bts iepriek\u0161. Un… ar\u012b Otzi, ja vi\u0146a m\u016b\u017es b\u016btu ilg\u0101ks, n\u0101ktos r\u0113\u0137in\u0101ties ar ligu, kas skar daudzus m\u016bsdienu v\u012brie\u0161us \u2013 matu atk\u0101p\u0161anos. Tas “ierakst\u012bts” vi\u0146a g\u0113nos.<\/p>\n
Jauna iepriek\u0161 iev\u0101kto \u0123en\u0113tisko paraugu anal\u012bze nu atkl\u0101j ar\u012b, ka Otzi p\u0101rn\u0113s\u0101jis k\u0101du v\u012brusu, kas aktu\u0101ls ar\u012b m\u016bsdien\u0101s \u2013 cilv\u0113ka papilomas v\u012brusu (CPV). P\u0113t\u012bjumam, kur\u0101 izkl\u0101st\u012bti \u0161ie rezult\u0101ti, gan v\u0113l j\u0101iziet recenz\u0113\u0161anas process, pirms tas tiek public\u0113ts k\u0101d\u0101 akad\u0113miskaj\u0101 izdevum\u0101. Ja rezult\u0101ti apstiprin\u0101sies, tas b\u016bs sen\u0101kais molekul\u0101rais pir\u0101d\u012bjums par CPV16 kl\u0101tb\u016btni m\u016bsu tie\u0161ajos priek\u0161te\u010dos. Iepriek\u0161 pier\u0101d\u012bjumi par \u0161\u012bs v\u012brusu grupas un ar\u012b herpes v\u012brusu kl\u0101tb\u016btni atrasti neandert\u0101lie\u0161os<\/a>.<\/p>\n Cilv\u0113ka papilomas v\u012bruss, tostarp min\u0113tais tips \u2013 CPV16 \u2013, p\u0113t\u012bjumos tiek saist\u012bts<\/a> ar da\u017e\u0101du v\u0113\u017ea veidu risku b\u016btisku pieaugumu.<\/p>\n “Rezult\u0101ti nor\u0101da, ka CPV16 jau ilgu laiku bijis kl\u0101teso\u0161s m\u016bsdienu cilv\u0113ku (te dom\u0101ts “m\u016bsdienu” anatomisk\u0101 noz\u012bm\u0113, kaut \u0161ie cilv\u0113ki dz\u012bvoju\u0161i pirms t\u016bksto\u0161iem gadu) popul\u0101cij\u0101s,” vietne “Live Science” cit\u0113 vienu no darba l\u012bdzautoriem \u2013 Sanpaulu Feder\u0101l\u0101s universit\u0101tes Medic\u012bnas skolas profesoru Marselu Brionisu. Runa ir par laiku pirms 50 t\u016bksto\u0161iem gadu. “T\u0101tad v\u0113zi izraiso\u0161i v\u012brusi nav jauni patog\u0113ni, bet gan cilv\u0113kiem nev\u0113lami “kompanjoni” jau \u013coti ilgu laiku, un evolucion\u0113ju\u0161i l\u012bdz ar prim\u0101tiem un cilv\u0113kiem.”<\/p>\n \u0160is darbs gan nesniedzas tik t\u0101l\u0101 pag\u0101tn\u0113, lai \u013cautu izdar\u012bt secin\u0101jumus par CPV izcelsmi. Ar p\u0113t\u012bjumu nesaist\u012btais Arizonas Universit\u0101tes Imunobiolo\u0123ijas departamenta zin\u0101tnieks Konr\u0101ds van Dorsl\u0101rs nor\u0101da \u2013 tas ar\u012b nek\u0101d\u0101 veid\u0101 neizsl\u0113dz, ka m\u016bsdienu cilv\u0113ki, Homo sapiens, pie \u0161\u012b v\u012brusa tiku\u0161i tie\u0161i no neandert\u0101lie\u0161iem. P\u0113d\u0113jos gados ir g\u016bta sp\u0113c\u012bga pier\u0101d\u012bjumu b\u0101ze par neandert\u0101lie\u0161u un H. sapiens p\u0101ro\u0161anos<\/a>. Ar\u012b m\u016bsdienu cilv\u0113ku genom\u0101 atrodamas<\/a> neandert\u0101lie\u0161u DNS paliekas.<\/p>\n Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>