{"id":105035,"date":"2026-01-15T05:42:09","date_gmt":"2026-01-15T05:42:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105035\/"},"modified":"2026-01-15T05:42:09","modified_gmt":"2026-01-15T05:42:09","slug":"valsts-pieeja-enu-ekonomikas-ierobezosanai-versta-uz-sekam-nevis-celoniem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105035\/","title":{"rendered":"Valsts pieeja \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anai v\u0113rsta uz sek\u0101m, nevis c\u0113lo\u0146iem"},"content":{"rendered":"<p>Valsts kontrole ir nosl\u0113gusi lietder\u012bbas rev\u012bziju par valsts pieeju \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anai. Secin\u0101ts: neraugoties uz ilgsto\u0161u \u0113nu ekonomikai piev\u0113rstu pastiprin\u0101tu valsts uzman\u012bbu, pa\u0161reiz\u0113j\u0101 pieeja ar atsevi\u0161\u0137u pl\u0101nu centr\u0101 nav pietiekami iedarb\u012bga, jo pl\u0101notie un \u012bstenotie pas\u0101kumi ir vair\u0101k v\u0113rsti uz sek\u0101m, nevis c\u0113lo\u0146iem. P\u0113t\u012bjumu rezult\u0101ti netiek pietiekami izmantoti. L\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai un komunik\u0101cijai ar sabiedr\u012bbu izmantotie dati nav daudzpus\u012bgi. Valsts kontrole aicina Finan\u0161u ministriju p\u0101rskat\u012bt eso\u0161o pieeju, t\u0101d\u0113j\u0101di mazinot birokr\u0101tiju un administrat\u012bvo slogu un uzlabojot saimniecisk\u0101s darb\u012bbas vidi.<\/p>\n<p>\u0112nu ekonomika ir ekonomisk\u0101 darb\u012bba, kas netiek uzr\u0101d\u012bta ofici\u0101laj\u0101 statistik\u0101 un par kuru netiek maks\u0101ti nodok\u013ci atbilsto\u0161i normat\u012bvajam regul\u0113jumam. T\u0101 past\u0101v vis\u0101s demokr\u0101tisk\u0101s valst\u012bs un negat\u012bvi ietekm\u0113 gan valsts nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumus, gan iesaist\u012bto soci\u0101l\u0101s garantijas, gan god\u012bgu konkurenci. V\u0113rojama sakar\u012bba: jo augst\u0101ks ir iek\u0161zemes kopprodukts uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju un augst\u0101ka sabiedr\u012bbas labkl\u0101j\u012bba, jo zem\u0101ks \u0113nu ekonomikas l\u012bmenis.<\/p>\n<p>\u201cLatvij\u0101 valsts \u0113nu ekonomikai piev\u0113r\u0161 pastiprin\u0101tu v\u0113r\u012bbu, kop\u0161 2010. gada periodiski izstr\u0101d\u0101jot un \u012bstenojot atsevi\u0161\u0137u \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas pl\u0101nu,\u201d nor\u0101da Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.<\/p>\n<p>No 2014. l\u012bdz 2022. gada beig\u0101m Ministru prezidenta vad\u012bb\u0101 darboj\u0101s \u0112nu ekonomikas apkaro\u0161anas padome. 2023. gad\u0101 Saeim\u0101 izveidota Bud\u017eeta un finan\u0161u (nodok\u013cu) komisijas \u0112nu ekonomikas apkaro\u0161anas apak\u0161komisija. Vado\u0161o lomu \u0113nu ekonomikas jaut\u0101jumos un ierobe\u017eo\u0161anas koordin\u0113\u0161an\u0101 uz\u0146\u0113musies Finan\u0161u ministrija, kur 2017. gad\u0101 izveidots atsevi\u0161\u0137s departaments.<\/p>\n<p>\u0112nu ekonomikas apm\u0113ra nov\u0113rt\u0113\u0161ana ir sare\u017e\u0123\u012bta, un to veic ar da\u017e\u0101d\u0101m metod\u0113m. Pieejamie jaun\u0101kie nov\u0113rt\u0113jumi par \u0113nu ekonomiku Latvij\u0101 b\u016btiski at\u0161\u0137iras, un tie liecina, ka \u0113nu ekonomikas apm\u0113ru valst\u012b var l\u0113st robe\u017e\u0101s no 7 l\u012bdz nedaudz virs 20\u00a0% no iek\u0161zemes kopprodukta. Rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113ts, ka Finan\u0161u ministrija k\u0101 rezultat\u012bvo r\u0101d\u012bt\u0101ju izmanto Austrijas profesora F.\u00a0\u0160neidera apr\u0113\u0137in\u0101to \u0113nu ekonomikas r\u0101d\u012bt\u0101ju (19,9\u00a0% 2022. gad\u0101), komunik\u0101cij\u0101 ar l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem un sabiedr\u012bbu galvenok\u0101rt izmanto Latvijas profesoru A. Saukas un T. Putni\u0146a \u0113nu ekonomikas indeksu (21,4\u00a0% 2024. gad\u0101), savuk\u0101rt Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes dati par p\u0101rskatos neuzr\u0101d\u012bto ekonomiku (6,7% 2023. gad\u0101) netiek izmantoti. Tas trauc\u0113 objekt\u012bvi apzin\u0101t un izv\u0113rt\u0113t situ\u0101ciju un mazina uztic\u0113\u0161anos valsts datiem. Turkl\u0101t atkar\u012bba no atsevi\u0161\u0137u p\u0113t\u012bjumu pieejam\u012bbas apgr\u016btina politikas rezult\u0101tu objekt\u012bvu izv\u0113rt\u0113\u0161anu ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Latvij\u0101 \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas centr\u0101lais instruments ir \u0112nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas pl\u0101ns. 2024. gad\u0101 uzs\u0101kta jau ceturt\u0101 \u2013 Pl\u0101na 2024.\u20132027. gadam \u2013 \u012bsteno\u0161ana ar m\u0113r\u0137i l\u012bdz 2027. gadam samazin\u0101t \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvaru no 19,9\u00a0% l\u012bdz 18,9\u00a0% no iek\u0161zemes kopprodukta. Rev\u012bzij\u0101 secin\u0101ts, ka izteikts uzlabojums netiek paredz\u0113ts.\u00a0<\/p>\n<p>Pl\u0101n\u0101 l\u012bdz\u0101s horizont\u0101lajiem pas\u0101kumiem ir izvirz\u012btas divas priorit\u0101r\u0101s nozares \u2013 b\u016bvniec\u012bba un vesel\u012bbas nozare. Rev\u012bzij\u0101, izv\u0113rt\u0113jot \u0161o nozaru izv\u0113les pamatot\u012bbu, revidenti secin\u0101ju\u0161i, ka vesel\u012bbas nozar\u0113 \u0113nu ekonomikas izplat\u012bba ir sal\u012bdzino\u0161i zema, savuk\u0101rt nozares ar iev\u0113rojami augst\u0101ku \u0113nu ekonomiku paliku\u0161as \u0101rpus pl\u0101na. B\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 pas\u0101kumi \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anai \u012bstenoti ilgsto\u0161i, un \u0113nu ekonomikas apm\u0113rs nozar\u0113 ir krities, bet tas joproj\u0101m v\u0113rt\u0113jams k\u0101 augsts. Revidentu ieskat\u0101, pl\u0101n\u0101 paredz\u0113tie pas\u0101kumi nemazin\u0101s \u0113nu ekonomikas c\u0113lo\u0146us b\u016bvniec\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>Rev\u012bzij\u0101 izv\u0113rt\u0113ti\u00a0 pl\u0101n\u0101 paredz\u0113tie 56 pas\u0101kumi\u00a0\u2013 to ietekme uz \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anu, birokr\u0101tiju un administrat\u012bvo slogu. Secin\u0101ts, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca pas\u0101kumu pastiprina kontroles meh\u0101nismus, nevis nov\u0113r\u0161 \u0113nu ekonomikas ra\u0161an\u0101s c\u0113lo\u0146us. Revidenti secina, ka pl\u0101na satur\u0101 nav pietiekami izmantotas p\u0113t\u012bjumu atzi\u0146as, lai izv\u0113l\u0113tos iesp\u0113jami efekt\u012bv\u0101kos pas\u0101kumus \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anai. <\/p>\n<p>P\u0113tnieku atzi\u0146as liecina, ka nodok\u013ci ir iedarb\u012bg\u0101kais \u0113nu ekonomikas virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks. Lai ar\u012b Finan\u0161u ministrija ir str\u0101d\u0101jusi pie nodok\u013cu politikas pamatnost\u0101dn\u0113m, Latvij\u0101 joproj\u0101m nav apstiprin\u0101ts skaidrs ilgtermi\u0146a redz\u0113jums par nodok\u013cu politikas att\u012bst\u012bbu. Valsts kontroles ieskat\u0101, paredzama nodok\u013cu politika ir priek\u0161noteikums gan ekonomikas att\u012bst\u012bbai, gan \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p>\u201cLaik\u0101, kad valst\u012b lielas p\u016bles velta birokr\u0101tijas un administrat\u012bv\u0101 sloga mazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju apzin\u0101\u0161anai un sagaid\u0101ms \u2013 ar\u012b \u012bsteno\u0161anai, \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas pl\u0101n\u0101 da\u013ca pas\u0101kumu ir v\u0113rsti pret\u0113j\u0101 virzien\u0101, proti, stiprin\u0101t pras\u012bbas un kontroles meh\u0101nismu. T\u0101 jau ir c\u012b\u0146a ar sek\u0101m, nevis c\u0113lo\u0146iem. P\u0113t\u012bjumi r\u0101da: augot labkl\u0101j\u012bbai un uztic\u0113\u0161an\u0101s l\u012bmenim, \u0113nu ekonomika parasti samazin\u0101s,\u201d nor\u0101da Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.<\/p>\n<p>\u0112nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161ana ir horizont\u0101la politika, t\u0101s \u012bsteno\u0161an\u0101 iesaist\u012btas daudzas instit\u016bcijas. Rev\u012bzij\u0101 secin\u0101ts, ka institucion\u0101l\u0101 sist\u0113ma ir sare\u017e\u0123\u012bta, atbild\u012bba sadrumstalota, uzsvars ir uz procesiem, nevis uz skaidri sasniedzamiem rezult\u0101tiem. Vado\u0161\u0101 loma ir Finan\u0161u ministrijai, kur ir izveidota \u012bpa\u0161a strukt\u016brvien\u012bba \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas koordin\u0113\u0161anai. Revidentu ieskat\u0101, pirms asto\u0146iem gadiem Finan\u0161u ministrijas strukt\u016bru papla\u0161in\u0101t ar jaunu valsts sekret\u0101ra vietnieku un departamentu \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anai bija nesam\u0113r\u012bgi un neracion\u0101li. Rev\u012bzijas laik\u0101 (2025. gada apr\u012bl\u012b) \u012bstenot\u0101s struktur\u0101l\u0101s izmai\u0146as ministrij\u0101, atgrie\u017eoties pie vienotas atbild\u012bbas par nodok\u013cu politiku un \u0113nu ekonomikas p\u0101rvald\u012bbu, ir solis racionaliz\u0101cijas virzien\u0101, kas j\u0101turpina.<\/p>\n<p>Valsts kontroles ieteikumi #P\u0113cRev\u012bzijas<\/p>\n<p>Valsts kontrole Finan\u0161u ministrijai ir sniegusi vienu ieteikumu \u2013 p\u0101rskat\u012bt valsts pieeju \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anai, balst\u012bt l\u0113mumus un komunik\u0101ciju uz daudzpus\u012bgiem un ilgtermi\u0146\u0101 pieejamiem datiem, mazin\u0101t birokr\u0101tiju un koncentr\u0113ties uz \u0113nu ekonomikas c\u0113lo\u0146u nov\u0113r\u0161anu.<\/p>\n<p>Pla\u0161\u0101ka inform\u0101cija \u2013 <a href=\"https:\/\/www.lrvk.gov.lv\/lv\/revizijas\/revizijas\/noslegtas-revizijas\/vai-valsts-istenota-pieeja-enu-ekonomikas-ierobezosanai-ir-efektiva\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">rev\u012bzijas zi\u0146ojums, infografika<\/a>.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/76JD9EPR2.PNG\" alt=\"\"\/><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Valsts kontrole ir nosl\u0113gusi lietder\u012bbas rev\u012bziju par valsts pieeju \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anai. Secin\u0101ts: neraugoties uz ilgsto\u0161u \u0113nu ekonomikai&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":105036,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-105035","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115897522126516113","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105035","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=105035"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105035\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/105036"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=105035"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=105035"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=105035"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}