{"id":105067,"date":"2026-01-15T06:12:07","date_gmt":"2026-01-15T06:12:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105067\/"},"modified":"2026-01-15T06:12:07","modified_gmt":"2026-01-15T06:12:07","slug":"enu-ekonomikas-mazinasana-latvija-balstita-datos-un-koordineta-politikas-istenosana","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105067\/","title":{"rendered":"\u0112nu ekonomikas mazin\u0101\u0161ana Latvij\u0101 balst\u012bta datos un koordin\u0113t\u0101 politikas \u012bsteno\u0161an\u0101"},"content":{"rendered":"<p>Finan\u0161u ministrija (FM) \u012bsteno uz datiem balst\u012btu un m\u0113r\u0137tiec\u012bgu pieeju \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anai, paredzot nepiecie\u0161am\u012bbu turpin\u0101t sistem\u0101tisku darbu \u0161aj\u0101 jom\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0113nu ekonomikas sare\u017e\u0123\u012bto un main\u012bgo raksturu. \u0112nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161ana Latvij\u0101 tiek \u012bstenota k\u0101 starpinstitucion\u0101ls process, kur\u0101 FM nodro\u0161ina politikas koordin\u0101ciju, savuk\u0101rt Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests (VID) un citas iesaist\u012bt\u0101s instit\u016bcijas \u2013 pas\u0101kumu praktisku ievie\u0161anu un uzraudz\u012bbu. \u0160\u0101da pieeja nodro\u0161ina nep\u0101rtrauktu inform\u0101cijas apriti, risku identific\u0113\u0161anu un politikas instrumentu savlaic\u012bgu pilnveidi, rea\u0123\u0113jot uz \u0113nu ekonomikas izaicin\u0101jumiem un att\u012bst\u012bbas tendenc\u0113m atsevi\u0161\u0137\u0101s nozar\u0113s.<\/p>\n<p>\u0112nu ekonomikas tenden\u010du nov\u0113rt\u0113\u0161an\u0101, k\u0101 ar\u012b politikas veido\u0161an\u0101 un \u012bsteno\u0161anas nov\u0113rt\u0113\u0161an\u0101 FM analiz\u0113 un v\u0113rt\u0113 visus pieejamos p\u0113t\u012bjumus un datu avotus, tostarp akad\u0113miskos p\u0113t\u012bjumus, uz\u0146\u0113m\u0113ju aptaujas, starptautisko instit\u016bciju apr\u0113\u0137inus, k\u0101 ar\u012b Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes,\u00a0Eurostat, Latvijas Bankas un VID administrat\u012bvos datus. T\u0101pat FM seko da\u017e\u0101du p\u0113tnieku veidotajiem \u0113nu ekonomikas indeksiem un r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Vienlaikus b\u016btiski atz\u012bm\u0113t, ka \u0113nu ekonomika p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas nav tie\u0161i izm\u0113r\u0101ma, t\u0101d\u0113\u013c nav iesp\u0113jams balst\u012bties tikai uz vienu metodolo\u0123iju vai atsevi\u0161\u0137u p\u0113t\u012bjumu avotu, lai izdar\u012btu prec\u012bzus secin\u0101jumus par t\u0101s apjomu vai dinamiku. Attiec\u012bgi anal\u012bz\u0113 tiek v\u0113rt\u0113tas ilgtermi\u0146a tendences un da\u017e\u0101du faktoru savstarp\u0113j\u0101 kopsakar\u012bba.<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113jo \u010detru gadu laik\u0101 v\u0113rojamas vair\u0101kas savstarp\u0113ji saist\u012btas tendences, tostarp nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju un pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) maks\u0101t\u0101ju skaita pieaugums. T\u0101pat pieaugo\u0161ie vid\u0113jie darba ien\u0101kumi un efekt\u012bva administr\u0113\u0161ana veicin\u0101ja nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieaugumu un nodok\u013cu par\u0101du samazin\u0101\u0161anos, kas, savuk\u0101rt, uzlaboja valsts sp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t pakalpojumus.\u00a0Pozit\u012bvo dinamiku apliecina ar\u012b \u0113nu ekonomikas nov\u0113rt\u0113juma r\u0101d\u012bt\u0101ji. Saska\u0146\u0101 ar \u201cSSE Riga\u201d p\u0113t\u012bjuma \u201c\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs\u201d datiem \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvars Latvij\u0101 2023. gad\u0101 samazin\u0101jies par 3,6 procentpunktiem un veidoja 22,9% no IKP (2022. gad\u0101 \u2013 26,5%), kas ir strauj\u0101kais \u0113nu ekonomikas samazin\u0101jums p\u0113d\u0113jo 11 gadu laik\u0101. 2024. gad\u0101 \u0113nu ekonomika turpin\u0101ja samazin\u0101juma tendenci, sasniedzot 21,4% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktu maz\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161.<\/p>\n<p>Vienlaikus ir samazin\u0101ju\u0161\u0101s ar\u012b nodok\u013cu plaisas \u2013 PVN plaisa no 11,3% 2021. gad\u0101 l\u012bdz 5,4% 2023. gad\u0101, iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca plaisa no 21,3% 2021. gad\u0101 l\u012bdz 15,8% 2024. gad\u0101, bet valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas oblig\u0101to iemaksu plaisa no 18,0% 2021. gad\u0101 l\u012bdz 13,8% 2024. gad\u0101. \u0160ie r\u0101d\u012bt\u0101ji \u013cauj secin\u0101t, ka \u012bstenotie pl\u0101na pas\u0101kumi ir devu\u0161i redzamu rezult\u0101tu un izv\u0113l\u0113tais politikas virziens ir j\u0101turpina.<\/p>\n<p>J\u0101atz\u012bm\u0113, ka \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161ana tiek \u012bstenota, regul\u0101ri izv\u0113rt\u0113jot pas\u0101kumu efektivit\u0101ti un nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 tos pilnveidojot. \u0112nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas pl\u0101ns 2024.\u20132027. gadam tiek \u012bstenots cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar uz\u0146\u0113m\u0113ju organiz\u0101cij\u0101m, tostarp Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101ciju, Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kameru, \u0100rvalstu investoru padomi Latvij\u0101 (FICIL) u. c., un tas paredz integr\u0113tu pieeju, kur normat\u012bv\u0101 vide, uzraudz\u012bba un digit\u0101lie risin\u0101jumi tiek savstarp\u0113ji sasaist\u012bti, lai samazin\u0101tu \u0113nu ekonomikas apjomu, vienlaikus mazinot administrat\u012bvo un birokr\u0101tisko slogu uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Pl\u0101na pas\u0101kumi ietver gan nodok\u013cu mor\u0101les veicin\u0101\u0161anu un caurskat\u0101m\u012bbas uzlabo\u0161anu, gan proced\u016bru automatiz\u0101ciju, elektronisko maks\u0101jumu izmanto\u0161anas papla\u0161in\u0101\u0161anu un m\u0113r\u0137\u0113tu kontroli augsta riska jom\u0101s. Normat\u012bvo aktu izstr\u0101d\u0113 sistem\u0101tiski tiek v\u0113rt\u0113ts normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma sloga sam\u0113r\u012bgums\u00a0 ar potenci\u0101lo ieguvumu valsts bud\u017eetam, k\u0101 ar\u012b t\u0101 ietekme uz uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vidi. Savuk\u0101rt priorit\u0101r\u0101s nozares tiek izv\u0113l\u0113tas pl\u0101na tap\u0161anas laik\u0101, izv\u0113rt\u0113jot nodok\u013cu saist\u012bbu neizpildes riskus\u00a0 nozaru sadal\u012bjum\u0101.<\/p>\n<p>\u0112nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas pas\u0101kumu efektivit\u0101te ir tie\u0161i saist\u012bta ar m\u0113r\u0137\u0113tu un datos balst\u012btu nozaru izv\u0113li \u0113nu ekonomikas risku mazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumiem, un t\u0101 tiek veikta, balstoties objekt\u012bv\u0101 risku anal\u012bz\u0113 un nodok\u013cu saist\u012bbu izpildes r\u0101d\u012bt\u0101jos. Izv\u0113rt\u0113jot datus par iepriek\u0161\u0113jiem periodiem, pas\u0101kumi tiek v\u0113rsti taj\u0101s nozar\u0113s, kur identific\u0113ti augst\u0101ki nodok\u013cu riski, vienlaikus nodro\u0161inot, ka uzraudz\u012bba ir sam\u0113r\u012bga un pamatota. \u0160\u0101da pieeja \u013cauj efekt\u012bv\u0101k izmantot valsts resursus un koncentr\u0113t pas\u0101kumus tur, kur tie sniedz liel\u0101ko ietekmi.<\/p>\n<p>\u0112nu ekonomikas mazin\u0101\u0161an\u0101s ir bijusi saist\u012bta ar\u012b ar skaidru, prognoz\u0113jamu un vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 konsekventu nodok\u013cu politiku. Nodok\u013cu politikas att\u012bst\u012bba tiek \u012bstenota struktur\u0113t\u0101 un p\u0101rskat\u0101m\u0101 proces\u0101, nodro\u0161inot pla\u0161u iesaisti un diskusijas ar soci\u0101lajiem partneriem un ekspertiem. \u0160aj\u0101 ietvar\u0101 tika izveidota nodok\u013cu politikas pilnveido\u0161anas koordin\u0113\u0161anas grupa, kuras darb\u0101 kop\u0161 2023. gada rudens ir notiku\u0161as vair\u0101k nek\u0101 30 san\u0101ksmes, diskut\u0113jot par nodok\u013cu politikas m\u0113r\u0137u sasaisti ar ekonomikas att\u012bst\u012bbu, darbasp\u0113ka nodok\u013ciem, uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodokli, nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nodokli, netie\u0161ajiem nodok\u013ciem, \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anu un digit\u0101lajiem risin\u0101jumiem. \u0160\u012b procesa rezult\u0101t\u0101 vald\u012bb\u0101 ir pie\u0146emti l\u0113mumi par nodok\u013cu politikas p\u0101rskat\u012b\u0161anu 2025.\u20132027. gadam, paredzot darbasp\u0113ka nodok\u013cu sloga mazin\u0101\u0161anu un neto ien\u0101kumu palielin\u0101\u0161anu aptuveni 95% str\u0101d\u0101jo\u0161o, vienlaikus nodro\u0161inot fisk\u0101li atbild\u012bgus kompens\u0113jo\u0161us risin\u0101jumus valsts bud\u017eeta ilgtsp\u0113jai. L\u0113mumi par nodok\u013cu politikas att\u012bst\u012bbu vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 ir nostiprin\u0101ti normat\u012bvaj\u0101 regul\u0113jum\u0101, nodro\u0161inot uz\u0146\u0113m\u0113jiem un iedz\u012bvot\u0101jiem prognoz\u0113jamu un stabilu nodok\u013cu vidi.<\/p>\n<p>FM turpin\u0101s koordin\u0113tu, datos balst\u012btu un uz rezult\u0101tu v\u0113rstu darbu \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161an\u0101, regul\u0101ri izv\u0113rt\u0113jot politikas instrumentu efektivit\u0101ti, pilnveidojot pas\u0101kumus un uzturot dialogu ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem un soci\u0101lajiem partneriem, lai stiprin\u0101tu god\u012bgu konkurenci un stabilu, prognoz\u0113jamu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vidi Latvij\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Finan\u0161u ministrija (FM) \u012bsteno uz datiem balst\u012btu un m\u0113r\u0137tiec\u012bgu pieeju \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anai, paredzot nepiecie\u0161am\u012bbu turpin\u0101t sistem\u0101tisku darbu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":105068,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-105067","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115897640048767915","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105067","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=105067"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105067\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/105068"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=105067"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=105067"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=105067"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}