{"id":105218,"date":"2026-01-15T08:43:07","date_gmt":"2026-01-15T08:43:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105218\/"},"modified":"2026-01-15T08:43:07","modified_gmt":"2026-01-15T08:43:07","slug":"ano-pasludina-ilgtspejiga-transporta-desmitgadi-kadi-pasakumi-tiek-istenoti-latvija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105218\/","title":{"rendered":"ANO pasludina ilgtsp\u0113j\u012bga transporta desmitgadi: k\u0101di pas\u0101kumi tiek \u012bstenoti Latvij\u0101"},"content":{"rendered":"<p>Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija (ANO) pasludin\u0101jusi 2026.\u20132035. gadu par Ilgtsp\u0113j\u012bga transporta desmitgadi, aicinot valstis vis\u0101 pasaul\u0113 veidot dro\u0161as, pieejamas un klimatam draudz\u012bgas transporta sist\u0113mas, vienlaikus sniedzot ieguld\u012bjumu 2015. gad\u0101 izvirz\u012bto <a href=\"https:\/\/www.mk.gov.lv\/lv\/17-ilgtspejigas-attistibas-merki\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">17 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137u<\/a> sasnieg\u0161an\u0101. Ar\u012b Latvij\u0101 transporta jom\u0101 \u012bstenojam virkni noz\u012bm\u012bgu pas\u0101kumu, kas dos pienesumu iedz\u012bvot\u0101ju mobilit\u0101tes uzlabo\u0161anai, re\u0123ionu savienojam\u012bbas veicin\u0101\u0161anai un transporta nozares dekarboniz\u0101cijai.<\/p>\n<p>\u201cIlgtsp\u0113j\u012bga transporta att\u012bst\u012bba ir valsts un pa\u0161vald\u012bbu kop\u012bgs uzdevums. Vienlaikus p\u0101rvieto\u0161an\u0101s ir m\u016bsu ikviena atbild\u012bga izv\u0113le \u2013 ikdien\u0101 gar\u0101k\u0101m distanc\u0113m izmantot vilcienu vai citu sabiedrisko transportu, savuk\u0101rt \u012bs\u0101kas distances veikt k\u0101j\u0101m vai ar mikromobilit\u0101tes r\u012bku. Latvij\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju \u0113rt\u012bb\u0101m turpin\u0101m att\u012bst\u012bt m\u016bsdien\u012bgu, \u0113rtu un pieejamu satiksmi. T\u0101pat \u012bstenojam pas\u0101kumus cit\u0101s jom\u0101s, kas ne tikai veicin\u0101s iedz\u012bvot\u0101ju mobilit\u0101ti un re\u0123ionu savienojam\u012bbu, bet ar\u012b dos pienesumu valsts ekonomiskajai att\u012bst\u012bbai,\u201d skaidro Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekret\u0101ra vietnieks Art\u016brs Kokars.<\/p>\n<p>Ilgtsp\u0113j\u012bgas transporta att\u012bst\u012bbas pamats ir ilgtsp\u0113j\u012bgas transporta pl\u0101no\u0161anas politikas izstr\u0101de un ievie\u0161ana, \u0146emot v\u0113r\u0101 ekolo\u0123iskos, soci\u0101los un ekonomiskos aspektus. Galvenie att\u012bst\u012bbas virzieni ir videi draudz\u012bgu transporta l\u012bdzek\u013cu veicin\u0101\u0161ana, sabiedrisk\u0101 transporta uzlabo\u0161ana un piek\u013c\u016bstam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana vis\u0101m iedz\u012bvot\u0101ju grup\u0101m, velotransporta un g\u0101j\u0113ju infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bba, atjaun\u012bgo resursu izmanto\u0161ana, k\u0101 ar\u012b iedz\u012bvot\u0101ju inform\u0113t\u012bbas palielin\u0101\u0161ana par ilgtsp\u0113j\u012bga transporta priek\u0161roc\u012bb\u0101m. ANO nor\u0101da uz pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas sasaisti ar transporta politiku un uzsver, ka visos transporta veidos un lietot\u0101ju grup\u0101s noz\u012bm\u012bgs ir satiksmes dro\u0161\u012bbas jaut\u0101jums. Ilgtsp\u0113j\u012bgs transports nav iesp\u0113jams bez zin\u0101tnes, tehnolo\u0123iju un inov\u0101ciju izmanto\u0161anas.<\/p>\n<p>Latvij\u0101 turpin\u0101s darbs pie ilgtsp\u0113j\u012bga transporta att\u012bst\u012bbas un pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anas iepriek\u0161 min\u0113tajos virzienos. SM apliecina ap\u0146em\u0161anos atbalst\u012bt ANO Ilgtsp\u0113j\u012bga transporta desmitgades m\u0113r\u0137us, kuru ievie\u0161ana Latvij\u0101 turpin\u0101sies ar\u012b turpm\u0101kos gadus. L\u012bdz 2027. gadam transporta nozares att\u012bst\u012bba norit saska\u0146\u0101 ar <a href=\"https:\/\/likumi.lv\/ta\/id\/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">Transporta att\u012bst\u012bbas pamatnost\u0101dn\u0113s 2021.\u20132027. gadam (TAP2027)<\/a> iek\u013cautajiem r\u012bc\u012bbas virzieniem. TAP2027 m\u0113r\u0137is sakr\u012bt ar ANO defin\u0113to m\u0113r\u0137i \u2013 pan\u0101kt ilgtsp\u0113j\u012bgu, pieejamu un piek\u013c\u016bstamu mobilit\u0101tes att\u012bst\u012bbu.\u00a0<\/p>\n<p>Stiprin\u0101m dzelzce\u013cu k\u0101 sabiedrisk\u0101 transporta mugurkaulu<\/p>\n<p>Latvij\u0101, t\u0101pat k\u0101 citur Eirop\u0101, stiprin\u0101m dzelzce\u013cu k\u0101 sabiedrisk\u0101 transporta mugurkaulu. Dzelzce\u013ca satiksmes moderniz\u0101cijai piesaist\u012btas Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu, Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) un Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta (EISI) invest\u012bcijas. Pag\u0101ju\u0161ogad satiksm\u0113 piedal\u012bj\u0101s visi 32 jaunie elektrovilcieni un to \u0113rt\u012bbas jau ir nov\u0113rt\u0113ju\u0161i iedz\u012bvot\u0101ji. Vilciena pasa\u017eieru skaits turpina augt \u2013 pag\u0101ju\u0161ogad, sal\u012bdzinot ar 2024. gadu, tas ir palielin\u0101jies par 10%, sasniedzot 21,3 miljonu pasa\u017eieru. Iedz\u012bvot\u0101ju izv\u0113li par labu elektrovilcieniem veicina ar\u012b infrastrukt\u016bras moderniz\u0101cija \u2013 paaugstin\u0101tie peroni, dro\u0161\u0101ka un uzlabota piek\u013c\u016bstam\u012bba, k\u0101 ar\u012b \u010detru jaunu dzelzce\u013ca pieturu izveide R\u012bg\u0101.<\/p>\n<p>L\u012bdz 2029. gadam pl\u0101nots ieg\u0101d\u0101ties bezemisiju bateriju (BEMU) elektrovilcienus, kas aizst\u0101s novecoju\u0161os d\u012bze\u013cvilcienus un nodro\u0161in\u0101s \u0113rtu un m\u016bsdien\u012bgu vilcienu satiksmi neelektrific\u0113taj\u0101s dzelzce\u013ca l\u012bnij\u0101s. Vienlaikus tiks izb\u016bv\u0113ta ar\u012b atbilsto\u0161a elektrouzl\u0101des infrastrukt\u016bra. Pl\u0101nots, ka BEMU elektrovilcieni s\u0101kotn\u0113ji kalpos mar\u0161rutos R\u012bga\u2013C\u0113sis un R\u012bga\u2013Daugavpils. \u00a0<\/p>\n<p>Rail Baltica ir viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem Eiropas transporta t\u012bkla (TEN-T) projektiem, kas ir da\u013ca no Zieme\u013cj\u016bras\u2013Baltijas koridora un Baltijas j\u016bras\u2013Meln\u0101s j\u016bras\u2013Egejas j\u016bras koridora. Rail Baltica integr\u0113s Baltijas valstis vienot\u0101 Eiropas dzelzce\u013ca t\u012bkl\u0101, veicinot savienojam\u012bbu ar Eiropu, milit\u0101ro mobilit\u0101ti un ekonomisko att\u012bst\u012bbu re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p>R\u012bgas un Pier\u012bgas sabiedrisk\u0101 transporta za\u013cin\u0101\u0161anas un moderniz\u0101cijas reforma<\/p>\n<p>\u0160ogad tiks pabeigta AF finans\u0113t\u0101 R\u012bgas un Pier\u012bgas sabiedrisk\u0101 transporta za\u013cin\u0101\u0161anas un moderniz\u0101cijas reforma, kuras ietvaros asto\u0146as dzelzce\u013ca stacijas tiek moderniz\u0113tas, izveidojot sabiedrisk\u0101 transporta savienojuma punktus \u2013 stacijas ar papla\u0161in\u0101tu funkcionalit\u0101ti jeb Stacijas 2.0. \u0160\u0101das multifunkcion\u0101las stacijas top Bolder\u0101j\u0101, \u0160\u0137irotav\u0101, Zemit\u0101nos, Sarkandaugav\u0101, Dauderos, Zieme\u013cbl\u0101zm\u0101, Carnikav\u0101 un Saulkrastos. T\u0101d\u0113j\u0101di tiks nodro\u0161in\u0101ta dzelzce\u013ca sasaiste ar pils\u0113tas sabiedrisko transportu, velo un g\u0101j\u0113ju infrastrukt\u016bru un citiem risin\u0101jumiem, kas veicina ilgtsp\u0113j\u012bgu mobilit\u0101ti.<\/p>\n<p>Reformas ietvaros tiek veikta vienotas veloinfrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bba R\u012bg\u0101 un Pier\u012bg\u0101, izb\u016bv\u0113jot piecus ma\u0123istr\u0101los veloce\u013cu koridorus 52 km kopgarum\u0101, katr\u0101 mar\u0161rut\u0101 nodro\u0161inot sasaisti starp pils\u0113tas un re\u0123ion\u0101las noz\u012bmes veloce\u013ciem. T\u0101pat reformas ietvaros R\u012bg\u0101 tiek izb\u016bv\u0113ts 7. tramvaja l\u012bnijas pagarin\u0101jums, ieg\u0101d\u0101ti elektroautobusi un izveidotas elektrouzl\u0101des stacijas. T\u0101pat tiks pabeigti b\u016bvdarbi R\u012bgas Centr\u0101l\u0101s dzelzce\u013ca stacijas dienvidu da\u013c\u0101 un \u012bstenoti dzelzce\u013ca elektrific\u0113t\u0101 t\u012bkla moderniz\u0101cijas projekti.<\/p>\n<p>Mobilit\u0101tes punkti jeb Stacija 2.0 koncepts re\u0123ionos<\/p>\n<p>Pl\u0101nots, ka l\u012bdz 2029. gada beig\u0101m Latvij\u0101 tiks izveidoti v\u0113l 25 mobilit\u0101tes punkti jeb Stacijas 2.0, t\u0101d\u0113j\u0101di veicinot iedz\u012bvot\u0101ju mobilit\u0101ti vis\u0101 valsts teritorij\u0101. Pirmaj\u0101 atlases k\u0101rt\u0101 ES fondu finans\u0113jumu jau ir sa\u0146\u0113mu\u0161i devi\u0146i projekti \u2013 asto\u0146i R\u012bg\u0101 un viens C\u0113s\u012bs. Pa\u0161reiz noris projektu atlases otr\u0101 k\u0101rta, kur pa\u0161vald\u012bb\u0101m mobilit\u0101tes punktu izb\u016bvei ir pieejami vair\u0101k nek\u0101 60 miljoni eiro, lai \u012bstenotu konkr\u0113tajai vietai un iedz\u012bvot\u0101ju vajadz\u012bb\u0101m piem\u0113rot\u0101ko risin\u0101jumu.<\/p>\n<p>Virz\u012bbai uz za\u013co kursu, Latvijas liel\u0101s ostas \u012bsteno infrastrukt\u016bras moderniz\u0101cijas un atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas projektus, k\u0101 ar\u012b projektus milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai. T\u0101pat ar Eiropas Komisijas atbalstu ir \u012bstenots projekts par ilgtsp\u0113j\u012bgas avi\u0101cijas degvielas tehnolo\u0123iskajiem risin\u0101jumiem un ra\u017eo\u0161anas iesp\u0113j\u0101m Igaunij\u0101 un Latvij\u0101, kas kalpo par pamatu t\u0101l\u0101kai \u0161\u012b virziena att\u012bst\u012bbai un normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma izstr\u0101dei.<\/p>\n<p>SM virza digit\u0101lo risin\u0101jumu \u012bsteno\u0161anu p\u0101rvad\u0101jumu jom\u0101, piem\u0113ram, Starptautisk\u0101s kravu lo\u0123istikas un ostu inform\u0101cijas sist\u0113mas (SKLOIS) att\u012bst\u012bbu, kas pal\u012bdz kravu p\u0101rvad\u0101jumus padar\u012bt \u0101tr\u0101kus un efekt\u012bv\u0101kus. Ar\u012b SM \u012bstenot\u0101 jaunie\u0161u iesaiste un izgl\u012bto\u0161ana par ilgtsp\u0113j\u012bgu mobilit\u0101ti un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s paradumu mai\u0146u ir solis pret\u012b izmai\u0146\u0101m n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n<p>Ofici\u0101l\u0101s desmitgades atkl\u0101\u0161anas pas\u0101kums notika 2025. gada 10. decembr\u012b \u0145ujork\u0101, tur tika prezent\u0113ts ievie\u0161anas pl\u0101ns. ANO ilgstp\u0113j\u012bgas transporta desmitgades atkl\u0101\u0161an\u0101 tika pazi\u0146otas vair\u0101k nek\u0101 80 iniciat\u012bvas vis\u0101 pasaul\u0113: no elektrisko autobusu parkiem London\u0101 l\u012bdz digit\u0101l\u0101m lo\u0123istikas platform\u0101m Eirop\u0101. Vair\u0101k inform\u0101cijas par ANO Ilgtsp\u0113j\u012bga transporta desmitgadi un Ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137iem atrodama <a href=\"https:\/\/sdgs.un.org\/un-decade-sustainable-transport-2026-2035\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">\u0161eit<\/a>.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija (ANO) pasludin\u0101jusi 2026.\u20132035. gadu par Ilgtsp\u0113j\u012bga transporta desmitgadi, aicinot valstis vis\u0101 pasaul\u0113 veidot dro\u0161as, pieejamas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":105219,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-105218","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115898233876085783","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105218","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=105218"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105218\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/105219"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=105218"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=105218"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=105218"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}