ASV prezidents Donalds Tramps pazi\u0146ojis, ka ir gatavs dar\u012bt visu, lai ieg\u016btu Grenlandi. Tom\u0113r\u00a0vair\u0101kums grenlandie\u0161u\u00a0nev\u0113las non\u0101kt ASV p\u0101rvald\u012bb\u0101.\u00a0N\u016bkas un Va\u0161ingtonas\u00a0attiec\u012bb\u0101s dzi\u013cu r\u0113tu ir atst\u0101ju\u0161as ASV milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas Grenland\u0113 Aukst\u0101 kara laik\u0101, kuru rezult\u0101t\u0101 pasaul\u0113 liel\u0101k\u0101s salas ledus un sniegs ticis pies\u0101r\u0146ots ar radioakt\u012bv\u0101m viel\u0101m.<\/p>\n
Vair\u0101kas valstis Grenlandi iek\u0101roju\u0161as resursu un izvietojuma d\u0113\u013c<\/a><\/p>\n Grenlande ir\u00a0liel\u0101k\u0101 sala pasaul\u0113<\/a>, tom\u0113r t\u0101 pieder D\u0101nijai.<\/p>\n Aptuveni 80\u00a0% no Grenlandes teritorijas kl\u0101j ledus, bet\u00a0t\u0101s dz\u012bl\u0113s atrodas iev\u0113rojamas retzemju elementu, tostarp litija, kobalta un ni\u0137e\u013ca, rezerves. \u0160obr\u012bd to ieguve ir apgr\u016btin\u0101ta, tom\u0113r klimatam k\u013c\u016bstot silt\u0101kam un k\u016bstot led\u0101jiem, eksperti paredz, ka n\u0101kotn\u0113 der\u012bgie izrakte\u0146i k\u013c\u016bs pieejam\u0101ki.<\/p>\n Liel\u0101kai pasaules salai ir ar\u012b strat\u0113\u0123iski svar\u012bga \u0123eogr\u0101fisk\u0101 atra\u0161an\u0101s vieta, proti, net\u0101lu no Grenlandes ir vair\u0101ki ku\u0123o\u0161anas mar\u0161ruti Arktikas re\u0123ion\u0101. Grenlande atrodas starp ASV, Kan\u0101du, Eiropu un Krieviju, kas padara to par svar\u012bgu teritoriju, lai nov\u0113rotu un \u0101tri rea\u0123\u0113tu uz Arktikas re\u0123ion\u0101 notieko\u0161o.<\/p>\n Gan salas liel\u0101s retzemju elementu, d\u0101rgakme\u0146u un der\u012bgo izrakte\u0146u rezerves, gan \u0123eogr\u0101fiskais izvietojums, piesaist\u012bju\u0161as tai vair\u0101ku \u0101rvalstu, tostarp ASV, Krievijas un \u0136\u012bnas, uzman\u012bbu.<\/p>\n ASV prezidents Donalds Tramps gan pirmaj\u0101, gan otraj\u0101 prezident\u016bras laik\u0101 ir vair\u0101kk\u0101rt paudis, ka v\u0113las ieg\u016bt liel\u0101ko salu pasaul\u0113.<\/p>\n Sabiedrisk\u0101s aptaujas rezult\u0101ti liecina, ka\u00a085 % grenlandie\u0161u<\/a> nev\u0113l\u0113tos non\u0101kt ASV p\u0101rvald\u012bb\u0101.<\/p>\n<\/blockquote>\n N\u016bkas un Va\u0161ingtonas\u00a0attiec\u012bbas v\u0113l joproj\u0101m ietekm\u0113 vides pies\u0101r\u0146ojums Grenland\u0113, ko rad\u012bju\u0161as vair\u0101kas ASV milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas Aukst\u0101 kara laik\u0101.<\/p>\n Aukst\u0101 kara laik\u0101 ASV izb\u016bv\u0113ju\u0161as Grenland\u0113 “pils\u0113tu zem ledus”<\/a><\/p>\n ASV pirmo reizi ien\u0101ca Grenland\u0113 Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101, kad nacistisk\u0101 V\u0101cija okup\u0113ja D\u0101niju. Lai aizsarg\u0101tu Grenlandi no iesp\u0113jam\u0101 V\u0101cijas uzbrukuma, ASV izveidoja taj\u0101 Tules milit\u0101ro b\u0101zi. Beidzoties karam, D\u0101nija atguva kontroli p\u0101r salu un 1951. gad\u0101 nosl\u0113dza vieno\u0161anos ar ASV, \u013caujot t\u0101m turpin\u0101t p\u0101rvald\u012bt Tules gaisa sp\u0113ku b\u0101zi.<\/p>\n Aukst\u0101 kara laik\u0101 ASV interese par Grenlandi turpin\u0101ja augt.<\/p>\n 1959. gad\u0101 ASV armijas in\u017eenieru korpuss uzs\u0101ka projektu “Ledus t\u0101rps” (“Iceworm”), kura ietvaros zem Grenlandes led\u0101jiem izb\u016bv\u0113ja milit\u0101ro b\u0101zi “Gadsimta nometne” (“Camp Century”).<\/p>\n<\/blockquote>\n Lai gan projekts bijis slepens, tas tika saska\u0146ots ar D\u0101niju. ASV Aizsardz\u012bbas ministrija pazi\u0146oja D\u0101nijai, ka projekta m\u0113r\u0137is ir p\u0101rbaud\u012bt da\u017e\u0101das b\u016bvniec\u012bbas metodes Arktikas re\u0123iona apst\u0101k\u013cos, veikt zin\u0101tniskos p\u0113t\u012bjumus un att\u012bst\u012bt kodolener\u0123ijas izmanto\u0161anu Grenland\u0113. Tom\u0113r past\u0101v\u00a0viedoklis, ka patiesais<\/a>\u00a0“Ledus t\u0101rpa” m\u0113r\u0137is ir bijis izvietot ASV kodoliero\u010dus un karasp\u0113ku strat\u0113\u0123iski svar\u012bg\u0101 viet\u0101, lai nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 aizsarg\u0101tos vai uzbruktu Padomju Savien\u012bbai.<\/p>\n “Gadsimta nometnes” pl\u0101ni paredz\u0113ja izb\u016bv\u0113t l\u012bdz pat 4000 km garu tune\u013cu sist\u0113mu, kur\u0101 b\u016btu iesp\u0113jams izvietot ap 600 kodolra\u0137et\u0113m. Realit\u0101t\u0113 gan tika uzb\u016bv\u0113ts tikai 21 tunelis ar kop\u0113jo garumu ap 3 km.<\/p>\n 1960. gad\u0101 ASV bru\u0146otie sp\u0113ki \u0161aj\u0101 b\u0101z\u0113 izvietoja pasaul\u0113 pirmo p\u0101rvietojamo kodoleraktoru PM-2A, kas tika salikts kop\u0101 no ievest\u0101m da\u013c\u0101m.<\/p>\n PM-2A darboj\u0101s divus gadus, nodro\u0161inot “Gadsimta nometni” ar milit\u0101rai b\u0101zei un taj\u0101 m\u012bto\u0161ajam person\u0101lam nepiecie\u0161amo siltumu un elektroener\u0123iju. Tom\u0113r ener\u0123ijas un siltuma ra\u017eo\u0161an\u0101 radies palielin\u0101ts apjoms neitronu, kas padar\u012bja\u00a0kodolreaktoru toksisku<\/a>. Kodolreaktora dzes\u0113\u0161anai izmantotais \u016bdens, ko ieguva kaus\u0113jot Grenlandes sniegu un ledu, k\u013cuva radioakt\u012bvs un b\u012bstams gan cilv\u0113kiem, gan videi.<\/p>\n 1960. gad\u0101 D\u0101nija, nosakot pie\u013caujamo \u016bdens radioaktivit\u0101tes l\u012bmeni, \u013c\u0101va ASV bru\u0146otajiem sp\u0113kiem\u00a0novad\u012bt dzes\u0113\u0161anai izmantoto \u016bdeni<\/a>\u00a0Grenlandes snieg\u0101. Lai gan ASV un D\u0101nija bija p\u0101rliecin\u0101tas, ka dzes\u0113\u0161anai izmantotais \u016bdens satur pie\u013caujamu radioaktivit\u0101tes daudzumu, apk\u0101rt\u0113j\u0101 vid\u0113 non\u0101ca radioakt\u012bv\u0101s vielas. T\u0101s main\u012bju\u0161as sniega segas sast\u0101vu, ietekm\u0113jot gan iedz\u012bvot\u0101jus, gan ar\u012b vidi.<\/p>\n T\u0101 k\u0101 Grenlandes led\u0101ji nep\u0101rtraukti kust\u0113ju\u0161ies, vair\u0101kas tune\u013cu sienas sabruka.<\/p>\n Ledus un sniega kust\u012bba apdraud\u0113jusi gan kodolreaktora, gan ar to str\u0101d\u0101jo\u0161o zin\u0101tnieku un karav\u012bru dro\u0161\u012bbu, t\u0101d\u0113\u013c 1967. gad\u0101 projekts tika nosl\u0113gts, bet kodolreaktors izvests.<\/p>\n<\/blockquote>\n \u0160obr\u012bd v\u0113l joproj\u0101m notiek p\u0113t\u012bjumi par kodolreaktora rad\u012bt\u0101 radioakt\u012bv\u0101 pies\u0101r\u0146ojuma ietekmi uz Grenlandi, salas iedz\u012bvot\u0101jiem un klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m.<\/p>\n 1968. gad\u0101 Grenland\u0113 avar\u0113jis ar kodolbumb\u0101m apr\u012bkots ASV bumbved\u0113js<\/a><\/p>\n Aukst\u0101 kara laik\u0101 ASV veikusi ar\u012b slepenas milit\u0101r\u0101s oper\u0101cijas no Tules milit\u0101r\u0101s b\u0101zes. Viena no t\u0101m bijusi “Hrom\u0113tais kupols” (“Chrome Dome”), kuras ietvaros ASV B-52 bumbved\u0113ji, kuri p\u0101rvad\u0101ju\u0161i atombumbas, ik dienu lidoju\u0161i virs Grenlandes, p\u0101rraugot t\u0101s teritoriju un esot gatav\u012bb\u0101 rea\u0123\u0113t, ja Padomju Savien\u012bba uzbruktu.<\/p>\n 1968. gada 21. janv\u0101r\u012b viens no B-52 bumbved\u0113jiem ar izsaukuma sign\u0101lu\u00a0HOBO-28 avar\u0113ja<\/a>. Tobr\u012bd bumbved\u0113j\u0101 atrad\u0101s \u010detras atombumbas.<\/p>\n<\/blockquote>\n Lidojuma laik\u0101 bumbved\u0113j\u0101 bija s\u0101cies ugunsgr\u0113ks, ko izrais\u012bja uz sildier\u012bces ventil\u0101cijas novietotais spilvens. Bumbved\u0113j\u0101 eso\u0161ie apkalpes locek\u013ci cent\u0101s ugunsgr\u0113ku nodz\u0113st, tom\u0113r tas neizdev\u0101s. Se\u0161iem no septi\u0146iem apkalpes locek\u013ciem, izdev\u0101s izgl\u0101bties, izlecot ar izpletni.<\/p>\n Bumbved\u0113js avar\u0113ja aptuveni 11 kilometrus no Tules milit\u0101r\u0101s b\u0101zes.<\/p>\n Lai gan kodolbumbas neeksplod\u0113ja, t\u0101s\u00a0izdal\u012bja plutoniju, radot\u00a0smagu\u00a0pies\u0101r\u0146ojumu gandr\u012bz 78 kvadr\u0101tkilometru r\u0101dius\u0101. ASV bru\u0146otie sp\u0113ki un D\u0101nijas atbalsta person\u0101ls cent\u0101s sav\u0101kt\u00a0gan visus izn\u012bcin\u0101t\u0101 bumbved\u0113ja, gan atombumbu fragmentus.<\/p>\n Att\u012br\u012b\u0161anas darbos tika nov\u0101ktas vair\u0101kas tonnas sniega un ledus, tom\u0113r visu radioakt\u012bvo pies\u0101r\u0146ojumu likvid\u0113t neizdev\u0101s.<\/p>\n<\/blockquote>\n 2008. gad\u0101 Lielbrit\u0101nijas sabiedrisk\u0101 raidorganiz\u0101cija BBC\u00a0atkl\u0101ja, ka viena no atombumb\u0101m, visticam\u0101k, bija izlauzusies cauri ledum un non\u0101kusi j\u016bras diben\u0101. ASV anal\u012bti\u0137i, kuri p\u0101rbaud\u012bju\u0161i att\u012br\u012b\u0161anas oper\u0101cij\u0101 atg\u016bt\u0101s atombumbu da\u013cas, konstat\u0113ja, ka viena no spr\u0101gstviel\u0101m bija pazudusi. Vi\u0146upr\u0101t, pazudus\u012b atombumba neapdraud nedz Grenlandes iedz\u012bvot\u0101jus, nedz vidi.<\/p>\n P\u0113c incidenta 1968. gad\u0101 klaj\u0101 n\u0101ca inform\u0101cija, ka ASV regul\u0101ri veica lidojumus ar kodoliero\u010diem apr\u012bkotajos bumbved\u0113jos. Tas rad\u012bja sasp\u012bl\u0113jumu\u00a0ASV un D\u0101nijas attiec\u012bb\u0101s, jo Kopenh\u0101gena 1957. gad\u0101, pasludinot sevi par no kodoliero\u010diem br\u012bvu valsti, bija faktiski aizliegusi to izstr\u0101di un uztur\u0113\u0161anu sav\u0101 teritorij\u0101, tostarp tai piedero\u0161aj\u0101 Grenland\u0113.<\/p>\n Tom\u0113r 1995. gad\u0101 publiskotie\u00a0klasific\u0113tie\u00a0dokumenti atkl\u0101ja, ka toreiz\u0113jais D\u0101nijas premjers Hanss Kristi\u0101ns Hansens bija nos\u016bt\u012bjis ASV v\u0113stniekam divdom\u012bgu v\u0113stuli, kur\u0101 netie\u0161i \u013c\u0101va ASV izvietot savus kodoliero\u010dus Grenland\u0113.<\/p>\n KONTEKSTS:<\/p>\n Grenlande p\u0113c plat\u012bbas ir liel\u0101k\u0101 sala pasaul\u0113, bet taj\u0101 ir tikai apm\u0113ram 56 000 iedz\u012bvot\u0101ju. Grenlandes sala pieder D\u0101nijai, bet salai ir pla\u0161as autonomijas ties\u012bbas.<\/p>\n Grenlandes galvaspils\u0113ta N\u016bka \u0123eogr\u0101fiski ir tuv\u0101k \u0145ujorkai nek\u0101 Kopenh\u0101genai, un ASV vald\u012bba jau vair\u0101kk\u0101rt izr\u0101d\u012bjusi interesi par Grenlandes ieg\u0101d\u0101\u0161anos. Grenland\u0113 ir izvietota ASV milit\u0101r\u0101 b\u0101ze.<\/p>\n ASV dr\u012bz p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara pied\u0101v\u0101ja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dol\u0101ru, bet D\u0101nija noraid\u012bja \u0161o pied\u0101v\u0101jumu.<\/p>\n ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirm\u0101 prezident\u016bras termi\u0146a laik\u0101\u00a0atdz\u012bvin\u0101ja ideju<\/a>\u00a0par Grenlandes pirk\u0161anu, bet tagad p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s Balt\u0101 nama saimnieka amat\u0101 vi\u0146\u0161 ar jaunu sparu\u00a0\u0137\u0113ries<\/a>\u00a0pie \u0161\u012bs idejas populariz\u0113\u0161anas.<\/p>\n Starptautisk\u0101s politikas eksperti\u00a0sprie\u017e<\/a>, ka ASV interes\u0113 Grenlandes strat\u0113\u0123iski svar\u012bgais izvietojums un pieeja Arktikai, k\u0101 ar\u012b der\u012bgo izrakte\u0146u kr\u0101jumi.<\/p>\n D\u0101nijas un Grenlandes amatpersonas gan\u00a0uzsv\u0113ru\u0161as<\/a>, ka Grenlande netiek p\u0101rdota.<\/p>\n\n
\n
\n
\n
\n