{"id":105765,"date":"2026-01-15T17:07:10","date_gmt":"2026-01-15T17:07:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105765\/"},"modified":"2026-01-15T17:07:10","modified_gmt":"2026-01-15T17:07:10","slug":"kroders-viedokli-16","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/105765\/","title":{"rendered":"Kroders | Viedok\u013ci"},"content":{"rendered":"<p>\t\t\t\t\t\t<img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" id=\"main-image\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/photo_2332_1.jpg\" width=\"1140\" height=\"760\" alt=\"Skats no Eiropas Te\u0101tra konvencijas (ETC) konferences Dailes te\u0101tr\u012b \/\/ Publicit\u0101tes foto\"\/>            <\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tDiskusija: No nacion\u0101laj\u0101m ikon\u0101m l\u012bdz soci\u0101l\u0101m laboratorij\u0101m<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tM\u016bsdienu Eiropas te\u0101tris atrodas krustcel\u0113s, kur tradicion\u0101lie nacion\u0101lie te\u0101tri un modern\u0101kas kult\u016bras iest\u0101des cen\u0161as no jauna defin\u0113t savu lomu strauji main\u012bgaj\u0101 soci\u0101lpolitiskaj\u0101 vid\u0113. Diskusij\u0101 starp Francijas, Zviedrijas, Portug\u0101les un Lietuvas te\u0101tra profesion\u0101\u013ciem iez\u012bm\u0113jas kop\u012bga v\u012bzija: te\u0101tris vairs nav tikai m\u0101kslas baud\u012b\u0161anas vieta, bet gan kritiska telpa, kur\u0101 sabiedr\u012bba m\u0101c\u012bties, papla\u0161in\u0101t redzesloku un konfront\u0113t ar idej\u0101m, kur\u0101m l\u012bdz tam nepiekrita, un non\u0101kt pie apzi\u0146as, ka idej\u0101m nav j\u0101piekr\u012bt, lai t\u0101s izprastu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\t2025. gada novembr\u012b Dailes te\u0101tr\u012b norisin\u0101j\u0101s divi noz\u012bm\u012bgi pas\u0101kumi \u2013 \u201cSTAGES\u201d forums un Eiropas Te\u0101tru apvien\u012bbas (European Theatre Convention jeb ETC) starptautisk\u0101 te\u0101tra konference. Piecu dienu garum\u0101 te\u0101tra profesion\u0101\u013ci no Latvijas un cit\u0101m valst\u012bm sprieda un analiz\u0113ja jaun\u0101k\u0101s tendences te\u0101tr\u012b, k\u0101 ar\u012b p\u0101rrun\u0101ja n\u0101kotnes att\u012bst\u012bbas iesp\u0113jas. KrodersLV konferences laik\u0101 bija iesp\u0113ja aprun\u0101ties ar te\u0101tra producentu un Lietuvas te\u0101tra inform\u0101cijas centra valdes locekli Vidu Bizanevi\u010du (Vidas Bizunevicius), k\u0101 ar\u012b Lietuvas Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra p\u0101rst\u0101vi Au\u0161ru Po\u010d\u016bti (Au\u0161ra Poci\u016bt\u0117), Portug\u0101les Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra valdes locekli Sofiju Kamposu (Sofia Campos), Sent-Den\u012b Kult\u016bras nama MC93 (Maison de la Culture de Seine-Saint-Denis) direktoru Tristanu Marsa\u013cu (Tristan Marseille) un Stokholmas Karalisk\u0101s dr\u0101mas te\u0101tra vado\u0161o dramatur\u0123i Emmu Meijeri-Duneri (Emma Meyer Dun\u00e9r).<\/p>\n<p>\tLietuva: Politisk\u0101 uguns un horizont\u0101l\u0101 vad\u012bba<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tLietuvas te\u0101tra vid\u0113 p\u0113d\u0113jie m\u0113ne\u0161i nesu\u0161i krasas p\u0101rmai\u0146as, ko izrais\u012bja kult\u016bras nozares masveida protesti pret populistisko vald\u012bbu. \u201cLietuvas te\u0101tris \u0161obr\u012bd ir k\u0101 ugun\u012b gan iek\u0161\u0113ji, gan \u0101r\u0113ji. Viss k\u013c\u016bst politisks \u2013 no re\u0123ioniem l\u012bdz lielaj\u0101m pils\u0113t\u0101m. Tas ir interesanti, tas ir bied\u0113jo\u0161i, tas ir depres\u012bvi un iedvesmojo\u0161i vienlaikus, jo nezini, kur taj\u0101 vis\u0101 atrodies tu pats,\u201d situ\u0101ciju raksturo Lietuvas te\u0101tra inform\u0101cijas centra valdes loceklis Vids Bizanevi\u010ds.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tL\u012bdztekus politiskajam fonam notiek paaud\u017eu mai\u0146a, kur vecmeistarus nomaina jaunie m\u0101kslinieki, kuri eksperiment\u0113 ar da\u017e\u0101d\u0101m izr\u0101\u017eu form\u0101m. Ar\u012b te\u0101tru vad\u012bbas mode\u013ci main\u0101s uz horizont\u0101l\u0101k\u0101m strukt\u016br\u0101m. Te\u0101tra vide Lietuv\u0101 Bizanevi\u010da skaidrojum\u0101 main\u0101s no centr\u0101las uz vair\u0101k sabiedr\u012bbas un kom\u016bnu vad\u012btu, proti, te\u0101triem daudz vair\u0101k n\u0101kas ieklaus\u012bties sabiedr\u012bbas viedokl\u012b, pirms izdar\u012bt m\u0101ksliniecisk\u0101s izv\u0113les. \u201cPiem\u0113ram, Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra m\u0101ksliniecisko virz\u012bbu turpm\u0101k noteiks valde,\u201d bilst Bizanevi\u010ds.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tLietuvas Nacion\u0101l\u0101 dr\u0101mas te\u0101tra drosm\u012bgie vad\u012bbas eksperimenti iepriek\u0161 izsauku\u0161i pla\u0161as diskusijas sabiedr\u012bb\u0101, nor\u0101da Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra p\u0101rst\u0101ve Au\u0161ra Po\u010d\u016bte. Te\u0101tra direktors Martins Budraitis (Martynas Budraitis) iepriek\u0161 uztic\u0113ja m\u0101ksliniecisko vad\u012bbu tr\u012bs jauniem re\u017eisoriem l\u012bdz 35 gadu vecumam, par ko sa\u0146\u0113ma asu kritiku: \u201cLietuv\u0101 par to bija da\u017e\u0101di viedok\u013ci. K\u0101 j\u016bs dr\u012bkstat uztic\u0113t nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra vad\u012bbu tr\u012bs jauniem re\u017eisoriem? \u012apa\u0161i t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146i ir tik jauni un nepieredz\u0113ju\u0161i?\u201d diskusiju raksturo Po\u010d\u016bte. \u0160obr\u012bd \u0161is modelis ir transform\u0113jies, un te\u0101tri m\u0101kslinieciski vada valde, nevis viens direktors.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tPapildus vad\u012bbas mai\u0146ai Po\u010d\u016bte uzsver te\u0101tra atv\u0113rt\u012bbu starptautiskiem projektiem un nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, kas iepriek\u0161 nebija tik ierasta prakse. \u201cTagad m\u0113s esam vair\u0101k atv\u0113rti starptautiskai sadarb\u012bbai un kopra\u017eojumiem. Mums bija projekts \u201cQuanta\u201d (Luka\u0161a Tvarkovska izr\u0101de, 2025 \u2013 J.J.), kur\u0101 bija pieci sadarb\u012bbas partneri un \u013coti sp\u0113c\u012bgas starptautiskas te\u0101tru organiz\u0101cijas,\u201d izsak\u0101s Po\u010d\u016bte. Neskatoties uz eksperimentiem, te\u0101tris saglab\u0101 savu ansamb\u013ca strukt\u016bru, kur\u0101 ir 38 aktieri un repertu\u0101r\u0101 vienlaikus atrodas 38 izr\u0101des, no kur\u0101m vair\u0101kas tiek sp\u0113l\u0113tas pat 12 gadus.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tNeraugoties uz to, te\u0101tris kopum\u0101 Lietuv\u0101 ar\u012b \u0161obr\u012bd piedz\u012bvo transform\u0101cijas. \u201cBija gadi, kas velt\u012bti formai un t\u0113lam, kur svar\u012bgi bija video un citi l\u012bdz\u012bgi efekti, bet tagad tas b\u016bs par v\u0101rdu un saturu. Cilv\u0113ks b\u016bs svar\u012bg\u0101kais,\u201d saka Bizanevi\u010ds. Vi\u0146a skat\u012bjum\u0101 te\u0101tris Lietuv\u0101 \u0161obr\u012bd cen\u0161as b\u016bt kult\u016bras centrs un mezglpunkts, kas pied\u0101v\u0101 drosm\u012bg\u0101kos iestud\u0113jumus, vienlaikus m\u0113\u0123inot palikt klasisks un r\u0101d\u012bt ce\u013cu jaunajiem.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tTo apstiprina ar\u012b Po\u010d\u016bte, skaidrojot, ka Lietuvas Nacion\u0101lais dr\u0101mas te\u0101tris \u0161obr\u012bd piedz\u012bvo p\u0101reju no vizu\u0101liem efektiem uz satura dzi\u013cumu. \u201cTagad tas b\u016bs par v\u0101rdu. Tas b\u016bs par saturu. Un cilv\u0113ki b\u016bs svar\u012bgi, jo tagad fokuss b\u016bs uz m\u016bsu komandu, m\u016bsu person\u0101lu,\u201d saka Po\u010d\u016bte.<\/p>\n<p>\tZviedrija: Cilv\u0113c\u012bbas izp\u0113te un jaun\u0101s auditorijas fenomens<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tStokholmas Karaliskais dramatiskais te\u0101tris (Dramaten) \u0161obr\u012bd m\u0113\u0123ina no jauna defin\u0113t, ko m\u016bsdien\u0101s noz\u012bm\u0113 b\u016bt nacion\u0101lajai skatuvei, nezaud\u0113jot savu tradicion\u0101lo ansamb\u013ca un repertu\u0101ra te\u0101tra strukt\u016bru, skaidro te\u0101tra vado\u0161\u0101 dramatur\u0123e Emma Meijere-Duneri. Te\u0101tra m\u0101ksliniecisk\u0101 direktora un rakstnieka Matiasa Andersona vad\u012bb\u0101 instit\u016bcija ir k\u013cuvusi par telpu, kur\u0101 est\u0113tika kalpo k\u0101 r\u012bks sabiedr\u012bbas anal\u012bzei. \u201cMatiasa repertu\u0101rs ir nep\u0101rtraukta izmekl\u0113\u0161ana par to, ko noz\u012bm\u0113 b\u016bt cilv\u0113kam \u0161odien Eirop\u0101 un Zviedrij\u0101 un k\u0101 izmantot est\u0113tiku un te\u0101tri, lai izprastu cilv\u0113ka dabu un m\u016bsdienu sabiedr\u012bbu,\u201d bilst Meijere-Duneri. Lai nodro\u0161in\u0101tu repertu\u0101ra da\u017e\u0101d\u012bbu, sezonas laik\u0101 te\u0101tris iestud\u0113 aptuveni 18 jaunus darbus, piesaistot gan viet\u0113jos autorus un re\u017eisorus, gan starptautiskas komp\u0101nijas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tP\u0113d\u0113jos gados Dramaten piedz\u012bvojis sal\u012bdzino\u0161i strauju publikas nomai\u0146u, ko dramatur\u0123e raksturo k\u0101 negaid\u012btu un pat\u012bkamu p\u0101rsteigumu p\u0113c pand\u0113mijas klusuma. Pateicoties \u012bpa\u0161am pied\u0101v\u0101jumam jaunie\u0161iem l\u012bdz 26 gadu vecumam, te\u0101tris ir k\u013cuvis par vietu, kur satiekas da\u017e\u0101das paaudzes. \u201cTagad ir k\u013cuvis patie\u0161\u0101m stil\u012bgi iet uz te\u0101tri. Jaunie\u0161i ir zi\u0146k\u0101r\u012bgi par pa\u0161u m\u0101kslas formu, jo t\u0101 nav l\u012bdz\u012bga nekam citam un taj\u0101 ir j\u0101dala pieredze ar citiem,\u201d skaidro te\u0101tra p\u0101rst\u0101ve. \u0160\u012b jaun\u0101 publika nebaid\u0101s no nezin\u0101m\u0101 un nemekl\u0113 klasiskas v\u0113rt\u012bbas dro\u0161\u0101 vid\u0113: \u201cSkat\u012bt\u0101ji dodas uz negaid\u012bt\u0101m izr\u0101d\u0113m. Vi\u0146iem vairs nav nepiecie\u0161ami \u201cdro\u0161ie nosaukumi\u201d vai kas taml\u012bdz\u012bgs \u2013 vi\u0146i pa\u0161i v\u0113las p\u0113t\u012bt. T\u0101 ir jauna uzved\u012bba, kurai m\u0113s p\u0113c pand\u0113mijas nebij\u0101m \u012bsti gatavi, bet m\u0113s esam pie t\u0101 str\u0101d\u0101ju\u0161i,\u201d izsak\u0101s dramatur\u0123e.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tLai gan Dramaten \u0113ka ir v\u0113sturiska un monument\u0101la, t\u0101s saturs tiek m\u0113r\u0137tiec\u012bgi veidots k\u0101 inovat\u012bvs un dinamisks. Liela loma starptautisk\u0101 konteksta saglab\u0101\u0161an\u0101 ir Ingmara Bergmana Starptautiskajam te\u0101tra festiv\u0101lam, kas \u013cauj skat\u012bt\u0101jiem iepaz\u012bt citus te\u0101tra rad\u012b\u0161anas veidus. Meijere-Duneri nor\u0101da, ka te\u0101tra vad\u012bba m\u0113\u0123ina atspogu\u013cot aktu\u0101l\u0101s m\u0101kslas formas, pat ja t\u0101s ir p\u0101rejo\u0161as modes tendences, piem\u0113ram, dokument\u0101lais te\u0101tris vai video izmanto\u0161ana katr\u0101 izr\u0101d\u0113. \u201cTas, kas \u0161odienas skat\u012bt\u0101jam n\u0101k pr\u0101t\u0101, dzirdot par Dramaten, ir patiesi inovat\u012bva skatuve ar laikmet\u012bgiem darbiem un slaveniem aktieriem,\u201d skaidro te\u0101tra p\u0101rst\u0101ve.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\t<img decoding=\"async\" alt=\"Donjas Marijas II Nacion\u0101lais te\u0101tris (Teatro Nacional Dona Maria II) Portug\u0101l\u0113 un te\u0101tra valdes locekle Sofija Kamposa \/\/ Publicit\u0101tes foto\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/reporta\u0304z\u030ca kroders2_1.jpg\" style=\"width: 574px; height: 383px;\"\/><\/p>\n<p>\tPortug\u0101le: \u201cNacion\u0101l\u0101 odiseja\u201d un misija bez ansamb\u013ca<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tDonjas Marijas II Nacion\u0101lais te\u0101tris (Teatro Nacional Dona Maria II) Portug\u0101l\u0113 \u0161obr\u012bd piedz\u012bvo v\u0113sturiskas p\u0101rmai\u0146as \u2013 gan fiziskas (\u0113kas renov\u0101cija), gan idejiskas. Te\u0101tris ir atteicies no past\u0101v\u012bga ansamb\u013ca, kas, p\u0113c te\u0101tra valdes locekles Sofijas Kamposas v\u0101rdiem, ir pav\u0113ris jaunas iesp\u0113jas. \u201cTas \u013cauj vair\u0101k aktieriem b\u016bt da\u013cai no Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra izr\u0101d\u0113m. Katr\u0101 iestud\u0113jum\u0101 mums var b\u016bt jauni aktieri, kas agr\u0101k nebija iesp\u0113jams, un tas atspogu\u013cojas ar\u012b auditorij\u0101, jo vi\u0146i atved savu publiku,\u201d bilst Kamposa.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tKop\u0161 2023. gada, kam\u0113r \u0113ka ir sl\u0113gta, te\u0101tris \u012bsteno projektu \u201cNacion\u0101l\u0101 odiseja\u201d, ce\u013cojot pa visu valsti. Sofija Kamposa atz\u012bst, ka \u0161is process ir bijis transform\u0113jo\u0161s: \u201cTas bija \u013coti svar\u012bgs solis, kas lika mums visiem k\u0101 komandai dom\u0101t par to, k\u0101da ir m\u016bsu misija un m\u016bsu atbild\u012bba k\u0101 nacion\u0101lajam te\u0101trim.\u201d<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\t\u0160obr\u012bd Portug\u0101les Nacion\u0101lais te\u0101tris fokusu v\u0113r\u0161 uz soci\u0101lo atbild\u012bbu un iek\u013cau\u0161anu. \u201cTagad m\u0113s \u013coti koncentr\u0113jamies uz soci\u0101lo atbild\u012bbu, vienl\u012bdz\u012bbu un citiem l\u012bdz\u012bgiem jaut\u0101jumiem. M\u0113s str\u0101d\u0101jam ar cilv\u0113kiem no da\u017e\u0101d\u0101m vid\u0113m un \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m \u2013 m\u0113s nerun\u0101jam tikai par vi\u0146iem, m\u0113s run\u0101jam par visiem un iek\u013caujam tos sav\u0101 darb\u0101.\u201d Kamposa piebilst, ka nacion\u0101lajam te\u0101trim ir svar\u012bga misija ne\u013caut mirklim aizsl\u012bd\u0113t \u00a0\u2013 ja saproti, ka kaut kas notiek, tev tur ir j\u0101b\u016bt.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\t<img decoding=\"async\" alt=\"Sent-Den\u012b Kult\u016bras nams MC93 (Maison de la Culture de Seine-Saint-Denis) un t\u0101 direktors Tristans Marsa\u013cs \/\/ Publicit\u0101tes foto\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/reporta\u0304z\u030ca kroders (1)_1.jpg\" style=\"width: 574px; height: 383px;\"\/><\/p>\n<p>\tFrancija: \u201cKult\u016bras nams\u201d un direktors k\u0101 kurators<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\tFrancij\u0101 darbojas modelis, kur\u0101 te\u0101tris galvenok\u0101rt eksist\u0113 k\u0101 atv\u0113rta platforma bez past\u0101v\u012bga ansamb\u013ca. Tristans Marsa\u013cs no Par\u012bzes priek\u0161pils\u0113tas te\u0101tra MC93 skaidro, ka vi\u0146u iest\u0101de ir Maison de la Culture jeb Kult\u016bras nams. Vi\u0146\u0161 uzsver, ka, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Austrumeiropas, Francij\u0101 ir varb\u016bt tikai viens vai divi te\u0101tri ar past\u0101v\u012bgu ansambli.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\t\u201cM\u016bsu te\u0101tra identit\u0101ti liel\u0101 m\u0113r\u0101 nosaka direktors un veids, k\u0101 vi\u0146a vai vi\u0146\u0161 izv\u0113las ansamb\u013cus, kuras uzaicin\u0101t. M\u0113s pa\u013caujamies uz m\u0101kslinieku gribu, uz to, kas vi\u0146iem ir galv\u0101s un k\u0101 vi\u0146i j\u016btas,\u201d specifisko te\u0101tru strukt\u016bru raksturo Tristans Marsa\u013cs. Vi\u0146\u0161 papildina, ka te\u0101tra programm\u0101 ir aptuveni 50% izr\u0101\u017eu, kur\u0101s ietilpst gan starptautiski v\u0101rdi, k\u0101 \u017deroms Bels, gan viet\u0113jie iestud\u0113jumi, lai rad\u012btu pla\u0161u p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu un te\u0101tros \u013cautu ien\u0101kt ar\u012b jauniem, ne tikai labi zin\u0101miem dramaturgiem un m\u0101ksliniekiem.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\n\t\u0160\u012b mode\u013ca pamat\u0101 ir tic\u012bba te\u0101trim k\u0101 demokr\u0101tiskai telpai. Marsa\u013cs nor\u0101da: \u201cIdeja ir rad\u012bt telpu, kur\u0101, protams, satiekas m\u0101kslinieks un auditorija, bet mums t\u0101 \u0161\u0137iet viena no retaj\u0101m viet\u0101m, kur cilv\u0113ki var par to, ka vi\u0146i nepiekr\u012bt viens otram \u2013 vienk\u0101r\u0161i t\u0101p\u0113c, ka ir nepiecie\u0161ams dal\u012bties laik\u0101 un telp\u0101, kur\u0101 j\u016bs kaut ko redzat. Galu gal\u0101 nav j\u0101piekr\u012bt tam, ko redz\u0113j\u0101t vai jut\u0101t, bet ir j\u0101piekr\u012bt par to run\u0101t.\u201d<\/p>\n<p>            <a target=\"_blank\" href=\"https:\/\/www.kroders.lv\/viedokli\/2332?print\" rel=\"nofollow noopener\"><\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Diskusija: No nacion\u0101laj\u0101m ikon\u0101m l\u012bdz soci\u0101l\u0101m laboratorij\u0101m M\u016bsdienu Eiropas te\u0101tris atrodas krustcel\u0113s, kur tradicion\u0101lie nacion\u0101lie te\u0101tri un modern\u0101kas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":105766,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[89,90,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-105765","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-entertainment","9":"tag-izklaide","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115900215668194066","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105765","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=105765"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/105765\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/105766"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=105765"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=105765"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=105765"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}