To, k\u0101da 2026. gad\u0101 b\u016bs apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsme, noteiks gan Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju pirktsp\u0113ja, gan ar\u012b tendences eksporta tirgos. Patlaban m\u016bsu valsts iedz\u012bvot\u0101ju pirktsp\u0113ja ir stabila un vienai da\u013cai sabiedr\u012bbas ien\u0101kumi pat aug, piem\u0113ram, algu k\u0101puma rezult\u0101t\u0101. Ar\u012b citur Eiropas Savien\u012bb\u0101 (ES), kur non\u0101k Latvijas eksport\u0113t\u0101ju produkcija, ekonomisk\u0101 situ\u0101cija ir sam\u0113r\u0101 mier\u012bga, bez dzi\u013c\u0101m, dramatisk\u0101m finan\u0161u kr\u012bz\u0113m.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Tom\u0113r kopum\u0101 pasaul\u0113 joproj\u0101m past\u0101v da\u017e\u0101di \u0123eopolitiskie riski, un l\u012bdz ar to ar\u012b prognozes gan Latvij\u0101, gan cit\u0101s valst\u012bs ir visai aptuvenas, pie\u013caujot ar\u012b negaid\u012btus scen\u0101rijus, kas var izjaukt visus pa\u0161reiz\u0113jos apr\u0113\u0137inus.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
P\u0113d\u0113jie nu jau gandr\u012bz se\u0161i gadi \u2013 kop\u0161 2020. gada pavasara, kad s\u0101k\u0101s kovidpand\u0113mija, \u2013 ir pier\u0101d\u012bju\u0161i, ka notikumu att\u012bst\u012bba ne tikai m\u016bsu valst\u012b, bet ar\u012b daudzviet citur pasaul\u0113 m\u0113dz b\u016btiski at\u0161\u0137irties no visda\u017e\u0101d\u0101ko nozaru ekspertu prognoz\u0113m. T\u0101, piem\u0113ram, Krievijas izrais\u012btais kar\u0161 Ukrain\u0101 ilgst jau gandr\u012bz \u010detrus gadus, kas ir daudz ilg\u0101k par savulaik paustaj\u0101m prognoz\u0113m.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Latvijas ekonomika un ar\u012b konkr\u0113ti apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bba \u0123eopolitiskajai nestabilit\u0101tei gan ir piel\u0101gojusies. Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gada rezult\u0101ti, protams, var\u0113ja b\u016bt lab\u0101ki, ta\u010du tie nav slikti.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Piesardz\u012bba nez\u016bd<\/p>\n
\n
<\/p>\n
2025. gada decembr\u012b apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojumu raksturojo\u0161ais konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js bija m\u012bnus \u010detri. Sal\u012bdzinot ar t\u0101 pa\u0161a gada novembri, tas bija nosl\u012bd\u0113jis lejup par 0,6 procentpunktiem, v\u0113sta Centr\u0101l\u0101 statistikas p\u0101rvalde (CSP).<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Diena jau iepriek\u0161 ir skaidrojusi, ka tad, ja konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js ir pozit\u012bvs (virs nulles), tas nor\u0101da uz to, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji ir optimistiski, bet, ja negat\u012bvs (zem nulles), tad nor\u0101da uz to, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji ir noska\u0146oti pesimistiski.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
No 23 apsekotaj\u0101m apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas nozar\u0113m 2025. gada decembr\u012b, sal\u012bdzinot ar t\u0101 pa\u0161a gada novembri, 11 nozar\u0113s uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojums bija uzlabojies, bet 12 \u2013 pasliktin\u0101jies.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“Decembr\u012b, sal\u012bdzinot ar novembri, uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojums uzlaboj\u0101s t\u0101d\u0101s p\u0113c \u012bpatsvara noz\u012bm\u012bg\u0101s apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas nozar\u0113s k\u0101 met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161ana (par 0,6 procentpunktiem), elektrisko iek\u0101rtu ra\u017eo\u0161ana (par 3,1 procentpunktu), k\u0101 ar\u012b dz\u0113rienu ra\u017eo\u0161ana (par 5,4 procentpunktiem). Savuk\u0101rt noska\u0146ojums pasliktin\u0101j\u0101s koksnes un koka izstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161an\u0101 (par 1,2 procentpunktiem), p\u0101rtikas produktu ra\u017eo\u0161an\u0101 (par 2,9 procentpunktiem), k\u0101 ar\u012b datoru, elektronisko un optisko iek\u0101rtu ra\u017eo\u0161an\u0101 (par 0,2 procentpunktiem),” skaidro CSP.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“Iel\u016bkojoties nozares konfidences r\u0101d\u012bjumos, j\u0101secina, ka apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 saglab\u0101jas piesardz\u012bba. P\u0113c noska\u0146ojuma uzlabo\u0161an\u0101s 2025. gada pirmajos septi\u0146os m\u0113ne\u0161os kop\u0161 augusta noska\u0146ojumu raksturojo\u0161ais r\u0101d\u012bt\u0101js, t\u0101 sakot, ir virz\u012bjies s\u0101niski. Neskatoties uz pozit\u012bvo virz\u012bbu, risku un izaicin\u0101jumu l\u012bmenis saglab\u0101jas augsts,” datus koment\u0113 SEB bankas ekonomists Dainis Ga\u0161puitis.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
2026. gads apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 “ir ies\u0101cies ar piesardz\u012bgu optimismu. Pas\u016bt\u012bjumu nov\u0113rt\u0113jum\u0101 optimisms bija augst\u0101ks, bet nedaudz pieplaka 2025. gada otraj\u0101 pus\u0113. Turkl\u0101t decembr\u012b iez\u012bm\u0113j\u0101s nedaudz liel\u0101ka piesardz\u012bba attiec\u012bb\u0101 uz eksporta pas\u016bt\u012bjumiem, ko, visticam\u0101k, ietekm\u0113ja pas\u016bt\u012bjumu samazin\u0101\u0161an\u0101s kokapstr\u0101d\u0113. Iesp\u0113jams, ka tas ir saist\u012bts ar ASV noteiktajiem tarifiem koksnes produkcijai, kas st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 2025. gada oktobra vid\u016b. Tai pa\u0161\u0101 laik\u0101 p\u0101rtikas, gatavo met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumu un nemet\u0101lisko miner\u0101lu izstr\u0101d\u0101jumu pas\u016bt\u012bjumu apjoms turas virs ilgtermi\u0146a vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a. Apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbai pal\u012bdz ar\u012b b\u016bvniec\u012bbas jauda, ko veicina akt\u012bva ES l\u012bdzfinans\u0113to projektu \u012bsteno\u0161ana”, skaidro Swedbank vec\u0101k\u0101 ekonomiste Agnese Buceniece.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“2025. gada decembr\u012b Eirozonas iepirkumu mened\u017eeru indekss bija zem\u0101kais kop\u0161 marta. Lab\u0101 zi\u0146a gan ir t\u0101, ka respondentu noska\u0146ojums par tuv\u0101ko n\u0101kotni ir uzlabojies. Tam pamat\u0101 ir gaid\u0101mais vald\u012bbas t\u0113ri\u0146u pieaugums, it \u012bpa\u0161i aizsardz\u012bbai, kas var pav\u0113rt jaunas iesp\u0113jas ra\u017eot\u0101jiem,” piebilst Swedbank ekonomiste.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Savuk\u0101rt bankas Citadele galvenais ekonomists K\u0101rlis Purgailis v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu uz to, ka ra\u017eojo\u0161ie uz\u0146\u0113mumi ir spiesti r\u0113\u0137in\u0101ties ar piepras\u012bjuma kritumu Eirop\u0101, un tas ietekm\u0113 ar\u012b Latvijas r\u016bpniec\u012bbu.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“Eiropas ra\u017eot\u0101ju eksporta iesp\u0113jas, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0100zijas tirgu m\u0113r\u0137tiec\u012bgo att\u012bst\u012bbu, v\u0101jin\u0101s. Paral\u0113li tam tarifu politika, ar kuru ASV administr\u0101cija n\u0101ca klaj\u0101 2025. gad\u0101, rad\u012bja \u012bslaic\u012bgu piepras\u012bjuma pieaugumu. Import\u0113t\u0101ji steidza iepirkt preces, pirms tarifi st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101, t\u0101 rezult\u0101t\u0101 noliktavas ir piepild\u012btas un piepras\u012bjums p\u0113c Eiropas prec\u0113m vismaz uz laiku mazin\u0101s,” skaidro K. Purgailis.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Finan\u0161u ministrijas eksperti savuk\u0101rt v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu uz to, ka “Eiropas Komisijas publiskotais Latvijas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas konfidences indekss kop\u0161 2025. gada maija ir bijis sv\u0101rst\u012bgs, tom\u0113r bez noz\u012bm\u012bg\u0101m izmai\u0146\u0101m. Konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js p\u0113rn\u0101 gada decembr\u012b bija ilgtermi\u0146a vid\u0113j\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja l\u012bmen\u012b. Uz\u0146\u0113m\u0113ji par sagaid\u0101majiem ra\u017eo\u0161anas apjomiem ir visai optimistiski, tom\u0113r past\u0101v ba\u017eas par pas\u016bt\u012bjumu apjomu viet\u0113j\u0101 tirg\u016b, kuri p\u0113d\u0113j\u0101 pusgada laik\u0101 ir saruku\u0161i. Tikm\u0113r eksporta tirgos samazin\u0101jums redzams tie\u0161i p\u0113rn\u0101 gada decembr\u012b. R\u016bpnieki nor\u0101da ar\u012b uz pieaugo\u0161u konkurenci, \u012bpa\u0161i tirgos \u0101rpus ES, un nor\u0101da ar\u012b uz to ietekmi, ko rada glob\u0101lie ekonomiskie procesi un saspringt\u0101 \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija”, ir skaidrots Finan\u0161u ministrijas sagatavotaj\u0101 apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas tenden\u010du p\u0101rskat\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
J\u0101atg\u0101dina, ka 2025. gada pirmajos vienpadsmit m\u0113ne\u0161os Latvijas eksporta v\u0113rt\u012bba veidoja 18 miljardus eiro, kas bija par 3,7% vair\u0101k nek\u0101 2024. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. P\u0113rn novembr\u012b sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2024. gada attiec\u012bgo m\u0113nesi ES valstu \u012bpatsvars kop\u0113j\u0101 eksporta v\u0113rt\u012bb\u0101 pieauga par 9,3 procentpunktiem, v\u0113sta CSP. Latvijai svar\u012bg\u0101kie eksporta tirgi bija Baltijas kaimi\u0146valstis Lietuva (tur non\u0101ca 20,6% no eksporta kopapjoma) un Igaunija (11,9%), k\u0101 ar\u012b net\u0101l\u0101s valstis V\u0101cija (7,9%) un Zviedrija (5,7%). J\u0101piebilst, ka Lietuva ir svar\u012bg\u0101kais Latvijas eksporta tirgus jau ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Apgroz\u012bjums ir audzis<\/p>\n
\n
<\/p>\n
\u0160\u0101gada janv\u0101r\u012b publiskotie CSP dati par apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apgroz\u012bjumu attiecas uz pag\u0101ju\u0161\u0101 gada novembri. \u0160ie dati r\u0101da, ka 2025. gada novembr\u012b, sal\u012bdzinot ar 2024. gada novembri, apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apgroz\u012bjums ir palielin\u0101jies par 7,9%. Apgroz\u012bjums viet\u0113j\u0101, Latvijas, tirg\u016b audzis par 6,7%, bet eksporta tirgos \u2013 par 8,5% (eirozon\u0101 par 9%, bet \u0101rpus eirozonas par 8%).<\/p>\n
\n
<\/p>\n
2025. gada novembr\u012b, sal\u012bdzinot ar t\u0101 pa\u0161a gada oktobri, apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apgroz\u012bjums ir samazin\u0101jies par 0,6%. Viet\u0113j\u0101 tirg\u016b apgroz\u012bjums ir krities par 3,8%, bet eksporta tirgos ir palielin\u0101jies par 1,2% (eirozon\u0101 fiks\u0113ts k\u0101pums par 3,4%, bet \u0101rpus eirozonas \u2013 kritums par 0,8%).<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“2025. gad\u0101 apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bba bija viena no strauj\u0101k augo\u0161aj\u0101m nozar\u0113m Latvijas ekonomik\u0101. T\u0101 veidoja aptuveni desmito da\u013cu no ekonomikas un visai b\u016btiski balst\u012bja iek\u0161zemes kopprodukta izaugsmi. Turkl\u0101t tie\u0161i m\u016bsu valsts var lepoties ar visstrauj\u0101ko apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsmi Baltij\u0101, p\u0101rsp\u0113jot Lietuvu un Igauniju. P\u0113rn\u0101 gada pirmajos desmit m\u0113ne\u0161os Latvij\u0101 ir re\u0123istr\u0113ta ar\u012b otra strauj\u0101k\u0101 apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsme ES p\u0113c \u012arijas. CSP dati r\u0101da, ka 2025. gada 11 m\u0113ne\u0161os apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izlaides apjomi Latvij\u0101 pieauga par 6,1%, sal\u012bdzinot ar to pa\u0161u periodu gadu iepriek\u0161,” iepriecino\u0161\u0101s tendences raksturo A. Buceniece.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
2025. gad\u0101 galven\u0101s apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsmes virz\u012bt\u0101jas bija p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161ana, kokapstr\u0101de, gatavo met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161ana un nemet\u0101lisko miner\u0101lu izstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161ana, uzsver ekonomiste un piebilst, ka strauja izaugsme bijusi ar\u012b automobi\u013cu, piekabju un puspiekabju ra\u017eo\u0161an\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
A. Buceniece ar\u012b v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu uz to, ka eirozonas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izlaide 2025. gada pirmajos desmit m\u0113ne\u0161os auga vien par aptuveni 1,5% un “eirozon\u0101 uz\u0146\u0113mumu v\u0113rt\u0113jums par apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas sniegumu ir diezgan b\u0113d\u012bgs”.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
N\u0101kotnes prognozes<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Latvijas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsme \u0161ogad, visticam\u0101k, b\u016bs l\u0113n\u0101ka nek\u0101 pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101, prognoz\u0113 A. Buceniece.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
2026. gad\u0101 “eksporta tirgos situ\u0101cija var uzlaboties, un tas \u013cauj cer\u0113t uz apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas atg\u016b\u0161anos. Tom\u0113r neskaidr\u012bbas par \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas nosac\u012bjumiem, \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz kokr\u016bpniec\u012bbu, var sabremz\u0113t l\u012bdz\u0161in\u0113jo izaugsmi”, pie\u013cauj D. Ga\u0161puitis. Ekonomists ar\u012b aicina piev\u0113rst uzman\u012bbu situ\u0101cijai, k\u0101da ir Igaunijas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“Uz eksportu v\u0113rst\u0101s Igaunijas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas nedienas liecina par to, ka joproj\u0101m saglab\u0101jas riski. Apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bba ir Igaunijas ekonomikas liel\u0101k\u0101 nozare, un \u0161\u012bs nozares gr\u016bt\u012bbas ir sliktas zi\u0146as visai m\u016bsu zieme\u013cu kaimi\u0146valsts ekonomikai. Lai gan Igaunijas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apjomi p\u0113rn vairum\u0101 m\u0113ne\u0161u ir uzr\u0101d\u012bju\u0161i izaugsmi, apjomi aizvien v\u0113l ir maz\u0101ki nek\u0101 2019. gad\u0101 un 2022. gad\u0101,” skaidro D. Ga\u0161puitis.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
M\u016bsu valsts Ekonomikas ministrijas eksperti prognoz\u0113, ka \u0161ogad Latvijas apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 ir iesp\u0113jama izaugsme, ko balst\u012bs eksporta apjomu k\u0101pums un ekonomisk\u0101s situ\u0101cijas uzlabo\u0161an\u0101s eksporta partnervalst\u012bs. Tom\u0113r vienlaikus Latvijas ra\u017eojo\u0161ajiem uz\u0146\u0113mumiem b\u016bs nepiecie\u0161ams k\u0101pin\u0101t produktivit\u0101ti.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“Pozit\u012bvu ieguld\u012bjumu r\u016bpniec\u012bbas att\u012bst\u012bb\u0101 un kop\u0113j\u0101 ekonomikas izaugsm\u0113 turpina sniegt uz iek\u0161\u0113jo tirgu orient\u0113t\u0101s nozares. To att\u012bst\u012bbu stiprina m\u0101jsaimniec\u012bbu notur\u012bg\u0101 pirktsp\u0113ja, ko savuk\u0101rt veicina gan algu k\u0101pums, gan infl\u0101cijas stabiliz\u0113\u0161an\u0101s. Vienlaikus r\u016bpniec\u012bbai j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar riskiem, kas galvenok\u0101rt ir saist\u012bti ar \u0123eopolitisko nenoteikt\u012bbu un ASV \u012bstenoto tirdzniec\u012bbas politiku,” nor\u0101da Ekonomikas ministrija un turpina: “Izaicin\u0101jumi saglab\u0101sies tiem uz\u0146\u0113mumiem, kuru darb\u012bba joproj\u0101m ir saist\u012bta ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem. \u0145emot v\u0113r\u0101 starptautisko sankciju re\u017e\u012bmu un ilgtermi\u0146a politisko nenoteikt\u012bbu, \u0161iem uz\u0146\u0113mumiem j\u0101turpina p\u0101rstruktur\u0113t sadarb\u012bbas virzienus un diversific\u0113t tirgus, mekl\u0113jot jaunas eksporta ni\u0161as.”<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Ekonomikas ministrijas eksperti ar\u012b mudina \u0146emt v\u0113r\u0101 to, ka “arvien svar\u012bg\u0101ka k\u013c\u016bs sp\u0113ja operat\u012bvi p\u0101rk\u0101rtot ra\u017eo\u0161anu, automatiz\u0113t procesus un izmantot tehnolo\u0123isk\u0101s inov\u0101cijas”.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Jaunumi kokapstr\u0101d\u0113 <\/p>\n
\n
<\/p>\n
Jaunas ra\u017eotnes un ar\u012b eso\u0161o ra\u017eot\u0146u pilnveido\u0161ana netiek populariz\u0113ta tik pla\u0161i k\u0101 jaunu veikalu atv\u0113r\u0161ana un eso\u0161o p\u0101rveido\u0161ana. Tas ar\u012b ir lo\u0123iski, jo veikaliem ir j\u0101piesaista pirc\u0113ji no tuv\u0101kas un t\u0101l\u0101kas apk\u0101rtnes, savuk\u0101rt ra\u017eotnes savu produkciju parasti pieg\u0101d\u0101 jau zin\u0101miem sadarb\u012bbas partneriem, kuri nereti atrodas \u0101rvalst\u012bs, nevis Latvij\u0101. T\u0101d\u0113\u013c laiku pa laikam sabiedr\u012bb\u0101 izskan mald\u012bgais pie\u013c\u0101vums, ka Latvijas r\u016bpniec\u012bb\u0101 nav nek\u0101du jaunumu. Tom\u0113r ir gan.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
2025. gada novembr\u012b net\u0101lu no R\u012bgas, Olaines novad\u0101, tika atkl\u0101ta jauna SIA Zlm Birch ra\u017eotne. T\u0101 ra\u017eo augstas kvalit\u0101tes b\u0113rza finierskaidas. B\u0113rza finierskaidas izmanto, piem\u0113ram, tam, lai ra\u017eotu b\u0113rza sapl\u0101k\u0161\u0146us, parketu, vienreizlietojamus virtuves piederumus, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101dus citus priek\u0161metus.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
“Finierskaid\u0101m ir pla\u0161s pielietojums daudzu un da\u017e\u0101du produktu ra\u017eo\u0161an\u0101, un l\u012bdz ar to glob\u0101lajos tirgos redzams augo\u0161s piepras\u012bjums p\u0113c \u0161\u012b resursa,” p\u0113rn ruden\u012b skaidroja uz\u0146\u0113muma Zlm Birch valdes loceklis. Kristaps J\u0113kabsons.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
SIA Zlm Birch ir 100% Latvijas kapit\u0101la uz\u0146\u0113mums, kas dibin\u0101ts 2024. gad\u0101. A\u0123ent\u016bra LETA v\u0113sta, ka SIA Zlm Birch b\u0113rza finierskaidu ra\u017eotnes izveid\u0113 invest\u0113ti tr\u012bs miljoni eiro un ir rad\u012btas 20 jaunas darbavietas.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Savuk\u0101rt Latgales kokapstr\u0101des uz\u0146\u0113mums Fravia pag\u0101ju\u0161\u0101 gada ruden\u012b no Swedbank piesaist\u012bja finans\u0113jumu 500 000 eiro apm\u0113r\u0101, lai virz\u012btos uz att\u012bst\u012bbu. Fravia darbojas Kr\u0101slavas novada Dagd\u0101, nodro\u0161ina 90 darbavietu un ir viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem darba dev\u0113jiem sav\u0101 re\u0123ion\u0101. Uz\u0146\u0113mums ra\u017eo koka terases kempingiem un \u012bsteno pilnu izstr\u0101des procesu, kas ietver projekt\u0113\u0161anu, ra\u017eo\u0161anu, lo\u0123istiku, k\u0101 ar\u012b uzst\u0101d\u012b\u0161anu.<\/p>\n
\n
<\/p>\n
Uz\u0146\u0113mums Fravia ir dibin\u0101ts 2018. gad\u0101 un 2020. gad\u0101 ir sa\u0146\u0113mis Latgales pl\u0101no\u0161anas re\u0123iona Uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas centra apbalvojumu Gada jaunais komersants.<\/p>\n
<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"To, k\u0101da 2026. gad\u0101 b\u016bs apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas izaugsme, noteiks gan Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju pirktsp\u0113ja, gan ar\u012b tendences eksporta tirgos.…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":106236,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-106235","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115903880533075019","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/106235","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=106235"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/106235\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/106236"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=106235"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=106235"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=106235"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}