Latvij\u0101 ir iest\u0101jusies k\u0101rt\u012bga ziema un meteorologi br\u012bdina, ka termometra stabi\u0146\u0161 var\u0113tu nosl\u012bd\u0113t pat zem -20 gr\u0101du atz\u012bmes. Tas noz\u012bm\u0113, ka ar\u012b apkures sist\u0113m\u0101m j\u0101str\u0101d\u0101 intens\u012bv\u0101k un ilg\u0101k. Ja pils\u0113tas siltumapg\u0101de balst\u0101s uz dabasg\u0101zes izmanto\u0161anu, aukstuma periodos piepras\u012bjums aug un cenas var b\u016bt augst\u0101kas, ar\u012b fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101 tarifi ir jut\u012bgi pret tirgus sv\u0101rst\u012bb\u0101m. Tas mudina mekl\u0113t aizvien jaunus risin\u0101jumus \u2013 gan dabai, gan bud\u017eetam draudz\u012bg\u0101kus ener\u0123ijas veidus, kas mazin\u0101tu atkar\u012bbu no cenu sv\u0101rst\u012bb\u0101m, noz\u012bm\u0113tu stabil\u0101kus tarifus, ener\u0123\u0113tisko dro\u0161\u012bbu un efektivit\u0101ti ilgtermi\u0146\u0101. Un Latvij\u0101 \u0161\u0101ds risin\u0101jums ir rad\u012bts \u2013 biog\u0101zes stacija, kur\u0101 k\u0101 izejviela tiek izmantoti vistu m\u0113sli, rezult\u0101t\u0101 radot biomet\u0101nu, kas nereti tiek saukts ar\u012b par za\u013co dabasg\u0101zi.<\/p>\n
Biog\u0101zes stacij\u0101 Iecav\u0101 2026. gad\u0101 pl\u0101nots sara\u017eot 150 gigavatstundas (GWh) ener\u0123ijas. Saska\u0146\u0101 ar Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes datiem vienas Latvijas m\u0101jsaimniec\u012bbas vid\u0113jais pat\u0113ri\u0146\u0161 m\u0113nes\u012b ir 175 kWh, tas noz\u012bm\u0113 – gad\u0101 \u0161\u012b stacija var\u0113tu apg\u0101d\u0101t aptuveni 71 400 m\u0101jsaimniec\u012bbas. \u0160is apjoms l\u012bdzin\u0101s visai Daugavpilij divk\u0101r\u0161\u0101 apm\u0113r\u0101 vai, piem\u0113ram, Jelgavas, J\u016brmalas un Valmieras kop\u0113jam pat\u0113ri\u0146am.<\/p>\n
M\u016bsu projekt\u0113taj\u0101 un b\u016bv\u0113taj\u0101 biog\u0101zes stacij\u0101 “EGG ENERGY” tiek ra\u017eota biog\u0101ze, izmantojot vistu m\u0113slus. Biog\u0101zi att\u012bra l\u012bdz biomet\u0101nam, un kop\u0161 2024. gada marta t\u0101 tiek ievad\u012bta kop\u0113j\u0101 t\u012bkl\u0101. Pati stacija darbojas kop\u0161 2015. gada. Svar\u012bgi, ka biomet\u0101na ra\u017eo\u0161anas procesa p\u0101rpalikums \u2013 digest\u0101ts jeb ferment\u0113tie vistu m\u0113sli ar\u012b tiek izmantoti, lai ra\u017eotu m\u0113slojumu. <\/p>\n
\u0160obr\u012bd tas ir organisks granul\u0113tais m\u0113slojums, bet paral\u0113li str\u0101d\u0101jam pie jauna projekta, kas \u013cautu ra\u017eot ar\u012b \u0161\u0137idro m\u0113slojumu. Pl\u0101nots, ka vien\u0101 gad\u0101 aptuveni 260 000 tonnas digest\u0101ta tiks p\u0101rv\u0113rstas 25 000 tonn\u0101s granul\u0113taj\u0101 m\u0113slojum\u0101 un 9 000 tonn\u0101s koncentr\u0113tos \u0161\u0137idr\u0101 m\u0113slojuma produktos, turkl\u0101t, proces\u0101 tiks atg\u016bts vair\u0101k \u016bdens, nek\u0101 tas tiek pat\u0113r\u0113ts biog\u0101zes ra\u017eo\u0161anai, t\u0101d\u0113j\u0101di radot nosl\u0113gta cikla jeb bezatkritumu ra\u017eo\u0161anu. \u0160\u0101ds risin\u0101jums ir ne tikai unik\u0101ls vis\u0101 Latvij\u0101, tam ir ar\u012b augsts eksporta potenci\u0101ls.<\/p>\n
Jau \u0161obr\u012bd stacija sara\u017eo b\u016btisku da\u013cu no kop\u0113j\u0101 Latvijas biomet\u0101na apjoma, izmantojot olu ra\u017eot\u0101ja AS “Balticovo” vistu m\u0113slus (aptuveni 100 000 t m\u0113slu gad\u0101). Uz\u0146\u0113mumam t\u0101 ir iesp\u0113ja samazin\u0101t ietekmi uz vidi, bet Latvijai \u2013 solis tuv\u0101k liel\u0101kam za\u013c\u0101s ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas un izmanto\u0161anas apjomam. Ja saules ener\u0123iju liel\u0101kos apjomos var ieg\u016bt tikai dien\u0101s, kad sp\u012bd saule, bet v\u0113ja ener\u0123iju tad, kad p\u016b\u0161 v\u0113j\u0161, vistu m\u0113sli k\u0101 resurss b\u016bs pieejams tik ilgi, kam\u0113r tiks ra\u017eotas olas. Tas nav atkar\u012bgs no laikapst\u0101k\u013ciem vai citiem aspektiem. Saska\u0146\u0101 ar pietic\u012bg\u0101kajiem apr\u0113\u0137iniem 1 gigavatstundas (GWh) sara\u017eo\u0161anai nepiecie\u0161amas vismaz 1 000 t vistu m\u0113slu. \u0160\u0101da tipa stacijai tehnolo\u0123iski minim\u0101lais izejvielu apjoms, rupji r\u0113\u0137inot, ir 12 000 tonnas vistu m\u0113slu gad\u0101, kas noz\u012bm\u0113 – vismaz 200 000 visti\u0146as, t\u0101tad sal\u012bdzino\u0161i liels putnukop\u012bbas komplekss. V\u0113l viens variants ir vair\u0101ku vid\u0113ja lieluma saimniec\u012bbu apvieno\u0161an\u0101s. \u0160eit gan j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka process ir biolo\u0123isks, t\u0101p\u0113c s\u0101kum\u0101 j\u0101p\u0101rliecin\u0101s par da\u017e\u0101du izejvielu avotu savietojam\u012bbu. Papildus, transport\u0113jot vistu k\u016btsm\u0113slus liel\u0101kos att\u0101lumos tiek zaud\u0113ta ener\u0123ija gan izejvielai atdziestot, gan degvielas pat\u0113ri\u0146\u0101.<\/p>\n
V\u0113l viena b\u016btiska biomet\u0101na ra\u017eo\u0161anas priek\u0161roc\u012bba ir procesa \u0101trums un prognoz\u0113jam\u012bba. No br\u012b\u017ea, kad vistu m\u0113sli tiek sav\u0101kti k\u016bt\u012b, l\u012bdz br\u012bdim, kad att\u012br\u012bto g\u0101zi iesp\u0113jams ievad\u012bt GASO dabasg\u0101zes t\u012bkl\u0101, paiet aptuveni 30 dienas. Tas noz\u012bm\u0113, ka ener\u0123ija tiek sara\u017eota sal\u012bdzino\u0161i \u012bs\u0101 cikl\u0101, bez vair\u0101ku gadu gaid\u012b\u0161anas vai atkar\u012bbas no laikapst\u0101k\u013ciem. Biog\u0101zes ra\u017eo\u0161ana ir biolo\u0123isks process ar milz\u012bgu inerci – izejvielu pievieno\u0161anai ir j\u0101notiek 24\/7, t\u0101p\u0113c ar\u012b ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161ana notiek n\u0113p\u0101rtraukti. \u0160\u0101da stabilit\u0101te ir \u012bpa\u0161i b\u016btiska energoapg\u0101d\u0113 – var pa\u013cauties uz stabilu biomet\u0101na pl\u016bsmu, sabalans\u0113t ar pat\u0113ri\u0146u un izmantot k\u0101 dro\u0161u avotu, kas papildina sauli un v\u0113ju, bet kr\u012bzes br\u012b\u017eos sp\u0113j tos ar\u012b aizst\u0101t.<\/p>\n
Vistu m\u0113sli patiesi k\u013c\u016bst par strat\u0113\u0123isku resursu, ne tikai par lauksaimniec\u012bbas blakusproduktu. Tie vienlaikus risina vair\u0101kus izaicin\u0101jumus – pal\u012bdz samazin\u0101t atkar\u012bbu no importa fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101, mazina vides slogu, nodro\u0161ina viet\u0113ju ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu un rada augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas produktus. Latvijai, kur ir sp\u0113c\u012bga putnkop\u012bbas nozare un augo\u0161as amb\u012bcijas atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas jom\u0101, \u0161\u0101ds risin\u0101jums nav tikai tehnolo\u0123isks eksperiments, bet gan re\u0101la iesp\u0113ja stiprin\u0101t gan ener\u0123\u0113tisko dro\u0161\u012bbu, gan ekonomisko notur\u012bbu ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n
Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>