{"id":106685,"date":"2026-01-16T18:26:18","date_gmt":"2026-01-16T18:26:18","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/106685\/"},"modified":"2026-01-16T18:26:18","modified_gmt":"2026-01-16T18:26:18","slug":"sirds-operacija-meza-sapju-un-traumas-izjuta-matiasa-pincera-operas-auksta-sirds-pasaules-pirmizrade-berline-diena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/106685\/","title":{"rendered":"Sirds oper\u0101cija me\u017e\u0101. S\u0101pju un traumas izj\u016bta Matiasa Pin\u010dera operas Aukst\u0101 sirds pasaules pirmizr\u0101d\u0113 Berl\u012bn\u0113 \/ Diena"},"content":{"rendered":"<p>Sv\u0113tdien, 11. janv\u0101r\u012b, Berl\u012bnes Valsts oper\u0101 Unter den Linden notika v\u0101cu autoru \u2013 komponista Matiasa Pin\u010dera un libretista Daniela Ark\u0101dija Gercenberga \u2013 operas Aukst\u0101 sirds\/Das kalte Herz pasaules pirmizr\u0101de. Pie diri\u0123enta pults st\u0101j\u0101s pats Matiass Pin\u010ders. Pirmiestud\u0113jumu veidojis amerik\u0101\u0146u re\u017eisors D\u017eeimss Dara-Bleks. Berl\u012bn\u0113 Auksto sirdi v\u0101cu valod\u0101 var\u0113s dzird\u0113t l\u012bdz 23. janv\u0101rim, savuk\u0101rt no 11. l\u012bdz 17. martam t\u0101 skan\u0113s fran\u010du valod\u0101 Par\u012bzes Komiskaj\u0101 oper\u0101 (darba nosaukums fran\u010du valod\u0101 \u2013 Nuit sans aube). Izr\u0101de ir \u0161o divu te\u0101tru kopra\u017eojums.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>B\u0113rn\u012bbas atmi\u0146as<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Aukst\u0101 sirds ir opera divpadsmit ain\u0101s, t\u0101 ilgst stundu piecdesmit min\u016b\u0161u bez p\u0101rtraukuma. Hamburg\u0101 dzimu\u0161\u0101 pianista un dzejnieka Daniela Ark\u0101dija Gercenberga (1991) librets ir br\u012bvi balst\u012bts Vilhelma Haufa 1827. gad\u0101 rad\u012btaj\u0101 romantiskaj\u0101 pasak\u0101 Aukst\u0101 sirds, kuru savai operai ir izv\u0113l\u0113jies Matiass Pin\u010ders. \u0160is ir komponista ceturtais m\u016bzikas te\u0101tra darbs, iepriek\u0161\u0113j\u0101 Matiasa Pin\u010dera opera L\u2019Espace dernier tika pirmatska\u0146ota 2004. gad\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<br \/>\n&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Matiass Pin\u010ders (1971) ir iev\u0113rojams ska\u0146radis, diri\u0123ents un pedagogs. Vi\u0146\u0161 ir svar\u012bga person\u012bba laikmet\u012bgaj\u0101 m\u016bzik\u0101. L\u012bdz 2023. gadam vi\u0146\u0161 desmit gadu vad\u012bja Pj\u0113ra Bul\u0113za dibin\u0101to jaun\u0101s m\u016bzikas kolekt\u012bvu Ensemble intercontemporain Par\u012bz\u0113. Pa\u0161laik Matiass Pin\u010ders ir Kanzasas simfonisk\u0101 or\u0137estra muzik\u0101lais l\u012bderis un Sinsinati simfonisk\u0101 or\u0137estra rado\u0161ais partneris. Kop\u0161 2014. gada vi\u0146\u0161 ir \u0145ujorkas D\u017euljarda skolas kompoz\u012bcijas profesors. Par sav\u0101m m\u0101j\u0101m Zieme\u013creinas-Vestf\u0101lenes pils\u0113t\u0101 Marl\u0101 dzimu\u0161ais m\u0101kslinieks d\u0113v\u0113 \u0145ujorku, Berl\u012bni un Par\u012bzi.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Matiasu Pin\u010deru saista draudz\u012bgas attiec\u012bbas ar le\u0123end\u0101ro maestro Danielu Barenboimu, kur\u0161 no 1991. gada l\u012bdz 2023. gadam bija Berl\u012bnes Valsts operas Unter den Linden un t\u0101s or\u0137estra \u2013 Berl\u012bnes Valsts kapelas \u2013 muzik\u0101lais vad\u012bt\u0101js. Daniels Barenboims ne tikai uzaicin\u0101ja Matiasu Pin\u010deru diri\u0123\u0113t izr\u0101des Berl\u012bnes Valsts oper\u0101, bet ar\u012b pamudin\u0101ja vi\u0146u rad\u012bt jaundarbu \u0161im te\u0101trim. Matiasa Pin\u010dera vad\u012bb\u0101 \u0161eit ir skan\u0113jis Riharda V\u0101gnera Loengr\u012bns un Kl\u012bsto\u0161ais holandietis, k\u0101 ar\u012b m\u016bsdienu \u0161veicie\u0161u komponista Be\u0101ta Furrera operas Violetais sniegs pasaules pirmizr\u0101de 2019. gada janv\u0101r\u012b. Matiass Pin\u010ders \u013coti atbalsta savus kol\u0113\u0123us ska\u0146ra\u017eus \u2013 2019. gada decembr\u012b vi\u0146\u0161 diri\u0123\u0113ja austrie\u0161u komponistes Olgas Neivirtas operas Orlando pasaules pirmizr\u0101di V\u012bnes Valsts oper\u0101. \u0160ogad Berl\u012bn\u0113 un Par\u012bz\u0113 publikai ir iesp\u0113ja dzird\u0113t pa\u0161a Matiasa Pin\u010dera sacer\u0113to un diri\u0123\u0113to Auksto sirdi. Pasaules pirmizr\u0101di Berl\u012bn\u0113 11. janv\u0101r\u012b apmekl\u0113ja ar\u012b Daniels Barenboims.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<br \/>\n&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u0160\u012bs operas ideja komponistam Matiasam Pin\u010deram rad\u0101s 2019. gad\u0101, kad vi\u0146\u0161 kop\u0101 ar Ensemble intercontemporain uzst\u0101j\u0101s Donaue\u0161ingenes M\u016bzikas dien\u0101s un sav\u0101 br\u012bvdien\u0101 dev\u0101s uz \u0160varcvaldes me\u017eu. &#8220;Pastaigas laik\u0101 p\u0113k\u0161\u0146i atgriez\u0101s b\u0113rn\u012bbas atmi\u0146as par Vilhelma Haufa pasaku Aukst\u0101 sirds, ko es piecu se\u0161u gadu vecum\u0101 simtiem rei\u017eu klaus\u012bjos kaset\u0113. Atgriez\u0101s v\u0101rdi un saj\u016btas, ko piedz\u012bvojam me\u017e\u0101, k\u0101 ar\u012b bailes un \u0161ausmas, ko tas izraisa. Es sadzird\u0113ju ska\u0146as un sapratu, ka, iesp\u0113jams, var\u0113\u0161u uzrakst\u012bt operu,&#8221; atceras Matiass Pin\u010ders.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Opera Aukst\u0101 sirds tapa vair\u0101ku gadu garum\u0101 cie\u0161\u0101 mijiedarb\u012bb\u0101 ar libreta autoru Danielu Ark\u0101diju Gercenbergu. Vi\u0146\u0161 ir dzejnieks, pianists un dzejas pasniedz\u0113js Hansa Eislera M\u016bzikas augstskol\u0101 Berl\u012bn\u0113 \u2013 tur vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101 ar jaunajiem dzied\u0101t\u0101jiem un pianistiem, m\u0101cot vi\u0146iem kamermuzic\u0113\u0161anas nianses. Jaunaj\u0101 oper\u0101 Daniels Ark\u0101dijs Gercenbergs ir uzb\u016bris savu po\u0113tisko pasauli, iedvesmojoties no Vilhelma Haufa pasakas. Opera Aukst\u0101 sirds ieteicama skat\u012bt\u0101jiem no 16 gadu vecuma.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" alt=\"\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/cold_heart.jpg\" style=\"width: 3500px; height: 2800px;\"\/>Opera Aukst\u0101 sirds tapusi vair\u0101ku gadu garum\u0101 komponista Matiasa Pin\u010dera (no kreis\u0101s) cie\u0161\u0101 mijiedarb\u012bb\u0101 ar dzejnieku Danielu Ark\u0101diju Gercenbergu. Foto \u2013 Maksimili\u0101ns Zemlingers<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vilhelma Haufa pasaka v\u0113sta par jauno og\u013cde\u0123i P\u0113teri, kur\u0161 v\u0113las pamest savu slikti atalgoto darbu \u0160varcvald\u0113, lai dz\u012bvotu p\u0101rtiku\u0161u un cien\u012bjamu dz\u012bvi. Savu st\u0101vokli P\u0113teris uzskata par no\u017e\u0113lojamu, vi\u0146a sirds ir ilgu un skumju pilna. P\u0113teris apsver da\u017e\u0101das iesp\u0113jas, k\u0101 tikt pie naudas, un nosl\u0113dz dar\u012bjumu ar Holandes Mi\u0137eli, kur\u0161 vi\u0146am nodro\u0161ina p\u0101rtic\u012bbu un aizst\u0101j vi\u0146a sirdi ar akmeni, kas turpm\u0101k liedz P\u0113terim izjust jebk\u0101das emocijas. \u0160\u012bs p\u0101rmai\u0146as sag\u0101d\u0101 cie\u0161anas P\u0113tera m\u0101tei un sievai, vi\u0146\u0161 k\u013c\u016bst par brut\u0101lu skopuli un nogalina sievu, sodot vi\u0146u par to, ka vi\u0146a bija iedevusi k\u0101dam ubagam nedaudz P\u0113tera v\u012bna.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Saglab\u0101jot si\u017eeta karkasu, operas autori st\u0101stu ir pamat\u012bgi p\u0101rveidoju\u0161i. Jaunaj\u0101 darb\u0101 ir septi\u0146i person\u0101\u017ei: P\u0113teris (v\u0101cu baritons Samuels Haselhorns), vi\u0146a m\u0101te (serbu mecosopr\u0101ns Katarina Bradi\u010da), P\u0113tera m\u012b\u013cot\u0101 Kl\u0101ra (puertorik\u0101\u0146u un amerik\u0101\u0146u sopr\u0101ns Sofija Burgosa), dieviete Anubisa (britu mecosopr\u0101ns Rozija Oldrid\u017ea), mistiskais gars Azaela (v\u0101cu aktrise Sunji Mellesa), vec\u0101 d\u0101ma (braz\u012blie\u0161u sopr\u0101ns Adri\u0101na Keirosa) un b\u0113rns (Berl\u012bnes Valsts operas b\u0113rnu kora dal\u012bbnieks Oto Gl\u0101ss).<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>St\u0101sts ir k\u013cuvis sievi\u0161\u0137\u012bg\u0101ks<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>&#8220;\u0160\u012b opera ir moderna pasaka, kas l\u012bdzin\u0101s sapnim,&#8221; saka libretists Daniels Ark\u0101dijs Gercenbergs. Aukstaj\u0101 sird\u012b vi\u0146\u0161 ir centies izpaust da\u017e\u0101das noska\u0146as, atmi\u0146as un saj\u016btas, kas cilv\u0113kus p\u0101r\u0146em me\u017e\u0101, jo tie\u0161i tur risin\u0101s darb\u012bba. \u0160\u012b nav opera \u0123imenes auditorijai, t\u0101 ir adres\u0113ta nobriedu\u0161iem klaus\u012bt\u0101jiem. &#8220;Pasakas bie\u017ei vien ir dom\u0101tas pieaugu\u0161ajiem. \u0160aj\u0101 darb\u0101 man vissvar\u012bg\u0101k\u0101 ir s\u0101pju un traumas izj\u016bta un tas, k\u0101 cilv\u0113ks sp\u0113j sadz\u012bvot ar sav\u0101m s\u0113r\u0101m un virz\u012bties t\u0101l\u0101k. Tas viss ir rakstur\u012bgs galvenajam varonim P\u0113terim. Savuk\u0101rt vi\u0146a m\u0101tei ir j\u0101tiek gal\u0101 ar savu vainas izj\u016btu. Ko tas noz\u012bm\u0113 \u2013 dz\u012bvot ar apzi\u0146u, ka kaut kas ir izdar\u012bts un to nevar izlabot? Pasaka ir dom\u0101\u0161anas un izt\u0113les telpa, kas \u013cauj mums savienot ar to savas person\u012bg\u0101s emocijas un asoci\u0101cijas,&#8221; Berl\u012bn\u0113 sarun\u0101 ar KDi uzsver libreta autors.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Aukst\u0101s sirds librets ir m\u016bsdienu romantisk\u0101s dzejas darbs. &#8220;S\u0101kotn\u0113j\u0101 doma bija rad\u012bt operu, izmantojot Vilhelma Haufa pasaku t\u0101du, k\u0101da t\u0101 ir. Matiass Pin\u010ders v\u0113l\u0113j\u0101s saglab\u0101t me\u017ea atmosf\u0113ru, k\u0101du to apraksta Haufs. Es devos uz \u0160varcvaldi un secin\u0101ju, ka tas vairs nav t\u0101ds pasaku me\u017es k\u0101 XIX gadsimt\u0101. Rado\u0161aj\u0101 proces\u0101 m\u0113s sacer\u0113j\u0101m pa\u0161i savu st\u0101stu, atsperoties no Haufa ori\u0123in\u0101la,&#8221; atkl\u0101j Daniels Ark\u0101dijs Gercenbergs.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" alt=\"\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/anubis.jpg\" style=\"width: 3543px; height: 2362px;\"\/>Operas Aukst\u0101 sirds galvenais varonis P\u0113teris (baritons Samuels Haselhorns) un dieviete Anubisa (mecosopr\u0101ns Rozija Oldrid\u017ea). Foto \u2013 Bernds \u016aligs<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Operas centr\u0101 ir P\u0113teris un vi\u0146a m\u0101te, bet uz libretu no pasakas nav p\u0101rce\u013coju\u0161i divi me\u017ea gari \u2013 Gl\u0101\u017ev\u012bri\u0146\u0161 un Holandes Mi\u0137elis. L\u012bdz\u0101s P\u0113terim un vi\u0146a m\u0101tei oper\u0101 ir tr\u012bs varones sievietes \u2013 P\u0113tera draudzene Kl\u0101ra, mistisk\u0101 Azaela un dieviete Anubisa. &#8220;St\u0101sts ir k\u013cuvis sievi\u0161\u0137\u012bg\u0101ks. San\u0101k, ka Aukst\u0101 sirds ir sievie\u0161u opera ar vienu dzied\u0101t\u0101ju v\u012brieti,&#8221; piebilst Matiass Pin\u010ders.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>P\u0113teris cer, ka dieviete Anubisa pal\u012bdz\u0113s vi\u0146am atbr\u012bvoties no s\u0101p\u0113m. Seno \u0113\u0123iptie\u0161u mitolo\u0123ij\u0101 dievs Anubiss, kur\u0161 var eksist\u0113t ar\u012b sievietes veidol\u0101, ir viscie\u0161\u0101k saist\u012bts ar n\u0101vi, p\u0113cn\u0101ves dz\u012bvi un mumifik\u0101cijas procesu. Anubiss ir pazemes dievs un miru\u0161o aizbildnis. Vi\u0146\u0161 piedal\u0101s aizkapa ties\u0101, kur\u0101 tiek sv\u0113rta miru\u0161\u0101 sirds un miru\u0161ajam tiek pasludin\u0101ts spriedums. Anubisu iespaid\u012bgi atveido mecosopr\u0101ns Rozija Oldrid\u017ea \u2013 vi\u0146as varone ir dramatiski valdon\u012bga, vizu\u0101li grezna un vok\u0101li sp\u0113c\u012bga k\u0101 aizsaules Turandota.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>V\u0113l viens mitolo\u0123ijas iedvesmots t\u0113ls ir Azaela, kura p\u0101rliecina P\u0113tera m\u0101ti, ka vi\u0146as d\u0113lam ir j\u0101iz\u0146em sirds \u2013 un tas ir j\u0101izdara nevienam citam k\u0101 pa\u0161ai m\u0101tei. Senebreju mitolo\u0123ij\u0101 Azaels jeb Azazels ir d\u0113moniska rad\u012bba, viens no kritu\u0161ajiem e\u0146\u0123e\u013ciem. Vilhelma Haufa pasakas saknes ir mekl\u0113jamas m\u016bsdienu kristiet\u012bb\u0101, un operas libret\u0101 Daniels Ark\u0101dijs Gercenbergs ievie\u0161 Sen\u0101s \u0112\u0123iptes m\u012btu un Vec\u0101s Der\u012bbas mot\u012bvus.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>&#8220;Holandes Mi\u0137elis un Gl\u0101\u017ev\u012bri\u0146\u0161 \u0161\u0137ita p\u0101r\u0101k novecoju\u0161i t\u0113li, m\u0113s grib\u0113j\u0101m atrast kaut ko citu. Azaela un Anubisa Aukstaj\u0101 sird\u012b ir zemes un miru\u0161o valst\u012bbas v\u0113stneses,&#8221; skaidro Matiass Pin\u010ders. Azaela oper\u0101 ir run\u0101ta loma, un to sp\u0113l\u0113 aktrise Sunji Mellesa. Vi\u0146u atceras visi, kas ir redz\u0113ju\u0161i re\u017eisora R\u016bbena Estlunda melno kom\u0113diju Skumju tr\u012bsst\u016bris, \u2013 Sunji Mellesas varone ir neaizmirstam\u0101s vem\u0161anas ainas centr\u0101lais person\u0101\u017es.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" alt=\"\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/sunnyi_kalte1.jpg\" style=\"width: 3706px; height: 2362px;\"\/>Galven\u0101 varo\u0146a P\u0113tera m\u0101te (mecosopr\u0101ns Katarina Bradi\u010da)\u00a0un mistiskais gars Azaela (aktrise Sunji Mellesa). Foto \u2013 Bernds \u016aligs<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Upur\u0113\u0161anas ritu\u0101ls<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Oper\u0101 P\u0113teris dzied par sav\u0101m cie\u0161an\u0101m, un vi\u0146a emocion\u0101l\u0101 bezdibe\u0146a dzi\u013cumu pal\u012bdz atkl\u0101t sievie\u0161u t\u0113li. &#8220;Sievietes, kas vi\u0146u ieskauj, izpau\u017e P\u0113tera emociju spektru tikpat sp\u0113c\u012bgi k\u0101 vi\u0146\u0161 pats. Nav nejau\u0161\u012bba, ka tas atg\u0101dina Kloda Debis\u012b operu Peleass un Melizande,&#8221; nor\u0101da Aukst\u0101s sirds komponists.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>P\u0113teris ir nelaim\u012bgs, salauzts jauns v\u012brietis jau pa\u0161\u0101 operas s\u0101kum\u0101. Vi\u0146\u0161 ir tik dzi\u013ci traum\u0113ts (iemesli netiek atkl\u0101ti), ka neko nej\u016bt, pat pirms vi\u0146am tiek iz\u0146emta sirds. P\u0113teris nesp\u0113j veidot cilv\u0113ciskas attiec\u012bbas ne ar savu m\u0101ti, ne ar m\u012b\u013coto meiteni Kl\u0101ru. M\u0101te ir atbild\u012bga par d\u0113la iesaist\u012b\u0161anu upur\u0113\u0161anas ritu\u0101l\u0101 \u2013 vi\u0146a ir t\u0101, kas iz\u0146em P\u0113tera sirdi. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Vilhelma Haufa pasakas Matiasa Pin\u010dera un Daniela Ark\u0101dija Gercenberga oper\u0101 nav laim\u012bgu beigu. &#8220;Upur\u0113\u0161ana nav nogalin\u0101\u0161ana \u2013 ar\u012b Haufa pasak\u0101, kur\u0101 me\u017ea gars iz\u0146em varo\u0146a sirdi un aizst\u0101j to ar akmeni, P\u0113teris izdz\u012bvo. M\u0113s esam \u0161aj\u0101 metaforiskaj\u0101 pasaul\u0113, un P\u0113teris turpina dz\u012bvot, tikai bez jebk\u0101d\u0101m emocij\u0101m. Tas ir nov\u0113rojams ar\u012b re\u0101laj\u0101 dz\u012bv\u0113 \u2013 m\u0113s nereti redzam cilv\u0113kus varas poz\u012bcij\u0101s, un \u0161\u0137iet, ka vi\u0146iem nav sirds,&#8221; uzsver libretists.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Galven\u0101 varo\u0146a sare\u017e\u0123\u012bto emocion\u0101lo portretu Daniels Ark\u0101dijs Gercenbergs ir papildin\u0101jis ar pa\u0161a pieredzi \u2013 jaun\u012bb\u0101 vi\u0146\u0161 ir piedz\u012bvojis gan gr\u016bmingu, gan seksu\u0101lu vardarb\u012bbu. &#8220;K\u0101 ik katrs m\u0101kslinieks, es ieguldu dai\u013crad\u0113 savus p\u0101rdz\u012bvojumus, taj\u0101 noteikti ir kaut kas no manas emocion\u0101l\u0101s dz\u012bves, cit\u0101di m\u0101kslas darbs san\u0101k nedz\u012bvs. P\u0113teris oper\u0101 ir traum\u0113ts cilv\u0113ks un dz\u012bvo ar s\u0101p\u0113m, kur\u0101m nesp\u0113j tikt p\u0101ri, un t\u0101p\u0113c ir gatavs atteikties no sav\u0101m emocij\u0101m. Ta\u010du opera ir vair\u0101ku cilv\u0113ku kopdarbs, kas p\u0101rsniedz manu person\u012bgo pieredzi, tas nav st\u0101sts par mani. Esmu izdevis gr\u0101matu, kur\u0101 aprakstu savu pieredzi. Man ir svar\u012bgi publiski run\u0101t par seksu\u0101lu vardarb\u012bbu un gr\u016bmingu, jo ar to saskaras daudzi b\u0113rni un jaunie\u0161i un t\u0101 ir milz\u012bga probl\u0113ma m\u016bsu sabiedr\u012bb\u0101,&#8221; apgalvo Daniels Ark\u0101dijs Gercenbergs.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u0160ak\u0101\u013cu za\u013c\u0101s acis<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>P\u0113tera lomu izcili atveido harism\u0101tiskais baritons Samuels Haselhorns, \u0161\u012b partija \u013cauj vi\u0146am par\u0101d\u012bt visas savas balss iesp\u0113jas. Samuels Haselhorns dzied ar apbr\u012bnojamu siltumu un izteiksm\u012bgumu, turkl\u0101t vi\u0146\u0161 \u013coti r\u016bp\u012bgi izturas pret v\u0101rdiem \u2013 Samuels Haselhorns ir br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs kamerm\u016bzikas izpild\u012bt\u0101js, un tas ir j\u016btams katr\u0101 vi\u0146a izdzied\u0101taj\u0101, izdz\u012bvotaj\u0101 fr\u0101z\u0113. \u0160\u0137iet paradoks\u0101li, ka uzreiz p\u0113c sirds iz\u0146em\u0161anas, kad P\u0113teris dzied, ka vi\u0146a sird\u012b vairs neplos\u0101s v\u0113tra un sirds viet\u0101 vi\u0146am tagad ir akmens, varo\u0146a vok\u0101l\u0101 izpausme k\u013c\u016bst neiedom\u0101jami jutekliska, smalka un maiga. &#8220;Koku smar\u017ea mani neaizkustina. Viss ir auksts. Mans \u0137ermenis ir nejut\u012bgs,&#8221; a cappella dzied Samuels Haselhorns, un t\u0101 ir tik skaista m\u016bzika, k\u0101du vien var iedom\u0101ties.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" alt=\"\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/samuel_kalte2.jpg\" style=\"width: 3760px; height: 2362px;\"\/>Operas galvenais varonis P\u0113teris (baritons Samuels Haselhorns) un vi\u0146a m\u012b\u013cot\u0101 Kl\u0101ra (sopr\u0101ns Sofija Burgosa). Foto \u2013 Bernds \u016aligs<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Matiass Pin\u010ders Aukst\u0101s sirds partit\u016br\u0101 ir velt\u012bjis lielu uzman\u012bbu vok\u0101laj\u0101m partij\u0101m: &#8220;V\u0113l\u0113jos izpausties tie\u0161i dzied\u0101jumos \u2013 cilv\u0113ku bals\u012bs. Dom\u0101ju, k\u0101 mobiliz\u0113t dzied\u0101t\u0101jus ar visu vi\u0146iem rakstur\u012bgo sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu, neaizsarg\u0101t\u012bbu un neticamajiem izteiksmes resursiem, kas ir vi\u0146u r\u012bc\u012bb\u0101, un izdar\u012bt to at\u0161\u0137ir\u012bgi no t\u0101, k\u0101 sav\u0101 m\u016bzik\u0101 esmu dar\u012bjis iepriek\u0161, un at\u0161\u0137ir\u012bgi no da\u017eu savu kol\u0113\u0123u izmantotaj\u0101m metod\u0113m. Tas ir saist\u012bts ar\u012b ar to, ka p\u0113d\u0113jos gados bie\u017ei esmu diri\u0123\u0113jis Riharda V\u0101gnera m\u016bziku un man k\u013cuvis skaidrs, ka dzied\u0101t\u0101jiem ir nepiecie\u0161ama noteikta br\u012bv\u012bba, lai izpaustu sevi. M\u016bsdienu m\u016bzik\u0101 da\u017ereiz vi\u0146iem nav \u0161\u0101das iesp\u0113jas, jo tai ir sare\u017e\u0123\u012bta ritmu strukt\u016bra, kur\u0101 vok\u0101listi p\u0101rvietojas k\u0101 re\u017e\u0123\u012b. Protams, tas var b\u016bt \u013coti stimul\u0113jo\u0161i intelektu\u0101li. Laikmet\u012bg\u0101s operas temati nereti ir sare\u017e\u0123\u012bti, un visi apj\u016bk no ska\u0146u valodas sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbas.&#8221;<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Auksto sirdi komponists ir rad\u012bjis speci\u0101li Berl\u012bnes Valsts kapelai, paturot pr\u0101t\u0101 \u0161\u0101 or\u0137estra \u012bpa\u0161o skan\u0113jumu. Matiass Pin\u010ders ir labi iepazinis \u0161o kolekt\u012bvu, sadarbojoties ar to diri\u0123enta amplu\u0101. Vi\u0146\u0161 j\u016bsmo par Berl\u012bnes Valsts kapelas &#8220;zeltaino, tum\u0161o, pies\u0101tin\u0101to skan\u0113jumu, kam piem\u012bt j\u016bt\u012bgums, spontanit\u0101te, elast\u012bba un pla\u0161a kr\u0101su palete&#8221;. Matiass Pin\u010ders ir p\u0101rliecin\u0101ts, ka \u0161is or\u0137estris p\u0101rst\u0101v v\u0101cu skan\u0113jumu, un vi\u0146am ir svar\u012bgi ar savu jauno operu atgriezties v\u0101cu valodas telp\u0101, jo p\u0113d\u0113jos gados vi\u0146\u0161 ir daudz laika ir pavad\u012bjis Francij\u0101, ASV un citur pasaul\u0113. Sav\u0101s kompoz\u012bcij\u0101s Matiass Pin\u010ders sen nebija izmantojis tekstu dzimtaj\u0101 v\u0101cu valod\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Impulsu operas rad\u012b\u0161anai Matiasam Pin\u010deram devusi ne tikai pastaiga \u0160varcvaldes me\u017e\u0101 2019. gad\u0101, bet ar\u012b izra\u0113lie\u0161u m\u0101kslinieces Mihalas Rovneras videoinstal\u0101cija Anubiss. &#8220;Net\u0101lu no Telavivas Mihala Rovnera film\u0113ja \u0161ak\u0101\u013cus, kas tur klejo nakt\u012b. Vien\u012bgais, kas ir redzams video, ir dz\u012bvnieku \u0137erme\u0146u \u0113nu kust\u012bba. Tad p\u0113k\u0161\u0146i, kad tie pagrie\u017eas pret mums, m\u0113s ieraug\u0101m \u0161ak\u0101\u013cu neticami za\u013c\u0101s acis. \u0160is darbs uz mani ir atst\u0101jis sp\u0113c\u012bgu iespaidu,&#8221; saka komponists. Dievs Anubiss bie\u017ei tiek att\u0113lots k\u0101 cilv\u0113ks ar \u0161ak\u0101\u013ca galvu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Matiasa Pin\u010dera operm\u016bzika elpo un puls\u0113. Komponists nesl\u0113pj, ka iek\u013c\u0101vis taj\u0101 sirdspukstus, ko sp\u0113l\u0113 bungas, un tie caurstr\u0101vo visu operu. Starp ain\u0101m skan \u010detras or\u0137estra starpsp\u0113les, kas nod\u0113v\u0113tas par Me\u017ea m\u016bziku. &#8220;Starpsp\u0113l\u0113s izpau\u017eas m\u0113\u0123in\u0101jums atrast me\u017ea klajumu, lai var\u0113tu uzelpot un izk\u0101pt no tumsas. Me\u017ea m\u016bzika simboliz\u0113 da\u017e\u0101dus gaid\u012b\u0161anas st\u0101vok\u013cus. \u0160\u012bs ir visai tradicion\u0101las starpsp\u0113les \u2013 galu gal\u0101 \u0161\u012b ir v\u0101cu pasaku opera. Es t\u0101 v\u0113l\u0113jos, jo m\u016bsdien\u0101s viss ir k\u013cuvis tik intelektu\u0101ls un sare\u017e\u0123\u012bts,&#8221; sav\u0101s p\u0101rdom\u0101s dal\u0101s komponists. M\u016bzik\u0101 ir dzirdama me\u017ea \u0161alko\u0146a, or\u0137estris \u010dukst un r\u016bc, uzbur sap\u0146u un draudu ainas.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Cilv\u0113ks pret dabu<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Operas Aukst\u0101 sirds pirmiestud\u0113jumu Berl\u012bn\u0113 ir rad\u012bjis amerik\u0101\u0146u re\u017eisors D\u017eeimss Dara-Bleks ar savu komandu (scenogr\u0101fs \u0100dams Rigs, kost\u012bmu m\u0101ksliniece Mollija Airlena, gaismu m\u0101kslinieks Ji D\u017eao un videom\u0101ksliniece Hana S. Kima). D\u017eeimss Dara-Bleks intens\u012bvi str\u0101d\u0101 oper\u0101, te\u0101tr\u012b un kino, k\u0101 ar\u012b izgl\u012bto jauno operm\u0101kslinieku paaudzi Kalifornijas Universit\u0101t\u0113 UCLA Losand\u017eelos\u0101, kur ie\u0146em m\u016bzikas profesora amatu. Vi\u0146\u0161 ir Longb\u012b\u010das operas m\u0101kslinieciskais vad\u012bt\u0101js.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<br \/>\n&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>D\u017eeimsa Daras-Bleka veidotais Aukst\u0101s sirds iestud\u0113jums ir kr\u0101\u0161\u0146s un romantisks, metaforu un nosl\u0113pumu piepild\u012bts v\u0113st\u012bjums par traum\u0101m, fobij\u0101m un s\u0101p\u0113m, kas piemekl\u0113 cilv\u0113kus visos laikos. &#8220;Tas ir st\u0101sts par cilv\u0113ces un dabas konfliktu. Uz skatuves j\u016bs redzat miru\u0161us vilkus, kuri simboliz\u0113 barbarismu \u2013 cilv\u0113ce izn\u012bcina dabu un t\u0101s apsl\u0113pt\u0101s mistisk\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas. Opera balst\u0101s pasak\u0101, t\u0101p\u0113c me\u017es ir vieta, kur\u0101 notiek p\u0101rmai\u0146as,&#8221; saka re\u017eisors. &#8220;Aukst\u0101 sirds ir vienaldz\u012bbas metafora. J\u016bs varat k\u0101dam pateikt kaut ko \u0161ausm\u012bgi nepat\u012bkamu, varat str\u012bd\u0113ties un b\u016bt kaisl\u012bgs, bet \u012bsten\u012bb\u0101 visbied\u0113jo\u0161\u0101k\u0101 cilv\u0113ku attiec\u012bb\u0101s ir vienaldz\u012bba. Oper\u0101 P\u0113teris tiek pak\u013cauts p\u0101rbaudei, un vienaldz\u012bba tiek izmantota k\u0101 ierocis, lai par\u0101d\u012btu, cik briesm\u012bga ir \u0161\u012b saj\u016bta. Tas ar\u012b ir veids, kas pal\u012bdz atkl\u0101t ikviena varo\u0146a patieso dabu,&#8221; uzskata D\u017eeimss Dara-Bleks.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Aukst\u0101 sirds<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Diri\u0123ents Matiass Pin\u010ders, re\u017eisors D\u017eeimss Dara-Bleks<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Berl\u012bnes Valsts oper\u0101 Unter den Linden 20., 23. janv\u0101r\u012b<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Par\u012bzes Komiskaj\u0101 oper\u0101 11., 13., 15., 17. mart\u0101<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.staatsoper-berlin.de\/de\/veranstaltungen\/das-kalte-herz.21914\/\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">staatsoper-berlin.de<\/a><\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/www.opera-comique.com\/en\/shows\/nuit-sans-aube\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">opera-comique.com<\/a><\/p>\n<p>&#13;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Sv\u0113tdien, 11. janv\u0101r\u012b, Berl\u012bnes Valsts oper\u0101 Unter den Linden notika v\u0101cu autoru \u2013 komponista Matiasa Pin\u010dera un libretista&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":106686,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[89,90,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-106685","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-entertainment","9":"tag-izklaide","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115906188651394946","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/106685","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=106685"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/106685\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/106686"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=106685"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=106685"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=106685"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}