{"id":108283,"date":"2026-01-19T07:44:10","date_gmt":"2026-01-19T07:44:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/108283\/"},"modified":"2026-01-19T07:44:10","modified_gmt":"2026-01-19T07:44:10","slug":"portala-filmas-lv-pieejama-herca-franka-simtgadei-veltita-filmu-kolekcija-latviesu-valoda-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/108283\/","title":{"rendered":"Port\u0101l\u0101 filmas.lv pieejama Herca Franka simtgadei velt\u012bta filmu kolekcija latvie\u0161u valod\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Hercs Franks \u2013 dokument\u0101l\u0101 kino klasi\u0137is<\/p>\n<p>Sestdien, 17. janv\u0101r\u012b, aprit 100 gadi, kop\u0161 dzimis izcilais Latvijas dokument\u0101l\u0101 kino re\u017eisors Hercs Franks (1926-2013), kur\u0161 tiek uzskat\u012bts par R\u012bgas po\u0113tisk\u0101 stila pamatlic\u0113ju. K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, Nacion\u0101l\u0101 Kino centra port\u0101ls filmas.lv, sadarb\u012bb\u0101 ar Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva Valsts Kinofotofonodokumentu arh\u012bvu, ir rad\u012bjis \u012bpa\u0161u re\u017eisora jubilejas filmu kolekciju, kas tagad ir pieejama tie\u0161saist\u0113 bez maksas vis\u0101 Latvij\u0101. \u0160aj\u0101 kolekcij\u0101 iek\u013cautas desmit dokument\u0101l\u0101s filmas, kas tapu\u0161as laika posm\u0101 no 1963. l\u012bdz 2002. gadam. Daudzas no t\u0101m skat\u012bt\u0101jiem pirmoreiz b\u016bs pieejamas piln\u012bb\u0101 latvie\u0161u valod\u0101.<\/p>\n<p>Noz\u012bm\u012bgs ieguld\u012bjums Latvijas kinom\u0101ksl\u0101<\/p>\n<p>Herca Franka ieguld\u012bjums Latvijas kinom\u0101ksl\u0101 ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi noz\u012bm\u012bgs. Vi\u0146\u0161, kop\u0101 ar laikabiedriem, piem\u0113ram, Uldi Braunu, Aivaru Freimani un Ivaru Selecki, 20. gadsimta 60. gadu s\u0101kum\u0101 pav\u0113rsa Latvijas dokument\u0101l\u0101 kino gaitu pavisam cit\u0101, laikmet\u012bg\u0101 un cilv\u0113cisk\u0101 virzien\u0101. Vi\u0146a darbi bie\u017ei vien ir vair\u0101k nek\u0101 tikai dokument\u0101ls atainojums, tie ir dzi\u013ci filozofiski un m\u0101kslinieciski darbi, kas sp\u0113j aizraut un rosin\u0101t diskusijas par cilv\u0113ka eksistenci un pasauli. Franks uzskat\u012bja, ka dokument\u0101l\u0101 kino galvenais uzdevums ir publicistisku saturu iemiesot m\u0101ksliniecisk\u0101 form\u0101, pace\u013cot cilv\u0113ka t\u0113lu l\u012bdz filozofiskam visp\u0101rin\u0101jumam.<\/p>\n<p>Izcil\u0101s filmas tagad pieejamas latvie\u0161u valod\u0101<\/p>\n<p>Diem\u017e\u0113l padomju okup\u0101cijas apst\u0101k\u013cos daudzas 20. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 rad\u012bt\u0101s filmas, tai skait\u0101 Herca Franka darbi, tika uz\u0146emtas vai nu tikai krievu valod\u0101, vai div\u0101s valod\u0101s, jo krievu valodas kl\u0101tb\u016btne tika uzskat\u012bta par pa\u0161saprotamu un to netulkoja. Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva Valsts Kinofotofonodokumentu arh\u012bva vad\u012bt\u0101ja Dace Bu\u0161ante nor\u0101da, ka no 558 arh\u012bv\u0101 uzkr\u0101taj\u0101m R\u012bgas kinostudijas dokument\u0101laj\u0101m film\u0101m 44% ir krievu valod\u0101. Lai \u0161o kinematogr\u0101fisk\u0101s kult\u016bras mantojumu integr\u0113tu 21. gadsimta Latvij\u0101 un padar\u012btu to pieejamu sabiedr\u012bbai, nepiecie\u0161ami resursi filmu tulko\u0161anai un subtitr\u0113\u0161anai. Herca Franka Simtgades kolekcija aktualiz\u0113 \u0161o probl\u0113mu, jo taj\u0101 iek\u013caut\u0101s filmas arh\u012bvs ir digitaliz\u0113jis, atjaunojis, tulkojis un subtitrijis ar Valsts Kult\u016brkapit\u0101la fonda finansi\u0101lo atbalstu.<\/p>\n<p>Herca Franka dai\u013crades daudzveid\u012bba kolekcij\u0101<\/p>\n<p>Jubilejas kolekciju veido desmit filmas, kas demonstr\u0113 Herca Franka dai\u013cradi no da\u017e\u0101diem rakursiem. Vair\u0101kas no t\u0101m l\u012bdz \u0161im nebija iek\u013cautas pilnv\u0113rt\u012bg\u0101 re\u017eisora filmogr\u0101fij\u0101 tie\u0161i tulkojuma tr\u016bkuma d\u0113\u013c. Piem\u0113ram, skat\u012bt\u0101jiem tagad pieejama dokument\u0101l\u0101 filma Es\u012bbas prieks (1974) par le\u0123end\u0101ro selekcion\u0101ru P\u0113teri Up\u012bti un vi\u0146a d\u0101rzu Dobel\u0113. T\u0101pat kolekcij\u0101 iek\u013cauta filma Laimes pakavs (1985), kas st\u0101sta par kal\u0113ju J\u0101ni Austrumu, un noz\u012bm\u012bg\u0101 filma Ebreju iela (1992), kas ar\u012b pirmoreiz nodro\u0161in\u0101ta ar tulkojumu latvie\u0161u valod\u0101. \u0160aj\u0101 film\u0101, p\u0113c padomju laika piespiedu klus\u0113\u0161anas, re\u017eisors beidzot var piev\u0113rsties savas tautas v\u0113stures tra\u0123iskaj\u0101m lappus\u0113m, holokausta noziegumiem. Kolekcij\u0101 iek\u013cautas ar\u012b tr\u012bs Herca Franka \u012bsfilmas no 20. gadsimta 70. un 80. gadiem, kas demonstr\u0113 rakstur\u012bgu re\u017eisora rokrakstu \u2013 v\u0113rot un neiejaukties, kur notiek br\u012bnums.<\/p>\n<p>Starptautiska atzin\u012bba un mantojuma saglab\u0101\u0161ana<\/p>\n<p>Hercs Franks ir viens no latvie\u0161u po\u0113tisk\u0101 dokument\u0101l\u0101 kino trad\u012bcijas rad\u012bt\u0101jiem, un vi\u0146a darbi sa\u0146\u0113mu\u0161i starptautisku atzin\u012bbu. Vi\u0146a filma Baltie zvani (1961) ir iek\u013cauta pasaules lab\u0101ko \u012bsfilmu sarakst\u0101. Vi\u0146a simtgadi atz\u012bm\u0113 ne tikai Latvij\u0101, bet ar\u012b starptautiski, piem\u0113ram, Pompid\u016b centr\u0101 Par\u012bz\u0113. Herca Franka dai\u013crade tiek piemin\u0113ta ar da\u017e\u0101d\u0101m filmu kolekcij\u0101m un retrospekcij\u0101m, apliecinot re\u017eisora dai\u013crades nep\u0101rejo\u0161o noz\u012bmi. Pats Franks daudzus gadus dz\u012bvoja Izra\u0113l\u0101, bet regul\u0101ri uztur\u0113j\u0101s un str\u0101d\u0101ja ar\u012b Latvij\u0101, vienm\u0113r saglab\u0101jot cie\u0161u saikni ar dzimteni.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Hercs Franks \u2013 dokument\u0101l\u0101 kino klasi\u0137is Sestdien, 17. janv\u0101r\u012b, aprit 100 gadi, kop\u0161 dzimis izcilais Latvijas dokument\u0101l\u0101 kino&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":108284,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[7619,89,4750,25473,90,35,39,38,36,37,34,100,160,40],"class_list":{"0":"post-108283","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-dokumentala-kino","9":"tag-entertainment","10":"tag-filmas-lv","11":"tag-hercs-franks","12":"tag-izklaide","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-kino","20":"tag-latvijas-kultura","21":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115920651054458316","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/108283","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=108283"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/108283\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/108284"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=108283"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=108283"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=108283"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}