{"id":108861,"date":"2026-01-19T18:59:07","date_gmt":"2026-01-19T18:59:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/108861\/"},"modified":"2026-01-19T18:59:07","modified_gmt":"2026-01-19T18:59:07","slug":"asv-senats-noraida-pievienosanos-tautu-savienibai-kavejot-globalo-miera-ceribu-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/108861\/","title":{"rendered":"ASV Sen\u0101ts noraida pievieno\u0161anos Tautu Savien\u012bbai, kav\u0113jot glob\u0101lo miera cer\u012bbu\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>ASV atteik\u0161an\u0101s no Tautu Savien\u012bbas<\/p>\n<p>1920. gada 19. janv\u0101ris iez\u012bm\u0113ja pagrieziena punktu starptautisko attiec\u012bbu v\u0113stur\u0113, kad Amerikas Savienoto Valstu Sen\u0101ts noraid\u012bja valsts pievieno\u0161anos Tautu Savien\u012bbai. \u0160\u012b organiz\u0101cija, kas tika dibin\u0101ta p\u0113c Pirm\u0101 pasaules kara ar m\u0113r\u0137i nodro\u0161in\u0101t glob\u0101lu mieru un nov\u0113rst turpm\u0101kus milit\u0101rus konfliktus, zaud\u0113ja vienu no sav\u0101m potenci\u0101li ietekm\u012bg\u0101kaj\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, ASV prezidenta Vudro Vilsona, kur\u0161 bija viens no galvenajiem Tautu Savien\u012bbas idejas aizst\u0101vjiem, p\u016bli\u0146i virz\u012bt valsti pievienoties \u0161ai organiz\u0101cijai, sask\u0101r\u0101s ar Sen\u0101ta pretest\u012bbu, kas galu gal\u0101 noveda pie \u0161\u012bs v\u0113sturisk\u0101s noraid\u012b\u0161anas. \u0160is l\u0113mums b\u016btiski ietekm\u0113ja Tautu Savien\u012bbas sp\u0113ju pilnv\u0113rt\u012bgi funkcion\u0113t un \u012bstenot savus miera m\u0113r\u0137us.<\/p>\n<p>Tautu Savien\u012bbas izveides konteksts<\/p>\n<p>P\u0113c Pirm\u0101 pasaules kara posto\u0161aj\u0101m sek\u0101m un milz\u012bgajiem cilv\u0113ku upuriem, pasaule ilgoj\u0101s p\u0113c stabilit\u0101tes un dro\u0161\u012bbas. Par\u012bzes Miera konferenc\u0113 1919. gad\u0101 tika izstr\u0101d\u0101ti Versa\u013cas l\u012bguma nosac\u012bjumi, un viens no galvenajiem \u0161\u012b l\u012bguma rezult\u0101tiem bija Tautu Savien\u012bbas dibin\u0101\u0161ana. T\u0101s m\u0113r\u0137i bija samazin\u0101t bru\u0146ojumu, nodro\u0161in\u0101t tautu dro\u0161\u012bbu un koordin\u0113t starptautisko sadarb\u012bbu da\u017e\u0101d\u0101s jom\u0101s . Prezidenta Vudro Vilsona slavenie &#8220;14 punkti&#8221; iek\u013c\u0101va ideju par visp\u0101r\u0113ju valstu apvien\u012bbu, kas garant\u0113tu gan liel\u0101m, gan maz\u0101m valst\u012bm politisko neatkar\u012bbu un teritori\u0101lo vienot\u012bbu . Tom\u0113r ASV Kongresa atteikums ratific\u0113t Versa\u013cas l\u012bgumu un pievienoties Tautu Savien\u012bbai atspogu\u013coja t\u0101 laika izolacionisma politikas tendences Savienotaj\u0101s Valst\u012bs .<\/p>\n<p>Iemesli ASV Sen\u0101ta noraid\u012bjumam<\/p>\n<p>Galvenais iemesls ASV Sen\u0101ta noraid\u012bjumam bija ba\u017eas par suverenit\u0101tes ierobe\u017eo\u0161anu un iesaist\u012b\u0161anos \u0101rvalstu konfliktos, kas var\u0113tu b\u016bt pretrun\u0101 ar Amerikas Savienoto Valstu nacion\u0101laj\u0101m interes\u0113m. Republik\u0101\u0146u partijas Sen\u0101t\u0101, \u012bpa\u0161i t\u0101s l\u012bderi, k\u0101 Henrijs Kabots Lod\u017es, pauda ba\u017eas, ka Tautu Savien\u012bbas noteikumi var\u0113tu piespiest ASV iesaist\u012bties milit\u0101ros konfliktos bez Kongresa piekri\u0161anas, t\u0101d\u0113j\u0101di apdraudot valsts neatkar\u012bbu . Lai gan prezidents Vilsons cent\u0101s p\u0101rliecin\u0101t Sen\u0101tu par Savien\u012bbas izdev\u012bgumu, vi\u0146a priek\u0161likumi tika noraid\u012bti. ASV galu gal\u0101 nosl\u0113dza atsevi\u0161\u0137us miera l\u012bgumus ar V\u0101ciju .<\/p>\n<p>Tautu Savien\u012bbas v\u0101j\u0101s puses un sekas<\/p>\n<p>Tautu Savien\u012bbas nesp\u0113ja pilnv\u0113rt\u012bgi funkcion\u0113t tika saist\u012bta ne tikai ar ASV nepievieno\u0161anos, bet ar\u012b ar cit\u0101m v\u0101j\u012bb\u0101m. Organiz\u0101cijai nebija savu bru\u0146oto sp\u0113ku, un t\u0101 bija atkar\u012bga no dal\u012bbvalstu, \u012bpa\u0161i lielvalstu, atbalsta sankciju piem\u0113ro\u0161an\u0101 . Daudzas ietekm\u012bgas valstis, piem\u0113ram, V\u0101cija un PSRS, savulaik tika izsl\u0113gtas vai izst\u0101j\u0101s no organiz\u0101cijas . Lai gan Latvija bija Tautu Savien\u012bbas dal\u012bbvalsts kop\u0161 1921. gada un pat ie\u0146\u0113ma vietu Padom\u0113, organiz\u0101cijas nesp\u0113ja nov\u0113rst starptautiskos konfliktus un rad\u012bt efekt\u012bvu meh\u0101nismu agresoru sod\u012b\u0161anai k\u013cuva ac\u012bmredzama 20. un 30. gados . Tuvojoties Otrajam pasaules karam, Tautu Savien\u012bba par\u0101d\u012bja savu nesp\u0113ju ietekm\u0113t notikumus un faktiski izjuka. T\u0101 tika form\u0101li likvid\u0113ta 1946. gad\u0101, un t\u0101s viet\u0101 tika dibin\u0101ta Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija .<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"ASV atteik\u0161an\u0101s no Tautu Savien\u012bbas 1920. gada 19. janv\u0101ris iez\u012bm\u0113ja pagrieziena punktu starptautisko attiec\u012bbu v\u0113stur\u0113, kad Amerikas Savienoto&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":108862,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,25643,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,10817,26,27,2258,25846,24,25,25847,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-108861","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-asv-senats","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-latest-news","17":"tag-latestnews","18":"tag-latvia","19":"tag-latvian","20":"tag-latviesu","21":"tag-latviesu-valoda","22":"tag-latviesuvaloda","23":"tag-latvija","24":"tag-lv","25":"tag-news","26":"tag-pirmais-pasaules-kars","27":"tag-popularakas-zinas","28":"tag-popularakaszinas","29":"tag-starptautiskas-attiecibas","30":"tag-tautu-savieniba","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-vudro-vilsons","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":"Validation failed: Text character limit of 500 exceeded"},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/108861","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=108861"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/108861\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/108862"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=108861"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=108861"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=108861"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}