{"id":109846,"date":"2026-01-21T05:23:06","date_gmt":"2026-01-21T05:23:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/109846\/"},"modified":"2026-01-21T05:23:06","modified_gmt":"2026-01-21T05:23:06","slug":"vk-valsts-parvaldes-atlidzibas-sistemas-reformas-merki-nav-sasniegti-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/109846\/","title":{"rendered":"VK: Valsts p\u0101rvaldes atl\u012bdz\u012bbas sist\u0113mas reformas m\u0113r\u0137i nav sasniegti :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Lai ar\u012b 2022. gad\u0101 s\u0101kt\u0101s valsts p\u0101rvaldes atl\u012bdz\u012bbas sist\u0113mas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta k\u0101rt\u012bba, k\u0101 nosaka m\u0113ne\u0161algu, tom\u0113r reformas m\u0113r\u0137i praks\u0113 nav sasniegti, rev\u012bzij\u0101 secin\u0101jusi Valsts kontrole (VK).<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Iest\u0101de atg\u0101dina, ka reformas m\u0113r\u0137is bija vienots, caurskat\u0101ms un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgs atalgojums. Lai gan kop\u0113jie atl\u012bdz\u012bbas izdevumi ir b\u016btiski pieaugu\u0161i, atalgojuma nevienl\u012bdz\u012bba starp resoriem un iest\u0101d\u0113m saglab\u0101jas. Darbinieku atalgojumu joproj\u0101m nosaka v\u0113sturiski izveidojies b\u0101zes finans\u0113jums, nevis amata v\u0113rt\u012bba un darba saturs, secin\u0101jusi VK.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins nor\u0101da, ka atl\u012bdz\u012bbas sist\u0113mas reforma bija nepiecie\u0161ama, ta\u010du izveidot\u0101 sist\u0113ma nenodro\u0161ina vienl\u012bdz\u012bgu un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu atalgojumu, ja, to ievie\u0161ot, vis\u0101 valsts p\u0101rvald\u0113 konsekventi neiev\u0113ro reformas m\u0113r\u0137i.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;Rev\u012bzijas rezult\u0101ti r\u0101da, ka probl\u0113ma nav pieejam\u0101s naudas apm\u0113r\u0101 valsts p\u0101rvaldei kopum\u0101, bet gan t\u0101s sadal\u0113. Kam\u0113r darba samaksu nosaka v\u0113sturiski izveidojies b\u0101zes finans\u0113jums, vienl\u012bdz\u012bga darba samaksa par l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu darbu valsts p\u0101rvald\u0113 nav iesp\u0113jama,&#8221; st\u0101sta Litvins, p\u0113c kura v\u0101rdiem, rev\u012bzijas zi\u0146ojums esot &#8220;par v\u0113rt\u012bb\u0101m &#8211; taisn\u012bgumu un cie\u0146pilnu attieksmi pret ikvienu&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Atl\u012bdz\u012bbas sist\u0113mas reformas \u012bsteno\u0161an\u0101 Valsts kontrole k\u0101 pozit\u012bvu soli atz\u012bm\u0113 izstr\u0101d\u0101to amatu katalogu ar aktualiz\u0113tu amatu strukt\u016bru un skaidru klasifik\u0101ciju, kur\u0101 amatu koeficienti noteikti attiec\u012bb\u0101 pret b\u0101zes m\u0113ne\u0161algu. T\u0101pat ir preciz\u0113ti valsts augst\u0101ko amatpersonu m\u0113ne\u0161algu koeficienti, iev\u0113rojot varas atzaru un hierarhijas principu, kas stiprina sist\u0113mas iek\u0161\u0113jo konsekvenci.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tai pat laik\u0101, Valsts kontroles ieskat\u0101, m\u0113ne\u0161algu nevienl\u012bdz\u012bba l\u012bdz\u012bgiem amatiem valsts p\u0101rvald\u0113 saglab\u0101jas. Vien\u0101dos vai \u013coti l\u012bdz\u012bgos amatos ar sal\u012bdzin\u0101mu darba saturu un atbild\u012bbu darba samaksa at\u0161\u0137iras starp iest\u0101d\u0113m l\u012bdz pat 30%.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos darbiniekam zem\u0101k\u0101 m\u0113ne\u0161algu grup\u0101 &#8211; ar l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu vai pat zem\u0101ku darba snieguma v\u0113rt\u0113jumu &#8211; var b\u016bt augst\u0101ka m\u0113ne\u0161alga nek\u0101 darbiniekam augst\u0101k\u0101 m\u0113ne\u0161algu grup\u0101, k\u0101 ar\u012b zem\u0101kas m\u0113ne\u0161algu grupas amats vien\u0101 iest\u0101d\u0113 tiek atalgots lab\u0101k nek\u0101 augst\u0101kas m\u0113ne\u0161algas grupas amats cit\u0101, secin\u0101ts rev\u012bzij\u0101. Valsts k\u0101 darba dev\u0113js l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu darbu nov\u0113rt\u0113 at\u0161\u0137ir\u012bgi, noskaidrojusi Valsts kontrole.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Lai gan 2024. gad\u0101 kop\u0113jie atl\u012bdz\u012bbas izdevumi izlas\u0113 iek\u013cautaj\u0101s iest\u0101d\u0113s ir b\u016btiski pieaugu\u0161i, resursu sadales nevienl\u012bdz\u012bba starp iest\u0101d\u0113m nav mazin\u0101jusies, uzsver VK. V\u0113sturiski izveidojies b\u0101zes finans\u0113jums ir izr\u0101d\u012bjies notur\u012bgs pret reformu, sprie\u017e revidenti, proti, da\u013ca iest\u0101\u017eu m\u0113ne\u0161algu skalas viduspunktu var sasniegt jau ar eso\u0161o finans\u0113jumu, bet cit\u0101m tr\u016bkst pat l\u012bdz 62% finans\u0113juma.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole ar\u012b atg\u0101dina &#8211; t\u0101 k\u0101 ir j\u0101rod l\u012bdzek\u013ci valsts aizsardz\u012bbai, Ministru kabinets l\u0113ma 2025. gada bud\u017eet\u0101 b\u016btiski ierobe\u017eot atl\u012bdz\u012bbas fondu, nosakot, ka pieaugums nedr\u012bkst p\u0101rsniegt 2,6%. Vienlaikus tika noteikti vair\u0101ki iz\u0146\u0113mumi, galvenok\u0101rt valsts aizsardz\u012bbas un iek\u0161\u0113j\u0101s dro\u0161\u012bbas jom\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole uzsver, ka atl\u012bdz\u012bbas izdevumu pieauguma efektivit\u0101te ir v\u0113rt\u0113jama tikai kopsakar\u0101 ar finans\u0113juma strukt\u016bru. Jaut\u0101jumi par to, k\u0101 atl\u012bdz\u012bbas pieaugums atspogu\u013cojas konsolid\u0113tajos valsts izdevumos un to sadal\u0113 starp iest\u0101d\u0113m, tiks v\u0113rt\u0113ti atsevi\u0161\u0137\u0101 rev\u012bzij\u0101 par valsts konsolid\u0113t\u0101 2025. gada p\u0101rskata sagatavo\u0161anas pareiz\u012bbu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113ts, ka atalgojuma main\u012bg\u0101 da\u013ca vair\u0101k\u0101s iest\u0101d\u0113s tiek izmantoti sistem\u0101tiski, nevis k\u0101 iz\u0146\u0113mums. 2024. gad\u0101 31 no 40 rev\u012bzijas izlas\u0113 iek\u013cautaj\u0101m iest\u0101d\u0113m piemaksas par &#8220;noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu strat\u0113\u0123isko m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101&#8221; sa\u0146\u0113ma vid\u0113ji 31% nodarbin\u0101to, bet atsevi\u0161\u0137\u0101s iest\u0101d\u0113s &#8211; vair\u0101k nek\u0101 puse darbinieku, turkl\u0101t ilgsto\u0161\u0101 laika period\u0101. K\u0101 nor\u0101da Valsts kontrole, tas liecina, ka piemaksas praks\u0113 aizst\u0101j m\u0113ne\u0161algu izl\u012bdzin\u0101\u0161anu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt no 40 izlas\u0113 iek\u013cautaj\u0101m iest\u0101d\u0113m 10 iest\u0101d\u0113s naudas balvas sa\u0146\u0113m\u0113ju \u012bpatsvars bija virs 70% no vid\u0113ji nodarbin\u0101to skaita.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Ja liel\u0101k\u0101 da\u013ca darbinieku sa\u0146em piemaksas par noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu strat\u0113\u0123isko m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101 vai naudas balvas, faktiski tiek kompens\u0113ta nepietiekam\u0101 m\u0113ne\u0161alga, nevis atalgoti izcili darba rezult\u0101ti, sprie\u017e revidenti.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Sal\u012bdzinot situ\u0101ciju pirms reformas un 2024. gada beig\u0101s, Valsts kontrole konstat\u0113jusi, ka amata vietu skaits saglab\u0101jies gandr\u012bz nemain\u012bgs &#8211; 49 658 pirms reformas un 49 532 amata vietas 2024. gada beig\u0101s. Ar\u012b vakanto amata vietu skaits ir samazin\u0101jies tikai nedaudz, un vair\u0101k\u0101s iest\u0101d\u0113s saglab\u0101jas augsts gan vakan\u010du \u012bpatsvars, gan ilgsto\u0161i neaizpild\u012bto amata vietu skaits.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzijas dati liecina, ka nekonkur\u0113tsp\u0113j\u012bgais atalgojums turpina ietekm\u0113t person\u0101la notur\u012bbu, sprie\u017e VK. Absol\u016btaj\u0101 vair\u0101kum\u0101 rev\u012bzijas izlas\u0113 iek\u013cauto iest\u0101\u017eu person\u0101la main\u012bba p\u0101rsniedz 15% l\u012bmeni, kas cilv\u0113kresursu vad\u012bbas teorij\u0101 esot uzskat\u0101ms par augstu. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gadu vair\u0101k nek\u0101 tre\u0161da\u013c\u0101 iest\u0101\u017eu main\u012bba ir pieaugusi, taj\u0101 skait\u0101 Vesel\u012bbas ministrij\u0101, Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroj\u0101 un citur.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">M\u0113rena person\u0101la main\u012bba (zem 15%) konstat\u0113ta tikai div\u0101s iest\u0101d\u0113s &#8211; Lauku atbalsta dienest\u0101 un Civil\u0101s avi\u0101cijas a\u0123ent\u016br\u0101, kas ir valsts bud\u017eeta nefinans\u0113ta iest\u0101de.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Augsta person\u0101la main\u012bba un nesp\u0113ja aizpild\u012bt vakances min\u0113ta ar\u012b k\u0101 galvenais pamatojums papildu finans\u0113juma piepras\u012bjumiem atl\u012bdz\u012bbas palielin\u0101\u0161anai. Tas nor\u0101da uz sist\u0113misku risku &#8211; bez pietiekami konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga atalgojuma valsts p\u0101rvaldei ir gr\u016bti piesaist\u012bt un notur\u0113t kvalific\u0113tus darbiniekus. Revidenti uzsver, ka ilgtermi\u0146\u0101 tas apdraud iest\u0101\u017eu darba kvalit\u0101ti un efektivit\u0101ti.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole apzin\u0101s, ka p\u0113c 2024. gada atsevi\u0161\u0137\u0101s iest\u0101d\u0113s ir notiku\u0161as izmai\u0146as piemaksu piem\u0113ro\u0161an\u0101 un amatu strukt\u016br\u0101, tom\u0113r rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113tais par at\u0161\u0137ir\u012bgaj\u0101m iest\u0101\u017eu iesp\u0113j\u0101m nodro\u0161in\u0101t konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu un l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu atalgojumu nemain\u0101s.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Pr\u0113mijas l\u012bdz 75% no m\u0113ne\u0161algas pie\u0161\u0137ir, pamatojoties uz ikgad\u0113jo nov\u0113rt\u0113\u0161anu. Pr\u0113mijas lielumu nosaka iest\u0101de atbilsto\u0161i nodarbin\u0101t\u0101 nov\u0113rt\u0113jumam un iest\u0101d\u0113 pieejamam finans\u0113jumam. Rev\u012bzij\u0101 analiz\u0113ti darba izpildes nov\u0113rt\u0113\u0161anas rezult\u0101ti. Konstat\u0113ts, ka daudz\u0101s iest\u0101d\u0113s augst\u0101kais v\u0113rt\u0113jums &#8220;p\u0101rsniedz pras\u012bbas&#8221; ir pie\u0161\u0137irts vair\u0101k nek\u0101 pusei nodarbin\u0101to.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Papildus tam vair\u0101k\u0101s iest\u0101d\u0113s iev\u0113rojams nodarbin\u0101to \u012bpatsvars sa\u0146em ar\u012b v\u0113rt\u0113jumu &#8220;da\u013c\u0113ji p\u0101rsniedz pras\u012bbas&#8221;. Tas liecina, ka v\u0113rt\u0113jumi &#8220;p\u0101rsniedz pras\u012bbas&#8221; vai &#8220;da\u013c\u0113ji p\u0101rsniedz pras\u012bbas&#8221; ir ikdienas standarts, nevis iz\u0146\u0113mums, k\u0101 to paredz labas prakses principi, skaidro Valsts kontrole.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzij\u0101 secin\u0101ts, ka \u0161\u0101da prakse mazina snieguma v\u0113rt\u0113\u0161anas sist\u0113mas ticam\u012bbu un saikni ar re\u0101liem darba rezult\u0101tiem. Iest\u0101d\u0113s ik gadu vid\u0113ji pr\u0113mijas sa\u0146em 72% nodarbin\u0101to. 41% pr\u0113mijas sa\u0146\u0113m\u0113ju t\u0101s sa\u0146em maksim\u0101laj\u0101 apm\u0113r\u0101 un 47% sa\u0146\u0113m\u0113ji t\u0101s sa\u0146em 65-74% apm\u0113r\u0101 no m\u0113ne\u0161algas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113tas b\u016btiskas at\u0161\u0137ir\u012bbas darbinieku papildu motiv\u0101cijas elementu pieejam\u012bb\u0101 valsts p\u0101rvald\u0113. Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises pr\u0113mija 2024. gad\u0101 bija no maz\u0101k nek\u0101 375 eiro l\u012bdz maksim\u0101li pie\u013caujamajiem 750 eiro. Se\u0161\u0101s iest\u0101d\u0113s jeb 15% no izlas\u0113 iek\u013cautaj\u0101m iest\u0101d\u0113m polises pr\u0113mija sasniedza maksim\u0101lo limitu, savuk\u0101rt trij\u0101s iest\u0101d\u0113s t\u0101 nesasniedza pusi no t\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">L\u012bdz\u012bgi ir ar redzes korekcijas l\u012bdzek\u013cu ieg\u0101des kompens\u0101cij\u0101m. To apm\u0113rs da\u017e\u0101d\u0101s iest\u0101d\u0113s at\u0161\u0137iras l\u012bdz pat piec\u0101m reiz\u0113m &#8211; no 50 l\u012bdz 340 eiro, turkl\u0101t at\u0161\u0137iras ar\u012b kompens\u0101cijas pie\u0161\u0137ir\u0161anas regularit\u0101te.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Rev\u012bzij\u0101 secin\u0101ts, ka motiv\u0113jo\u0161o elementu pieejam\u012bba tie\u0161i saist\u012bta ar iest\u0101des bud\u017eeta iesp\u0113j\u0101m, nevis ar darba raksturu vai slodzi.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Pamatojoties uz rev\u012bzijas secin\u0101jumiem, Valsts kancelejai sniegti pieci ieteikumi, savuk\u0101rt Ministru kabinetam &#8211; divi priek\u0161likumi sist\u0113misku probl\u0113mu nov\u0113r\u0161anai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts kontrole uzsver, ka bez politiska l\u0113muma par atl\u012bdz\u012bbas fondu izl\u012bdzin\u0101\u0161anu starp iest\u0101d\u0113m reformas m\u0113r\u0137i netiks sasniegti un eso\u0161\u0101s at\u0161\u0137ir\u012bbas valsts p\u0101rvald\u0113 saglab\u0101sies ar\u012b turpm\u0101k.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Lai ar\u012b 2022. gad\u0101 s\u0101kt\u0101s valsts p\u0101rvaldes atl\u012bdz\u012bbas sist\u0113mas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta k\u0101rt\u012bba, k\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":109847,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-109846","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115931421303448706","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/109846","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=109846"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/109846\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/109847"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=109846"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=109846"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=109846"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}