{"id":110841,"date":"2026-01-22T10:44:09","date_gmt":"2026-01-22T10:44:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/110841\/"},"modified":"2026-01-22T10:44:09","modified_gmt":"2026-01-22T10:44:09","slug":"personas-datu-cena-cik-verti-ir-klientu-maksajumu-karsu-dati-melnaja-tirgu-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/110841\/","title":{"rendered":"Personas datu cena: cik v\u0113rti ir klientu maks\u0101jumu kar\u0161u dati melnaj\u0101 tirg\u016b? :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Daudzi cilv\u0113ki joproj\u0101m nenov\u0113rt\u0113, cik lielu v\u0113rt\u012bbu noziedzniekiem sniedz vi\u0146u personas un finan\u0161u dati \u2013 s\u0101kot no soci\u0101lo t\u012bklu piesl\u0113g\u0161an\u0101s datiem l\u012bdz bankas kartes datiem vai konta inform\u0101cijai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kibernoziedz\u012bbas melnaj\u0101 tirg\u016b person\u012bgajai inform\u0101cijai ir sava cena, un Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju maks\u0101jumu kar\u0161u cena melnaj\u0101 tirg\u016b sasniedz 16,99 ASV dol\u0101ru. Starptautisk\u0101s kiberdro\u0161\u012bbas uz\u0146\u0113muma NordVPN anal\u012bzes dati liecina, ka melnaj\u0101 tirg\u016b tirgoto maks\u0101jumu kar\u0161u inform\u0101cijas vid\u0113j\u0101 cena bie\u017ei vien nesasniedz pat 10 ASV dol\u0101ru, un vispiepras\u012bt\u0101kie ir Visa, Mastercard un American Express debetkar\u0161u dati. Latvija uz\u0146\u0113muma izveidotaj\u0101 risku klasifikator\u0101 nor\u0101d\u012bta k\u0101 vid\u0113ja riska valsts ar riska indeksu 0,5. L\u012bdz\u012bga situ\u0101cija ir ar\u012b cit\u0101s Baltijas valst\u012bs \u2013 Lietuv\u0101 maks\u0101juma kar\u0161u dati maks\u0101 ap 16,82 ASV dol\u0101riem, savuk\u0101rt Igaunij\u0101 indekss ir zem\u0101ks \u2013 0,4, bet cena \u2013 15,59 ASV dol\u0101ri. Melnais tirgus darbojas k\u0101 sava veida biznesa ekosist\u0113ma \u2013 ar naudas atmaksas garantij\u0101m un pat klientu apkalpo\u0161anu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Saska\u0146\u0101 ar ASV kiberdro\u0161\u012bbas uz\u0146\u0113muma DeepStrike 2025. gada august\u0101 veikto p\u0113t\u012bjumu melnaj\u0101 tirg\u016b vispiepras\u012bt\u0101k\u0101 inform\u0101cija bija banku piesl\u0113gumu dati, kuru cena sv\u0101rst\u0101s no da\u017eiem simtiem l\u012bdz vair\u0101k nek\u0101 t\u016bkstotim dol\u0101ru. Nozagto kred\u012btkar\u0161u dati melnaj\u0101 tirg\u016b maks\u0101 l\u012bdz 50 ASV dol\u0101riem, bet kriptoval\u016btu konti \u2013 vair\u0101k nek\u0101 t\u016bkstoti dol\u0101ru. M\u016bsdien\u0101s noziedznieki darbojas tikpat profesion\u0101li k\u0101 jebkur\u0161 uz\u0146\u0113mums \u2013 vi\u0146i analiz\u0113 tirgu, izv\u0113rt\u0113 riskus un tiecas p\u0113c maksim\u0101las pe\u013c\u0146as. Cenas at\u0161\u0137iras ar\u012b p\u0113c re\u0123iona \u2013 valst\u012bs, kur noteikti stingr\u0101ki datu aizsardz\u012bbas likumi un melnaj\u0101 tirg\u016b datu pied\u0101v\u0101jums ir maz\u0101ks, v\u0113rt\u012bba var sasniegt l\u012bdz 60 dol\u0101riem. Lai gan \u0161\u0137ietami t\u0101s nav lielas summas, tom\u0113r, ja vien\u0101 datu nopl\u016bd\u0113 tiek nozagti vair\u0101ku t\u016bksto\u0161u klientu dati, kop\u0113j\u0101 v\u0113rt\u012bba var sasniegt simtiem t\u016bksto\u0161u dol\u0101ru.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Piepras\u012btie dati \u2013 ne tikai banku inform\u0101cija<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Pik\u0161\u0137er\u0113\u0161anas uzbrukumos kr\u0101pnieki parasti koncentr\u0113jas uz t\u016bl\u012bt\u0113ju finan\u0161u ieguvumu, izmantojot nelikum\u012bgi ieg\u016btus piek\u013cuves datus. Savuk\u0101rt datu nopl\u016bdes gad\u012bjumos klientu inform\u0101cija tiek iev\u0101kta sistem\u0101tiski un v\u0113l\u0101k p\u0101rdota melnaj\u0101 tirg\u016b, nodro\u0161inot noziedzniekiem ilgtermi\u0146a pe\u013c\u0146u. Kr\u0101pnieki arvien bie\u017e\u0101k m\u0113r\u0137\u0113 ne tikai uz finan\u0161u inform\u0101ciju. P\u0113c kiberdro\u0161\u012bbas uz\u0146\u0113mumu teikt\u0101, arvien v\u0113rt\u012bg\u0101ki k\u013c\u016bst t\u0101 sauktie \u201cfullz\u201d komplekti \u2013 pilni personas datu kopumi, kuros var b\u016bt personas v\u0101rds, adrese, dzim\u0161anas datums un dokumentu kopijas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Kr\u0101pnieki var m\u0113\u0123in\u0101t atv\u0113rt kontus vai sa\u0146emt aizdevumus, turkl\u0101t \u0161ie dati var b\u016bt izmantoti ticamu pik\u0161\u0137er\u0113\u0161anas uzbrukumu veido\u0161anai, kur kr\u0101pniekam jau ir pieejama ticama inform\u0101cija par upura banku, maks\u0101jumiem un cita nepiecie\u0161am\u0101 inform\u0101cija, lai tie\u0161i uzrun\u0101tu upuri. Viens \u0161\u0101ds komplekts var maks\u0101t vair\u0101kus desmitus vai pat simtus dol\u0101ru, bet lietot\u0101jam reput\u0101cijas un kred\u012btv\u0113stures atjauno\u0161ana var pras\u012bt m\u0113ne\u0161us.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Ne maz\u0101k popul\u0101ri ir soci\u0101lo t\u012bklu konti \u2013 nozagtu Facebook vai Gmail piesl\u0113gumu cenas melnaj\u0101 tirg\u016b sv\u0101rst\u0101s no 40 l\u012bdz 60 dol\u0101riem. Soci\u0101lo t\u012bklu konti var \u0161\u0137ist maz\u0101k v\u0113rt\u012bgi nek\u0101 banku dati, ta\u010du to cena nav zem\u0101ka \u2013 izmantojot draugu un pazi\u0146u uztic\u012bbu, ar tiem bie\u017ei iesp\u0113jams piek\u013c\u016bt citiem kontiem un ieg\u016bt finan\u0161u inform\u0101ciju. Da\u017ek\u0101rt pietiek ar vienu k\u013c\u016bdainu klik\u0161\u0137i uz aizdom\u012bgas saites, lai pazaud\u0113tu savu digit\u0101lo identit\u0101ti. <\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101 izvair\u012bties no datu nopl\u016bdes<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Liel\u0101k\u0101 da\u013ca personas inform\u0101cijas z\u0101dz\u012bbu s\u0101kas \u0161\u0137ietami nevain\u012bgi \u2013 ar kr\u0101pnieku e-pastu, viltotu pazi\u0146ojumu par bankas dro\u0161\u012bbas atjaunin\u0101jumu vai maldino\u0161u saiti soci\u0101lajos t\u012bklos. Melnais tirgus, kur\u0101 non\u0101k lietot\u0101ju dati, aktiviz\u0113jas p\u0113c tikai vienas neuzman\u012bgas darb\u012bbas internet\u0101. Nozagti dati s\u0101kotn\u0113ji var tikt p\u0101rdoti maz\u0101kos forumos, bet v\u0113l\u0101k non\u0101k profesion\u0101lu starpnieku rok\u0101s, kuri tos sistem\u0101tiski izv\u0113rt\u0113, apstr\u0101d\u0101 un izplata liel\u0101kiem kibernoziedz\u012bbas t\u012bkliem. Pat modern\u0101kie dro\u0161\u012bbas risin\u0101jumi neb\u016bs efekt\u012bvi, ja lietot\u0101js r\u012bkojas neapdom\u012bgi \u2013 apzin\u0101ta r\u012bc\u012bba joproj\u0101m ir svar\u012bg\u0101kais aizsardz\u012bbas l\u012bdzeklis.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Svar\u012bgi izmantot at\u0161\u0137ir\u012bgas paroles katram kontam, iesl\u0113gt divfaktoru autentifik\u0101ciju, nekad nedal\u012bties ar kontu vai banku piesl\u0113g\u0161an\u0101s datiem. J\u0101izvair\u0101s no aizdom\u012bgu sai\u0161u atv\u0113r\u0161anas, k\u0101 ar\u012b j\u0101atceras, ka banka vai cita instit\u016bcija nekad nepras\u012bs j\u016bsu bankas datus telefona zvanos vai \u012bszi\u0146\u0101s. Pamanot aizdom\u012bgas darb\u012bbas, nekav\u0113joties j\u0101blo\u0137\u0113 karte un j\u0101sazin\u0101s ar banku. Ieteicams ar\u012b regul\u0101ri sekot l\u012bdzi konta dar\u012bjumiem, iesl\u0113gt pazi\u0146ojumus par katru maks\u0101jumu un neizmantot publiskos Wi-Fi t\u012bklus, piesakoties bankas kontam.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Daudzi cilv\u0113ki joproj\u0101m nenov\u0113rt\u0113, cik lielu v\u0113rt\u012bbu noziedzniekiem sniedz vi\u0146u personas un finan\u0161u dati \u2013 s\u0101kot no soci\u0101lo&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":110842,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-110841","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115938345788613134","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/110841","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=110841"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/110841\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/110842"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=110841"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=110841"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=110841"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}