{"id":115690,"date":"2026-01-28T10:04:10","date_gmt":"2026-01-28T10:04:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/115690\/"},"modified":"2026-01-28T10:04:10","modified_gmt":"2026-01-28T10:04:10","slug":"vai-2026-gada-gaidama-krize-un-dolara-vertibas-kritums-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/115690\/","title":{"rendered":"Vai 2026. gad\u0101 gaid\u0101ma kr\u012bze un dol\u0101ra v\u0113rt\u012bbas kritums?\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Finan\u0161u tirgi pragmatiski ignor\u0113 \u0123eopolitisko nenoteikt\u012bbu<\/p>\n<p>Neraugoties uz iev\u0113rojamo \u0123eopolitisko spriedzi, past\u0101v\u012bgiem tarifu draudiem un politisko retoriku, kas v\u0113l nesen \u0161\u0137istu neiedom\u0101jama, finan\u0161u tirgi 2025. gadu nosl\u0113dza ar p\u0101rsteidzo\u0161i sp\u0113c\u012bgu sniegumu. K\u0101 uzsv\u0113ris SEB bankas eksperts O\u013cegs Andrejevs, tirgi demonstr\u0113ju\u0161i pragmatisku pieeju, liel\u0101 m\u0113r\u0101 ignor\u0113jot politiskos pazi\u0146ojumus un koncentr\u0113joties uz fundament\u0101lajiem ekonomikas r\u0101d\u012bt\u0101jiem. \u0160\u012b tendence liek aizdom\u0101ties par n\u0101kotnes izaicin\u0101jumiem un iesp\u0113jamo kr\u012bzi 2026. gad\u0101, \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz ASV dol\u0101ra v\u0113rt\u012bbu.<\/p>\n<p>Glob\u0101l\u0101s ekonomikas prognozes un ASV dol\u0101ra perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>SEB bankas apskats \u201cNordic Outlook\u201d prognoz\u0113, ka glob\u0101lais IKP 2026.\u20132027. gad\u0101 turpin\u0101s pieaugt nedaudz virs 3% gad\u0101, tom\u0113r izaugsmes virz\u012bt\u0101jsp\u0113ki ir at\u0161\u0137ir\u012bgi un atvese\u013co\u0161an\u0101s kop\u0161 pand\u0113mijas bijusi nevienm\u0113r\u012bga. ASV ekonomikas izaugsme prognoz\u0113ta ap 2%. Tom\u0113r past\u0101v ba\u017eas par ASV dol\u0101ra v\u0113rt\u012bbas iesp\u0113jamu kritumu 2026. gad\u0101, ko var\u0113tu veicin\u0101t da\u017e\u0101di faktori, tostarp Fed politikas izmai\u0146as un vald\u012bbas izdevumi . Lai gan ASV dol\u0101rs tiek raksturots k\u0101 notur\u012bgs, paredzama t\u0101 sv\u0101rst\u012bgums . Anal\u012bti\u0137i sagaida, ka infl\u0101cija ASV vid\u0113ji b\u016bs 2.8% , tom\u0113r past\u0101v riski saist\u012bb\u0101 ar ASV \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas politiku, kas var\u0113tu ietekm\u0113t ar\u012b Latvijas eksportu .<\/p>\n<p>Latvijas ekonomikas perspekt\u012bvas 2026. gad\u0101<\/p>\n<p>Latvijas ekonomika 2025. gad\u0101 ir p\u0101rsniegusi s\u0101kotn\u0113j\u0101s prognozes, un tiek sagaid\u012bts, ka izaugsme turpin\u0101sies ar\u012b 2026. gad\u0101, IKP pieaugot par aptuveni 1.9% l\u012bdz 3% . Banku anal\u012bti\u0137i prognoz\u0113 IKP pieaugumu robe\u017e\u0101s no 1.9% (SEB banka) l\u012bdz 2.8% (Latvijas Banka) . Izaugsmi veicin\u0101s invest\u012bciju k\u0101pums, eksporta un priv\u0101t\u0101 pat\u0113ri\u0146a atg\u016b\u0161an\u0101s . Tiek prognoz\u0113ts, ka infl\u0101cija v\u0101jin\u0101sies un pietuvosies 2%, uzlabojot iedz\u012bvot\u0101ju pirktsp\u0113ju . Tom\u0113r darba tirgus pied\u0101v\u0101s izaicin\u0101jumus, jo piepras\u012bjums p\u0113c darbiniekiem joproj\u0101m b\u016bs augsts, radot spiedienu uz darba tirgu un mudinot lemt par imigr\u0101cijas politiku . Finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens ir p\u0101rrun\u0101jis ar SVF bud\u017eeta reformas un publisko izdevumu efektivit\u0101ti, uzsverot uz rezult\u0101tiem v\u0113rstas bud\u017eeta pl\u0101no\u0161anas ievie\u0161anu Latvij\u0101 .<\/p>\n<p>Invest\u012bciju vides p\u0101rmai\u0146as un zelta noz\u012bme<\/p>\n<p>P\u0113rn\u0101 gada pieredze liecina, ka diversifik\u0101cija portfe\u013cos ir b\u016btiska. Zelts, k\u013c\u016bstot par vienu no ienes\u012bg\u0101kaj\u0101m portfe\u013ca sast\u0101vda\u013c\u0101m, atspogu\u013co piepras\u012bjumu p\u0113c dro\u0161\u012bbas un rezervju diversifik\u0101cijas . Investoriem nepiecie\u0161ama gudr\u0101ka akt\u012bvu sadale, l\u012bdzsvarojot akcijas ar oblig\u0101cij\u0101m, iek\u013caujot izejvielas un izv\u0113loties tehnolo\u0123iju uz\u0146\u0113mumus ar re\u0101lu monetiz\u0101ciju . Eiropas aizsardz\u012bbas sektors k\u013c\u016bst par jaunu invest\u012bciju realit\u0101ti, jo tiek pl\u0101nots mobiliz\u0113t iev\u0113rojamus l\u012bdzek\u013cus ES aizsardz\u012bbas sp\u0113ju stiprin\u0101\u0161anai . Latvij\u0101 aizsardz\u012bbas izdevumi 2026. gad\u0101 pl\u0101nots sasniegt 4.91% no IKP .<\/p>\n<p>N\u0101kotnes izaicin\u0101jumi un piesardz\u012bgas gaidas<\/p>\n<p>Lai gan ekonomisk\u0101s prognozes kopum\u0101 ir stabilas, past\u0101v riski, piem\u0113ram, nenoteikt\u012bba saist\u012bb\u0101 ar ASV \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas politiku . Aptaujas liecina, ka Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju finan\u0161u gaidas 2026. gad\u0101 k\u013c\u016bst piesardz\u012bg\u0101kas, vair\u0101k nek\u0101 tre\u0161da\u013ca cer uz lab\u0101ku finansi\u0101lo situ\u0101ciju, bet 14% prognoz\u0113 t\u0101s pasliktin\u0101\u0161anos . Daudzas valstis atrodas sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 situ\u0101cij\u0101 dro\u0161\u012bbas un tirdzniec\u012bbas politikas zi\u0146\u0101, un ASV politika rada spriedzi tirdzniec\u012bbas attiec\u012bb\u0101s starp Eiropu un \u0136\u012bnu . Tirgus joproj\u0101m ignor\u0113 politisko troksni, ta\u010du n\u0101kotn\u0113 tas var\u0113tu rad\u012bt negaid\u012btas sekas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Finan\u0161u tirgi pragmatiski ignor\u0113 \u0123eopolitisko nenoteikt\u012bbu Neraugoties uz iev\u0113rojamo \u0123eopolitisko spriedzi, past\u0101v\u012bgiem tarifu draudiem un politisko retoriku, kas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":115691,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,22925,28,29,15741,32,33,3352,22,790,30,31,35,39,38,36,37,34,1045,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-115690","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-asv-dolars","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-ekonomikas-prognozes","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-finansu-tirgi","16":"tag-headlines","17":"tag-investicijas","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-ekonomika","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115972162516599327","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/115690","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=115690"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/115690\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/115691"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=115690"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=115690"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=115690"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}