{"id":116457,"date":"2026-01-29T09:01:12","date_gmt":"2026-01-29T09:01:12","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/116457\/"},"modified":"2026-01-29T09:01:12","modified_gmt":"2026-01-29T09:01:12","slug":"obligacijas-sasniedz-rekordapjomus-akciju-emisijas-valda-piesardziba","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/116457\/","title":{"rendered":"oblig\u0101cijas sasniedz rekordapjomus, akciju emisij\u0101s valda piesardz\u012bba"},"content":{"rendered":"<p>2025. gads Baltijas kapit\u0101la tirg\u016b iez\u012bm\u0113j\u0101s ar iev\u0113rojamu oblig\u0101ciju emisiju aktivit\u0101ti \u2013 tika sasniegti rekordi gan piesaist\u012btaj\u0101 finans\u0113juma apjom\u0101, gan uz\u0146\u0113mumu skait\u0101, kas emit\u0113ja oblig\u0101cijas. <\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/static-img.aripaev.ee\/?type=preview&amp;uuid=da9a012f-27c0-5a77-9d28-004c48f9ffdb\" target=\"_blank\" rel=\"noopener noreferrer nofollow\" class=\"styles_article-image__holder__jEhZc\" style=\"aspect-ratio:1.9670886075949368\"><img alt=\"2025. gads Baltijas kapit\u0101la tirg\u016b: oblig\u0101cijas sasniedz rekordapjomus, akciju emisij\u0101s valda piesardz\u012bba\" draggable=\"false\" fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" data-nimg=\"fill\" style=\"position:absolute;height:100%;width:100%;left:0;top:0;right:0;bottom:0;color:transparent\"   src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/1769677270_837_.jpeg\"\/><\/a><\/p>\n<p>Savuk\u0101rt 2025. gads akciju tirg\u016b ir atnesis tikai vienu akciju emitentu. Kopum\u0101 Baltijas uz\u0146\u0113mumi emit\u0113ja oblig\u0101cijas 6,68 mljrd. eiro apjom\u0101, kas ir 2.2x pieaugums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2024. gadu.<\/p>\n<p>Liel\u0101ko da\u013cu no kop\u0113j\u0101 apjoma veidoja lielu valsts uz\u0146\u0113mumu (piem. Latvenergo), banku (piem. Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uz\u0146\u0113mumu (piem. Eleving Group, Akropolis) starptautisk\u0101s emisijas. Starp noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem dar\u012bjumiem izce\u013camas Luminor bankas tr\u012bs oblig\u0101ciju emisijas 950 milj. eiro apjom\u0101, k\u0101 ar\u012b Latvenergo 400 milj. eiro za\u013c\u0101s oblig\u0101cijas, kas ir liel\u0101k\u0101 korporat\u012bvo oblig\u0101ciju emisija, ko jebkad \u012bstenojis Latvijas uz\u0146\u0113mums. L\u012bdere emit\u0113to korporat\u012bvo oblig\u0101ciju zi\u0146\u0101 ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir m\u0101jvieta daudziem uz\u0146\u0113mumiem, kuri emit\u0113ju\u0161i starptautisk\u0101s oblig\u0101cijas. P\u0113c tam seko Latvija (1,53 mljrd. eiro) un tad Lietuva (1,47 mljrd. eiro).<\/p>\n<p>Viet\u0113j\u0101s oblig\u0101ciju emisijas: stabils pieaugums un sabalans\u0113ta dinamika<\/p>\n<p class=\"styles_banner__label__NHyOM\">Raksts turpin\u0101s p\u0113c rekl\u0101mas<\/p>\n<p>Ja no kop\u0113j\u0101s statistikas atr\u0113\u0137ina starptautisk\u0101s emisijas, tad ieg\u016bstam prec\u012bz\u0101ku priek\u0161statu par Baltijas uz\u0146\u0113mumu oblig\u0101ciju aktivit\u0101ti, kur bie\u017e\u0101k\u0101 emisiju apjoma amplit\u016bda ir 5-20 milj. eiro. 2025. gad\u0101 Baltijas uz\u0146\u0113mumi, neiek\u013caujot starptautisk\u0101s emisijas, ir emit\u0113ju\u0161i oblig\u0101cijas 1,37 mljrd. eiro apjom\u0101, kas ir par 42% vair\u0101k nek\u0101 2024. gad\u0101. Emisiju sadal\u012bjums starp Baltijas valst\u012bm ir diezgan sabalans\u0113ts \u2013 l\u012bdere \u0161aj\u0101 segment\u0101 ir Lietuva (515 milj. eiro), tad \u013coti tuvu ir Latvija (506 milj. eiro) un p\u0113c tam Igaunija (356 milj. eiro).<\/p>\n<p>Latvij\u0101 liel\u0101kais emitentu skaita pieaugums<\/p>\n<p>2025. gad\u0101 Baltij\u0101 oblig\u0101cijas ir emit\u0113jis 121 uz\u0146\u0113mums (16% pieaugums pret 2024. gadu). Liel\u0101kais pieaugums skaita zi\u0146\u0101 ir bijis tie\u0161i Latvij\u0101 \u2013 32 uz\u0146\u0113mumi 2025. gad\u0101 (21 uz\u0146\u0113mums 2024. gad\u0101), bet Baltijas m\u0113rog\u0101 l\u012bdere 2025. gad\u0101 joproj\u0101m ir Lietuva ar 64 uz\u0146\u0113mumiem. \u201cGandr\u012bz 40% emitentu oblig\u0101cijas tirg\u016b pied\u0101v\u0101ja pirmo reizi, bet atliku\u0161ie 60% vai nu refinans\u0113ja eso\u0161\u0101s oblig\u0101cijas ar jaun\u0101m vai atgriez\u0101s oblig\u0101ciju tirg\u016b p\u0113c pauzes,\u201d uzsver Kristi\u0101na Janvare, Signet Bankas Investment Banking p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101ja.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/static-img.aripaev.ee\/?type=preview&amp;uuid=cbbb7136-81dd-5517-8671-fc41559ea779\" target=\"_blank\" rel=\"noopener noreferrer nofollow\" class=\"styles_article-image__holder__jEhZc\" style=\"aspect-ratio:1.499267935578331\"><img alt=\"Kristi\u0101na Janvare, Signet Bankas Investment Banking p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101ja.\" draggable=\"false\" loading=\"lazy\" decoding=\"async\" data-nimg=\"fill\" style=\"position:absolute;height:100%;width:100%;left:0;top:0;right:0;bottom:0;color:transparent\"   src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/1769677271_285_.jpeg\"\/><\/a><\/p>\n<ul class=\"styles_article-image__meta__Voj9l\">\n<li>Kristi\u0101na Janvare, Signet Bankas Investment Banking p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101ja.<\/li>\n<li>Foto: publicit\u0101tes<\/li>\n<\/ul>\n<p>Nozaru griezum\u0101 Baltijas oblig\u0101ciju tirg\u016b p\u0113c emit\u0113t\u0101 apjoma domin\u0113 banku (55%), nebanku kredit\u0113\u0161anas (14%) un nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma (10%) nozares. Ta\u010du, at\u0146emot starptautisk\u0101s emisijas, liel\u0101kais apjoms emit\u0113ts nebanku kredit\u0113\u0161anas (36%), nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma (24%) un pakalpojumu nozar\u0113s (15%). Latvij\u0101 popul\u0101r\u0101k\u0101s ir nebanku kredit\u0113\u0161anas (44%) un nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nozares (25%), Lietuv\u0101 nekustamais \u012bpa\u0161ums (35%) un ener\u0123\u0113tika (24%), savuk\u0101rt Igaunij\u0101 pusi no emisiju apjoma veido tie\u0161i nebanku kredit\u0113\u0161ana.<\/p>\n<p>Publisko emisiju bums un otrreiz\u0113jais tirgus<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar Signet Bankas apkopoto statistiku \u2013 2025. gad\u0101 Baltij\u0101 tika \u012bstenotas 42 publisk\u0101s oblig\u0101ciju emisijas, piesaistot 979 milj. eiro. Gada griezum\u0101 tas ir vid\u0113ji 3,5 emisijas katru m\u0113nesi un bie\u017ei vien gada akt\u012bv\u0101kajos m\u0113ne\u0161os investori var\u0113ja paral\u0113li izv\u0113l\u0113ties starp 4-6 da\u017e\u0101d\u0101m emisij\u0101m. \u201cDom\u0101ju, ka to ir izjutis jebkur\u0161 maz\u0101k vai vair\u0101k akt\u012bvs viet\u0113jais priv\u0101tais investors \u2013 2025. gad\u0101 bija izteikts bums publiskaj\u0101s emisij\u0101s, kas tika pied\u0101v\u0101tas vis\u0101 Baltij\u0101 ar minim\u0101lajiem ieguld\u012bjuma sliek\u0161\u0146iem gan 1000 eiro, gan 100 eiro apjom\u0101,\u201d koment\u0113 Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101js. Visticam\u0101k, ka liel\u0101 aktivit\u0101te publisk\u0101s oblig\u0101ciju emisij\u0101s ir ietekm\u0113jusi apjomus oblig\u0101ciju otrreiz\u0113j\u0101 tirdzniec\u012bb\u0101, kas ir samazin\u0101jusies par 35% pret 2024. gadu, sasniedzot 523 milj. eiro ar 49,4 t\u016bkst. dar\u012bjumiem.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/static-img.aripaev.ee\/?type=preview&amp;uuid=78f265be-5d2d-54be-819e-0df08d5f1e63\" target=\"_blank\" rel=\"noopener noreferrer nofollow\" class=\"styles_article-image__holder__jEhZc\" style=\"aspect-ratio:1.5003663003663004\"><img alt=\"Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101js.\" draggable=\"false\" loading=\"lazy\" decoding=\"async\" data-nimg=\"fill\" style=\"position:absolute;height:100%;width:100%;left:0;top:0;right:0;bottom:0;color:transparent\"   src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/1769677272_510_.jpeg\"\/><\/a><\/p>\n<ul class=\"styles_article-image__meta__Voj9l\">\n<li>Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101js.<\/li>\n<li>Foto: publicit\u0101tes<\/li>\n<\/ul>\n<p>Jau tre\u0161o gadu p\u0113c k\u0101rtas tie\u0161i Nasdaq Riga bija akt\u012bv\u0101kais tirgus oblig\u0101ciju tirdzniec\u012bb\u0101 2025. gad\u0101 (apgroz\u012bjums 256 milj. eiro), kam seko Nasdaq Vilnius (182 milj. eiro) un Nasdaq Tallinn (85 milj. eiro).<\/p>\n<p>Prognoz\u0113jot, ko nes\u012bs jaunais gads, K. Janvare iez\u012bm\u0113, ka: \u201c\u0160obr\u012bd izskat\u0101s, ka 2026. gads Latvijas oblig\u0101ciju tirg\u016b b\u016bs gana akt\u012bvs. Vair\u0101kiem uz\u0146\u0113mumiem tuvosies eso\u0161o oblig\u0101ciju termi\u0146u beigas, kas visticam\u0101k rezult\u0113sies ar jaun\u0101m oblig\u0101cij\u0101m. Ir vair\u0101ki interesanti viet\u0113jie uz\u0146\u0113mumi, kas gatavojas debijai oblig\u0101ciju tirg\u016b \u0161\u012b gada laik\u0101, vai dom\u0101, kad lab\u0101k start\u0113t \u2013 \u0161ogad vai n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101. Tom\u0113r, vai 2026. gada aktivit\u0101te p\u0101rsniegs 2025. gadu b\u016bs liel\u0101 m\u0113r\u0101 atkar\u012bgs no starptautisko oblig\u0101ciju emisiju aktivit\u0101tes.\u201d<\/p>\n<p class=\"styles_banner__label__NHyOM\">Raksts turpin\u0101s p\u0113c rekl\u0101mas<\/p>\n<p>Akciju tirgus: mier\u012bgs gads, bet pozit\u012bva atdeve investoriem<\/p>\n<p>Akciju tirg\u016b 2025. gads bija k\u0101rt\u0113jais mier\u012bgais gads jaunu akciju pied\u0101v\u0101jumu aktivit\u0101t\u0113 \u2013 vien\u012bg\u0101 s\u0101kotn\u0113j\u0101 publisk\u0101 akciju emisija (IPO) bija Igaunijas uz\u0146\u0113muma \u201cPrimostar\u201d pied\u0101v\u0101jums, kas piesaist\u012bja 0,4 milj. eiro, lai gan m\u0113r\u0137is piesaist\u012bt bija 1 milj. eiro. Divi uz\u0146\u0113mumi veica papildu akciju emisijas (SPO) \u2013 Igaunijas Nordic Fibreboard piesaist\u012bja 2 milj. eiro, bet Latvijas Indexo veica veselus tr\u012bs akciju otrreiz\u0113jos pied\u0101v\u0101jumus kopsumm\u0101, piesaistot 11,21 milj. eiro. \u201cNegaid\u012bts pav\u0113rsiens Baltijas akciju tirg\u016b bija Enefit Green aizie\u0161ana no bir\u017eas, veicot akciju atpirk\u0161anu, lai gan uz\u0146\u0113mums ien\u0101ca tirg\u016b ar veiksm\u012bgu IPO pavisam nesen, 2021. gad\u0101,\u201d saka E. Antufjevs.<\/p>\n<p>Akciju otrreiz\u0113j\u0101 tirgus aktivit\u0101te Baltij\u0101 p\u0113c tr\u012bs gadu lejupsl\u012bdes pieauga par 40% pret iepriek\u0161\u0113jo gadu, apgroz\u012bjumam sasniedzot 562 milj. eiro. B\u016btisks gan ir fakts, ka 50% no \u0161\u012b apjoma aiz\u0146\u0113ma Nasdaq Vilnius, 46% Nasdaq Tallinn un tikai 4% Nasdaq Riga. Ja oblig\u0101ciju tirdzniec\u012bb\u0101 Latvija ir Baltijas tirgus l\u012bderis, tad akciju tirdzniec\u012bb\u0101 iepaliekam kaimi\u0146iem vair\u0101k k\u0101 10 reizes.<\/p>\n<p>Lai gan bir\u017e\u0101 ien\u0101ca tikai viens jauns uz\u0146\u0113mums, tom\u0113r Baltijas akciju investoriem par ienes\u012bgumu 2025. gad\u0101 nebija par ko s\u016bdz\u0113ties \u2013 OMX Baltic Benchmark indekss pieauga par 19%, apsteidzot sal\u012bdzin\u0101mo indeksu k\u0101 STOXX Europe 600 (+17%) un MSCI Emerging Markets Index (+18%).<\/p>\n<p>2026. gadu akciju tirgus kontekst\u0101 turpin\u0101m raudz\u012bties ar piesardz\u012bgu optimismu \u2013 IPO sausums nevar turpin\u0101ties bezgal\u012bgi. Publiskaj\u0101 telp\u0101 jau labu laiku izskan vair\u0101ku Baltijas uz\u0146\u0113mumu v\u0101rdi k\u0101 potenci\u0101lie IPO kandid\u0101ti, vairums no kuriem ir valsts vai pa\u0161vald\u012bbu kontrol\u0113, lai ar\u012b diem\u017e\u0113l p\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 ar Latvijas lielaj\u0101m valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m \u0161is saraksts pagaid\u0101m nav papildin\u0101jies. Starp re\u0101l\u0101kajiem IPO kandid\u0101tiem tiek min\u0113ti, piem\u0113ram, Igaunijas pasts (Omniva), airBaltic, Latvijas autoce\u013cu uztur\u0113t\u0101js un R\u012bgas namu p\u0101rvaldnieks. \u201cAr kaut ko ir j\u0101s\u0101k \u2013 un uzskat\u0101m, ka ar\u012b \u0161ie IPO sekm\u012bgas realiz\u0101cijas gad\u012bjum\u0101 var\u0113tu pamaz\u0101m iedz\u012bvin\u0101t Latvijas un Baltijas akciju tirgu\u201d, vienbals\u012bgi atz\u012bst abi eksperti.<\/p>\n<p>Ja valsts vai pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mums nav strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgs vai neveic publisku funkciju, un past\u0101v p\u0101rliec\u012bba, ka priv\u0101tais sektors to var p\u0101rvald\u012bt vismaz tikpat labi, vai nepiecie\u0161ami lieli kapit\u0101lieguld\u012bjumi t\u0101l\u0101kai att\u012bst\u012bbai, lo\u0123iski izv\u0113rt\u0113t bir\u017eu k\u0101 vienu no n\u0101kamajiem att\u012bst\u012bbas virzieniem. \u201cAt\u0161\u0137ir\u012bbas pieej\u0101s, cik lielu da\u013cu no uz\u0146\u0113muma valsts vai pa\u0161vald\u012bba saglab\u0101 un vai visp\u0101r, parasti nosaka uz\u0146\u0113muma specifika, att\u012bst\u012bbas vajadz\u012bbas un nacion\u0101l\u0101s likumdo\u0161anas nianses. Visbie\u017e\u0101k strat\u0113\u0123iski svar\u012bgiem uz\u0146\u0113mumiem valsts v\u0113las saglab\u0101t kontroli (piem\u0113ram, ener\u0123\u0113tika). Tom\u0113r \u0101rvalst\u012bs netr\u016bkst piem\u0113ru, kur t\u0101di uz\u0146\u0113mumi k\u0101 V\u0101cijas Volkswagen un Deutsche Telekom, kas darbojas br\u012bv\u0101 konkurenc\u0113, ar vair\u0101ku publisko akciju emisiju pal\u012bdz\u012bbu ir b\u016btiski samazin\u0101ju\u0161i valsts un pa\u0161vald\u012bbu \u012bpatsvaru vai izbeigu\u0161i to dal\u012bbu piln\u012bb\u0101,\u201d koment\u0113 E. Antufjevs.<\/p>\n<p>K. Janvare turpina: \u201cJ\u0101saprot, ka IPO laik\u0101 uz\u0146\u0113mums un eso\u0161ie akcion\u0101ri nosaka sp\u0113les noteikumus \u2013 gan akciju sadales principus, gan gala alok\u0101cijas investoriem. Piem\u0113ram, prospekt\u0101 ir iesp\u0113jams noteikt, ka katram investoram tiek nodro\u0161in\u0101ta minim\u0101l\u0101 2,000-5,000 eiro alok\u0101cija, k\u0101 ar\u012b noteikt augst\u0101ko slieksni, piem\u0113ram, ka neviens investors nevar ieg\u0101d\u0101ties vair\u0101k nek\u0101 10% no uz\u0146\u0113muma kapit\u0101la. Tas \u013cauj nodro\u0161in\u0101t, ka investoru b\u0101ze ir p\u0101rdom\u0101ta un sabalans\u0113ta, un neviena \u0101r\u0113j\u0101 puse neieg\u016bst p\u0101r\u0101k lielu teik\u0161anu.\u201d L\u012bdz \u0161im viet\u0113jos IPO ir piedal\u012bju\u0161ies 2-10 t\u016bkst. investoru, un vid\u0113jais ieguld\u012bjuma apjoms parasti ir neliels \u2013 l\u012bdz 2000 eiro. \u201cSagaid\u0101m, ka ar\u012b vid\u0113ja izm\u0113ra viet\u0113jos IPO investoru loku veidos sabalans\u0113ts Baltijas priv\u0101to un viet\u0113jo institucion\u0101lo investoru kopums, tostarp ieguld\u012bjumu fondi un pensiju pl\u0101ni\u201d.<\/p>\n<p>Baltijas akciju tirgus att\u012bst\u012bbas perspekt\u012bvas uzlabo ar\u012b pag\u0101ju\u0161\u0101 gada augst\u0101 IPO aktivit\u0101te Skandin\u0101vij\u0101, \u012bpa\u0161i Zviedrij\u0101, kas var iedro\u0161in\u0101t gan investorus, gan Baltijas potenci\u0101los emitentus.<\/p>\n<p>Interes\u0113 \u0161\u012b t\u0113ma? S\u0101c sekot \u0161iem atsl\u0113gas v\u0101rdiem un sa\u0146em pazi\u0146ojumus, kad ir pieejams jauns saturs!<\/p>\n<p>Saist\u012btie raksti<a draggable=\"false\" href=\"https:\/\/www.investoruklubs.lv\/satura-marketings\/2025\/11\/07\/obligaciju-un-aizdevumu-platformu-salidzinajums\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Oblig\u0101ciju un aizdevumu platformu sal\u012bdzin\u0101jums<\/a><\/p>\n<p>P\u0113d\u0113jos gados oblig\u0101ciju invest\u012bcijas ir k\u013cuvu\u0161as par arvien popul\u0101r\u0101ku un pla\u0161i atz\u012btu finans\u0113juma piesaistes veidu Baltijas valst\u012bs. \u0160is finans\u0113\u0161anas instruments ir pier\u0101d\u012bjis sevi k\u0101 efekt\u012bvu metodi, k\u0101 atbalst\u012bt sal\u012bdzino\u0161i lielus uz\u0146\u0113mumus, kas \u0161o kapit\u0101lu izmanto savas izaugsmes finans\u0113\u0161anai. Latvij\u0101 oblig\u0101cijas ir emit\u0113ju\u0161i, piem\u0113ram, t\u0101di paz\u012bstami uz\u0146\u0113mumi k\u0101 Mapon, Grenardi un AirBaltic.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"2025. gads Baltijas kapit\u0101la tirg\u016b iez\u012bm\u0113j\u0101s ar iev\u0113rojamu oblig\u0101ciju emisiju aktivit\u0101ti \u2013 tika sasniegti rekordi gan piesaist\u012btaj\u0101 finans\u0113juma&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":116458,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[77,76,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":{"0":"post-116457","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-bizness","9":"tag-business","10":"tag-latvia","11":"tag-latvian","12":"tag-latviesu","13":"tag-latviesu-valoda","14":"tag-latviesuvaloda","15":"tag-latvija","16":"tag-lv"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115977576952339306","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/116457","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=116457"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/116457\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/116458"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=116457"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=116457"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=116457"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}