\u0136\u012bna pieg\u0101d\u0101 Krievijai iek\u0101rtas un komponentes ballistisko hiperska\u0146as ra\u0137e\u0161u “Ore\u0161\u0146ik” ra\u017eo\u0161anai, ar kur\u0101m Krem\u013ca saimnieks Vladimirs Putins draud Rietumiem. Par to v\u0113sta laikraksts “The Telegraph”, atsaucoties uz Ukrainas izl\u016bkdienestu, kas atkl\u0101jis, ka \u0136\u012bn\u0101 ra\u017eotie datoriz\u0113t\u0101s ciparu vad\u012bbas virpo\u0161anas darbgaldi tiek izmantoti Voktinskas r\u016bpn\u012bc\u0101.\u00a0<\/p>\n
Voktinskas r\u016bpn\u012bc\u0101 l\u012bdztekus hiperska\u0146as ra\u0137et\u0113m “Ore\u0161\u0146ik” tiek ra\u017eotas ballistisk\u0101s ra\u0137etes “Iskander-M”, k\u0101 ar\u012b starpkontinent\u0101l\u0101s ballistisk\u0101s ra\u0137etes “Topol-M”.\u00a0<\/p>\n
Pamatojoties uz muitas datu apkopo\u0161anas programmas “Import Genius” sniegto inform\u0101ciju, “The Telegraph” nor\u0101da, ka \u0136\u012bna kop\u0161 Krievijas izv\u0113rsta kara Ukrain\u0101 s\u0101kuma Maskavai pieg\u0101d\u0101jusi da\u017e\u0101du apr\u012bkojumu un komponentes iero\u010du ra\u017eo\u0161anai kopum\u0101 10,3 miljardu ASV dol\u0101ru v\u0113rt\u012bb\u0101.\u00a0<\/p>\n
\n\u0160aj\u0101 summ\u0101 ietilpst darbgaldu pieg\u0101des 3,1 miljarda dol\u0101ru apm\u0113r\u0101, mikrosh\u0113mas un atmi\u0146as plates 4,9 miljardu dol\u0101ru v\u0113rt\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b pjezoelektriskie krist\u0101li, kas tiek izmantoti radaros un radioelektronisk\u0101s kaujas sist\u0113m\u0101s.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
T\u0101pat \u0136\u012bna uz Krieviju nos\u016bt\u012bjusi ar\u012b b\u016btiskus test\u0113\u0161anas instrumentus \u2014 multimetrus un osciloskopus, ko izmanto iero\u010du un mikroelektronikas efektivit\u0101tes un darbsp\u0113jas p\u0101rbaudei.\u00a0<\/p>\n
KONTEKSTS:<\/p>\n
Nepamatotais un neizprovoc\u0113tais Krievijas pla\u0161a m\u0113roga iebrukums Ukrain\u0101 s\u0101k\u0101s 2022. gada 24. febru\u0101r\u012b<\/a>. Krem\u013ca propaganda sol\u012bja ie\u0146emt Kijivu tr\u012bs dien\u0101s, ta\u010du ukrai\u0146u sp\u0113c\u012bg\u0101 pretest\u012bba ne\u013c\u0101va Kremlim realiz\u0113t savus pl\u0101nus.<\/p>\n
P\u0113c neveiksm\u0113m Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpin\u0101ja ofens\u012bvu citos re\u0123ionos. 2022. gada ruden\u012b ukrai\u0146u armijai izdev\u0101s atbr\u012bvot Harkivas apgabalu<\/a> un da\u013cu Hersonas apgabala<\/a>, vairojot cer\u012bbas uz iesp\u0113ju sakaut pretinieku.<\/p>\n
Ta\u010du 2023. gada vasar\u0101 s\u0101ktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksm\u012bgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu iero\u010du nodro\u0161in\u0101jumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamat\u012bgo aizsardz\u012bbas l\u012bniju un pla\u0161ajiem m\u012bnu laukiem.<\/p>\n
2024. gada august\u0101 Ukraina veica iebrukumu<\/a> Kurskas apgabal\u0101 Krievij\u0101. T\u0101 ir pirm\u0101 reize kop\u0161 Otr\u0101 pasaules kara, kad Krievijas teritorijas da\u013cu ilgsto\u0161i ie\u0146\u0113mis \u0101rvalstu karasp\u0113ks.<\/p>\n
Kop\u0161 2024. gada rudens Krievija karadarb\u012bb\u0101 pret Ukrainu iesaist\u012bjusi ar\u012b lielu Zieme\u013ckorejas karav\u012bru<\/a> skaitu. 2025. gada vasar\u0101 Zelenskis pav\u0113st\u012bja<\/a>, ka Ukrainas austrumos Krievijas armij\u0101 karo ar\u012b algot\u0146i no \u0136\u012bnas un Pakist\u0101nas.<\/p>\n
Lai ar\u012b l\u012bdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa st\u0101\u0161anos amat\u0101 starp Balto namu, Kremli un Kijivu vair\u0101kk\u0101rt notiku\u0161as sarunas par pamieru Ukrain\u0101, l\u012bdz \u0161im t\u0101s rezult\u0101tus nav devu\u0161as.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n