{"id":119718,"date":"2026-02-02T07:11:09","date_gmt":"2026-02-02T07:11:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/119718\/"},"modified":"2026-02-02T07:11:09","modified_gmt":"2026-02-02T07:11:09","slug":"latvijas-nacionalaja-opera-17-februari-skanes-divas-klasiskas-italu-operas-zemnieka-gods-un-pajaci-lente-lv-3","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/119718\/","title":{"rendered":"Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 17. febru\u0101r\u012b skan\u0113s divas klasiskas it\u0101\u013cu operas: &#8220;Zemnieka gods&#8221; un &#8220;Pajaci&#8221;\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Operu divk\u0101r\u0161ais vakars uz LNO skatuves<\/p>\n<p>K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 (LNO) 17. febru\u0101r\u012b notiks divu noz\u012bm\u012bgu it\u0101\u013cu verisma operas meistardarbu \u2013 Pjetro Maskanji operas &#8220;Zemnieka gods&#8221; jauniestud\u0113juma pirmizr\u0101de un Rud\u017eero Leonkavallo operas &#8220;Pajaci&#8221; atjaunotais iestud\u0113jums. Abu operu muzik\u0101lais vad\u012bt\u0101js un diri\u0123ents b\u016bs M\u0101rti\u0146\u0161 Ozoli\u0146\u0161, bet par re\u017eiju r\u016bp\u0113sies Aiks Karapetjans. \u0160is abu operu savienojums ir ierasta prakse pasaules operm\u016bzikas ar\u0113n\u0101 un ar\u012b Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 tiek augsti nov\u0113rt\u0113ts. Abas operas p\u0101rst\u0101v verisma \u017eanru, kas prasa uz skatuves patiesas, neizskaistin\u0101tas emocijas un ir aktu\u0101ls ar\u012b m\u016bsdien\u0101s. K\u0101 &#8220;Zemnieka gods&#8221;, t\u0101 &#8220;Pajaci&#8221; sav\u0101s darb\u012bb\u0101s iek\u013cauj sp\u0113c\u012bgus m\u012blas tr\u012bsst\u016brus, nodev\u012bbas un tra\u0123iskus notikumus, kas sp\u0113j aizkustin\u0101t skat\u012bt\u0101jus.<\/p>\n<p>Par oper\u0101m: kaisl\u012bbas Sic\u012blij\u0101 un komediantu dz\u012bv\u0113<\/p>\n<p>Pjetro Maskanji opera &#8220;Zemnieka gods&#8221; (Cavalleria rusticana), kas pirmizr\u0101di piedz\u012bvoja 1890. gad\u0101, ir vienc\u0113liena opera, kas risin\u0101s idillisk\u0101 Sic\u012blijas ciemat\u0101. T\u0101 v\u0113sta par zemnieces Santucas sirds s\u0101p\u0113m, kad vi\u0146as l\u012bgavainis Turidu pamet vi\u0146u un dodas pie Lolas \u2013 tur\u012bga zemnieka Alfio sievas. Santucas izmisums noved pie t\u0101, ka vi\u0146a atkl\u0101j Alfio par sievas neuztic\u012bbu, aizs\u0101kot neizb\u0113gamu atrieb\u012bbas un tra\u0123\u0113dijas \u0137\u0113di. &#8220;Zemnieka gods&#8221; tika kompon\u0113ta rekord\u012bs\u0101 laik\u0101, lai piedal\u012btos konkurs\u0101, un t\u0101s spo\u017e\u0101 popularit\u0101te tika g\u016bta nekav\u0113joties. &#8220;Zemnieka gods&#8221; Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 pirmo reizi skan\u0113ja jau 1904. gad\u0101, diri\u0123\u0113jot pa\u0161am komponistam Pjetro Maskanji.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Rud\u017eero Leonkavallo &#8220;Pajaci&#8221; (Pagliacci), kas pirmizr\u0101di piedz\u012bvoja 1892. gad\u0101, ir st\u0101sts par klejojo\u0161u komediantu trupu. Taj\u0101 m\u012blest\u012bba un nodev\u012bba savijas gan uz skatuves izr\u0101d\u0113, gan aiz t\u0101s eso\u0161aj\u0101 priv\u0101taj\u0101 dz\u012bv\u0113. Trupas vad\u012bt\u0101js Kanio uzzina par savas sievas Nedas neuztic\u012bbu. Vi\u0146a s\u0101pes ir tik dzi\u013cas, ka t\u0101s nevar apsl\u0101p\u0113t pat te\u0101tra izr\u0101de, un rezult\u0101t\u0101 uz skatuves notieko\u0161\u0101 kom\u0113dija p\u0101rtop par asi\u0146ainu dz\u012bves dr\u0101mu. Aiks Karapetjans jau iepriek\u0161 ir iestud\u0113jis &#8220;Pajacus&#8221; Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101, pirmizr\u0101de notika 2019. gad\u0101.<\/p>\n<p>M\u0101ksliniecisk\u0101 komanda un solisti<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 iestud\u0113jum\u0101 rado\u0161aj\u0101 komand\u0101 darbosies ar\u012b scenogr\u0101fs un gaismu m\u0101kslinieks AJ Vaisb\u0101rds, kost\u012bmu m\u0101ksliniece Krist\u012bne Pasternaka, horeogr\u0101fe Liene Grava un videom\u0101kslinieks Artis Dz\u0113rve.<\/p>\n<p>Operas &#8220;Zemnieka gods&#8221; pirmaj\u0101s izr\u0101d\u0113s galvenaj\u0101s lom\u0101s iejut\u012bsies Tatjana Trenogina (Santuca), Irma Pav\u0101re (Santuca), Raimonds Bramanis (Turidu), Artjoms Safronovs (Turidu, Kamio), J\u0101nis Apeinis (Alfio, Tonio, Rinalds Kandalincevs (Silvio, Rinalds Kandalincevs)), Daniils Pogoriless (Alfio). <\/p>\n<p>Savuk\u0101rt oper\u0101 &#8220;Pajaci&#8221; galven\u0101s lomas interpret\u0113s Aleksandrs Anto\u0146enko (Kamio), Andris Ludvigs (Kamio), Artjoms Safronovs (Kamio), Inna Klo\u010dko (Neda), Dana Bramane (Neda), J\u0101nis Apeinis (Tonio), Rinalds Kandalincevs (Tonio, Silvio), M\u0101rti\u0146\u0161 \u0160maukstelis (Pepe, Turidu), Dainis Kalna\u010ds (Pepe), Rihards Millers (Silvio). <\/p>\n<p>Verisma trad\u012bcija un &#8220;Zemnieka gods&#8221; v\u0113sture<\/p>\n<p>Verisms, kas tulkojum\u0101 no it\u0101\u013cu valodas noz\u012bm\u0113 &#8220;realisms&#8221;, oper\u0101 ien\u0101ca 19. gadsimta beig\u0101s k\u0101 atbilde uz romantisma ide\u0101liem. Tas raksturoj\u0101s ar skarbu, bie\u017ei vien brut\u0101lu re\u0101lisma atspogu\u013cojumu cilv\u0113ku dz\u012bv\u0113, \u012bpa\u0161i to, kas saist\u012bts ar kaisl\u012bb\u0101m, nodev\u012bbu un vardarb\u012bbu. Gan &#8220;Zemnieka gods&#8221;, gan &#8220;Pajaci&#8221; ir izcili &#8220;verisma&#8221; piem\u0113ri, kas uz skatuves prasa sp\u0113c\u012bgas, nefiltr\u0113tas emocijas. Pjetro Maskanji &#8220;Zemnieka gods&#8221; ieguva pirmo vietu konkurs\u0101, kuru r\u012bkoja izdevniec\u012bba Sonzogno, un t\u0101s pirmizr\u0101de 1890. gad\u0101 Rom\u0101 nodro\u0161in\u0101ja Maskanji starptautisko slavu. Interesanti, ka 1904. gad\u0101 pats Pjetro Maskanji viesoj\u0101s R\u012bg\u0101 un diri\u0123\u0113ja savu &#8220;Zemnieka godu&#8221; R\u012bgas Pils\u0113tas te\u0101tr\u012b.<\/p>\n<p>Aika Karapetjana jaunais skat\u012bjums uz &#8220;Pajaciem&#8221;<\/p>\n<p>Re\u017eisors Aiks Karapetjans, kur\u0161 ir ar\u012b paz\u012bstams kinore\u017eisors, Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 jau iepriek\u0161 guvis pan\u0101kumus ar iestud\u0113jumiem, piem\u0113ram, &#8220;Seviljas b\u0101rdzini&#8221; un &#8220;Faustu&#8221;. Vi\u0146a darbos bie\u017ei vien tiek p\u0113t\u012bta psiholo\u0123isk\u0101 spriedze un cilv\u0113cisk\u0101s kaisl\u012bbas. Iepriek\u0161\u0113jais Karapetjana iestud\u0113jums &#8220;Pajaciem&#8221; LNO notika 2019. gad\u0101, un \u0161is atjaunotais iestud\u0113jums pied\u0101v\u0101s jaunu skat\u012bjumu uz slaveno operu.<\/p>\n<p>N\u0101kam\u0101s izr\u0101des un bi\u013cetes<\/p>\n<p>Abas operas tiks izr\u0101d\u012btas kop\u0101 k\u0101 divu vienc\u0113liena operu vakars. Tuv\u0101k\u0101s izr\u0101des paredz\u0113tas 17. un 18. febru\u0101r\u012b, k\u0101 ar\u012b 1. mart\u0101 un 27. mart\u0101. Bi\u013cetes uz izr\u0101d\u0113m ir pieejamas Latvijas Nacion\u0101l\u0101s operas kas\u0113s un t\u0101s ofici\u0101laj\u0101 m\u0101jaslap\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Operu divk\u0101r\u0161ais vakars uz LNO skatuves K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 (LNO) 17. febru\u0101r\u012b notiks divu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":119543,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[19],"tags":[89,90,35,39,38,36,37,34,2950,40,20431,2638,27357,27356],"class_list":["post-119718","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-izklaide","tag-entertainment","tag-izklaide","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-latvijas-nacionala-opera","tag-lv","tag-martins-ozolins","tag-opera","tag-pajaci","tag-zemnieka-gods"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115999793713276956","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/119718","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=119718"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/119718\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/119543"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=119718"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=119718"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=119718"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}