{"id":120701,"date":"2026-02-03T04:41:06","date_gmt":"2026-02-03T04:41:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/120701\/"},"modified":"2026-02-03T04:41:06","modified_gmt":"2026-02-03T04:41:06","slug":"brisele-uz-valsts-opernama-la-monnaie-skatuves-atdzivojas-hektora-berlioza-opera-benvenuto-cellini-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/120701\/","title":{"rendered":"Brisel\u0113 uz Valsts opernama &#8220;La Monnaie&#8221; skatuves atdz\u012bvojas Hektora Berlioza opera &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221;\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, Briseles Karaliskaj\u0101 oper\u0101 &#8220;La Monnaie&#8221; uz skatuves atdz\u012bvojas Hektora Berlioza 1838. gad\u0101 kompon\u0113t\u0101 opera &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221;. Izr\u0101des notiks no 2026. gada 28. janv\u0101ra l\u012bdz 17. febru\u0101rim, pied\u0101v\u0101jot skat\u012bt\u0101jiem kr\u0101\u0161\u0146us skatus Renesanses laika Rom\u0101, kas risin\u0101sies kara\u013ca sv\u0113tku (karnev\u0101la) laik\u0101. \u0160is darbs, balst\u012bts uz slavena 16. gadsimta it\u0101\u013cu t\u0113lnieka un zeltka\u013ca Benvenuto \u010cell\u012bni memu\u0101riem, v\u0113sta par vi\u0146a m\u012blas d\u0113kas, m\u0101kslinieciskajiem pan\u0101kumiem un drosm\u012bgajiem piedz\u012bvojumiem.<\/p>\n<p>Opera &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221; \u2013 st\u0101sts par m\u0101kslu, m\u012blest\u012bbu un trauksmainu dz\u012bvi<\/p>\n<p>Hektora Berlioza &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221; ir divu c\u0113lienu opera, kas p\u0113ta \u010cell\u012bni romantisk\u0101s s\u0101ncens\u012bbas, m\u0101kslinieciskos triumfus un avant\u016bras, tostarp vi\u0146a uzdevumu atliet bronzas statuju Persejam, kas uzvar Med\u016bzu, sa\u0146emot p\u0101vesta draudus. Opera atspogu\u013co \u010cell\u012bni person\u012bbas spilgtumu un trauksmaino dz\u012bvi, kas pilna ar intr\u012bg\u0101m un m\u0101ksliniecisk\u0101m amb\u012bcij\u0101m.<\/p>\n<p>Darba pamat\u0101 ir Benvenuto \u010cell\u012bni autobiogr\u0101fiskie st\u0101sti, kas sniedz bag\u0101t\u012bgu materi\u0101lu Berliozam, kur\u0161 bija paz\u012bstams ar savu teatr\u0101lo izj\u016btu un sp\u0113ju rad\u012bt kr\u0101\u0161\u0146us muzik\u0101lus \u0161edevrus. Opera pirmoreiz tika pirmizr\u0101de Par\u012bz\u0113 1838. gad\u0101, ta\u010du s\u0101kotn\u0113ji t\u0101 nesasniedza pla\u0161u pan\u0101kumu, lai gan v\u0113l\u0101k ieguva atzin\u012bbu, \u012bpa\u0161i V\u0101cij\u0101, kur Ferens List\u0101 to iestud\u0113ja p\u0101rveidot\u0101 tr\u012bs c\u0113lienu versij\u0101.<\/p>\n<p>Briseles &#8220;La Monnaie&#8221; \u2013 v\u0113stures un inov\u0101ciju krustpunkt\u0101<\/p>\n<p>Karaliskais opernams &#8220;La Monnaie&#8221; Brisel\u0113 ir Be\u013c\u0123ijas feder\u0101lais opernams ar vair\u0101k nek\u0101 300 gadu senu v\u0113sturi. Tas ir noz\u012bm\u012bgs kult\u016bras centrs, kur\u0101 pulc\u0113jas cilv\u0113ki, lai baud\u012btu operas un deju izr\u0101des, re\u010dit\u0101lus un koncertus. Ar sav\u0101m drosm\u012bgaj\u0101m un starptautiski atz\u012bt\u0101m produkcij\u0101m &#8220;La Monnaie&#8221; ir nostiprin\u0101jis savu vietu starp vado\u0161aj\u0101m Eiropas oper\u0101m, apvienojot tradicion\u0101l\u0101s prasmju no studij\u0101m un darbn\u012bc\u0101m ar inov\u0101ciju garu.<\/p>\n<p>Operas &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221; iestud\u0113jums Brisel\u0113 tiek raksturots k\u0101 kr\u0101\u0161\u0146s un dz\u012bv\u012bgs, solot atkl\u0101t Berlioza muzik\u0101l\u0101s meistardarba daudzveid\u012bbu. Izr\u0101di diri\u0123\u0113s Al\u0113ns Altino\u011flu, bet re\u017eisors Tadeus Strassbergers ir rad\u012bjis vizu\u0101li iespaid\u012bgu iestud\u0113jumu, kas atbilst karnev\u0101la sv\u0113tku atmosf\u0113rai.<\/p>\n<p>\u0100truma ierobe\u017eojumu p\u0101rk\u0101pumi un to sekas<\/p>\n<p>Lai gan operas nosaukum\u0101 min\u0113tais \u0101trums saist\u012bts ar Renesanses m\u0101kslinieka dz\u012bves dinamiku un vi\u0146a centieniem sasniegt m\u0113r\u0137us, realit\u0101t\u0113 ikvien\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 \u0101truma ierobe\u017eojumu p\u0101rk\u0101pumi ir nopietna probl\u0113ma, kas rada riskus gan pa\u0161iem p\u0101rk\u0101p\u0113jiem, gan citiem satiksmes dal\u012bbniekiem. Briseles kontekst\u0101, t\u0101pat k\u0101 cit\u0101s lielpils\u0113t\u0101s, satiksmes dro\u0161\u012bba ir past\u0101v\u012bga priorit\u0101te. \u0100truma p\u0101rsnieg\u0161ana var novest pie neparedzam\u0101m sek\u0101m, s\u0101kot no administrat\u012bviem sodiem un beidzot ar smag\u0101m tra\u0123\u0113dij\u0101m. \u0160\u0101da uzved\u012bba bie\u017ei vien ir saist\u012bta ar cen\u0161anos pan\u0101kt kaut ko steig\u0101 vai nepietiekamu apzin\u0101\u0161anos par riskiem.<\/p>\n<p>Attiec\u012bb\u0101 uz robe\u017eu dro\u0161\u012bbu, Igaunijas pieredze liecina par nepiecie\u0161am\u012bbu saglab\u0101t gatav\u012bbu pret da\u017e\u0101diem dro\u0161\u012bbas draudiem, tostarp robe\u017eu p\u0101rk\u0101pumiem un kiberuzbrukumiem, \u012bpa\u0161i \u0146emot v\u0113r\u0101 re\u0123ion\u0101lo \u0123eopolitisko situ\u0101ciju. Tom\u0113r \u0161ie jaut\u0101jumi ir pla\u0161\u0101ki un at\u0161\u0137iras no operas tematisk\u0101 tv\u0113ruma, kas koncentr\u0113jas uz m\u0101kslu un cilv\u0113ka centieniem.<\/p>\n<p>Opera &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221; \u2013 recenzijas un gaid\u0101m\u0101s izr\u0101des<\/p>\n<p>Pirm\u0101s atsauksmes par Brisel\u0113 iestud\u0113to &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221; nor\u0101da uz spilgtu muzik\u0101lo izpild\u012bjumu, \u012bpa\u0161i uzsverot kora partijas. Da\u017ei kriti\u0137i gan nor\u0101da, ka re\u017eija br\u012b\u017eiem var \u0161\u0137ist p\u0101rm\u0113r\u012bga vai vizu\u0101li p\u0101rbl\u012bv\u0113ta, ta\u010du kopum\u0101 izr\u0101de tiek raksturota k\u0101 ener\u0123iska un muzik\u0101li bag\u0101ta. Bi\u013cetes uz izr\u0101d\u0113m ir pieejamas no 12 l\u012bdz 170 eiro, pied\u0101v\u0101jot da\u017e\u0101das cenas, lai padar\u012btu operu pieejam\u0101ku pla\u0161\u0101kai auditorijai.<\/p>\n<p>Operas &#8220;Benvenuto \u010cell\u012bni&#8221; pasaules pirmizr\u0101de notika 1838. gad\u0101 Par\u012bz\u0113, ta\u010du t\u0101 sask\u0101r\u0101s ar s\u0101kotn\u0113jiem pan\u0101kumu tr\u016bkumu. Tom\u0113r Berlioza ori\u0123in\u0101l\u0101 v\u012bzija un darba muzik\u0101l\u0101 v\u0113rt\u012bba ir nodro\u0161in\u0101ju\u0161as t\u0101 vietu operm\u016bzikas kanon\u0101. &#8220;La Monnaie&#8221; iestud\u0113jums ir da\u013ca no opernama 2025.-2026. gada sezonas, kas pied\u0101v\u0101 ar\u012b citus noz\u012bm\u012bgus darbus, piem\u0113ram, Mocarta &#8220;Idomeneo&#8221; un Pu\u010d\u012bni &#8220;Toska&#8221;.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, Briseles Karaliskaj\u0101 oper\u0101 &#8220;La Monnaie&#8221; uz skatuves atdz\u012bvojas Hektora Berlioza 1838. gad\u0101 kompon\u0113t\u0101 opera&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":120702,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[27528,6775,89,27529,90,27530,35,39,38,36,37,34,40,2638],"class_list":{"0":"post-120701","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-benvenuto-cellini","9":"tag-brisele","10":"tag-entertainment","11":"tag-hektors-berliozs","12":"tag-izklaide","13":"tag-la-monnaie","14":"tag-latvia","15":"tag-latvian","16":"tag-latviesu","17":"tag-latviesu-valoda","18":"tag-latviesuvaloda","19":"tag-latvija","20":"tag-lv","21":"tag-opera"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116004866174689031","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/120701","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=120701"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/120701\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/120702"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=120701"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=120701"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=120701"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}