{"id":136593,"date":"2026-02-21T17:35:07","date_gmt":"2026-02-21T17:35:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/136593\/"},"modified":"2026-02-21T17:35:07","modified_gmt":"2026-02-21T17:35:07","slug":"latvijas-nacionalaja-opera-pirmatskanotas-pjetro-maskanji-zemnieka-gods-un-rudzero-leonkavallo-pajaci-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/136593\/","title":{"rendered":"Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 pirmatska\u0146otas Pjetro Maskanji &#8220;Zemnieka gods&#8221; un Rud\u017eero Leonkavallo &#8220;Pajaci&#8221;\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Jauniestud\u0113juma pirmizr\u0101de un atjaunojums LNO<\/p>\n<p>17. febru\u0101r\u012b Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 notika divu spilgtu it\u0101\u013cu verisma operu \u2013 Pjetro Maskanji \u201cZemnieka gods\u201d jauniestud\u0113juma pirmizr\u0101de un Rud\u017eero Leonkavallo \u201cPajaci\u201d iestud\u0113juma atjaunojums. Pas\u0101kumu vad\u012bja maestro M\u0101rti\u0146\u0161 Ozoli\u0146\u0161, bet izr\u0101\u017eu re\u017eisors ir Aiks Karapetjans. K\u0101 zi\u0146o av\u012bze Diena, abas operas, kas tradicion\u0101li tiek uzvestas kop\u0101, st\u0101sta par kaisl\u012bb\u0101m, nodev\u012bbu un tra\u0123isk\u0101m sek\u0101m. \u0160is ir spilgts piem\u0113rs verisma \u017eanram, kas prasa uz skatuves patiesas un neizskaistin\u0101tas emocijas. K\u0101 atz\u012bm\u0113jis diri\u0123ents M\u0101rti\u0146\u0161 Ozoli\u0146\u0161, \u201cZemnieka gods\u201d un \u201cPajaci\u201d ir ierasta savien\u012bba pasaules opernamu skatuv\u0113s un bie\u017ei vien tiku\u0161i iek\u013cauti ar\u012b Latvijas Nacion\u0101l\u0101s operas repertu\u0101r\u0101. Abas operas v\u0113sta par neuztic\u012bbu attiec\u012bb\u0101s, kas nosl\u0113dzas ar tra\u0123\u0113diju, t\u0113mas, kas bija viegli saprotamas skat\u012bt\u0101jiem 19. gadsimta nogal\u0113 un joproj\u0101m ir aktu\u0101las m\u016bsdien\u0101s.<\/p>\n<p>Operu tematika un re\u017eisora redz\u0113jums<\/p>\n<p>Pjetro Maskanji opera \u201cZemnieka gods\u201d atkl\u0101j k\u0101da Sic\u012blijas ciemata dz\u012bvi, kur\u0101 idilliskais miers tiek izjaukts, to aptraipot ar nodev\u012bbas un greizsird\u012bbas jaut\u0101jumiem. Galven\u0101 varone Santuca piedz\u012bvo sirds\u0101pes, jo vi\u0146as l\u012bgavainis Turidu ir ap\u017eilbin\u0101ts ar bag\u0101t\u0101 Alfio sievu Lolu. Santucas izmisums un vi\u0146as atkl\u0101t\u0101 inform\u0101cija par nodev\u012bbu Alfio vedina uz neizb\u0113gamu atrieb\u012bbu. Savuk\u0101rt Rud\u017eero Leonkavallo opera \u201cPajaci\u201d, ko Aiks Karapetjans jau iestud\u0113jis Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 2019. gad\u0101, v\u0113sta par m\u012blest\u012bbas un nodev\u012bbas samezglojumiem klejojo\u0161u komediantu trupas dz\u012bv\u0113. Sasp\u012bl\u0113jums kulmin\u0113, kad trupas vad\u012bt\u0101js Kanio atkl\u0101j savas sievas Nedas neuztic\u012bbu, kas noved pie tra\u0123iska izn\u0101kuma uz skatuves, ko skat\u012bt\u0101ji redz k\u0101 da\u013cu no izr\u0101des.<\/p>\n<p>Starptautiski atz\u012bti m\u0101kslinieki un rado\u0161\u0101 komanda<\/p>\n<p>M\u0101rti\u0146\u0161 Ozoli\u0146\u0161, Latvijas Nacion\u0101l\u0101s operas galvenais diri\u0123ents un viens no presti\u017e\u0101kajiem Latvijas diri\u0123entiem, vada \u0161o iespaid\u012bgo dubultiestud\u0113jumu. Vi\u0146a starptautisk\u0101 karjera ietver sadarb\u012bbu ar daudziem pasaules slaveniem or\u0137estriem, k\u0101 ar\u012b uzst\u0101\u0161anos starptautiskos festiv\u0101los. Re\u017eisors Aiks Karapetjans, kur\u0161 pla\u0161\u0101k paz\u012bstams ar\u012b k\u0101 kino re\u017eisors, \u0161aj\u0101 iestud\u0113jum\u0101 ir centies uzsv\u0113rt it\u0101\u013cu kino est\u0113tiku, lai pal\u012bdz\u0113tu skat\u012bt\u0101jiem atpaz\u012bt darb\u012bbas laiku un vietu, k\u0101 ar\u012b notic\u0113t varo\u0146u p\u0101rdz\u012bvojumiem. Vi\u0146a iepriek\u0161\u0113jie operu iestud\u0113jumi Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101, piem\u0113ram, \u201cSeviljas b\u0101rdzini\u201d un \u201cFausts\u201d, ir sa\u0146\u0113mu\u0161i augstu nov\u0113rt\u0113jumu. Rado\u0161aj\u0101 komand\u0101 str\u0101d\u0101ja ar\u012b scenogr\u0101fs un gaismu m\u0101kslinieks A. J. Vaisb\u0101rds, kost\u012bmu m\u0101ksliniece Krist\u012bne Pasternaka, horeogr\u0101fe Liene Grava un videom\u0101kslinieks Artis Dz\u0113rve.<\/p>\n<p>Operu v\u0113sture un noz\u012bme<\/p>\n<p>Pietro Maskanji \u201cZemnieka gods\u201d tika kompon\u0113ta rekord\u012bs\u0101 laik\u0101, lai piedal\u012btos konkurs\u0101, un t\u0101 pirmizr\u0101de Rom\u0101 1890. gad\u0101 izrais\u012bja t\u016bl\u012bt\u0113ju popularit\u0101ti. Interesanti, ka 1904. gad\u0101 \u0161\u012b opera tika izr\u0101d\u012bta Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 pa\u0161a komponista muzik\u0101laj\u0101 vad\u012bb\u0101 vi\u0146a vieso\u0161an\u0101s laik\u0101 R\u012bg\u0101. Savuk\u0101rt Rud\u017eero Leonkavallo opera \u201cPajaci\u201d tika rad\u012bta 1892. gad\u0101. Abas operas ir spilgti verisma piem\u0113ri, kas raksturo 19. gadsimta beigu dramatisk\u0101s, kaisl\u012bgas un bie\u017ei vien tra\u0123iskas cilv\u0113ku attiec\u012bbas, att\u0113lojot dz\u012bvi bez liekas idealiz\u0101cijas.<\/p>\n<p>Lom\u0101s iek\u013cautie m\u0101kslinieki<\/p>\n<p>Oper\u0101 \u201cZemnieka gods\u201d galven\u0101s lomas atveido Tatjana Trenogina (Santuca), Irma Pav\u0101re (Lola), Raimonds Bramanis (Turidu), Artjoms Safronovs (Alfio) un citi. Oper\u0101 \u201cPajaci\u201d galvenaj\u0101s lom\u0101s iej\u016btas Georgs Onjani (Kanio), Andris Ludvigs (Tonio), Artjoms Safronovs (Peppe), Inna Klo\u010dko (Nedda) un Dana Bramane (Silvio). \u0160is m\u0101kslinieku ansamblis sola spilgti atkl\u0101t operu dzi\u013c\u0101s emocijas un dr\u0101mu skat\u012bt\u0101ju priek\u0161\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Jauniestud\u0113juma pirmizr\u0101de un atjaunojums LNO 17. febru\u0101r\u012b Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 oper\u0101 notika divu spilgtu it\u0101\u013cu verisma operu \u2013 Pjetro&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":136594,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[19],"tags":[23051,89,90,35,39,38,36,37,34,2950,40,20431,27357,27356],"class_list":["post-136593","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-izklaide","tag-aiks-karapetjans","tag-entertainment","tag-izklaide","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-latvijas-nacionala-opera","tag-lv","tag-martins-ozolins","tag-pajaci","tag-zemnieka-gods"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116109831238418300","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/136593","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=136593"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/136593\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/136594"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=136593"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=136593"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=136593"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}