{"id":138078,"date":"2026-02-23T11:36:11","date_gmt":"2026-02-23T11:36:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/138078\/"},"modified":"2026-02-23T11:36:11","modified_gmt":"2026-02-23T11:36:11","slug":"ka-atrast-celu-uz-dzivi-un-piedzivot-jaunas-attiecibas-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/138078\/","title":{"rendered":"K\u0101 atrast ce\u013cu uz dz\u012bvi un piedz\u012bvot jaunas attiec\u012bbas\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>S\u0113ras k\u0101 dz\u012bves p\u0101rbaud\u012bjums<\/p>\n<p>Tuvinieka aizie\u0161ana m\u016b\u017e\u012bb\u0101 ir viens no smag\u0101kajiem dz\u012bves p\u0101rbaud\u012bjumiem, \u012bpa\u0161i, ja tas ir ilggad\u0113js dz\u012bvesbiedrs. \u0160\u0101ds zaud\u0113jums var rad\u012bt dzi\u013cu emocion\u0101lu kr\u012bzi, liekot cilv\u0113kam justies pazaud\u0113tam un nesp\u0113j\u012bgam t\u0101l\u0101k virz\u012bties. Psiholo\u0123e Di\u0101na Zande \u0161o st\u0101vokli raksturo k\u0101 &#8220;iekri\u0161anu s\u0113ru cunami mutul\u012b&#8221;, no kura ir gr\u016bti izk\u013c\u016bt bez \u0101r\u0113jas pal\u012bdz\u012bbas. Kad visa pasaule \u0161\u0137iet fundament\u0101li main\u012bjusies, rodas jaut\u0101jums, k\u0101 turpin\u0101t dz\u012bvot un vai visp\u0101r ir iesp\u0113jams veidot jaunas attiec\u012bbas.<\/p>\n<p>S\u0113ras ir dabiska reakcija uz zaud\u0113jumu, kas var izpausties da\u017e\u0101di \u2013 k\u0101 skumjas, dusmas, vainas apzi\u0146a, bailes vai pat fiziski simptomi, piem\u0113ram, bezmiegs un apet\u012btes tr\u016bkums. Lai gan bie\u017ei tiek run\u0101ts par s\u0113ru posmiem (nolieg\u0161ana, dusmas, kaul\u0113\u0161an\u0101s, depresija, pie\u0146em\u0161ana), tie ne vienm\u0113r norit line\u0101ri vai noteikt\u0101 laik\u0101. Katrs cilv\u0113ks s\u0113ro individu\u0101li, un \u0161is process var ilgt no da\u017eiem m\u0113ne\u0161iem l\u012bdz pat gadam un ilg\u0101k. Kad s\u0113ras k\u013c\u016bst hroniskas un s\u0101k trauc\u0113t ikdienas funkcion\u0113\u0161anu, ir b\u016btiski mekl\u0113t profesion\u0101lu pal\u012bdz\u012bbu. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, bie\u017ei vien viena gada laik\u0101 p\u0113c dz\u012bvespartnera zaud\u0113juma, \u012bpa\u0161i vec\u0101kiem cilv\u0113kiem, pieaug mirst\u012bbas risks, kas nor\u0101da uz s\u0113ru dzi\u013cumu un ietekmi uz vesel\u012bbu.<\/p>\n<p>Atbalsta mekl\u0113\u0161ana Latvij\u0101: kur un k\u0101 sa\u0146emt pal\u012bdz\u012bbu<\/p>\n<p>Latvij\u0101 ir pieejami da\u017e\u0101di resursi, lai pal\u012bdz\u0113tu s\u0113rojo\u0161iem cilv\u0113kiem. Viens no galvenajiem atbalsta veidiem ir profesion\u0101la pal\u012bdz\u012bba, ko sniedz psihologi un psihoterapeiti. Individu\u0101las konsult\u0101cijas pal\u012bdz izprast un p\u0101rstr\u0101d\u0101t emocijas, k\u0101 ar\u012b rast sp\u0113ku turpin\u0101t dz\u012bvi. Kr\u012bzes centri pied\u0101v\u0101 \u012bstermi\u0146a atbalstu smagos emocion\u0101los br\u012b\u017eos, un daudzviet pal\u012bdz\u012bba ir pieejama bez maksas. T\u0101pat s\u0113ro\u0161anas atbalsta grupas sniedz iesp\u0113ju dal\u012bties pieredz\u0113 ar cilv\u0113kiem, kas atrodas l\u012bdz\u012bg\u0101 situ\u0101cij\u0101. \u0160\u0101das grupas bie\u017ei vada speci\u0101listi vai pieredz\u0113ju\u0161i br\u012bvpr\u0101t\u012bgie.<\/p>\n<p>Gar\u012bgu un emocion\u0101lu atbalstu var sniegt ar\u012b gar\u012bdznieki, savuk\u0101rt anon\u012bmu sarunu iesp\u0113ju jebkur\u0101 diennakts laik\u0101 nodro\u0161ina kr\u012bzes t\u0101lru\u0146i, piem\u0113ram, 116123. \u012apa\u0161as programmas, k\u0101 &#8220;Kalniem p\u0101ri&#8221;, ir izveidotas, lai pal\u012bdz\u0113tu \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem, kas p\u0101rdz\u012bvoju\u0161as tuvinieka n\u0101vi, nodro\u0161inot gan individu\u0101l\u0101s konsult\u0101cijas, gan grupu nodarb\u012bbas. Hospiss &#8220;M\u0101ja&#8221; pied\u0101v\u0101 gan pacientiem, gan vi\u0146u tuviniekiem psihoemocion\u0101lu un gar\u012bgu atbalstu, tostarp s\u0113ro\u0161anas terapiju.<\/p>\n<p>Papildus profesion\u0101lajai pal\u012bdz\u012bbai, nenov\u0113rt\u0113jama ir ar\u012b tuvinieku un draugu atbalsts. Svar\u012bgi ir vienk\u0101r\u0161i b\u016bt kl\u0101t, uzklaus\u012bt bez nosod\u012bjuma un nedot steidz\u012bgus padomus. Klusa kl\u0101tb\u016btne, apsk\u0101viens vai iesp\u0113ja izrun\u0101ties var sniegt iev\u0113rojamu atbalstu s\u0113ro\u0161anas proces\u0101.<\/p>\n<p>Juridisk\u0101s un praktisk\u0101s formalit\u0101tes p\u0113c tuvinieka n\u0101ves<\/p>\n<p>N\u0101ves gad\u012bjum\u0101 ir j\u0101veic vair\u0101kas praktiskas un juridiskas darb\u012bbas. Ja n\u0101ve iest\u0101jusies \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101d\u0113, person\u0101ls inform\u0113 radiniekus, un miru\u0161\u0101 \u0137ermeni nog\u0101d\u0101 morg\u0101. Medic\u012bnas apliec\u012bbu par n\u0101ves c\u0113loni var sa\u0146emt \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101d\u0113. Mir\u0161anas faktu ir j\u0101re\u0123istr\u0113 dzimtsarakstu noda\u013c\u0101 ne v\u0113l\u0101k k\u0101 se\u0161u darba dienu laik\u0101, uzr\u0101dot miru\u0161\u0101 personas dokumentus un n\u0101ves apliec\u012bbu. Dzimtsarakstu noda\u013ca izsniedz mir\u0161anas apliec\u012bbu, kas nepiecie\u0161ama mantojuma lietu k\u0101rto\u0161anai un citiem administrat\u012bviem procesiem.<\/p>\n<p>Radinieki var v\u0113rsties Valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas a\u0123ent\u016br\u0101 (VSAA) divpadsmit m\u0113ne\u0161u laik\u0101 p\u0113c n\u0101ves dienas, lai piepras\u012btu apbed\u012b\u0161anas pabalstu. VSAA ar\u012b izmaks\u0101 pabalstu miru\u0161\u0101 pension\u0101ra laul\u0101tajam vai partnerim 50% apm\u0113r\u0101 no miru\u0161ajam pie\u0161\u0137irt\u0101s pensijas, ko var sa\u0146emt 12 m\u0113ne\u0161us. Detaliz\u0113t\u0101ka inform\u0101cija par pabalstiem pieejama VSAA m\u0101jaslap\u0101.<\/p>\n<p>Vai s\u0113ru laik\u0101 ir iesp\u0113jams veidot jaunas attiec\u012bbas?<\/p>\n<p>Jaut\u0101jums par jaunu attiec\u012bbu veido\u0161anu p\u0113c ilggad\u0113ja partnera zaud\u0113juma ir \u013coti sensit\u012bvs. Psihoterapeits J\u0101nis V\u012bti\u0146\u0161 nor\u0101da, ka dz\u012bvesbiedra n\u0101ve ir posto\u0161s notikums, jo t\u0101 \u0161\u0137ietami skar visu kop\u012bgi rad\u012bto dz\u012bvi. Tom\u0113r, lai gan s\u0101kotn\u0113ji tas var \u0161\u0137ist neiesp\u0113jami, ir svar\u012bgi saprast, ka zaud\u0113jums ir viena dz\u012bves da\u013ca, bet otra da\u013ca \u2013 joproj\u0101m eso\u0161\u0101 dz\u012bve.<\/p>\n<p>Di\u0101na Zande uzsver, ka svar\u012bgi ir \u013caut sev s\u0113rot un dot sev laiku. Vi\u0146a min, ka parasti s\u0113ro\u0161anas process ilgst apm\u0113ram gadu, kur\u0101 cilv\u0113kam j\u0101izdz\u012bvo pirmie sv\u0113tki, jubilejas un ikdienas bez dz\u012bvesbiedra. Ja s\u0101pes un skumjas nep\u0101riet ilgsto\u0161i, trauc\u0113 ikdienas pien\u0101kumus vai rodas past\u0101v\u012bga vainas un vientul\u012bbas izj\u016bta, ir v\u0113rts mekl\u0113t pal\u012bdz\u012bbu. Lai gan s\u0101kum\u0101 fokuss ir uz s\u0113ro\u0161anu un sevi, ar laiku, kad s\u0101pes mazin\u0101s un atjaunojas sp\u0113ja just pozit\u012bvas emocijas, var rasties ar\u012b v\u0113lme un sp\u0113ja veidot jaunas saiknes un attiec\u012bbas. Protams, \u0161is process ir individu\u0101ls un atkar\u012bgs no daudziem faktoriem, tostarp no iepriek\u0161\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m un person\u012bbas \u012bpatn\u012bb\u0101m. Svar\u012bgi ir nebaid\u012bties no \u0161\u012bm jaunaj\u0101m j\u016bt\u0101m un at\u013caut sev t\u0101s izdz\u012bvot.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"S\u0113ras k\u0101 dz\u012bves p\u0101rbaud\u012bjums Tuvinieka aizie\u0161ana m\u016b\u017e\u012bb\u0101 ir viens no smag\u0101kajiem dz\u012bves p\u0101rbaud\u012bjumiem, \u012bpa\u0161i, ja tas ir ilggad\u0113js&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":138079,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[12],"tags":[23,30253,28,29,30251,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,30252,13109,24,25,21],"class_list":["post-138078","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-latvija","tag-aktualitates","tag-atbalsts-serojot","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-dzivesbiedra-nave","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-psihologiska-palidziba","tag-seras","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116119744436569879","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/138078","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=138078"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/138078\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/138079"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=138078"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=138078"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=138078"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}