{"id":165646,"date":"2026-03-29T12:31:13","date_gmt":"2026-03-29T12:31:13","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/165646\/"},"modified":"2026-03-29T12:31:13","modified_gmt":"2026-03-29T12:31:13","slug":"svarigaka-informacija-un-resursi-latvija-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/165646\/","title":{"rendered":"svar\u012bg\u0101k\u0101 inform\u0101cija un resursi Latvij\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0113cija un statistika Latvij\u0101<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 Latvij\u0101 notiku\u0161i vair\u0101ki tra\u0123iski gad\u012bjumi, kas saist\u012bti ar jaunie\u0161u pa\u0161n\u0101v\u012bb\u0101m, aktualiz\u0113jot sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu \u0161ai nopietnajai probl\u0113mai. K\u0101 inform\u0113 Latvijas Sabiedriskie Mediji, Latvija joproj\u0101m ie\u0146em neapskau\u017eamu vietu Eiropas Savien\u012bb\u0101 p\u0113c pa\u0161n\u0101v\u012bbu skaita. Lai gan prec\u012bzi dati var at\u0161\u0137irties atkar\u012bb\u0101 no avota un laika perioda, tendence liecina par nepiecie\u0161am\u012bbu pastiprin\u0101t prevent\u012bvos pas\u0101kumus un atbalsta snieg\u0161anu. P\u0113t\u012bjumi nor\u0101da, ka Latvij\u0101 ik gadu tiek veiktas aptuveni 300 pa\u0161n\u0101v\u012bbu, un iesp\u0113jams, ka re\u0101lais skaits ir v\u0113l augst\u0101ks, jo da\u017ei gad\u012bjumi var tikt klasific\u0113ti cit\u0101di, piem\u0113ram, k\u0101 nelaimes gad\u012bjumi.. \u012apa\u0161i satrauco\u0161a ir situ\u0101cija jaunie\u0161u vid\u016b \u2013 da\u017e\u0101di p\u0113t\u012bjumi liecina, ka pa\u0161n\u0101v\u012bba ir viens no bie\u017e\u0101kajiem n\u0101ves c\u0113lo\u0146iem \u0161aj\u0101 vecuma grup\u0101.. Piem\u0113ram, 2019. gad\u0101 veikts p\u0113t\u012bjums atkl\u0101ja, ka 8,2% Latvijas jaunie\u0161u vecum\u0101 no 14 l\u012bdz 17 gadiem atz\u012bst, ka ir m\u0113\u0123in\u0101ju\u0161i izdar\u012bt pa\u0161n\u0101v\u012bbu, un meitenes \u0161os m\u0113\u0123in\u0101jumus veiku\u0161as gandr\u012bz divreiz bie\u017e\u0101k nek\u0101 z\u0113ni.. B\u0113rnu kl\u012bniskaj\u0101 universit\u0101tes slimn\u012bc\u0101 p\u0113d\u0113jos gados ir gandr\u012bz tr\u012bsk\u0101r\u0161ojies to jaunie\u0161u skaits, kuri non\u0101k tur p\u0113c t\u012b\u0161a pa\u0161kait\u0113juma..<\/p>\n<p>Riska paz\u012bmes un br\u012bdin\u0101juma sign\u0101li<\/p>\n<p>Sapratne par pa\u0161n\u0101v\u012bbas riska paz\u012bm\u0113m ir pirmais solis, k\u0101 pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kam kr\u012bz\u0113. Speci\u0101listi uzsver, ka nav viena univers\u0101la simptoma, ta\u010du ir vair\u0101ki sign\u0101li, kas var liecin\u0101t par pa\u0161n\u0101v\u012bbas dom\u0101m. Bie\u017ei vien cilv\u0113ka uzved\u012bb\u0101 notiek krasas izmai\u0146as: vi\u0146\u0161 var k\u013c\u016bt gan izteikti pas\u012bvs, n\u012bgrs un nerun\u012bgs, gan tie\u0161i pret\u0113ji \u2013 p\u0101rlieku l\u012bksms un it k\u0101 priec\u012bgs, m\u0113\u0123inot sl\u0113pt savas paties\u0101s saj\u016btas.. Citi br\u012bdin\u0101juma sign\u0101li ietver:<\/p>\n<ul>\n<li>Izteikumi par n\u0101vi, pa\u0161n\u0101v\u012bbu vai pa\u0161kait\u0113jumu, piem\u0113ram, \u201ces lab\u0101k grib\u0113tu b\u016bt miris\u201d, \u201c\u0161\u0101dai dz\u012bvei nav j\u0113gas\u201d.<\/li>\n<li>Norobe\u017eo\u0161an\u0101s no apk\u0101rt\u0113jiem cilv\u0113kiem un soci\u0101lo kontaktu samazin\u0101\u0161an\u0101s.<\/li>\n<li>Izmai\u0146as dz\u012bvesveid\u0101 un re\u017e\u012bm\u0101, piem\u0113ram, bezmiegs vai izteikti pazemin\u0101ta apet\u012bte.<\/li>\n<li>Izteiktas garast\u0101vok\u013ca sv\u0101rst\u012bbas, p\u0101rlieka emocionalit\u0101te, kas mijas ar bezcer\u012bbu un depres\u012bvu noska\u0146ojumu.<\/li>\n<li>Pa\u0161izn\u012bcino\u0161a, b\u012bstama vai riskanta uzved\u012bba, netipisku risku uz\u0146em\u0161an\u0101s, k\u0101 ar\u012b alkohola vai narkotiku p\u0101rm\u0113r\u012bga lieto\u0161ana.<\/li>\n<li>P\u0113k\u0161\u0146a atvad\u012b\u0161an\u0101s no draugiem, \u0123imenes vai kol\u0113\u0123iem, it k\u0101 vi\u0146us vairs nekad nesatiks.<\/li>\n<li>Finansi\u0101lo jaut\u0101jumu k\u0101rto\u0161ana, testamenta rakst\u012b\u0161ana vai noz\u012bm\u012bga \u012bpa\u0161uma p\u0101rdo\u0161ana vai d\u0101vin\u0101\u0161ana bez ac\u012bmredzama iemesla.<\/li>\n<li>P\u0113k\u0161\u0146a inform\u0101cijas mekl\u0113\u0161ana par pa\u0161n\u0101v\u012bbas izdar\u012b\u0161anas metod\u0113m.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka pa\u0161n\u0101v\u012bbas domas pa\u0161as no sevis nep\u0101riet un bie\u017ei vien rodas k\u0101 vien\u012bg\u0101 iesp\u0113jam\u0101 izeja no dzi\u013ca izmisuma un bezpal\u012bdz\u012bbas saj\u016btas, ko izraisa nep\u0101rvaramas \u0161\u0137ieto\u0161as probl\u0113mas..<\/p>\n<p>K\u0101 pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kam kr\u012bz\u0113?<\/p>\n<p>Ja paman\u0101t k\u0101du no iepriek\u0161min\u0113taj\u0101m paz\u012bm\u0113m vai j\u016bsu tuvinieks izsaka domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu, ir \u013coti svar\u012bgi r\u012bkoties nekav\u0113joties un sniegt atbalstu. Pirmk\u0101rt, nepiecie\u0161ama sadzird\u0113\u0161ana un atbalsts. Nevajag atst\u0101t cilv\u0113ku vienu, jo pa\u0161n\u0101v\u012bbas domu gad\u012bjum\u0101 cilv\u0113kam bie\u017ei \u0161\u0137iet, ka vi\u0146\u0161 ir viens un neredz citu izeju..<\/p>\n<ul>\n<li>Run\u0101jiet atkl\u0101ti un mier\u012bgi: jaut\u0101jiet tie\u0161i par pa\u0161n\u0101v\u012bbas dom\u0101m. Jaut\u0101jums par pa\u0161n\u0101v\u012bbu nevis izraisa, bet gan mazina risku, jo \u013cauj cilv\u0113kam izrun\u0101ties un mekl\u0113t pal\u012bdz\u012bbu..<\/li>\n<li>Klausieties bez nosod\u012bjuma: \u013caujiet cilv\u0113kam izteikt savas j\u016btas un domas. Nekritiz\u0113jiet un nedemoniz\u0113jiet vi\u0146a st\u0101vokli.<\/li>\n<li>Pied\u0101v\u0101jiet pal\u012bdz\u012bbu: noskaidrojiet, vai cilv\u0113kam ir pl\u0101ns pa\u0161n\u0101v\u012bbas izdar\u012b\u0161anai, un, ja ir, centieties dro\u0161\u012bbas nol\u016bkos att\u0101lin\u0101t vi\u0146u no b\u012bstamiem priek\u0161metiem.<\/li>\n<li>Neatst\u0101jiet personu vienu: ja ir aizdomas par t\u016bl\u012bt\u0113ju risku, centieties neatst\u0101t cilv\u0113ku vienu un l\u016bdziet pal\u012bdz\u012bbu no citiem uzticamiem cilv\u0113kiem vai profesion\u0101\u013ciem.<\/li>\n<li>Mekl\u0113jiet profesion\u0101lu pal\u012bdz\u012bbu: nekav\u0113joties sazinieties ar kr\u012bzes t\u0101lru\u0146iem vai speci\u0101listiem.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka ar\u012b manipul\u0101cijas m\u0113\u0123in\u0101jumi ar sol\u012bjumiem veikt pa\u0161n\u0101v\u012bbu var b\u016bt izmisuma sauciens, t\u0101p\u0113c ikviena runa par pa\u0161n\u0101v\u012bbu j\u0101uztver nopietni..<\/p>\n<p>Resursi un atbalsta iesp\u0113jas Latvij\u0101<\/p>\n<p>Lai pal\u012bdz\u0113tu cilv\u0113kiem kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101s, Latvij\u0101 pieejami da\u017e\u0101di atbalsta dienesti un resursi. Kr\u012bzes t\u0101lru\u0146i pied\u0101v\u0101 t\u016bl\u012bt\u0113ju pal\u012bdz\u012bbu un emocion\u0101lu atbalstu:<\/p>\n<ul>\n<li>Vienotais bezmaksas kr\u012b\u017eu t\u0101lrunis: 116 123. Zvanot pa \u0161o numuru, var ne tikai sa\u0146emt emocion\u0101lu atbalstu, bet ar\u012b pieteikties uz valsts apmaks\u0101t\u0101m psihologa konsult\u0101cij\u0101m.. Katrs sestais zvan\u012bt\u0101js uz \u0161o t\u0101lruni piemin domas par pa\u0161n\u0101v\u012bbu..<\/li>\n<li>B\u0113rnu kr\u012bzes t\u0101lrunis: 116 111.<\/li>\n<li>Papildu t\u0101lru\u0146i: +371 67222922, +371 27722292..<\/li>\n<\/ul>\n<p>Psihisk\u0101s vesel\u012bbas atbalsta centri un pakalpojumi:<\/p>\n<ul>\n<li>Nacion\u0101lais psihisk\u0101s vesel\u012bbas centrs (NPVC) pied\u0101v\u0101 da\u017e\u0101dus pakalpojumus, tostarp p\u0101rejas meh\u0101nismu jaunie\u0161iem, kas pal\u012bdz integr\u0113ties pieaugu\u0161o psihiatrij\u0101, un ar\u012b digit\u0101lo terapiju depresijas un trauksmes \u0101rst\u0113\u0161anai jaunie\u0161iem l\u012bdz 25 gadu vecumam..<\/li>\n<li>Pusaud\u017eu resursu centrs (PRC) nodro\u0161ina pal\u012bdz\u012bbu jaunie\u0161iem ar depresiju un pa\u0161n\u0101v\u012bbas risku, k\u0101 ar\u012b izstr\u0101d\u0101 video materi\u0101lus par ment\u0101lo vesel\u012bbu. Ar PRC speci\u0101listiem iesp\u0113jams sazin\u0101ties, rakstot uz <a href=\"https:\/\/lente.lv\/cdn-cgi\/l\/email-protection\" class=\"__cf_email__\" data-cfemail=\"3d54535b527d4d484e5c485947485e5853494f4e13514b\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">[email\u00a0protected]<\/a> vai zvanot uz +371 29164747..<\/li>\n<li>Pusaud\u017eu un jaunie\u0161u psihoterapijas centrs (pusaudzis.lv) pied\u0101v\u0101 psihoterapiju, psihodiagnostiku un konsult\u0101cijas \u0123imen\u0113m jaunie\u0161iem vecum\u0101 no 12 l\u012bdz 25 gadiem..<\/li>\n<li>Valsts apmaks\u0101ta psiholo\u0123isk\u0101 un psihoterapeitisk\u0101 pal\u012bdz\u012bba ir pieejama soci\u0101li apdro\u0161in\u0101t\u0101m person\u0101m ar noteikt\u0101m diagnoz\u0113m (depresija, stresa izrais\u012bti trauc\u0113jumi, neirotisk\u0101 spektra trauc\u0113jumi, \u0113\u0161anas trauc\u0113jumi). Nos\u016bt\u012bjumu var izsniegt \u0123imenes \u0101rsts vai psihiatrs..<\/li>\n<\/ul>\n<p>Inform\u0101cija par mediju atbild\u012bbu un pa\u0161n\u0101v\u012bbu zi\u0146o\u0161anas vadl\u012bnij\u0101m ir pieejama Slim\u012bbu profilakses un kontroles centra (SPKC) materi\u0101los..<\/p>\n<p>Kopienas un \u0123imenes noz\u012bme pa\u0161n\u0101v\u012bbu nov\u0113r\u0161an\u0101<\/p>\n<p>B\u016btisks aizsargfaktors pret pa\u0161n\u0101vniecisku uzved\u012bbu ir \u0123imenes atbalsts.. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka risku paaugstina ne tikai \u0123imen\u0113 piedz\u012bvota vardarb\u012bba vai slikts materi\u0101lais st\u0101voklis, bet ar\u012b reti izjusts vec\u0101ku emocion\u0101lais atbalsts.. T\u0101p\u0113c svar\u012bgi ir veidot atv\u0113rtu un atbalsto\u0161u vidi m\u0101j\u0101s, kur\u0101 jaunie\u0161i j\u016btas dro\u0161i run\u0101t par sav\u0101m probl\u0113m\u0101m. T\u0101pat noz\u012bm\u012bga ir ar\u012b vienaud\u017eu un skolas vides atbalsts.. Sabiedr\u012bbas inform\u0113t\u012bbas l\u012bme\u0146a paaugstin\u0101\u0161ana un atv\u0113rt\u012bba par psihisk\u0101s vesel\u012bbas jaut\u0101jumiem ir vit\u0101li svar\u012bga pa\u0161n\u0101v\u012bbu profilakses programmu sast\u0101vda\u013ca.. Lai gan situ\u0101cija ir nopietna, ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka ikviena pa\u0161n\u0101v\u012bba ir nov\u0113r\u0161ama, un svar\u012bgi ir neklus\u0113t, bet run\u0101t, mekl\u0113t un sniegt pal\u012bdz\u012bbu..<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0113cija un statistika Latvij\u0101 P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 Latvij\u0101 notiku\u0161i vair\u0101ki tra\u0123iski gad\u012bjumi, kas saist\u012bti ar jaunie\u0161u pa\u0161n\u0101v\u012bb\u0101m, aktualiz\u0113jot&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":165647,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[5],"tags":[23,32783,28,29,32,33,22,32784,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,7351,32782,26,27,17483,24,25,21],"class_list":["post-165646","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-aktualitates","tag-aktualitates","tag-atbalsts-jauniesiem","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-krizes-situacija","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-pasnaviba","tag-pasnavibu-noversana","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-psihiska-veseliba","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116312479089483676","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/165646","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=165646"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/165646\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/165647"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=165646"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=165646"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=165646"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}