{"id":1672,"date":"2025-09-22T10:05:15","date_gmt":"2025-09-22T10:05:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/1672\/"},"modified":"2025-09-22T10:05:15","modified_gmt":"2025-09-22T10:05:15","slug":"dabas-resursu-drosiba-ir-pasnavniecisks-cels-bez-nakotnes-vizijas-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/1672\/","title":{"rendered":"dabas resursu dro\u0161\u012bba ir pa\u0161n\u0101vniecisks ce\u013c\u0161 bez n\u0101kotnes v\u012bzijas\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Dabas resursu dro\u0161\u012bbas noz\u012bme un Latvijas n\u0101kotnes perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>\u0160veices izcelsmes p\u0113tnieks un &#8220;Global Footprint Network&#8221; l\u012bdzdibin\u0101t\u0101js Mat\u012bss Vakernagels uzsver, ka valst\u012bm, kur\u0101m dabas resursu dro\u0161\u012bba nav centr\u0101lais jaut\u0101jums, piem\u012bt pa\u0161n\u0101vniecisks virziens. Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka pasaul\u0113 daudzviet cilv\u0113ki ir p\u0101rm\u0113r\u012bgi izt\u0113r\u0113ju\u0161i dabas resursus, aizmirstot, ka bez tiem nauda ir vien tuk\u0161s simbols. Vakernagels aicina Latvijas ekonomiku orient\u0113t uz n\u0101kotni, kur dabas resursi b\u016bs ierobe\u017eoti, nevis uz \u012bstermi\u0146a pe\u013c\u0146u.<\/p>\n<p>Glob\u0101l\u0101s tendences un naudas il\u016bzija<\/p>\n<p>Kop\u0161 Otr\u0101 pasaules kara resursu noz\u012bme nereti tiek nov\u0113rt\u0113ta par zemu, jo cilv\u0113ki bie\u017e\u0101k dom\u0101 par naudu k\u0101 prim\u0101ro v\u0113rt\u012bbu. Tom\u0113r nauda ir tikai simbols, kas nodro\u0161ina piek\u013cuvi prec\u0113m un pakalpojumiem. Bez funkcion\u0113jo\u0161iem dabas resursiem nekas nestr\u0101d\u0101. Vakernagels uzsver, ka svar\u012bg\u0101kie ir atjaunojamie dabas resursi, jo tie ierobe\u017eo visu citu \u2013 p\u0101rtikas pieejam\u012bbu, koksnes daudzumu, \u0161\u0137iedru ra\u017eo\u0161anu un daudz ko citu. Vi\u0146\u0161 sal\u012bdzina pasauli ar milz\u012bgu fermu, kuras izm\u0113rs ir j\u0101sal\u012bdzina ar cilv\u0113ces pat\u0113ri\u0146a apet\u012bti.<\/p>\n<p>Latvijas situ\u0101cija un iesp\u0113jas<\/p>\n<p>At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no daudz\u0101m cit\u0101m valst\u012bm, Latvij\u0101 dabas resursu pat\u0113ri\u0146\u0161 v\u0113l nav p\u0101rsniedzis dab\u0101 atjaunojam\u0101s sp\u0113jas, ta\u010du \u0161o priek\u0161roc\u012bbu nenov\u0113rt\u0113jam. P\u0113tnieks aicina Latviju pozicion\u0113t savu ekonomiku t\u0101, lai t\u0101 b\u016btu gatava ierobe\u017eotiem dabas resursiem n\u0101kotn\u0113. Vi\u0146\u0161 neuzskata, ka Zemkop\u012bbas ministrijas iniciat\u012bvas cirst jaun\u0101kus kokus vairos Latvijas ekonomisko bag\u0101t\u012bbu. Tie\u0161i pret\u0113ji \u2013 me\u017ea resursi k\u013c\u016bs arvien svar\u012bg\u0101ki glob\u0101l\u0101s ekonomikas kontekst\u0101.<\/p>\n<p>N\u0101kotnes v\u012bzija un tautsaimniec\u012bbas transform\u0101cija<\/p>\n<p>Vakernagels uzsver, ka pasaule virz\u0101s uz fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101 aizst\u0101\u0161anu, kas palielin\u0101s piepras\u012bjumu p\u0113c me\u017eu izmanto\u0161anas da\u017e\u0101diem m\u0113r\u0137iem: ener\u0123ijai, celtniec\u012bbas materi\u0101liem, CO2 absorbcijai un pat p\u0101rtikai. \u0160o funkciju noz\u012bme ir vit\u0101li svar\u012bga, lai gan t\u0101s ne vienm\u0113r tiek pietiekami nov\u0113rt\u0113tas ekonomiski. T\u0101p\u0113c me\u017ea resursu noz\u012bme Latvijas un glob\u0101laj\u0101 ekonomik\u0101 tikai pieaugs. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 tendence koncentr\u0113ties uz t\u016bl\u012bt\u0113ju pe\u013c\u0146u, ignor\u0113jot ilgtermi\u0146a sekas, nav ilgtsp\u0113j\u012bga un nenodro\u0161ina valsts sp\u0113c\u012bgu pamatu n\u0101kotn\u0113. Lai nodro\u0161in\u0101tu tautsaimniec\u012bbas izaugsmi un ilgtsp\u0113ju, ir nepiecie\u0161ama p\u0101reja uz bioekonomiku, kas balst\u0101s uz atjaunojamiem resursiem un samazina oglek\u013ca emisijas. \u0160\u012b pieeja Latvijai, kur\u0101 jau ir izveidoju\u0161\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas priek\u0161roc\u012bbas lauksaimniec\u012bb\u0101, zivsaimniec\u012bb\u0101, me\u017esaimniec\u012bb\u0101 un kokapstr\u0101d\u0113, var\u0113tu b\u016bt \u012bpa\u0161i izdev\u012bga.<\/p>\n<p>Ilgtsp\u0113j\u012bga att\u012bst\u012bba k\u0101 ekonomisk\u0101s transform\u0101cijas instruments<\/p>\n<p>Ilgtsp\u0113j\u012bga att\u012bst\u012bba ir pla\u0161\u0101ks un daudzveid\u012bg\u0101ks process nek\u0101 vienk\u0101r\u0161i ekonomikas izaugsme. T\u0101 ietver b\u016btiskus uzlabojumus vides, ekonomikas un soci\u0101laj\u0101 jom\u0101, nodro\u0161inot labkl\u0101j\u012bbas un dz\u012bves kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anos visiem. Tas noz\u012bm\u0113 resursu taup\u012bgu izmanto\u0161anu, vidi nedegrad\u0113jo\u0161u ra\u017eo\u0161anu un pat\u0113ri\u0146u, k\u0101 ar\u012b biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161anu. Neatkar\u012bgi no t\u0101, vai runa ir par pasaules m\u0113roga iniciat\u012bv\u0101m, piem\u0113ram, M\u0101r\u0161ala pl\u0101nu, vai par lok\u0101liem pas\u0101kumiem, piem\u0113ram, azbesta atbalsta programmu, invest\u012bcijas, kas atmaks\u0101jas ilgtermi\u0146\u0101, ir vienm\u0113r v\u0113rt\u012bgas. T\u0101d\u0113\u013c ir svar\u012bgi veidot politiku, kas orient\u0113ta uz n\u0101kotni, \u0146emot v\u0113r\u0101 neizb\u0113gamos resursu ierobe\u017eojumus un klimata p\u0101rmai\u0146as. P\u0101reja uz aprites ekonomiku, kur\u0101 tiek maksim\u0101li izmantoti eso\u0161ie resursi un samazin\u0101ts atkritumu apjoms, ir viens no galvenajiem so\u013ciem \u0161\u012bs ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s n\u0101kotnes nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101.<\/p>\n<p>Lai gan Latvijas tautsaimniec\u012bba ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ka nek\u0101 cit\u0101m valst\u012bm ar l\u012bdz\u012bgu ien\u0101kumu l\u012bmeni, prognozes liecina par m\u0113reni stabilu izaugsmi. Tom\u0113r, lai pan\u0101ktu strauj\u0101ku att\u012bst\u012bbu un tuvotos Eiropas vid\u0113jam tur\u012bbas l\u012bmenim, nepiecie\u0161ami fundament\u0101li risin\u0101jumi. \u0160ie risin\u0101jumi ietver gan zin\u0101tnes un p\u0113tniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu, gan inov\u0101cijas veicino\u0161as vides rad\u012b\u0161anu, gan ar\u012b pla\u0161\u0101ku iesaist\u012b\u0161anos glob\u0101laj\u0101 ekonomik\u0101. Ilgtsp\u0113j\u012bga resursu izmanto\u0161ana, bioekonomikas att\u012bst\u012bba un efekt\u012bva dabas kapit\u0101la p\u0101rvald\u012bba ir nepiecie\u0161ami priek\u0161noteikumi, lai nodro\u0161in\u0101tu Latvijas konkur\u0113tsp\u0113ju un labkl\u0101j\u012bbu turpm\u0101kaj\u0101s desmitgad\u0113s.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Dabas resursu dro\u0161\u012bbas noz\u012bme un Latvijas n\u0101kotnes perspekt\u012bvas \u0160veices izcelsmes p\u0113tnieks un &#8220;Global Footprint Network&#8221; l\u012bdzdibin\u0101t\u0101js Mat\u012bss Vakernagels&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":1673,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,1043,32,33,1047,22,1044,30,31,35,39,38,36,37,34,1045,40,1046,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-1672","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-dabas-resursi","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-global-footprint-network","15":"tag-headlines","16":"tag-ilgtspejiga-attistiba","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-latvijas-ekonomika","26":"tag-lv","27":"tag-matiss-vakernagels","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1672","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1672"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1672\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1673"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1672"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1672"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1672"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}