{"id":170800,"date":"2026-04-04T02:50:07","date_gmt":"2026-04-04T02:50:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/170800\/"},"modified":"2026-04-04T02:50:07","modified_gmt":"2026-04-04T02:50:07","slug":"nasa-publice-pirmos-zemes-attelus-ko-no-meness-cela-uznemusi-artemis-2-astronauti-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/170800\/","title":{"rendered":"NASA public\u0113 pirmos Zemes att\u0113lus, ko no M\u0113ness ce\u013ca uz\u0146\u0113mu\u0161i &#8220;Artemis 2&#8221; astronauti\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>\u201cArtemis 2\u201d astronauti dal\u0101s ar pirmajiem Zemes att\u0113liem no kosmosa<\/p>\n<p>ASV Nacion\u0101l\u0101 aeronautikas un kosmosa p\u0101rvalde (NASA) ir publiskojusi pirmos Zemes att\u0113lus, ko no orb\u012btas ap M\u0113nesi uz\u0146\u0113mu\u0161i \u201cOrion\u201d kosmosa ku\u0123a misijas \u201cArtemis 2\u201d astronauti. K\u0101 inform\u0113 port\u0101ls jauns.lv, \u0161ie att\u0113li sniedz unik\u0101lu skat\u012bjumu uz m\u016bsu plan\u0113tu no t\u0101s tuv\u0101k\u0101s dabisk\u0101s pavado\u0146a orb\u012btas, atg\u0101dinot par cilv\u0113ces vienot\u012bbu un sasniegumiem kosmosa izp\u0113t\u0113. Att\u0113lus uz\u0146\u0113mis misijas komandieris Reids Veismens, un tie demonstr\u0113 Zemes skaistumu ar kr\u0101\u0161\u0146\u0101m m\u0101ko\u0146u strukt\u016br\u0101m, oke\u0101nu zilumu un pat pol\u0101ro auroru mirdzumu. Vien\u0101 no att\u0113liem redzams ar\u012b zodiak\u0101l\u0101s gaismas efekts, kas radies, saules gaismai atstarojoties no putek\u013ciem Saules sist\u0113m\u0101.<\/p>\n<p>V\u0113sturisk\u0101 misija un t\u0101s apkalpe<\/p>\n<p>\u201cArtemis 2\u201d misija, kas tika palaista 2026. gada 1. apr\u012bl\u012b, ir pirm\u0101 apkalpot\u0101 misija cilv\u0113ces v\u0113stur\u0113, kas devusies \u0101rpus Zemes orb\u012btas kop\u0161 \u201cApollo 17\u201d lidojuma 1972. gad\u0101. T\u0101s m\u0113r\u0137is ir p\u0101rbaud\u012bt \u201cOrion\u201d kosmosa ku\u0123a sist\u0113mas un sagatavot pamatu turpm\u0101k\u0101m misij\u0101m, kuru m\u0113r\u0137is ir cilv\u0113ku atgrie\u0161an\u0101s uz M\u0113ness. Misijas apkalp\u0113 ietilpst \u010detri astronauti: NASA p\u0101rst\u0101vji Reids Veismens (komandieris), Viktors Glovers (pilots) un Krist\u012bna Koka (misijas speci\u0101liste), k\u0101 ar\u012b Kan\u0101das kosmosa a\u0123ent\u016bras (CSA) p\u0101rst\u0101vis D\u017eeremijs Hansens (misijas speci\u0101lists). \u0160\u012b misija ir noz\u012bm\u012bga ar\u012b ar to, ka Viktors Glovers k\u013c\u016bs par pirmo kr\u0101saino cilv\u0113ku, kas lidojis apk\u0101rt M\u0113nesim, Krist\u012bna Koka \u2013 par pirmo sievieti, bet D\u017eeremijs Hansens \u2013 par pirmo kan\u0101dieti, kas devies \u0161\u0101d\u0101 ce\u013cojum\u0101. Misija paredz\u0113ta desmit dienu garum\u0101, un t\u0101s laik\u0101 tiks sasniegts jauns rekords cilv\u0113ka lidojuma att\u0101lum\u0101 no Zemes \u2013 406 773 kilometri.<\/p>\n<p>Att\u0113lu uz\u0146em\u0161anas apst\u0101k\u013ci un iespaidi<\/p>\n<p>Astronauti uz\u0146\u0113mu\u0161i Zemes att\u0113lus \u012bsi p\u0113c veiksm\u012bg\u0101s transl\u016bn\u0101r\u0101s injekcijas (TLI) manevra veik\u0161anas, kas notika 2. apr\u012bl\u012b. \u0160is manevrs nodro\u0161in\u0101ja kosmosa ku\u0123a trajektoriju ap M\u0113nesi un atpaka\u013c uz Zemi. Komandieris Reids Veismens pat sazin\u0101j\u0101s ar misijas kontroli Hj\u016bston\u0101, lai noskaidrotu, k\u0101 pareizi t\u012br\u012bt \u201cOrion\u201d logus, jo tie jau bija nosm\u0113r\u0113ju\u0161ies no past\u0101v\u012bgas logu v\u0113ro\u0161anas un fotograf\u0113\u0161anas. Savuk\u0101rt misijas speci\u0101lists D\u017eeremijs Hansens atkl\u0101ja, ka apkalpe pat atlikusi savu pirmo kop\u012bgo malt\u012bti kosmos\u0101, lai piln\u012bb\u0101 izbaud\u012btu skatus uz Zemi. Vi\u0146\u0161 aprakst\u012bjis skatu k\u0101 \u201cfenomen\u0101lu\u201d un atzinis, ka vi\u0146i biju\u0161i \u201cpiel\u012bm\u0113ti pie loga\u201d. Krist\u012bna Koka dal\u012bjusies iespaidos, ka, lai gan zin\u0101jusi, ko sagaid\u012bt, realit\u0101t\u0113 skats bijis \u201cneaizkl\u0101jams\u201d un \u201celpu aizraujo\u0161s\u201d, redzot m\u0101jas plan\u0113tu vienlaic\u012bgi gan dienas gaism\u0101, gan apgaismotu no M\u0113ness, ar saulrieta staru k\u016bli. \u0160ie att\u0113li tiek sal\u012bdzin\u0101ti ar ikoniskajiem \u201cZil\u0101s marmora\u201d (Blue Marble) att\u0113liem, ko uz\u0146\u0113ma \u201cApollo 17\u201d misijas laik\u0101.<\/p>\n<p>\u201cArtemis 2\u201d misijas noz\u012bme un n\u0101kotnes perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>\u201cArtemis 2\u201d misija ir svar\u012bgs solis uz priek\u0161u cilv\u0113ces ce\u013c\u0101 uz M\u0113nesi un t\u0101l\u0101k kosmos\u0101. T\u0101 ne tikai p\u0101rbauda tehnolo\u0123ijas un apkalpes sp\u0113jas, bet ar\u012b iedvesmo jaunas paaudzes izp\u0113tei un atkl\u0101jumiem. \u201cArtemis\u201d programmas galvenais m\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t ilgtsp\u0113j\u012bgu cilv\u0113ku kl\u0101tb\u016btni uz M\u0113ness, izveidot tur b\u0101zi un galu gal\u0101 doties uz Marsu. \u0160ie pirmie att\u0113li no \u201cArtemis 2\u201d misijas kalpo k\u0101 sp\u0113c\u012bgs atg\u0101din\u0101jums par m\u016bsu plan\u0113tas skaistumu un cilv\u0113ces sp\u0113ju sasniegt neiedom\u0101jamus m\u0113r\u0137us, kad m\u0113s str\u0101d\u0101jam kop\u0101. NASA turpina sniegt inform\u0101ciju par misijas gaitu, un sabiedr\u012bba var sekot l\u012bdzi notieko\u0161ajam, izmantojot tie\u0161saistes izseko\u0161anas r\u012bkus un NASA kan\u0101lus soci\u0101lajos medijos. N\u0101kamos v\u0113sturiskos so\u013cus \u201cArtemis\u201d programm\u0101 paredz\u0113ts spert n\u0101kamajos gados, pilnveidojot un papla\u0161inot cilv\u0113ka kl\u0101tb\u016btni kosmos\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u201cArtemis 2\u201d astronauti dal\u0101s ar pirmajiem Zemes att\u0113liem no kosmosa ASV Nacion\u0101l\u0101 aeronautikas un kosmosa p\u0101rvalde (NASA) ir&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":170801,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[5],"tags":[23,33410,28,29,32,33,22,17229,30,31,35,39,38,36,37,34,40,17228,12836,20,26,27,24,25,33411,21],"class_list":["post-170800","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-aktualitates","tag-aktualitates","tag-artemis-2","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-kosmosa-izpete","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-meness-misija","tag-nasa","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zemes-atteli","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116344168286227148","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/170800","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=170800"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/170800\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/170801"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=170800"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=170800"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=170800"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}