{"id":177,"date":"2025-09-21T08:55:09","date_gmt":"2025-09-21T08:55:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/177\/"},"modified":"2025-09-21T08:55:09","modified_gmt":"2025-09-21T08:55:09","slug":"ieverojamas-makslinieces-godinasana-ar-izstadem-un-pasakumiem-latvija-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/177\/","title":{"rendered":"Iev\u0113rojam\u0101s m\u0101kslinieces godin\u0101\u0161ana ar izst\u0101d\u0113m un pas\u0101kumiem Latvij\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>D\u017eemmai Skulmei \u2013 100: Iev\u0113rojam\u0101s m\u0101kslinieces godin\u0101\u0161ana Latvij\u0101<\/p>\n<p>Izcil\u0101 latvie\u0161u gleznot\u0101ja D\u017eemma Skulme, kuras rado\u0161\u0101 un sabiedrisk\u0101 darb\u012bba atst\u0101jusi neizdz\u0113\u0161amu mantojumu Latvijas kult\u016bras v\u0113stur\u0113, \u0161ogad sagaida savu 100. dzim\u0161anas dienu. Sestdien, 2023. gada 20. septembr\u012b, aprit\u0113tu vi\u0146as simtais dz\u012bves gads. Lai godin\u0101tu \u0161o noz\u012bm\u012bgo gadsk\u0101rtu un atcer\u0113tos m\u0101kslinieces neordin\u0101ro person\u012bbu, vis\u0101 Latvij\u0101 norisin\u0101s vair\u0101ki pas\u0101kumi, kas \u013cauj ieskat\u012bties vi\u0146as dai\u013crad\u0113 un m\u016b\u017ea darb\u0101. Noz\u012bm\u012bgs notikums ir Latvijas Telev\u012bzij\u0101 gaid\u0101m\u0101 dokument\u0101l\u0101s filmas &#8220;D\u017eemmas laiki&#8221; pirmizr\u0101de, savuk\u0101rt M\u0101lpils kult\u016bras centr\u0101 tiek atkl\u0101ta izst\u0101de &#8220;Saknes&#8221; un r\u012bkots koncerts. T\u0101pat ar\u012b pla\u0161\u0101kai publikai pieejama izst\u0101de &#8220;D\u017eemma&#8221;, kas velt\u012bta m\u0101kslinieces simtgadei.<\/p>\n<p>D\u017eemmas Skulmes simtgades svin\u012bbas vis\u0101 Latvij\u0101<\/p>\n<p>Latvijas Nacion\u0101lais m\u0101kslas muzejs (LNMM) no 2025. gada 19. l\u012bdz 21. septembrim r\u012bko \u012bpa\u0161u pas\u0101kumu ciklu, lai godin\u0101tu D\u017eemmas Skulmes 100. jubileju. \u0160\u012b iniciat\u012bva sniedz unik\u0101lu iesp\u0113ju dzi\u013c\u0101k izprast m\u0101kslinieces rado\u0161o mantojumu un vi\u0146as noz\u012bm\u012bgo ieguld\u012bjumu Latvijas vizu\u0101l\u0101s m\u0101kslas ain\u0101. Muzejs aicina apmekl\u0113t\u0101jus uz izst\u0101di &#8220;D\u017eemma&#8221;, kas ir atv\u0113rta no 2025. gada 23. augusta l\u012bdz 2026. gada 25. janv\u0101rim. Izst\u0101des kuratore Sandra Krasti\u0146a uzsver, ka ekspoz\u012bcijas m\u0113r\u0137is ir ne tikai atspogu\u013cot m\u0101kslas un sabiedr\u012bbas norises padomju okup\u0113taj\u0101 Latvij\u0101 caur viena autora darbiem, bet ar\u012b izcelt m\u0101kslinieces person\u012bbas individu\u0101lo sp\u0113ku un neatkar\u012bgo domu, kas sp\u0113jusi p\u0101rsniegt ideolo\u0123iskos r\u0101mjus. Darbi bie\u017ei vien tiek interpret\u0113ti k\u0101 dv\u0113seles spogulis, atkl\u0101jot dzi\u013cu emocion\u0101lo pies\u0101tin\u0101jumu un sp\u0113c\u012bgu simbolismu, kas atspogu\u013co gan person\u012bgos p\u0101rdz\u012bvojumus, gan laikmeta garu.<\/p>\n<p>LNMM pied\u0101v\u0101 ar\u012b bag\u0101t\u012bgu pas\u0101kumu programmu, kas ietver diskusiju vakarus, lekcijas un rado\u0161\u0101s nodarb\u012bbas. 19. septembr\u012b notika diskusiju vakars par laikmetu un paaud\u017eu pieredzi Latvijas m\u0101ksl\u0101, fem\u012bn\u0101s identit\u0101tes atspogu\u013cojumu un m\u0101kslas darbu t\u0101l\u0101ko dz\u012bvi n\u0101kotn\u0113. B\u0113rniem un \u0123imen\u0113m paredz\u0113t\u0101s nodarb\u012bbas &#8220;Es un m\u0101ksla&#8221; \u013cauj iepaz\u012bt Skulmes dai\u013cradi, t\u0113lus un izteiksmes l\u012bdzek\u013cus no jauna perspekt\u012bvas, koncentr\u0113joties uz darbiem k\u0101 &#8220;Mantojums II. Dziesma&#8221;.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt M\u0101lpils Kult\u016bras centrs 20. septembr\u012b atz\u012bm\u0113 m\u0101kslinieces 100. jubileju ar izst\u0101di &#8220;Saknes&#8221; un koncertu &#8220;\u2026tuv\u0101k nek\u0101 blakus&#8221;. Izst\u0101de &#8220;Saknes&#8221; pied\u0101v\u0101 unik\u0101lu ieskatu Skulmju dzimtas rado\u0161aj\u0101 mantojum\u0101, izst\u0101dot gan D\u017eemmas, gan vi\u0146as vec\u0101ku \u2013 gleznot\u0101ja Oto Skulmes un t\u0113lnieces Martas Liepi\u0146as-Skulmes \u2013 darbus. \u0160\u012b ekspoz\u012bcija ir apliecin\u0101jums m\u0101kslas nep\u0101rtraukt\u012bbai un t\u0101s ietekmei vair\u0101k\u0101s paaudz\u0113s. Koncerts, kur\u0101 skan\u0113s Oj\u0101ra \u0100bola v\u0113stu\u013cu fragmenti un klavierm\u016bzika, pied\u0101v\u0101 personisku ieskatu D\u017eemmas un Oj\u0101ra kop\u012bgaj\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n<p>D\u017eemma Skulme: person\u012bba, m\u0101ksla un sabiedrisk\u0101 darb\u012bba<\/p>\n<p>D\u017eemma Skulme (1925\u20132019) n\u0101ca no iev\u0113rojamas m\u0101kslinieku dzimtas, kas veidoja latvie\u0161u klasisko modernismu. Vi\u0146as t\u0113vs bija gleznot\u0101js Oto Skulme, bet m\u0101te \u2013 t\u0113lniece Marta Liepi\u0146a-Skulme, viena no pirmaj\u0101m profesion\u0101li izgl\u012btotaj\u0101m latvie\u0161u sieviet\u0113m-t\u0113lniec\u0113m. \u0160\u012b m\u0101ksliniecisk\u0101 vide un bag\u0101tais rado\u0161ais mantojums neap\u0161aub\u0101mi atst\u0101ja dzi\u013cas p\u0113das ar\u012b D\u017eemmas Skulmes dai\u013crad\u0113. Vi\u0146a ieguva izgl\u012bt\u012bbu Latvijas M\u0101kslas akad\u0113mij\u0101 un \u013be\u0146ingradas Repina instit\u016bt\u0101, apg\u016bstot glezniec\u012bbas tehnikas un m\u0101kslas teoriju. Vi\u0146as m\u0101kslai rakstur\u012bga monumentalit\u0101te, v\u0113rien\u012bgums gan form\u0101, gan satur\u0101, bie\u017ei vien izmantojot e\u013c\u013cas, akrila un akvare\u013ca tehnikas. Darbos bie\u017ei sastopami t\u0101di t\u0113li k\u0101 m\u0101tes, p\u016brs, tautasdziesmas, kariat\u012bdes un str\u0113lnieki, kas tiek tuvin\u0101ti simboliem ar filozofisku visp\u0101rin\u0101jumu un asociat\u012bvu t\u0113lain\u012bbu.<\/p>\n<p>D\u017eemmas Skulmes m\u0101ksla nav vienk\u0101r\u0161a est\u0113tika; t\u0101 ir liec\u012bba par sp\u0113ju rast skaistumu un dzi\u013cumu pat sare\u017e\u0123\u012btos apst\u0101k\u013cos. Vi\u0146as darbi, bie\u017ei interpret\u0113ti k\u0101 dv\u0113seles spogulis, atspogu\u013co gan person\u012bgos p\u0101rdz\u012bvojumus, gan laikmeta garu. Cenz\u016bras apst\u0101k\u013cos vi\u0146a ar savu ekspres\u012bvo glezniec\u012bbas valodu sp\u0113ja atbr\u012bvoties no uzspiest\u0101 soci\u0101listisk\u0101 re\u0101lisma un ideolo\u0123isk\u0101 patosa, mekl\u0113jot personisku izzi\u0146u glezniec\u012bbas proces\u0101. Izst\u0101des &#8220;D\u017eemma&#8221; konceptu\u0101l\u0101 v\u0113sts uzsver nepiecie\u0161am\u012bbu caur m\u016bsdienu v\u0113rt\u012bbu prizmu, tostarp feminisma skat\u012bjumu, no jauna &#8220;ieraudz\u012bt&#8221; m\u0101kslinieces person\u012bbu. T\u0101 izce\u013c vi\u0146as sp\u0113ju paust idejas un gleznot ar ener\u0123iju, kas agr\u0101k tika pied\u0113v\u0113ta vien v\u012brie\u0161u m\u0101kslai.<\/p>\n<p>\u0100rpus rado\u0161\u0101s darb\u012bbas D\u017eemma Skulme akt\u012bvi darboj\u0101s ar\u012b sabiedriskaj\u0101 un politiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113. Vi\u0146a bija ilggad\u0113ja Latvijas M\u0101kslinieku savien\u012bbas vad\u012bt\u0101ja no 1982. l\u012bdz 1992. gadam. \u0160aj\u0101 amat\u0101 vi\u0146a sekm\u012bgi atbalst\u012bja moderno m\u0101kslu un veicin\u0101ja M\u0101kslas dienu att\u012bst\u012bbu. Skulme akt\u012bvi iesaist\u012bj\u0101s ar\u012b nacion\u0101l\u0101s Atmodas kust\u012bb\u0101 un politisko p\u0101rmai\u0146u laik\u0101, sniedzot noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161an\u0101. Vi\u0146as person\u012bbai un sabiedriskajai st\u0101jai bija liela ietekme gan padomju okup\u0101cijas gados, gan atjaunotaj\u0101 Latvijas valst\u012b. K\u0101 radio intervij\u0101 reiz teikusi pati m\u0101ksliniece: &#8220;M\u0101kslas misija ir papla\u0161in\u0101t dom\u0101\u0161anu un iedarbin\u0101t dv\u0113seles teritoriju&#8221;.<\/p>\n<p>Mantojums un atzin\u012bba<\/p>\n<p>D\u017eemmas Skulmes darbi atrodas Latvijas Nacion\u0101l\u0101 m\u0101kslas muzeja kr\u0101jum\u0101, Valsts Tretjakova galerij\u0101 Maskav\u0101, Ratgersa universit\u0101tes Zimmerlijas M\u0101kslas muzej\u0101 ASV, k\u0101 ar\u012b daudz\u0101s priv\u0101t\u0101s kolekcij\u0101s Latvij\u0101 un \u0101rvalst\u012bs. Vi\u0146as ieguld\u012bjums m\u0101ksl\u0101 un sabiedriskaj\u0101 dz\u012bv\u0113 nov\u0113rt\u0113ts ar augstiem apbalvojumiem, tostarp Triju Zvaig\u017e\u0146u ordeni (1995), Latvijas PSR Tautas m\u0101kslinieka nosaukumu (1976), PSRS Valsts pr\u0113miju (1984) un Ministru kabineta balvu (2009). 2019. gad\u0101 D\u017eemma Skulme sa\u0146\u0113ma Purv\u012b\u0161a balvu par m\u016b\u017ea ieguld\u012bjumu, kas ir apliecin\u0101jums vi\u0146as neaizmirstamajai ietekmei uz Latvijas kult\u016bru. Vi\u0146as dai\u013crade turpina iedvesmot jaun\u0101s paaudzes, apliecinot br\u012bvas person\u012bbas domas sp\u0113ku un sp\u0113ju ietekm\u0113t tautas likteni laikmetu lokos.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"D\u017eemmai Skulmei \u2013 100: Iev\u0113rojam\u0101s m\u0101kslinieces godin\u0101\u0161ana Latvij\u0101 Izcil\u0101 latvie\u0161u gleznot\u0101ja D\u017eemma Skulme, kuras rado\u0161\u0101 un sabiedrisk\u0101 darb\u012bba&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":178,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,156,32,33,22,30,31,35,39,38,157,36,37,34,160,159,40,158,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-177","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-dzemma-skulme","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-gleznieciba","21":"tag-latviesu-valoda","22":"tag-latviesuvaloda","23":"tag-latvija","24":"tag-latvijas-kultura","25":"tag-latvijas-nacionalais-makslas-muzejs","26":"tag-lv","27":"tag-makslas-jubileja","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/177","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=177"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/177\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/178"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=177"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=177"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=177"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}