{"id":178184,"date":"2026-04-14T01:52:23","date_gmt":"2026-04-14T01:52:23","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/178184\/"},"modified":"2026-04-14T01:52:23","modified_gmt":"2026-04-14T01:52:23","slug":"zeme-izskatas-ka-glabsanas-laiva-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/178184\/","title":{"rendered":"Zeme izskat\u0101s k\u0101 gl\u0101b\u0161anas laiva\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Artemis II apkalpe atgrie\u017eas uz Zemes ar unik\u0101liem iespaidiem<\/p>\n<p>P\u0113c 10 dienu ilg\u0101 lidojuma apk\u0101rt M\u0113nesim NASA Artemis II misijas apkalpe ir veiksm\u012bgi atgriezusies uz Zemes. 11. apr\u012bl\u012b notika paredz\u0113t\u0101 nolai\u0161an\u0101s Klusaj\u0101 oke\u0101n\u0101 net\u0101lu no San Diego, Kalifornij\u0101, atz\u012bm\u0113jot pirm\u0101s cilv\u0113ka misijas uz M\u0113nesi vair\u0101k nek\u0101 50 gadu laik\u0101 . Astronauti Reid Wiseman, Victor Glover, Christina Koch un Jeremy Hansen dal\u012bju\u0161ies sav\u0101 pieredz\u0113, sniedzot unik\u0101lus ieskatus par skatiem un saj\u016bt\u0101m, ko sniedzis lidojums dzi\u013caj\u0101 kosmos\u0101 . K\u0101 zi\u0146o Latvijas Av\u012bze, \u0161\u012b misija ir noz\u012bm\u012bgs solis cilv\u0113ces atgrie\u0161an\u0101s ce\u013c\u0101 uz M\u0113nesi un t\u0101l\u0101ku izp\u0113ti.<\/p>\n<p>Zeme k\u0101 \u201cgl\u0101b\u0161anas laiva\u201d un dzi\u013c\u0101 kosmosa perspekt\u012bva<\/p>\n<p>Viena no spilgt\u0101kaj\u0101m atzi\u0146\u0101m, ko dal\u012bju\u0161ies astronauti, ir skats uz Zemi no att\u0101luma. Misijas speci\u0101liste Christina Koch atkl\u0101jusi, ka, skatoties uz m\u016bsu plan\u0113tu no M\u0113ness tuvuma, vi\u0146ai visvair\u0101k iespaidojusies nevis pati Zeme, bet gan \u201cvisa meln\u0101 tumsa apk\u0101rt\u201d. Vi\u0146a raksturojusi Zemi k\u0101 \u201cgl\u0101b\u0161anas laivu, kas mier\u012bgi peld visum\u0101\u201d . \u0160\u0101da perspekt\u012bva sniedz dzi\u013c\u0101ku izpratni par m\u016bsu plan\u0113tas trauslumu un vienot\u012bbu, liekot apzin\u0101ties, ka \u201cPlan\u0113ta Zeme, j\u016bs esat viena komanda\u201d . Komandieris Reid Wiseman piebildis, ka, lai gan pirms lidojuma tas \u0161\u0137itis k\u0101 liel\u0101kais sapnis, esot kosmos\u0101, radusies v\u0113lme atgriezties pie \u0123imenes un draugiem, uzsverot, cik \u201c\u012bpa\u0161i ir b\u016bt cilv\u0113kam un \u012bpa\u0161i ir b\u016bt uz plan\u0113tas Zeme\u201d .<\/p>\n<p>Artemis II \u2013 svar\u012bgs solis n\u0101kotnes misij\u0101m<\/p>\n<p>Artemis II misija nebija tikai ce\u013cojums apk\u0101rt M\u0113nesim; t\u0101 bija kritiski svar\u012bgs p\u0101rbaud\u012bjums gan tehnolo\u0123ij\u0101m, gan apkalpei, pirms doties uz M\u0113ness virsmu . \u0160\u012b bija pirm\u0101 apkalpot\u0101 misija kop\u0161 Apollo programmas beig\u0101m, kas izvirz\u012bjusi m\u0113r\u0137i atgriezt cilv\u0113kus uz M\u0113ness un izveidot tur ilgtermi\u0146a kl\u0101tb\u016btni . Misijas laik\u0101 tika p\u0101rbaud\u012btas gan Space Launch System (SLS) ra\u0137etes, gan Orion kosmosa ku\u0123a sist\u0113mas, tostarp dz\u012bv\u012bbas uztur\u0113\u0161anas, navig\u0101cijas un dzes\u0113\u0161anas sist\u0113mas, lai nodro\u0161in\u0101tu apkalpes dro\u0161\u012bbu dzi\u013caj\u0101 kosmos\u0101 . \u0160\u012b lidojuma sniegtie dati un pieredze ir b\u016btiska turpm\u0101kaj\u0101m misij\u0101m, piem\u0113ram, Artemis III, kas pl\u0101nota k\u0101 pirm\u0101 M\u0113ness nos\u0113\u0161an\u0101s misija kop\u0161 Apollo laikmeta .<\/p>\n<p>Rekordi un pirmie so\u013ci jaun\u0101 kosmosa laikmet\u0101<\/p>\n<p>Artemis II misija iez\u012bm\u0113 vair\u0101kus noz\u012bm\u012bgus \u201cpirmos\u201d jaunaj\u0101 kosmosa izp\u0113tes laikmet\u0101. T\u0101 bija pirm\u0101 cilv\u0113ka misija, kas devusies t\u0101l\u0101k par zemo Zemes orb\u012btu kop\u0161 1972. gada . Apkalpe uzst\u0101d\u012bja ar\u012b jaunu rekordu cilv\u0113ka att\u0101lumam no Zemes, sasniedzot 252 756 j\u016bdzes (vair\u0101k nek\u0101 406 000 km) . \u0160\u012b misija ar\u012bdzan bija noz\u012bm\u012bga, jo pirmo reizi cilv\u0113ka kosmosa lidojum\u0101 piedal\u012bj\u0101s sieviete (Christina Koch), kr\u0101sainas \u0101das p\u0101rst\u0101vis (Victor Glover) un ne-amerik\u0101\u0146u (Jeremy Hansen no Kan\u0101das kosmosa a\u0123ent\u016bras) .<\/p>\n<p>Emocion\u0101lie mirk\u013ci un n\u0101kotnes perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>Astronauti atgriezu\u0161ies ne tikai ar zin\u0101tniskiem datiem, bet ar\u012b ar dzi\u013c\u0101m personisk\u0101m atzi\u0146\u0101m. Misijas laik\u0101 vi\u0146iem bija iesp\u0113ja \u012bsi sazin\u0101ties ar sav\u0101m \u0123imen\u0113m, kas rad\u012bjis sp\u0113c\u012bgas emocijas un kop\u012bbas saj\u016btu . Reid Wiseman, kur\u0161 ir atraitnis, pat ierosin\u0101ja nosaukt k\u0101du M\u0113ness kr\u0101teri par godu savai miru\u0161ajai sievai . \u0160ie personiskie momenti, k\u0101 ar\u012b kop\u0113j\u0101 apkalpes dinamika, ko apraksta k\u0101 \u201cprieka vilcienu\u201d un \u201csp\u0113c\u012bgu kop\u012bbas saikni\u201d, uzsver cilv\u0113cisk\u0101 faktora noz\u012bmi \u0161\u0101dos sare\u017e\u0123\u012btos un aizraujo\u0161os projektos . Artemis II ir ne tikai apliecin\u0101jums tehnolo\u0123iskaj\u0101m sp\u0113j\u0101m, bet ar\u012b demonstr\u0101cija cilv\u0113ka neatlaid\u012bbai, drosmei un sp\u0113jai sadarboties, veidojot pamatu turpm\u0101kajai cilv\u0113ces ce\u013co\u0161anai kosmos\u0101 un, iesp\u0113jams, pat ce\u013cam uz Marsu .<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Artemis II apkalpe atgrie\u017eas uz Zemes ar unik\u0101liem iespaidiem P\u0113c 10 dienu ilg\u0101 lidojuma apk\u0101rt M\u0113nesim NASA Artemis&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":178185,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[5],"tags":[23,26475,25022,28,29,32,33,22,27588,30,31,35,39,38,36,37,34,40,25565,12836,20,26,27,24,25,21],"class_list":["post-178184","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-aktualitates","tag-aktualitates","tag-artemis-ii","tag-astronauts","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-kosmosa-misija","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-meness","tag-nasa","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116400563432620580","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/178184","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=178184"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/178184\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/178185"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=178184"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=178184"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=178184"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}