{"id":17846,"date":"2025-10-10T17:34:09","date_gmt":"2025-10-10T17:34:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/17846\/"},"modified":"2025-10-10T17:34:09","modified_gmt":"2025-10-10T17:34:09","slug":"vesturisks-solis-latviskas-identitates-stiprinasana-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/17846\/","title":{"rendered":"V\u0113sturisks solis latvisk\u0101s identit\u0101tes stiprin\u0101\u0161an\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Likuma pie\u0146em\u0161ana un t\u0101 noz\u012bme<\/p>\n<p>Saeima ir pie\u0146\u0113musi Latvijas Dievturu sadraudzes likumu, atz\u012bm\u0113jot noz\u012bm\u012bgu br\u012bdi Latvijas tradicion\u0101l\u0101s reli\u0123ijas atz\u012b\u0161an\u0101 un t\u0101s attiec\u012bbu noregul\u0113\u0161an\u0101 ar valsti. \u0160is likums, kas tika gal\u012bgi apstiprin\u0101ts tre\u0161aj\u0101 las\u012bjum\u0101, paredz Dievturu sadraudzes gar\u012bdzniekiem ties\u012bbas ofici\u0101li re\u0123istr\u0113t laul\u012bbas, nodro\u0161inot vi\u0146iem juridisku sp\u0113ku \u0161ajos aktos. Tas ir v\u0113rt\u0113jams k\u0101 v\u0113sturisks sasniegums, jo \u0161is ir pirmais \u0161\u0101da veida likums Eiropas Savien\u012bb\u0101, kas form\u0101li atz\u012bst etnisko reli\u0123isko savien\u012bbu un apliecina t\u0101s tradicion\u0101lo statusu Latvij\u0101. Likuma pie\u0146em\u0161ana ir apliecin\u0101jums Latvijas ap\u0146em\u0161anai nodro\u0161in\u0101t reli\u0123ijas br\u012bv\u012bbu, kult\u016bras saglab\u0101\u0161anu un pamatiedz\u012bvot\u0101ju gar\u012bgo trad\u012bciju atz\u012b\u0161anu.<\/p>\n<p>V\u0113sturiskais konteksts un likuma nepiecie\u0161am\u012bba<\/p>\n<p>Latvijas Dievturu sadraudzes likuma pie\u0146em\u0161ana ir rezult\u0101ts gadiem ilgu\u0161\u0101m diskusij\u0101m un nepiecie\u0161am\u012bbai sak\u0101rtot tiesisko statusu \u0161ai senajai reli\u0123iskajai organiz\u0101cijai. Dievturi ir sevi par sen\u010du reli\u0123ijas uztur\u0113t\u0101jiem sauku\u0161i jau ilgu laiku, un vi\u0146u kust\u012bba, kas sak\u0146ojas latvie\u0161u folklor\u0101 un mitolo\u0123ij\u0101, ofici\u0101li re\u0123istr\u0113ta jau kop\u0161 1926. gada. Ernests Brasti\u0146\u0161 1925. gad\u0101 public\u0113ja gr\u0101matu &#8220;Latvijas Dievtur\u012bbas atjaunojums&#8221;, kur\u0101 pauda ideju par nepiecie\u0161am\u012bbu latvie\u0161iem savu tautas reli\u0123iju. Lai gan kust\u012bba nav guvusi pla\u0161u atbalstu sabiedr\u012bb\u0101, t\u0101 ir saglab\u0101jusi savu identit\u0101ti un trad\u012bcijas. Pirms likuma pie\u0146em\u0161anas eso\u0161\u0101 situ\u0101cija, kur\u0101 ties\u012bbas laul\u0101t bija pie\u0161\u0137irtas tikai tradicion\u0101laj\u0101m konfesij\u0101m, tika uzskat\u012bta par diskrimin\u0113jo\u0161u un netaisn\u012bgu. T\u0101d\u0113\u013c likumprojekts tika izstr\u0101d\u0101ts, lai nov\u0113rstu \u0161o juridisko un soci\u0101lo plaisu, iev\u0113rojot dievtur\u012bbas k\u0101 Latvij\u0101 tradicion\u0101las reli\u0123ijas un sadraudzes ilgsto\u0161u past\u0101v\u0113\u0161anu.<\/p>\n<p>Likuma galvenie aspekti un ties\u012bbas<\/p>\n<p>Latvijas Dievturu sadraudzes likums regul\u0113 attiec\u012bbas starp Dievturu sadraudzi un valsti, nodro\u0161inot vair\u0101kus b\u016btiskus aspektus. Pirmk\u0101rt, tas pie\u0161\u0137ir ties\u012bbas sadraudzes sv\u0113tniekiem juridiski re\u0123istr\u0113t laul\u012bbas, kas st\u0101sies sp\u0113k\u0101 p\u0113c tam, kad sv\u0113tnieks b\u016bs sa\u0146\u0113mis konfesijas vad\u012bbas at\u013cauju un tiks ierakst\u012bts Tieslietu ministrijai iesniegtaj\u0101 sarakst\u0101. Otrk\u0101rt, likums paredz tiesisku regul\u0113jumu sadraudzes kapel\u0101nu darb\u012bbai viet\u0101s, kur nav pieejama parast\u0101 gar\u012bdznieka apr\u016bpe, nodro\u0161inot ar\u012b Nacion\u0101lajos bru\u0146otajos sp\u0113kos eso\u0161o personu ties\u012bbas sa\u0146emt gar\u012bgo apr\u016bpi un piedal\u012bties reli\u0123iskaj\u0101 darb\u012bb\u0101. Tre\u0161k\u0101rt, likum\u0101 ir noteikts, ka sadraudzi attiec\u012bb\u0101s ar valsti p\u0101rst\u0101v t\u0101s vad\u012bt\u0101js, jeb di\u017evadonis. Tas ietver ar\u012b regul\u0113jumu par sadraudzes \u012bpa\u0161umiem, kas ir noz\u012bm\u012bgi publiskaj\u0101 telp\u0101. Ceturtk\u0101rt, likums atrun\u0101 sadraudzes un t\u0101s darbinieku attiec\u012bbu tiesiskos aspektus, k\u0101 ar\u012b pie\u0161\u0137ir autonom\u0101s ties\u012bbas noteikt izgl\u012bt\u012bbas saturu un norisi t\u0101s dibin\u0101taj\u0101s un vad\u012btaj\u0101s iest\u0101d\u0113s. \u0160is pla\u0161ais regul\u0113jums apliecina, ka likums ir izstr\u0101d\u0101ts, lai nodro\u0161in\u0101tu Dievturu sadraudzes pilnv\u0113rt\u012bgu funkcion\u0113\u0161anu un t\u0101s dal\u012bbnieku ties\u012bbu aizsardz\u012bbu.<\/p>\n<p>Dievtur\u012bba k\u0101 tradicion\u0101l\u0101 reli\u0123ija<\/p>\n<p>Dievtur\u012bba ir unik\u0101la latvie\u0161u sen\u010du reli\u0123ija, kas sak\u0146ojas tautasdziesm\u0101s un mitolo\u0123ij\u0101. T\u0101s pamat\u0101 ir Ernesta Brasti\u0146a ar domubiedriem 1925. gad\u0101 izveidota kust\u012bba, kas balst\u0101s latvie\u0161u folklor\u0101 un mitolo\u0123ij\u0101 rodamajos priek\u0161statos un to rekonstru\u0113jumos. M\u016bsdien\u0101s Latvijas Dievturu sadraudze tiek uzskat\u012bta par organis\u0101ciju, kas saglab\u0101 un att\u012bsta \u0161o sen\u0101s baltu cilmes latvie\u0161u dievest\u012bbu un dz\u012bveszi\u0146u. Likuma pie\u0146em\u0161ana ir noz\u012bm\u012bga, jo t\u0101 apliecina dievtur\u012bbas statusu k\u0101 tradicion\u0101lu reli\u0123iju Latvij\u0101, kas dzi\u013ci iesak\u0146ojusies valsts v\u0113stur\u0113 un kult\u016br\u0101. Tas rada precedentu etniskaj\u0101m reli\u0123iskaj\u0101m kopien\u0101m vis\u0101 Eirop\u0101, apliecinot Latvijas ap\u0146em\u0161anos nodro\u0161in\u0101t reli\u0123ijas br\u012bv\u012bbu un pamatiedz\u012bvot\u0101ju gar\u012bgo trad\u012bciju atz\u012b\u0161anu. \u0160is likums aizsarg\u0101 ar\u012b sadraudzes nosaukumu, sv\u0113tvietas un ritu\u0101lu priek\u0161metus, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161ina pa\u0161p\u0101rvaldes ties\u012bbas saska\u0146\u0101 ar t\u0101s stat\u016btiem.<\/p>\n<p>N\u0101kotnes perspekt\u012bvas un simbolika<\/p>\n<p>Latvijas Dievturu sadraudzes likuma pie\u0146em\u0161ana atver jaunas perspekt\u012bvas gan reli\u0123iskajai kopienai, gan Latvijas sabiedr\u012bbai kopum\u0101. T\u0101 ir iesp\u0113ja stiprin\u0101t latvisko identit\u0101ti un saglab\u0101t gar\u012bgo mantojumu n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m. Dievtur\u012bbas simbolika, kas bie\u017ei vien balst\u0101s uz seniem latvie\u0161u z\u012bm\u0113jumiem, piem\u0113ram, zarotajiem krustiem, kuri paz\u012bstami k\u0101 P\u0113rkona, Laimas krusti vai ugunskrusti, ar\u012b turpm\u0101k kalpos k\u0101 svar\u012bgs kult\u016bras mantojuma elements. \u0160\u012bs z\u012bmes, kas saist\u012btas ar sauli, uguni, dz\u012bv\u012bbu un darb\u012bbu, pau\u017e dzi\u013cu filozofisku domu par pasaules k\u0101rt\u012bbu un Dieva lomu taj\u0101. K\u0101rlis Brasti\u0146\u0161 savulaik uzsv\u0113ra, ka &#8220;latvie\u0161iem vajag savu latvie\u0161u reli\u0123iju&#8221;, un \u0161is likums ir solis uz \u0161\u012bs v\u012bzijas realiz\u0101ciju. T\u0101pat tiek veidota &#8220;Dievturu v\u0101rdn\u012bca&#8221;, kas ir atv\u0113rts tie\u0161saistes resurss, lai p\u0113t\u012btu dievtur\u012bbu un latvie\u0161u tradicion\u0101lo kult\u016bru un reli\u0123ijas studijas. \u0160\u012b iniciat\u012bva apliecina Dievturu sadraudzes centienus izgl\u012btot un iepaz\u012bstin\u0101t sabiedr\u012bbu ar savu kult\u016bras un gar\u012bgo mantojumu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Likuma pie\u0146em\u0161ana un t\u0101 noz\u012bme Saeima ir pie\u0146\u0113musi Latvijas Dievturu sadraudzes likumu, atz\u012bm\u0113jot noz\u012bm\u012bgu br\u012bdi Latvijas tradicion\u0101l\u0101s reli\u0123ijas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":17847,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,5872,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,5871,5874,40,20,26,27,141,24,25,5873,21],"class_list":{"0":"post-17846","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-dievturiba","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-latvijas-dievturu-sadraudzes-likums","24":"tag-laulibas","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-popularakas-zinas","28":"tag-popularakaszinas","29":"tag-saeima","30":"tag-top-stories","31":"tag-topstories","32":"tag-tradicionala-religija","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/17846","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=17846"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/17846\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/17847"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=17846"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=17846"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=17846"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}