{"id":18680,"date":"2025-10-11T23:21:08","date_gmt":"2025-10-11T23:21:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/18680\/"},"modified":"2025-10-11T23:21:08","modified_gmt":"2025-10-11T23:21:08","slug":"rigas-doms-gatavojas-vesturiskam-notikumam-top-jaunas-baroka-ergeles-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/18680\/","title":{"rendered":"R\u012bgas Doms gatavojas v\u0113sturiskam notikumam: top jaunas baroka \u0113r\u0123eles\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>R\u012bgas Doma bazn\u012bca v\u0113rien\u012bg\u0101 kult\u016bras projekt\u0101 \u2013 jaunas baroka \u0113r\u0123eles<\/p>\n<p>R\u012bgas Doma bazn\u012bca st\u0101v uz jauna, v\u0113sturiska posma sliek\u0161\u0146a. Dr\u012bzum\u0101 tiks uzs\u0101kta jaunu, autentisku baroka \u0113r\u0123e\u013cu b\u016bvniec\u012bba, kas papildin\u0101s jau eso\u0161\u0101s, pasaulslaven\u0101s romantisk\u0101 perioda \u0113r\u0123eles. \u0160is ir ne vien noz\u012bm\u012bgs notikums Latvijas, bet ar\u012b visas Eiropas kult\u016bras dz\u012bv\u0113, apliecinot gadsimtu sen\u0101s \u0113r\u0123e\u013cb\u016bves trad\u012bciju dz\u012bvotsp\u0113ju un bag\u0101tinot R\u012bgas Doma muzik\u0101lo mantojumu.<\/p>\n<p>Ce\u013c\u0161 uz jauno instrumentu: v\u0113sture un nepiecie\u0161am\u012bba<\/p>\n<p>M\u016bzi\u0137i, eksperti un kult\u016bras darbinieki jau ilgu laiku ir paudu\u0161i nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c instrumenta, kas pilnv\u0113rt\u012bgi sp\u0113tu atska\u0146ot Johana Sebasti\u0101na Baha un citu baroka laikmeta komponistu dai\u013cradi. Lai gan R\u012bgas Doma bazn\u012bc\u0101 jau kop\u0161 1884. gada skan di\u017e\u0101s E. F. Walcker &amp; Co b\u016bv\u0113t\u0101s romantisk\u0101 perioda \u0113r\u0123eles, kas savulaik bija liel\u0101k\u0101s pasaul\u0113 un tiek uzskat\u012btas par vienu no Eiropas noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem \u0161\u012b perioda instrumentiem, t\u0101s nav piem\u0113rotas baroka m\u016bzikas nians\u0113t\u0101kai atska\u0146o\u0161anai. Baroka laikmeta \u0113r\u0123e\u013cu ska\u0146a ir piln\u012bgi cit\u0101d\u0101ka, t\u0101s ir veidotas ar at\u0161\u0137ir\u012bgu tehniku un akustiku, lai atspogu\u013cotu t\u0101 laika muzik\u0101lo est\u0113tiku.<\/p>\n<p>\u0160\u012b sap\u0146a \u012bsteno\u0161ana uztic\u0113ta Dr\u0113zdenes \u0113r\u0123e\u013cu b\u016bv\u0113tavai \u201cWegscheider Orgelbau\u201d, kas ir starptautiski atz\u012bta meistardarbn\u012bca, specializ\u0113joties tie\u0161i v\u0113sturisko baroka \u0113r\u0123e\u013cu atjauno\u0161an\u0101 un b\u016bv\u0113\u0161an\u0101. Jaunais instruments taps, balstoties uz r\u016bp\u012bgi p\u0113t\u012btiem 18. gadsimta Baltijas \u0113r\u0123e\u013cb\u016bvniec\u012bbas paraugiem, tostarp slaven\u0101 meistara Heinriha Andreasa Konciusa darbiem. \u0160is projekts ir ne tikai par m\u016bzikas instrumentu, bet ar\u012b par v\u0113sturiska mantojuma atdz\u012bvin\u0101\u0161anu un saglab\u0101\u0161anu n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m.<\/p>\n<p>V\u0101cu\u2013latvie\u0161u sadarb\u012bbas auglis un starptautiskais atbalsts<\/p>\n<p>\u0160is v\u0113rien\u012bgais projekts ir kop\u012bgs v\u0101cu\u2013latvie\u0161u kult\u016bras iniciat\u012bva, kur\u0101 akt\u012bvi iesaist\u012bti ar\u012b Latvijas speci\u0101listi. Interesanti, ka \u201cWegscheider Orgelbau\u201d jau 2007. gad\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar Latvijas partneriem izstr\u0101d\u0101ja l\u012bdz\u012bgu ieceri, ta\u010du toreiz finans\u0113juma tr\u016bkuma d\u0113\u013c t\u0101 netika realiz\u0113ta. Tagad, pateicoties iev\u0113rojamam V\u0101cijas Karla Beh\u0161teina fonda (Carl Bechstein Foundation) finansi\u0101lajam atbalstam, projekts ir atguvis savu virz\u012bbu. Fonds sniedzis \u012bpa\u0161i d\u0101snu ziedojumu, kas ir noz\u012bm\u012bgs solis uz priek\u0161u.<\/p>\n<p>Projekta m\u0113r\u0137is ir pabeigt \u0113r\u0123e\u013cu b\u016bvniec\u012bbu l\u012bdz 2027. gada vasarai, kad paredz\u0113ts nosl\u0113gt ar\u012b R\u012bgas Doma pamatu nostiprin\u0101\u0161anas darbus. Kop\u0113j\u0101s projekta izmaksas ir aptuveni 800 000 eiro. Pl\u0101nots, ka atliku\u0161ie 400 000 eiro tiks sav\u0101kti n\u0101kam\u0101 gada laik\u0101, sadalot finans\u0113juma m\u0113r\u0137i starp V\u0101ciju un Latviju. Lai sekm\u0113tu ziedojumu v\u0101k\u0161anu, tiek gatavota pla\u0161a kampa\u0146a Berl\u012bn\u0113 b\u0101z\u0113t\u0101s asoci\u0101cijas \u201cF\u00f6rderverein Orgel Dom Riga e.V.\u201d vad\u012bb\u0101, kuru vada Dr. Klauss V\u012btmanis, kur\u0161 ir ar\u012b R\u012bgas m\u0113ra (1740\u20131762) \u0100dama Hinriha \u0160varca p\u0113ctecis.<\/p>\n<p>\u201cLatvija ir \u0113r\u0123e\u013cu zeme, kur\u0101 ir daudz kvalitat\u012bvu romantisma laika instrumentu, kas p\u0113d\u0113jos gados labi restaur\u0113ti un uztur\u0113ti,\u201d atz\u012bst Dr. V\u012btmanis, vienlaikus nor\u0101dot uz ierobe\u017eot\u0101s roc\u012bbas rad\u012btaj\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m daudzviet Latvijas bazn\u012bc\u0101s. Jaun\u0101s baroka \u0113r\u0123eles R\u012bgas Dom\u0101 b\u016bs apliecin\u0101jums tam, ka ar kop\u012bgiem sp\u0113kiem un starptautisku atbalstu ir iesp\u0113jams realiz\u0113t pat visdrosm\u012bg\u0101k\u0101s kult\u016bras ieceres.<\/p>\n<p>Sv\u0113tku pas\u0101kums un jauno \u0113r\u0123e\u013cu fas\u0101des atkl\u0101\u0161ana<\/p>\n<p>Lai atz\u012bm\u0113tu \u0161o unik\u0101lo un noz\u012bm\u012bgo notikumu, 2025. gada 10. oktobr\u012b plkst. 17.00 R\u012bgas Doma bazn\u012bc\u0101 notika svin\u012bgs pas\u0101kums. Pas\u0101kum\u0101 kl\u0101teso\u0161ajiem bija iesp\u0113ja ieraudz\u012bt un nov\u0113rt\u0113t pilna izm\u0113ra kr\u0101sainu jaun\u0101s \u0113r\u0123e\u013cu fas\u0101des att\u0113lu, kas sniedz priek\u0161statu par gaid\u0101m\u0101 instrumenta vizu\u0101lo veidolu. Tas ir pirmais solis, lai iepaz\u012bstin\u0101tu sabiedr\u012bbu ar topo\u0161o \u0113r\u0123e\u013cu skaistumu v\u0113l pirms to piln\u012bgas uzb\u016bv\u0113\u0161anas.<\/p>\n<p>\u0160is pas\u0101kums ir tikai s\u0101kums pla\u0161\u0101kai sabiedr\u012bbas iesaistei un inform\u0113\u0161anai par projektu. Tas ir aicin\u0101jums ikvienam interesentam iepaz\u012bties ar v\u0113sturisko projektu, kas bag\u0101tin\u0101s Latvijas kult\u016bras ainavu un dos jaunu elpu bazn\u012bcas muzik\u0101lajai dz\u012bvei.<\/p>\n<p>Baroka \u0113r\u0123eles \u2013 instrumenta un m\u0101kslas harmonija<\/p>\n<p>Baroka \u0113r\u0123eles nav tikai m\u016bzikas instruments; t\u0101s ir v\u0113sturisks m\u0101kslas un amatniec\u012bbas paraugs. To b\u016bvniec\u012bba prasa augstu meistar\u012bbu, izpratni par akustiku un gadsimtu sen\u0101m trad\u012bcij\u0101m. Dr\u0113zdenes \u0113r\u0123e\u013cb\u016bv\u0113tava \u201cWegscheider Orgelbau\u201d ar savu pieredzi un specializ\u0101ciju sp\u0113s rad\u012bt instrumentu, kas ne tikai skan\u0113s, bet ar\u012b k\u013c\u016bs par iev\u0113rojamu m\u0101kslas objektu pa\u0161\u0101 R\u012bgas Doma sird\u012b.<\/p>\n<p>Jaunais instruments tiks veidots, balstoties uz r\u016bp\u012bgu v\u0113sturisko avotu izp\u0113ti, atdarinot 18. gadsimta \u0113r\u0123e\u013cb\u016bves tehnikas un dizainu. Tas pie\u0161\u0137irs R\u012bgas Domam iesp\u0113ju atska\u0146ot autentisku baroka m\u016bziku, radot grezn\u0101ku un daudzveid\u012bg\u0101ku koncertdz\u012bvi. K\u0101 nor\u0101da R\u012bgas Doma m\u016bzikas direktors Aigars Reinis, daudz\u0101s Eiropas katedr\u0101l\u0113s past\u0101v vair\u0101ki da\u017e\u0101du laikmetu \u0113r\u0123e\u013ci, kas bag\u0101tina koncertdz\u012bvi. \u0160\u0101da divu \u0113r\u0123e\u013cu \u2013 romantisko un baroka \u2013 l\u012bdz\u0101spast\u0101v\u0113\u0161ana R\u012bgas Dom\u0101 k\u013c\u016bs par unik\u0101lu fenomenu Latvij\u0101.<\/p>\n<p>Projekta pabeig\u0161ana pl\u0101nota 2027. gada vasar\u0101. \u0160is ir ilgs un r\u016bp\u012bgs process, kas nodro\u0161in\u0101s augst\u0101k\u0101s kvalit\u0101tes rezult\u0101tu. Kad jaun\u0101s \u0113r\u0123eles skan\u0113s, t\u0101s ne tikai papildin\u0101s R\u012bgas Doma muzik\u0101lo pieredzi, bet ar\u012b apliecin\u0101s Latvijas un V\u0101cijas veiksm\u012bgo kult\u016bras sadarb\u012bbu un sp\u0113ju saglab\u0101t un att\u012bst\u012bt v\u0113sturisko instrumentu b\u016bves trad\u012bcijas.<\/p>\n<p>\u0160\u012b iecere, kas s\u0101k\u0101s k\u0101 sapnis, nu ir ieguvusi re\u0101las aprises un sola k\u013c\u016bt par vienu no spo\u017e\u0101kajiem notikumiem Latvijas kult\u016bras dz\u012bv\u0113 tuv\u0101kajos gados. T\u0101 ir iesp\u0113ja mums visiem iesaist\u012bties un atbalst\u012bt v\u0113rt\u012bgu projektu, kas stiprin\u0101s Latvijas kult\u016bras identit\u0101ti un dos jaunu ska\u0146u vibr\u0101ciju m\u016bsu galvaspils\u0113tai.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"R\u012bgas Doma bazn\u012bca v\u0113rien\u012bg\u0101 kult\u016bras projekt\u0101 \u2013 jaunas baroka \u0113r\u0123eles R\u012bgas Doma bazn\u012bca st\u0101v uz jauna, v\u0113sturiska posma&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":18681,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,6087,28,29,6088,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,160,40,6089,20,26,27,6086,24,25,21],"class_list":{"0":"post-18680","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-baroka-ergeles","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-ergelu-buvnieciba","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-latest-news","17":"tag-latestnews","18":"tag-latvia","19":"tag-latvian","20":"tag-latviesu","21":"tag-latviesu-valoda","22":"tag-latviesuvaloda","23":"tag-latvija","24":"tag-latvijas-kultura","25":"tag-lv","26":"tag-muzikas-instrumenti","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-rigas-doms","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/18680","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=18680"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/18680\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/18681"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=18680"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=18680"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=18680"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}