{"id":197765,"date":"2026-05-08T18:07:16","date_gmt":"2026-05-08T18:07:16","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/197765\/"},"modified":"2026-05-08T18:07:16","modified_gmt":"2026-05-08T18:07:16","slug":"1905-gada-parka-pieminekli-neertais-jautajums-kurzemnieks-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/197765\/","title":{"rendered":"1905. gada parka pieminek\u013ci \u2013 ne\u0113rtais jaut\u0101jums \u2013 Kurzemnieks.lv"},"content":{"rendered":"<p>Otr\u0101 pasaules kara beig\u0101s Kuld\u012bg\u0101 tika izpost\u012bts ebreju apdz\u012bvots kvart\u0101ls. 60. gados t\u0101 viet\u0101 p\u0113c arhitekta Dzintara Dribas projekta ier\u012bkots 1905. gada parks, kas jau sen pras\u012bj\u0101s p\u0113c labiek\u0101rto\u0161anas. Tom\u0113r nu, kad Eiropas nauda tam ieg\u016bta, ne vienam vien k\u0101 p\u0101rsteigums n\u0101ca zi\u0146a: divus pieminek\u013cus, kuru autore ir Kuld\u012bgas Goda pilsone, t\u0113lniece L\u012bvija Rezevska, pl\u0101nots p\u0101rcelt uz Annas kapiem. 7. apr\u012bl\u012b tam piekritusi vecpils\u0113tas vides komisija, kurai SIA\u00a0ALPS ainavu darbn\u012bca, kas p\u0113rn uzvar\u0113ja parka p\u0101rveides konkurs\u0101, tagad prezent\u0113jusi, k\u0101 pieminek\u013ci tiks izvietoti kapos.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"733\" height=\"840\" data-id=\"26343\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/05\/WhatsApp-Image-2026-05-04-at-17.47.34.jpeg\" alt=\"Whatsapp Image 2026 05 04 At 17.47.34\" class=\"wp-image-26343\"  \/><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"1024\" height=\"682\" data-id=\"26341\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/05\/IMG_7452_edited-1024x682.jpg\" alt=\"Img 7452 Edited\" class=\"wp-image-26341\"  \/>Piemineklis 1905. gada revolucion\u0101riem. Autores: L\u012bvija Rezevska un Lea Novo\u017ee\u0146eca.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"1024\" height=\"682\" data-id=\"26340\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/05\/IMG_7461_edited-1024x682.jpg\" alt=\"Img 7461 Edited\" class=\"wp-image-26340\"  \/>Piemi\u0146as siena 1919. gad\u0101 v\u0101cu armijas no\u0161autajiem lielinieku atbalst\u012bt\u0101jiem jeb t.s. balt\u0101 terora upuriem. Autore \u2013 t\u0113lniece L\u012bvija Rezevska.<\/p>\n<p>Daudziem v\u0113l atmi\u0146\u0101, ka pirms gada apr\u012bl\u012b \u017e\u016brijas izraudz\u012btais parka p\u0101rb\u016bves mets bija\u00a0Goldingenas d\u0101rzi, kuros starp 12 d\u0101rziem ir Atmi\u0146u d\u0101rzs. Taj\u0101 bija pl\u0101nots pieminek\u013cus 1905. gada revolucion\u0101riem un 1919. gada v\u0101cu armijas no\u0161autajiem lielinieku atbalst\u012bt\u0101jiem nedaudz p\u0101rvietot, ta\u010du vienuviet park\u0101 saglab\u0101t (ieejot no Bazn\u012bcas ielas, pa labi). Sare\u017e\u0123\u012btaj\u0101s konsult\u0101cij\u0101s ar daudziem iesaist\u012btajiem tom\u0113r nav pavaic\u0101ts viedoklis m\u0101kslas p\u0101rst\u0101vjiem, un febru\u0101r\u012b pa\u0161vald\u012bba sa\u0146\u0113ma m\u0101kslas zin\u0101tnieces Maijas Rudovskas iebildumu v\u0113stuli, ko parakst\u012bjis 21 Latvij\u0101 paz\u012bstams m\u0101kslas un v\u0113stures speci\u0101lists. V\u0113l\u0101k to izdar\u012bju\u0161i ap 40 citu cilv\u0113ku, tostarp viet\u0113jie, un parakstu v\u0101k\u0161ana turpin\u0101s. Nacion\u0101l\u0101 kult\u016bras mantojuma p\u0101rvalde (NKMP) jau febru\u0101r\u012b pateikusi, ka pieminek\u013cu p\u0101rvieto\u0161anu neakcept\u0113. Tom\u0113r pa\u0161vald\u012bba nupat pazi\u0146ojusi, ka ruden\u012b darbi s\u0101ksies. 1,2 miljonus eiro v\u0113rt\u0101 projekta termi\u0146\u0161 ir 31. decembris.<\/p>\n<p>M\u0101kslas p\u0113tnieki nav sadzird\u0113ti<\/p>\n<p>To, ka t\u0113lnieces L\u012bvijas Rezevskas darbus pa\u0161vald\u012bba gras\u0101s p\u0101rvietot uz Annas kapiem, m\u0101kslas zin\u0101tniece, kuld\u012bdzniece Maija Rudovska sapratusi tikai p\u0113c ieceres apsprie\u0161anas p\u0113rn august\u0101, par kuru iepriek\u0161 nezin\u0101ju. P\u0101rmai\u0146as n\u0101ku\u0161as k\u0101 p\u0101rsteigums.<\/p>\n<p>V\u0113l vasar\u0101 vi\u0146a ar\u00a0ALPS ainavu darbn\u012bcas\u00a0arhitektiem park\u0101 p\u0101rrun\u0101jusi, k\u0101 m\u0101kslas objekti tiks iek\u013cauti Atmi\u0146u d\u0101rz\u0101. Tas licies pie\u0146emami. V\u0113l\u0101k atkl\u0101jies \u2013 jau pa\u0161vald\u012bbas darba uzdevum\u0101 teikts, ka pieminek\u013ci b\u016bs j\u0101demont\u0113, ta\u010du izraudz\u012btaj\u0101 projekt\u0101 tie atst\u0101ti. Tad it k\u0101 par\u0101d\u012bju\u0161ies cilv\u0113ku viedok\u013ci, ka atst\u0101t tur negrib. \u201eBet uz k\u0101 pamata tas tika groz\u012bts, l\u012bdz galam nav skaidrs,\u201d saka M.Rudovska.<\/p>\n<p>Gada s\u0101kum\u0101 vi\u0146a b\u016bvvaldei nos\u016bt\u012bjusi v\u0113stuli, ko parakst\u012bjis 21 m\u0101kslas profesion\u0101lis, tai skait\u0101 tie, kas p\u0113ta padomju laika mantojumu. Atbildi nav sa\u0146\u0113musi, bet mart\u0101 uzaicin\u0101ta uz tik\u0161anos, kur\u0101 piedal\u012bju\u0161ies ar\u012b b\u016bvvaldes vad\u012bt\u0101ja Jana J\u0101kobsone un domes priek\u0161s\u0113des vietnieks Artis Roberts. Vi\u0146ai skaidrots, ka pirms k\u0101da laika (2023. gad\u0101 \u2013 red.) bijusi aptauja un vair\u0101kums esot par pieminek\u013cu aizv\u0101k\u0161anu, ar\u012b muzeja viedoklis ir t\u0101ds un tam piekr\u012btot L.Rezevskas mantojuma p\u0101rzin\u0101t\u0101ja Anto\u0146ina Valei\u0146a. (Maija tikusies ar A.Valei\u0146u, kura atzinusi, ka \u012bsti tom\u0113r nezinot, k\u0101 lab\u0101k.)<\/p>\n<p>M.Rudovskas argumenti nav \u0146emti v\u0113r\u0101 \u2013 pateikts, ka neko main\u012bt vairs nevar, ka vilciens iet uz priek\u0161u, notiek saska\u0146o\u0161ana ar NKMP. Maija pie\u013cauj, ka steiga var b\u016bt Atvese\u013co\u0161anas fonda naudas d\u0113\u013c. Savuk\u0101rt NKMP vi\u0146ai sac\u012bts, kas sarakste ar b\u016bvvaldi notiekot jau gadu, bet p\u0101rvaldes ieskat\u0101 pieminek\u013ci uz kapiem neb\u016btu vedami. Maija piev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu ar\u012b tam, ka ilgi nerestaur\u0113tie pieminek\u013ci p\u0101rvietojot var sabrukt.<\/p>\n<p class=\"has-medium-font-size\">No v\u0113stules pret pieminek\u013cu p\u0101rvieto\u0161anu<\/p>\n<p>\u201e\u0160\u012b ideja ir absurda un absol\u016bti ignor\u0113 daudzsl\u0101\u0146ain\u012bbu, k\u0101d\u0101 v\u0113sturiskais mantojums mijiedarbojas pils\u0113tvid\u0113. Neskatoties uz to, ka \u0161ie darbi tapu\u0161i v\u0113sturiski sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 period\u0101 Padomju Savien\u012bbas ideolo\u0123ijas pasp\u0101rn\u0113, tie neb\u016btu\u00a0j\u0101izrauj\u00a0no publisk\u0101s vides. V\u0113stures izdz\u0113\u0161ana un p\u0101rrakst\u012b\u0161ana m\u016bsdien\u0101s nes l\u012bdzi sava veida ideolo\u0123isku pieska\u0146u, kas saist\u012bta ar\u00a0pieminek\u013cu kariem\u00a0\u2013 masveida publisko memori\u0101lo ansamb\u013cu demont\u0101\u017eu vai nojauk\u0161anu \u2013 un izsl\u0113g\u0161anu no sabiedrisk\u0101s telpas (l\u012bdz ar to ar\u012b no sabiedr\u012bbas apzi\u0146as), t\u0101d\u0113j\u0101di diskredit\u0113jot t\u0101laika m\u0101kslinieku, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 L\u012bvijas Rezevskas un Leas Novo\u017ee\u0146ecas, atst\u0101to mantojumu. \u0160\u0101ds l\u0113mums ar\u012b par\u0101da b\u012bstamu precedentu, kad attiec\u012bgas kult\u016brmantojuma da\u013cas, kas var b\u016bt ne\u0113rtas vai sabiedr\u012bbai nesaprastas, var tikt izdz\u0113stas un to noz\u012bme main\u012bta, vadoties tikai p\u0113c \u0161\u0101br\u012b\u017ea v\u0113rt\u012bbu krit\u0113rijiem, ignor\u0113jot profesion\u0101\u013cu viedokli, kas \u0161o mantojumu p\u0101rzina. J\u0101piez\u012bm\u0113: kad v\u0113st\u012bjums s\u0101kotn\u0113ji bijis sava laika propagandas pies\u0101tin\u0101ts (kas \u0161o pieminek\u013cu gad\u012bjum\u0101 nav ne agres\u012bvs, ne cit\u0101di trauc\u0113jo\u0161s Kuld\u012bgas sabiedr\u012bbai) un laika gait\u0101 ir main\u012bjies, tas jo \u012bpa\u0161i sabiedr\u012bbai j\u0101komunic\u0113. \u012apa\u0161i t\u016brisma kontekst\u0101 b\u016btu v\u0113rt\u012bgi par\u0101d\u012bt da\u017e\u0101das pils\u0113tas sejas, jo bie\u017ei vien ne\u0113rtais un cit\u0101dais var \u0161\u0137ist interesants tiem, kas Kuld\u012bg\u0101 viesojas no da\u017e\u0101d\u0101m pasaules valst\u012bm. B\u016btiska ir komunik\u0101cija, sp\u0113ja st\u0101st\u012bt par sare\u017e\u0123\u012bto un ne\u0113rto pag\u0101tni, nevis to burtiski\u00a0aizslauc\u012bt uz kapiem. \u0160\u0101da r\u012bc\u012bba var b\u016bt liels zaud\u0113jums n\u0101kotnes paaudz\u0113m. (..) 1905. gada parks un tur eso\u0161ie elementi ir UNESCO aizsarg\u0101jam\u0101s teritorijas robe\u017e\u0101s, un tas uzdod par pien\u0101kumu uzman\u012bgi izsv\u0113rt jebk\u0101das p\u0101rmai\u0146as un v\u0113sturisko periodu\u00a0izdz\u0113\u0161anas\u00a0priek\u0161likumus.\u201d\n<\/p>\n<ul class=\"wp-block-list\">\n<li>V\u0113stules autore ir m\u0101kslas zin\u0101tniece, kriti\u0137e, kuratore, p\u0113tniece, kuld\u012bdzniece Maija Rudovska. Vi\u0146a p\u0113t\u012bjusi m\u0101kslas procesus padomju gados. 2024. gad\u0101 public\u0113ja rakstu\u00a0History cannot be finished!\u00a0(V\u0113sture nevar b\u016bt pabeigta!) par pieminek\u013cu kariem Baltij\u0101, tostarp pieminek\u013cu nojauk\u0161anu Latvij\u0101 kop\u0161 2022. gada. 2021. gad\u0101 bijusi kuratore m\u0101kslas programmai\u00a0Ieritin\u0101ties vi\u0146as kl\u0113p\u012b, kas velt\u012bta Kuld\u012bgas Goda pilsones, t\u0113lnieces L\u012bvijas Rezevskas 95 gadiem. \u0160ogad, t\u0113lnieces simtgad\u0113, M.Rudovskas vad\u012bb\u0101 top m\u0101kslas gr\u0101mata par t\u0113lnieces mantojumu\u00a0Zila, zila debess.<\/li>\n<li>Gada s\u0101kum\u0101 v\u0113stuli parakst\u012bjis 21 cilv\u0113ks, tostarp 14 m\u0101kslas zin\u0101tnieki un m\u0101kslas v\u0113sturnieki, ar\u012b citi Latvij\u0101 paz\u012bstami \u013caudis, v\u0113l\u0101k \u2013 v\u0113l ap 40 cilv\u0113ku, tostarp daudzi viet\u0113jie.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Diskut\u0113t ir norm\u0101li, bet sare\u017e\u0123\u012bti<\/p>\n<p>\u201eGan sabiedr\u012bba, gan profesion\u0101\u013ci joproj\u0101m diskut\u0113. Tas ir norm\u0101ls, kaut komplic\u0113ts process. V\u0113rt\u012bga un at\u0161\u0137ir\u012bga no citu parku, piem\u0113ram, Pils\u0113tas d\u0101rza, p\u0101rveides bija iedz\u012bvot\u0101ju iesaiste v\u0113l pirms 1905. gada parka idejas realiz\u0101cijas,\u201d saka b\u016bvniec\u012bbas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Jana J\u0101kobsone.<\/p>\n<p>\u201ePirms gadiem desmit mums bija viens redz\u0113jums \u2013 restaur\u0113t parku, k\u0101ds tas ir. Projekts tapa, ta\u010du naudas visam nebija. Rad\u0101s diskusija: vai turpin\u0101m vai tom\u0113r noskaidrojam sabiedr\u012bbas viedokli un atjaunojam, respekt\u0113jot da\u017e\u0101dus kult\u016brsl\u0101\u0146us. To esam dar\u012bju\u0161i ar\u012b Pils\u0113tas d\u0101rz\u0101, pamainot vizu\u0101lo t\u0113lu, pievienojot informat\u012bvo un funkcion\u0101lo sl\u0101ni. Kuld\u012bga ir daudzu laikmetu un kult\u016bru kopsavilkums.<\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Lai neb\u016btu vienpus\u0113ji, r\u012bkoj\u0101m ideju metu konkursu. Kompetenta \u017e\u016brija, balstoties uzdevum\u0101, izp\u0113t\u0113 un sabiedr\u012bbas viedokl\u012b, ieceri izv\u0113l\u0113j\u0101s.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Atmi\u0146u d\u0101rzs bija paredz\u0113ts ar pieminek\u013ciem, bet p\u0113c sabiedrisk\u0101s apsprie\u0161anas vienota viedok\u013ca vairs nebija, un tagad pl\u0101nots tos p\u0101rvietot uz Annas kapiem. Ideju mets v\u0113sturisk\u0101 vid\u0113 netiek realiz\u0113ts viens pret vienu \u2013 to ietekm\u0113 da\u017e\u0101di apst\u0101k\u013ci, ir iesaist\u012bta vecpils\u0113tas komisija, in\u017eenierkomunik\u0101ciju tur\u0113t\u0101ji, Nacion\u0101l\u0101 kult\u016bras mantojuma p\u0101rvalde un citi.<\/p>\n<p>Nekas \u0101rk\u0101rt\u0113js nav noticis \u2013 t\u0101 bijis ar\u012b r\u0101tsnama un vecpils\u0113tas ielu atjauno\u0161an\u0101. Vec\u0101 r\u0101tsnama pareiz\u0101 kr\u0101sa b\u016btu dzeltena, bet tas ir melns, jo sabiedr\u012bbai tas bija svar\u012bgi. Es uz to skatos k\u0101 uz akt\u012bvu l\u012bdzdal\u012bbu, kad cilv\u0113ki nav vienaldz\u012bgi, k\u0101ds b\u016bs rezult\u0101ts, un viedok\u013ci nedr\u012bkst b\u016bt vien\u0101di. Bet ir ieg\u016bts Eiropas finans\u0113jums, un j\u0101rea\u0123\u0113 \u0101tri. Ja b\u016bs objekt\u012bvi argumenti, k\u0101p\u0113c \u0161is variants j\u0101maina, to var izdar\u012bt. M\u0113s rea\u0123\u0113jam gan uz asu sabiedr\u012bbas viedokli, gan jaunatkl\u0101jumiem vai tehnisk\u0101m probl\u0113m\u0101m.<\/p>\n<p>K\u0101 mantojuma speci\u0101liste varu teikt, ka piln\u012bgi nepareizi b\u016btu pieminek\u013cus izn\u012bcin\u0101t. Izv\u0113l\u0113 starp saglab\u0101\u0161anu park\u0101 vai p\u0101rvieto\u0161anu uz kapiem nevaru b\u016bt tik kategoriska. Kuld\u012bgas novada muzeja p\u0113tnieks P\u0113teris Pab\u0113rzs p\u0113t\u012bjis parka att\u012bst\u012bbu, pieminek\u013cus un Annas kapus. Ar \u0161iem materi\u0101liem str\u0101d\u0101 projekt\u0113t\u0101ji, lai ideju att\u012bst\u012btu viscie\u0146piln\u0101kaj\u0101 veid\u0101 pret daudzsl\u0101\u0146aino Kuld\u012bgu un t\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Cilv\u0113ki pamatoti jaut\u0101, vai p\u0101rvieto\u0161anu pieminek\u013ci iztur\u0113s. M\u0113s tos stabiliz\u0113j\u0101m 2013. gad\u0101, jo st\u0101voklis bija slikts.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tas atkar\u012bgs ne tik daudz no transport\u0113\u0161anas, cik no t\u0101, k\u0101 tos novietotu jaunaj\u0101 viet\u0101: park\u0101 Atmi\u0146u d\u0101rz\u0101 vai cit\u0101 kontekstu\u0101l\u0101 viet\u0101. Notiek diskusijas ar atz\u012btiem t\u0113lniekiem, vai j\u0101saglab\u0101 tie\u0161i t\u0101d\u0101 konfigur\u0101cij\u0101 vai j\u0101piel\u0101go jaunajai videi, kuru substanci nedr\u012bkst aiztikt un kas, iesp\u0113jams, main\u0101ms. Mekl\u0113jam lab\u0101ko veidu, kur\u0101 puses vienojas.\u201d<\/p>\n<p>Savu uzdevumu parks nepilda<\/p>\n<p>Pa\u0161vald\u012bbas nol\u016bks ir rad\u012bt est\u0113tisku, visiem pieejamu pils\u0113tas da\u013cu, par parku saka Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bbas att\u012bst\u012bbas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Aiga Vanaga-Pori\u0137e.<\/p>\n<p>\u201eIdeja bijusi darba k\u0101rt\u012bb\u0101 jau ilg\u0101ku laiku, tom\u0113r to ierobe\u017eoja finans\u0113juma tr\u016bkums. Situ\u0101cija main\u012bj\u0101s l\u012bdz ar Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas programmu publiskajai \u0101rtelpai. 2024. gada 18. j\u016blij\u0101 nosl\u0113gts l\u012bgums ar Centr\u0101lo finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bru, ieg\u016bstot 800 000 eiro (no ES fonda, v\u0113l 400 000 eiro k\u0101 nacion\u0101lais finans\u0113jums \u2013 red.).<\/p>\n<p>Jau s\u0101kum\u0101 \u012bpa\u0161a uzman\u012bba piev\u0113rsta iedz\u012bvot\u0101ju viedoklim. 2023. gada aptauj\u0101 no 932 respondentiem vair\u0101kums atbalst\u012bja pieminek\u013cu p\u0101rvieto\u0161anu uz piem\u0113rot\u0101ku vietu \u0101rpus parka: 64% \u2013 1905. gada revol\u016bcijas pieminek\u013ca p\u0101rcel\u0161anu*, 71% \u2013 1919. gada balt\u0101 terora upuru piemi\u0146as sienas p\u0101rvieto\u0161anu**. Tika organiz\u0113ts metu konkurss, bija vair\u0101kas sabiedr\u012bbas iesaistes formas.\u00a0ALPS ainavu darbn\u012bcas\u00a0koncepcija 2025. gada august\u0101 prezent\u0113ta iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n<p>Liel\u0101k\u0101s diskusijas rais\u012bja pieminek\u013ci. Da\u013ca sapulc\u0113 sac\u012bja, ka j\u0101apsver iesp\u0113ja tos p\u0101rvietot \u0101rpus parka. Muzeja direktors aicin\u0101ja \u0146emt v\u0113r\u0101, ka padomju laik\u0101 tie kalpoja k\u0101 propagandas instrumenti. Ir p\u0113t\u012bta citu valstu pieredze, kur l\u012bdz\u012bgi objekti p\u0101rvietoti uz v\u0113sturiski atbilsto\u0161\u0101k\u0101m viet\u0101m, \u012bpa\u0161i, ja tie saist\u012bti ar apbed\u012bjumu viet\u0101m. <\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Izv\u0113rt\u0113jot visus viedok\u013cus, pa\u0161vald\u012bba secin\u0101ja, ka visatbilsto\u0161\u0101k\u0101 vieta ir Annas kapi, kur attiec\u012bgo notikumu upuri apglab\u0101ti.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tur pl\u0101nota vienota piemi\u0146as vieta p\u0113c\u00a0ALPS ainavu darbn\u012bcas\u00a0koncepcijas.<\/p>\n<p>Pa\u0161laik virz\u012bba apst\u0101jusies, jo turpin\u0101s saska\u0146o\u0161ana Nacion\u0101laj\u0101 kult\u016bras mantojuma p\u0101rvald\u0113, kuras ieskat\u0101 \u0161is risin\u0101jums no metu konkursa koncepcijas at\u0161\u0137iras. Pa\u0161vald\u012bba ir dialogam atv\u0113rta, lai vienlaikus saglab\u0101tu kult\u016bras mantojumu un izveidotu sabiedr\u012bbas interes\u0113m atbilsto\u0161u parku. Pa\u0161laik tas vairs nepilda to lomu, k\u0101du iedz\u012bvot\u0101ji sagaida, \u2013 t\u0101 bie\u017e\u0101k ir k\u0101 tranz\u012bta telpa, nevis vieta, kur pavad\u012bt laiku. Apgaismojums novecojis, ietve nenodro\u0161ina vides pieejam\u012bbu, tr\u016bkst soli\u0146u. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka projektam ir termi\u0146\u0161 un kav\u0113\u0161an\u0101s var apdraud\u0113t iesp\u0113ju \u0161o vietu sak\u0101rtot.\u201d<\/p>\n<p>Tiem bija ideolo\u0123isks m\u0113r\u0137is<\/p>\n<p>\u201ePa\u0161vald\u012bba m\u016bsu viedokli jaut\u0101ja gan tad, kad tapa metu konkurss, gan tad, kad \u0161is projekts uzvar\u0113ja. Mums ar kol\u0113\u0123iem lik\u0101s nepie\u0146emami, ka pieminek\u013ci tiktu p\u0101rvietoti turpat park\u0101,\u201d uzskata Kuld\u012bgas novada muzeja direktors Eduards Dambergs.<\/p>\n<p>\u201eM\u0101kslas objekts ir da\u013ca no vietas, veidots ar kontekstu. P\u0101rvietot noz\u012bm\u0113 iejaukties v\u0113sturiskaj\u0101 vid\u0113, un tad z\u016bd ar\u012b objekta autentiskums. Piemineklis 1905. gada revolucion\u0101riem bija centr\u0101lais objekts, uzcelts nevis revol\u016bcijai visp\u0101r, kas Latvijas v\u0113stur\u0113 ir daudzsl\u0101\u0146ains process, bet tie\u0161i sarkano revolucion\u0101ru piemi\u0146ai, un 60. gados p\u0113c t\u0101 veidots parka pl\u0101nojums. Tas p\u0101rbaud\u0101ms pres\u0113. Ar noris\u0113m \u0161eit tam sasaistes nav.<\/p>\n<p>Par 1919. gada balt\u0101 terora upuru piemi\u0146as sienu ir cits st\u0101sts \u2013 te notikumi risin\u0101ju\u0161ies. Bet periodik\u0101 redzam, ka abi objekti ir saist\u012bti un ir runa par komunisma ideju atbalst\u012bt\u0101ju piemi\u0146as turpin\u0101\u0161anu. J\u0101atceras, ka 1918. gad\u0101 jau bija nodibin\u0101ta neatkar\u012bg\u0101 Latvija. <\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Abiem objektiem ir ideolo\u0123isks m\u0113r\u0137is \u2013 tie nav politiski neitr\u0101li.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Ar \u0161\u0101du objektu p\u0101rvieto\u0161anu j\u0101b\u016bt uzman\u012bgiem, jo t\u0101 dodam tiem jaunu ideolo\u0123isku noz\u012bmi. Vietai j\u0101b\u016bt t\u0101dai, lai nedotu iesp\u0113ju rad\u012bt Krievijai labv\u0113l\u012bgu v\u0113st\u012bjumu. Ar 1905. gada revol\u016bciju saist\u012btas vietas Kuld\u012bg\u0101 nav, iz\u0146emot Baltijas skolot\u0101ju semin\u0101ru, bet p\u0101rvietot tur b\u016btu absurdi. <\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Vien\u012bg\u0101 lo\u0123isk\u0101 sasaiste, neitr\u0101l\u0101 un cie\u0146piln\u0101 vieta, nezaud\u0113jot pieejam\u012bbu, lik\u0101s Annas kapi.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tur apbed\u012bti balt\u0101 terora upuri, kuri Gotl\u012bba s\u0113t\u0101 no\u0161auti, tur jau atrad\u0101s 1905. gada revolucion\u0101ru kapavietas un L\u012bvijas Rezevskas piemineklis (s\u0113rojo\u0161a m\u0101te \u2013 red.). Vietas atbilst\u012bba pieminek\u013ciem ir ainavu arhitektu, t\u0113lnieku un citu speci\u0101listu zi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Par to, ka tos var\u0113tu atdot priv\u0101tiem muzejiem, esmu dzird\u0113jis, bet m\u0113s ieteic\u0101m: ja nolemj p\u0101rvietot, var pied\u0101v\u0101t Okup\u0101cijas vai citiem muzejiem, kurus lielform\u0101ta objekti interes\u0113tu.\u201d<\/p>\n<p class=\"has-medium-font-size\">Notiek ieceres evol\u016bcija<\/p>\n<p>1905. gada parka p\u0101rb\u016bve balst\u012bta izv\u0113l\u0113 v\u0113sturisko mantojumu l\u012bdzsvarot ar m\u016bsdien\u012bgu pils\u0113tu, saka SIA\u00a0ALPS ainavu darbn\u012bca\u00a0arhitekte M\u0101r\u012bte Sprudz\u0101ne.<\/p>\n<p>Pieminek\u013cu p\u0101rvieto\u0161ana \u0101rpus parka bijusi paredz\u0113ta jau konkursa nolikum\u0101: \u201eT\u0101 k\u0101 nebija skaidrs, kur p\u0101rvietot, autoru komanda saskat\u012bja par iesp\u0113jamu tos novietot park\u0101 Atmi\u0146u d\u0101rz\u0101. Galvenais bija, lai pieminek\u013ci nenon\u0101ktu noliktav\u0101, aizmirst\u012bb\u0101 un tos var\u0113tu apl\u016bkot, ta\u010du jau cit\u0101 gaism\u0101.\u201d Projekt\u0113jot bijusi sadarb\u012bba ar pa\u0161vald\u012bbu, bibliot\u0113ku, muzeju, jaunie\u0161u centru un pla\u0161\u0101ku sabiedr\u012bbu: \u201eRad\u0101s p\u0101rliec\u012bba, ka p\u0101rvieto\u0161ana uz Annas kapiem ir pamatota, un b\u016bvprojekts minim\u0101l\u0101 sast\u0101v\u0101 jau tika saska\u0146ots bez pieminek\u013ciem. Bet Atmi\u0146u d\u0101rzs vienm\u0113r bijis m\u016bsu koncepcijas da\u013ca. Tagad tur paredz\u0113ta ekspoz\u012bcija par da\u017e\u0101diem v\u0113stures periodiem, ko \u0161\u012b vieta piedz\u012bvojusi. Dr\u012bz\u0101k to uztveram k\u0101 ieceres evol\u016bciju.<\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>V\u0113stures liec\u012bbu p\u0101rvieto\u0161ana vienm\u0113r ir sensit\u012bva, ta\u010du dz\u012bvojam \u0161odien\u0101 un ar skatu n\u0101kotn\u0113.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p> J\u0101veido vide, kas r\u016bp\u0113jas un iedvesmo, un tas neizb\u0113gami noz\u012bm\u0113 p\u0101rveidot. Ta\u010du ar\u012b \u0161odien ir vieta atmi\u0146\u0101m un cie\u0146pilnai attieksmei pret to, kas ar mums noticis. Tikai cit\u0101 form\u0101. Padomju laika pieminek\u013ci ideolo\u0123isko j\u0113gu zaud\u0113ju\u0161i, un \u0161\u012bs vietas ar savu pompozit\u0101ti var \u0161\u0137ist nospiedo\u0161as, pat agres\u012bvas. P\u0101rvietojot pie\u0161\u0137iram jaunu veidu, k\u0101 ar skat\u012bt\u0101ju mijiedarboties. P\u0101rmai\u0146as var \u0161\u0137ist bied\u0113jo\u0161as vai nesaprotamas, ta\u010du Kuld\u012bgas pils\u0113ttelpai parks nes\u012bs daudz ieguvumu.\u201d<\/p>\n<p class=\"has-medium-font-size\">Park\u0101 vairs nevar, kapos nav vietas<\/p>\n<p>Kuld\u012bgas arhitekts Aldis Orni\u0146\u0161, kur\u0161 darbojas vecpils\u0113tas vides komisij\u0101, uzskata: ja parka pl\u0101nojums tiek main\u012bts, 1905. gada piemineklim tur nav vietas \u2013 tas noteikti j\u0101p\u0101rvieto. Bet kur?<\/p>\n<p>\u201ePadomju laik\u0101 arhitekts Dzintars Driba izveidoja parka skici un kop\u0101 ar t\u0113lniec\u0113m L\u012bviju Rezevsku un Leu Novo\u017ee\u0146ecu pieminekli 1905. gada revolucion\u0101riem rad\u012bja k\u0101 vienotu lielumu atbilsto\u0161i t\u0101laika stilistikai. Ja no t\u0101 veseluma parka strukt\u016bru p\u0101rtaisa par d\u0101rziem vai ko citu, tad nav iesp\u0113jams iedom\u0101ties, k\u0101 t\u0101ds piemineklis tur var palikt. Tas tur ir lieks. Bet, ja grib saglab\u0101t, tad j\u0101respekt\u0113 pa\u0161reiz\u0113j\u0101 telpisk\u0101 strukt\u016bra \u2013 pl\u0101nojums rad\u0101s nevis stihiski, bet p\u0113c arhitekta ieceres. Ideolo\u0123iski tam ir da\u017e\u0101das interpret\u0101cijas, un t\u0101s es nevaru koment\u0113t. Attiec\u012bb\u0101 uz Gotl\u012bba s\u0113tu, kur ir piemi\u0146as siena 1919. gada notikumiem, grunts l\u012bmeni paredz\u0113ts pazemin\u0101t l\u012bdz v\u0113sturiskajam. Pie \u0113kas pamatiem Bazn\u012bcas iel\u0101 14 tas jau izdar\u012bts, un izveidojusies bedre ar sl\u012bpumu. Cik zin\u0101ms, pl\u0101nots norakt ar\u012b ejas. Tad piemi\u0146as siena paliks pakaln\u0101, un iecer\u0113to telpisko risin\u0101jumu diez vai var\u0113s saglab\u0101t.<\/p>\n<p>Nevaru pateikt, kur pieminek\u013ci j\u0101p\u0101rvieto. Tas j\u0101sprie\u017e projekt\u0113t\u0101jiem, pl\u0101not\u0101jiem. 1905. gada piemineklis Annas kapos neiederas, jo tik monument\u0101lam darbam tur vienk\u0101r\u0161i nav vietas.\u201d<\/p>\n<p class=\"has-medium-font-size\">P\u0101rvalde saskata riskus mantojumam<\/p>\n<p>NKMP nupat Kuld\u012bg\u0101 apskat\u012bjusi t\u0113lniec\u012bbas darbus 1905. gada park\u0101 un Annas kapus un p\u0101rvieto\u0161anu neatbalsta.<\/p>\n<p>Arhitekt\u016bras un m\u0101kslas da\u013cas speci\u0101liste M\u0101ra L\u0101ss p\u0113c viz\u012btes saka: \u201eDivus publisk\u0101 telp\u0101 izvietotus t\u0113lniec\u012bbas darbus paredz\u0113ts p\u0101rvietot uz Annas kapiem, bet tas rada b\u016btiskas ba\u017eas par kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161anu. Pirmk\u0101rt, projekta pamat\u0101 ir metu konkurs\u0101 apstiprin\u0101ta parka p\u0101rb\u016bves koncepcija. Jebkuras apjom\u012bg\u0101kas izmai\u0146as ir j\u0101pamato, j\u0101izv\u0113rt\u0113 pla\u0161\u0101k\u0101 kontekst\u0101. Otrk\u0101rt, kaps\u0113ta nav neitr\u0101la telpa \u2013 tai ir skaidra funkcija. <\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Kaps\u0113tu izmantot t\u0101diem m\u0101kslas darbiem, kas rad\u012bti citiem m\u0113r\u0137iem, \u2013 tas neatbilst \u0161ai kult\u016brvidei.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tre\u0161k\u0101rt, m\u0101kslas darbu v\u0113rt\u012bba cie\u0161i saist\u012bta ar vietu, kurai tie rad\u012bti. P\u0101rvieto\u0161ana b\u016btisku da\u013cu no kult\u016brv\u0113sturisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas at\u0146em. Papildus j\u0101v\u0113rt\u0113 t\u0113lniec\u012bbas darbu fizisk\u0101 saglab\u0101t\u012bba. Demont\u0101\u017ea un p\u0101rvieto\u0161ana ir sare\u017e\u0123\u012bta, un potenci\u0101lie riski nav sam\u0113r\u012bgi. M\u016bsu ieskat\u0101 p\u0101rvieto\u0161ana neatbilst kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161anas pamatprincipiem \u2013 autentiskuma, konteksta saglab\u0101\u0161anas un minim\u0101las iejauk\u0161an\u0101s principam \u2013 un rada gan kult\u016brv\u0113sturiskus, gan praktiskus riskus.\u201d<\/p>\n<p class=\"has-medium-font-size\">Str\u012bds ar R\u012bgu<\/p>\n<p>Parka projekt\u0113\u0161ana beigusies, bud\u017eets apstiprin\u0101ts, bet NKMP nedod akceptu, jo radusies pretest\u012bba no t\u0101du cilv\u0113ku grupas, kas ir pret pieminek\u013cu p\u0101rcel\u0161anu, t\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas komisiju inform\u0113ja domes priek\u0161s\u0113de Inese Asta\u0161evska.<\/p>\n<p>\u201eT\u0101 ir \u013coti \u0161aura grupa, kas sp\u0113jusi mantojuma p\u0101rvaldi ietekm\u0113t. Mums ar t\u0101s vad\u012bt\u0101ju bija saruna, un es jaut\u0101ju: \u201eVai tas liekas sapr\u0101t\u012bgi, ka j\u016bs R\u012bg\u0101 kop\u0101 ar tiem, kam ar Kuld\u012bgu ir tik vien saist\u012bbas, k\u0101 pa\u0161i nor\u0101da, ka te dzimu\u0161i vai krist\u012bti, varat mums teikt, ka nedr\u012bkstam pieminek\u013cus p\u0101rcelt? Re\u0101lu pamatojumu, k\u0101d\u0113\u013c nedr\u012bkst, nedod. M\u0113s nesak\u0101m, ka viedoklis ir nepareizs, bet tas ir \u013coti mazskaitl\u012bgs, un projekts jau izanaliz\u0113ts da\u017e\u0101d\u0101s kategorij\u0101s. Bet, kam\u0113r nesaska\u0146o, nevaram virz\u012bties uz priek\u0161u.<\/p>\n<p>Cent\u0101mies sabiedr\u012bbu iesaist\u012bt, un m\u016bsu cilv\u0113ki pieminek\u013cu p\u0101rvieto\u0161anu atbalsta. Muzeja p\u0113tnieks P\u0113teris Pab\u0113rzs visu pamat\u012bgi izp\u0113t\u012bjis. <\/p>\n<blockquote class=\"wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow\">\n<p>Faktiski park\u0101 novietoti m\u0101kslas darbi, kam nav pieminek\u013ca statusa, un p\u0101rvaldes saska\u0146ojumu nemaz nevajadz\u0113tu.\n<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Piemineklis ir visa vecpils\u0113ta, un t\u0101s ietvaros p\u0101rce\u013cam m\u0101kslas darbus. T\u0101pat skulpt\u016bras p\u0101rvietoj\u0101m Pils\u0113tas d\u0101rz\u0101. Tas ir principi\u0101ls str\u012bds, kur\u0101 R\u012bg\u0101 s\u0113do\u0161ie pasaka: n\u0113, negribam, lai j\u016bs Kuld\u012bg\u0101 dar\u0101t t\u0101. Bet mums ir ties\u012bbas p\u0101rs\u016bdz\u0113t, un cik ilgi \u0161o procesu var novilkt?\u201d<\/p>\n<p class=\"has-small-font-size\">* Uz vietu, kur ekspon\u0113ti PSRS okup\u0101cijas laika pieminek\u013ci (44% jeb 410 cilv.); pie Baltijas skolot\u0101ju semin\u0101ra (20% jeb 188); restaur\u0113t un atst\u0101t park\u0101 (34% jeb 313)<br \/>** Uz Annas kapiem (47% jeb 442 cilv.); uz PSRS okup\u0101cijas pieminek\u013cu vietu (24% jeb 225); restaur\u0113t un atst\u0101t park\u0101 (27% jeb 255)<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Otr\u0101 pasaules kara beig\u0101s Kuld\u012bg\u0101 tika izpost\u012bts ebreju apdz\u012bvots kvart\u0101ls. 60. gados t\u0101 viet\u0101 p\u0113c arhitekta Dzintara Dribas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":197766,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[36365,36366,36367,23,36368,36369,36370,25976,28,29,36371,32,33,36372,36373,22,36374,20793,36375,36376,828,26483,36377,5145,30,31,35,39,38,36,37,34,36378,40,36379,36380,36381,20,36382,36383,36384,26,27,36385,22957,24,25,21],"class_list":{"0":"post-197765","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-1905-gada-parks","9":"tag-1905-gada-revolucionari","10":"tag-1919-gada-balta-terora-upuri","11":"tag-aktualitates","12":"tag-alps-ainavu-darbnica","13":"tag-annas-kapi","14":"tag-atminu-darzs","15":"tag-atveselosanas-fonds","16":"tag-breaking-news","17":"tag-breakingnews","18":"tag-eduards-dambergs","19":"tag-featured-news","20":"tag-featurednews","21":"tag-goldingenas-darzi","22":"tag-gotliba-seta","23":"tag-headlines","24":"tag-ideologiskais-merkis","25":"tag-iedzivotaju-aptauja","26":"tag-inese-astasevska","27":"tag-jana-jakobsone","28":"tag-kuldiga","29":"tag-kuldigas-novada-muzejs","30":"tag-kulturas-mantojuma-saglabasana","31":"tag-kurzemnieks","32":"tag-latest-news","33":"tag-latestnews","34":"tag-latvia","35":"tag-latvian","36":"tag-latviesu","37":"tag-latviesu-valoda","38":"tag-latviesuvaloda","39":"tag-latvija","40":"tag-livija-rezevska","41":"tag-lv","42":"tag-maija-rudovska","43":"tag-metu-konkurss","44":"tag-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde-nkmp","45":"tag-news","46":"tag-padomju-mantojums","47":"tag-parvietosana","48":"tag-pieminekli","49":"tag-popularakas-zinas","50":"tag-popularakaszinas","51":"tag-propagandas-instruments","52":"tag-sabiedribas-iesaiste","53":"tag-top-stories","54":"tag-topstories","55":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":"Validation failed: Text character limit of 500 exceeded"},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/197765","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=197765"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/197765\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/197766"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=197765"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=197765"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=197765"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}