{"id":198118,"date":"2026-05-09T09:30:17","date_gmt":"2026-05-09T09:30:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/198118\/"},"modified":"2026-05-09T09:30:17","modified_gmt":"2026-05-09T09:30:17","slug":"latvija-sanem-ceturto-atveselosanas-fonda-maksajumu-3712-miljonu-eiro-apmera","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/198118\/","title":{"rendered":"Latvija sa\u0146em ceturto Atvese\u013co\u0161anas fonda maks\u0101jumu 371,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101"},"content":{"rendered":"<p>Piektdien, 8.\u00a0maij\u0101, Latvijas augsto tehnolo\u0123iju uz\u0146\u0113mum\u0101 \u201cAerones\u201d notika Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) ceturt\u0101 jeb pirmsp\u0113d\u0113j\u0101 maks\u0101juma \u2013 371,2\u00a0 miljonu eiro \u2013 sa\u0146em\u0161ana valsts bud\u017eet\u0101. \u0160is maks\u0101jums ir da\u013ca no kop\u0101 Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maks\u0101jums veikts p\u0113c tam, kad Eiropas Komisija (EK) izv\u0113rt\u0113ja un apstiprin\u0101ja Latvijas AF pl\u0101n\u0101 noteikto reformu un invest\u012bciju kop\u0101 41 r\u0101d\u012bt\u0101ja sekm\u012bgu izpildi, par ko Latvijas maks\u0101juma piepras\u012bjums un apliecino\u0161ie dokumenti tika iesniegti EK 2025.\u00a0gada nogal\u0113. L\u012bdz ar ceturto maks\u0101jumu Latvija kop\u0101 bud\u017eet\u0101 ir sa\u0146\u0113musi jau gandr\u012bz 1,5 miljardus eiro jeb 75% no kop\u0113j\u0101 AF pie\u0161\u0137\u012bruma.<\/p>\n<p>Pas\u0101kuma norises vieta tika izv\u0113l\u0113ta m\u0113r\u0137tiec\u012bgi, lai k\u0101 vienu no piem\u0113riem akcent\u0113tu AF ieguld\u012bjumus produkt\u012bv\u0101s inov\u0101cij\u0101s uz\u0146\u0113mum\u0101 un pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsm\u0113.\u00a0\u201cAerones\u201d ir Latvijas augsto tehnolo\u0123iju uz\u0146\u0113mums, kas izstr\u0101d\u0101 robotiz\u0113tus risin\u0101jumus v\u0113ja turb\u012bnu apkopei un sniedz pakalpojumus vis\u0101 pasaul\u0113. Uz\u0146\u0113mums 2025. gada izska\u0146\u0101 sa\u0146\u0113ma \u201c<a href=\"https:\/\/www.lsm.lv\/raksts\/zinas\/ekonomika\/05.12.2025-pasniedz-latvijas-jaunuznemumu-nozares-balvas-gada-izlausanas-aerones-veja-turbinu-apkopes-roboti.a625314\/\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Izlau\u0161an\u0101s\u201d balvu<\/a>, piesaistot vair\u0101k nek\u0101 53,2 miljonus eiro invest\u012bcij\u0101s, kas ir liel\u0101kais apjoms starp Latvijas jaunuz\u0146\u0113mumiem attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. L\u012bdztekus priv\u0101taj\u0101m invest\u012bcij\u0101m ir piesaist\u012bjis Eiropas Savien\u012bbas (ES) finans\u0113jumu, tostarp AF ietvaros \u012bsteno vair\u0101kus savstarp\u0113ji papildino\u0161us projektus, att\u012bstot risin\u0101jumus v\u0113ja turb\u012bnu diagnostik\u0101, apkop\u0113 un remont\u0101, apkalpojot v\u0113ja parkus vis\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n<p>Pas\u0101kum\u0101 Eiropas ekonomikas un produktivit\u0101tes, \u012bsteno\u0161anas un vienk\u0101r\u0161o\u0161anas komis\u0101rs Valdis Dombrovskis pasniedza Ministru prezidentei Evikai Sili\u0146ai un finan\u0161u ministram Arvilam A\u0161eradenam\u00a0maks\u0101juma apliecin\u0101jumu 371,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n<blockquote>\n<p>\u201c371,2 miljoni eiro nav tikai skaitlis bud\u017eeta ail\u0113.\u00a0Tas noz\u012bm\u0113 praktiskus uzlabojumus iedz\u012bvot\u0101ju ikdien\u0101: pieejam\u0101kus m\u0101jok\u013cus, nosiltin\u0101tas \u0113kas un zem\u0101kus apkures r\u0113\u0137inus, lab\u0101kus darba apst\u0101k\u013cus gl\u0101b\u0161anas un katastrofu p\u0101rvaldes dienestiem, kvalitat\u012bv\u0101ku vesel\u012bbas apr\u016bpi, modern\u0101ku infrastrukt\u016bru un\u00a0augst\u0101ku\u00a0dz\u012bves l\u012bmeni re\u0123ionos. Eiropas Komisijas skat\u012bjum\u0101\u00a0Latvija ir veiksm\u012bgi \u012bstenojusi pla\u0161u reformu un invest\u012bciju kopumu, veicinot valsts att\u012bst\u012bbu. Ar \u0161o maks\u0101jumu Latvija b\u016bs sa\u0146\u0113musi jau teju 1,5 miljardus eiro jeb 75% no kop\u0101 pieejam\u0101 finans\u0113juma. Tagad b\u016btiski ir notur\u0113t tempu un sekm\u012bgi pabeigt atliku\u0161\u0101s reformas un invest\u012bcijas l\u012bdz Atvese\u013co\u0161anas fonda pl\u0101na nosl\u0113gumam 31. august\u0101, sasniedzot p\u0113c iesp\u0113jas liel\u0101ku atdevi Latvijas sabiedr\u012bbai,\u201d\u00a0uzsv\u0113ra V. Dombrovskis.<\/p>\n<\/blockquote>\n<blockquote>\n<p>E. Sili\u0146a atzina:\u00a0\u201cAtvese\u013co\u0161anas fonda ceturtais maks\u0101jums ir apliecin\u0101jums, ka Latvija savus sol\u012bjumus pilda. No ieguld\u012bjumiem slimn\u012bc\u0101s l\u012bdz industri\u0101lajiem parkiem re\u0123ionos \u2013 \u0161\u012bs invest\u012bcijas ir jaud\u012bgs dzin\u0113jsp\u0113ks m\u016bsu ekonomikai, dro\u0161\u012bbai un sabiedr\u012bbas notur\u012bbai. Ta\u010du laika vairs nav daudz. L\u012bdz 2026. gada augusta beig\u0101m mums ir j\u0101pabeidz ies\u0101ktais, par\u0101dot, ka katrs ieguld\u012btais eiro str\u0101d\u0101 Latvijas cilv\u0113ku lab\u0101.\u201d<\/p>\n<\/blockquote>\n<blockquote>\n<p>Sa\u0146emot maks\u0101juma apliecin\u0101jumu,\u00a0finan\u0161u ministrs\u00a0nor\u0101d\u012bja:\u00a0\u201cAtvese\u013co\u0161anas fonda ievie\u0161ana Latvij\u0101 ir ieg\u0101jusi iz\u0161\u0137iro\u0161aj\u0101 posm\u0101, v\u0113l intens\u012bvi tiek veikti p\u0113d\u0113jie invest\u012bciju darbi un maks\u0101jumi projektos. Jau otro gadu p\u0113c k\u0101rtas ekonomikas izaugsmei tiek novirz\u012bts v\u0113sturiski liel\u0101kais ES fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda finans\u0113jums &#8211; vair\u0101k nek\u0101 1,4 miljardi eiro. Tie ir \u013coti konkr\u0113ti ieguld\u012bjumi ce\u013cos, vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113, m\u0101jok\u013cos, energoefektivit\u0101t\u0113, digitaliz\u0101cij\u0101 un uz\u0146\u0113mumu konkur\u0113tsp\u0113j\u0101. Vienlaikus priek\u0161\u0101 ir nosl\u0113dzo\u0161ais un vispras\u012bg\u0101kais posms ar skaidriem termi\u0146iem un augstu atbild\u012bbu. T\u0101p\u0113c m\u016bsu priorit\u0101te \u0161obr\u012bd ir savlaic\u012bgi pabeigt reformas un invest\u012bcijas, m\u0113r\u0137tiec\u012bgi vad\u012bt riskus un cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar Eiropas Komisiju nodro\u0161in\u0101t, ka Latvija piln\u0101 apjom\u0101 izmanto tai pieejamo finans\u0113jumu.\u201d<\/p>\n<\/blockquote>\n<blockquote>\n<p>\u201cM\u0113s s\u0101k\u0101m k\u0101 trako entuziastu bari\u0146\u0161, kas \u0123ener\u0113ja \u0161\u0137ietami ne\u012bstenojamas idejas laik\u0101, kad pasaule v\u0113l maz ko saprata par v\u0113ja turb\u012bn\u0101m. M\u016bsu \u00a0atbalst\u012bt\u0101ji, rado\u0161\u0101 komanda un uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s pal\u012bdz\u0113ja mums tapt par re\u0101lu uz\u0146\u0113mumu. Savuk\u0101rt ES fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda atbalsts mums bija k\u0101 b\u016btisks \u00a0impulss t\u0101l\u0101kai att\u012bst\u012bbai. \u00a0Latvijai vajag \u0161\u0101du atbalstu jaunuz\u0146\u0113mumiem, kas var b\u016bt ar\u012b neliels, bet efekt\u012bvs s\u0101kumposm\u0101, lai p\u0101rliecin\u0101tu lielos investorus ieguld\u012bt ideju att\u012bst\u012bb\u0101\u201d, pas\u0101kum\u0101 uzsv\u0113ra uz\u0146\u0113muma \u201cAerones\u201d l\u012bdzdibin\u0101t\u0101js un izpilddirektors Dainis Kr\u016bze.<\/p>\n<p>Ceturtaj\u0101 posm\u0101, izpildot 41 r\u0101d\u012bt\u0101ju, sasniegti sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgi rezult\u0101ti vis\u0101s AF jom\u0101s.<\/p>\n<ul>\n<li>Piem\u0113ram,\u00a0nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anas jom\u0101\u00a0atjaunoti 366 km valsts re\u0123ion\u0101lo un viet\u0113jo autoce\u013cu, uzlabojot novadu centru sasniedzam\u012bbu un ce\u013cu dro\u0161\u012bbu. Izveidots finans\u0113\u0161anas fonds zemas \u012bres m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bbai, paredzot 476 jaunu dz\u012bvok\u013cu izb\u016bvi. Pa\u0161vald\u012bb\u0101s tiek \u012bstenoti projekti m\u0101jok\u013cu piel\u0101go\u0161anai 250 person\u0101m ar invalidit\u0101ti. Darba tirgus prasmju stiprin\u0101\u0161anai apm\u0101c\u012bb\u0101s piedal\u012bju\u0161ies vair\u0101k nek\u0101 21 t\u016bkstotis bezdarbnieku, darba mekl\u0113t\u0101ju un bezdarba riskam pak\u013cauto personu.<\/li>\n<li>Vesel\u012bbas jom\u0101\u00a0ieviesta vienota pieeja onkolo\u0123ijas apr\u016bp\u0113, kas ir da\u013ca no Latvijas V\u0113\u017ea centra izveides. Veikti b\u016btiski ieguld\u012bjumi 20 ambulatoro vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu sniedz\u0113ju infrastrukt\u016bras stiprin\u0101\u0161an\u0101, uzlabojot epidemiolo\u0123isko dro\u0161\u012bbu, piek\u013c\u016bstam\u012bbu un integr\u0113to apr\u016bpi, t\u0101d\u0113j\u0101di ce\u013cot pakalpojumu kvalit\u0101ti un pieejam\u012bbu vis\u0101 Latvij\u0101.<\/li>\n<li>Klimata jom\u0101\u00a0tiek \u012bstenoti daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju energoefektivit\u0101tes uzlabo\u0161anas projekti par gandr\u012bz 60 miljoniem eiro, k\u0101 ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu \u0113ku un infrastrukt\u016bras energoefektivit\u0101tes projekti 27,6 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.\u00a0Ener\u0123\u0113tikas jom\u0101\u00a0pie\u0146emti groz\u012bjumi elektroener\u0123ijas tirgus regul\u0113jum\u0101, radot priek\u0161nosac\u012bjumus elast\u012bg\u0101kai elektrot\u012bkla p\u0101rvald\u012bbai un pla\u0161\u0101kai atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas izmanto\u0161anai. T\u0101pat pie\u0146emti groz\u012bjumi energokopienu re\u0123istr\u0113\u0161anas un darb\u012bbas noteikumos, kas tai skait\u0101 paredz pien\u0101kumu pa\u0161vald\u012bb\u0101m da\u013cu no energokopienu g\u016bt\u0101 ekonomisk\u0101 labuma novirz\u012bt neaizsarg\u0101t\u0101m sabiedr\u012bbas grup\u0101m.<\/li>\n<li>Digit\u0101l\u0101s p\u0101rveides jom\u0101\u00a0uz\u0146\u0113mumiem nodro\u0161in\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 600 apm\u0101c\u012bbu kursi digit\u0101lo pamatprasmju apguvei. Komersantu digit\u0101l\u0101s transform\u0101cijas veicin\u0101\u0161anai nosl\u0113gti aizdevuma l\u012bgumi, piesaistot 45,3 miljonus eiro priv\u0101t\u0101 finans\u0113juma. Mediju nozares digit\u0101l\u0101s transform\u0101cijas stiprin\u0101\u0161anai izveidota atbalsta sh\u0113ma digit\u0101laj\u0101m prasm\u0113m &#8211; nosl\u0113gti 26 l\u012bgumi, veicinot mediju nozares speci\u0101listu digit\u0101l\u0101s kompetences un medijprat\u012bbu, k\u0101 ar\u012b stiprinot viet\u0113jo mediju sp\u0113ju piel\u0101goties digit\u0101lajai videi un notur\u012bbu pret dezinform\u0101ciju.<\/li>\n<li>Ekonomikas un produktivit\u0101tes veicin\u0101\u0161anai\u00a0st\u0101jies sp\u0113k\u0101 regul\u0113jums \u010detr\u0101m atbalsta programm\u0101m \u2013 kompetences centru, p\u0113tniec\u012bbas, sadarb\u012bbas t\u012bklu un Latvijas dal\u012bbai Eiropai svar\u012bgo kop\u012bgo intere\u0161u projektos. Atbalsta programmas paredz palielin\u0101t priv\u0101t\u0101s invest\u012bcijas p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101, veicin\u0101t viet\u0113jo un starptautisko sadarb\u012bbu, k\u0101 ar\u012b sekm\u0113t jaunu produktu un tehnolo\u0123iju izstr\u0101di.<\/li>\n<li>Likuma varas stiprin\u0101\u0161anai\u00a0izveidots noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0101cijas nov\u0113r\u0161anas inov\u0101ciju centrs, kas stiprina sadarb\u012bbu finan\u0161u izl\u016bko\u0161an\u0101 un zin\u0101\u0161anu apmai\u0146\u0101. Kundzi\u0146sal\u0101 sa\u0146emta b\u016bvat\u013cauja un tiek veidota kontroles dienestu infrastrukt\u016bra vienotai muitas, nodok\u013cu un citu uzraudz\u012bbas funkciju nodro\u0161in\u0101\u0161anai kravu p\u0101rbaud\u0113s. Tiesu sist\u0113m\u0101 izstr\u0101d\u0101tas jaunas m\u0101c\u012bbu programmas, k\u0101 ar\u012b veikti telpu piel\u0101go\u0161anas un apr\u012bko\u0161anas darbi Tieslietu akad\u0113mijas vajadz\u012bb\u0101m, kas veicina tieslietu nozares speci\u0101listu sagatavo\u0161anu un t\u0101l\u0101kizgl\u012bt\u012bbu.\u00a0Stiprin\u0101ta ar\u012b Valsts policijas kapacit\u0101te ar apm\u0101c\u012bb\u0101m un modernu apr\u012bkojumu.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Lai piln\u0101 apjom\u0101 sa\u0146emtu Latvijai pieejamo 1,97 miljardu eiro finans\u0113jumu, visiem reformu un invest\u012bciju r\u0101d\u012bt\u0101jiem j\u0101b\u016bt sasniegtiem l\u012bdz \u0161\u012b gada augusta beig\u0101m. Nosl\u0113dzo\u0161ais un apjom\u012bg\u0101kais maks\u0101juma piepras\u012bjums par 503,7 miljoniem eiro\u00a0EK j\u0101iesniedz l\u012bdz 30.\u00a0septembrim. T\u0101d\u0113\u013c atliku\u0161aj\u0101 laik\u0101 atbild\u012bg\u0101s iest\u0101des priorit\u0101ri uzraudz\u012bs reformu un invest\u012bciju savlaic\u012bgu \u012bsteno\u0161anu. \u012apa\u0161a v\u0113r\u012bba tiek piev\u0113rsta r\u0101d\u012bt\u0101jiem ar lielu finansi\u0101lu ietekmi, tostarp augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas un R\u012bgas metropoles are\u0101la sabiedrisk\u0101 transporta reformu ietvaros, k\u0101 ar\u012b v\u0113l intens\u012bv\u0101 darbu proces\u0101 eso\u0161iem apjom\u012bgiem infrastrukt\u016bras projektiem, tai skait\u0101 R\u012bgas centr\u0101l\u0101s dzelzce\u013ca stacijas dienvidu da\u013cas b\u016bvniec\u012bba un dzelzce\u013ca elektrifik\u0101cija. FM pastiprin\u0101ti sadarbojas ar iest\u0101d\u0113m, aktualiz\u0113jot jaut\u0101jumus un inform\u0101cijas apriti par riskiem un \u00a0priek\u0161likumiem risin\u0101jumiem, vienlaikus konsult\u0113joties ar EK.<\/p>\n<p>AF pl\u0101na r\u0101d\u012bt\u0101ju izpilde uz maija s\u0101kumu kopum\u0101 sasniedz 77%. AF pl\u0101n\u0101 noteikto r\u0101d\u012bt\u0101ju izpildei ir piln\u012bb\u0101 uz\u0146emtas saist\u012bbas par projektu \u012bsteno\u0161anu.<\/p>\n<p>Jau zi\u0146ots, ka saska\u0146\u0101 ar EK pras\u012bb\u0101m katrai dal\u012bbvalstij noteiktos termi\u0146os ir j\u0101iesniedz maks\u0101jumu piepras\u012bjumi. Piepras\u012btais maks\u0101jums tiek ieskait\u012bts valsts bud\u017eet\u0101 ar nosac\u012bjumu, ja izpild\u012bti un sasniegti konkr\u0113ti AF pl\u0101n\u0101 noteikti m\u0113r\u0137i un r\u0101d\u012bt\u0101ji gan reformu, gan invest\u012bciju veid\u0101. AF pl\u0101na pirmaj\u0101 posm\u0101 Latvija izpild\u012bja noteiktos devi\u0146us r\u0101d\u012bt\u0101jus un sa\u0146\u0113ma 201 miljonu eiro, otraj\u0101 \u2013 43 r\u0101d\u012bt\u0101jus un 336 miljonus eiro, tre\u0161aj\u0101 sasniedza 38 r\u0101d\u012bt\u0101jus, sa\u0146emot 293 miljonus eiro.<\/p>\n<p>AF ir l\u012bdz \u0161im liel\u0101kais ES atvese\u013co\u0161anas instruments, kas tika izveidots papildus 2021.\u20132027. gada pl\u0101no\u0161anas perioda ES daudzgadu bud\u017eetam k\u0101 koordin\u0113ta ES reakcija Covid-19 kr\u012bzei.<\/p>\n<\/blockquote>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Piektdien, 8.\u00a0maij\u0101, Latvijas augsto tehnolo\u0123iju uz\u0146\u0113mum\u0101 \u201cAerones\u201d notika Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) ceturt\u0101 jeb pirmsp\u0113d\u0113j\u0101 maks\u0101juma \u2013 371,2\u00a0 miljonu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":198119,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-198118","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116543922012070859","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/198118","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=198118"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/198118\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/198119"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=198118"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=198118"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=198118"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}