Ministru kabineta 12. maija s\u0113d\u0113 tika uzklaus\u012bts Ekonomikas ministrijas valsts sekret\u0101rs Raivis Brem\u0161mits, kur\u0161 vad\u012bja dienesta p\u0101rbaudi un informat\u012bv\u0101 zi\u0146ojuma sast\u0101d\u012b\u0161anu par to, kas paties\u012bb\u0101 dar\u0101s \u201cRail Baltica\u201d projekta iepirkumos.<\/p>\n
Komisijas izskat\u012btie dokumenti ir klasific\u0113ti k\u0101 slepeni, ta\u010du pats zi\u0146ojums nav nosl\u0113pums. Tulkojot vienk\u0101r\u0161\u0101k\u0101 valod\u0101, komisija ir konstat\u0113jusi, ka, lai gan vald\u012bba bija kaut ko l\u0113musi un vis\u0101m instit\u016bcij\u0101m visu ko bargi uzdevusi, \u201czelta p\u0101\u013ca\u201d un monstrozo celt\u0146u b\u016bvniec\u012bba pie lidostas ir vien\u0101 mier\u0101 turpin\u0101jusies… <\/p>\n
Par jaut\u0101jumu, k\u0101 tas t\u0101 var b\u016bt, interes\u0113jas ar\u012b \u0122ener\u0101lprokurat\u016bra, kas ierosin\u0101jusi krimin\u0101lprocesu, un Valsts kontrole. <\/p>\n
\u201cM\u016bsu uzdevums bija izv\u0113rt\u0113t divu objektu, kas ir nepabeigt\u0101 tilta balsts Daugav\u0101 un ies\u0101kt\u0101 estak\u0101de M\u0101rup\u0113, atbilst\u012bbu Ministru kabineta l\u0113mumiem un \u0161o objektu b\u016bves turpin\u0101\u0161anu. Objekts Nr.\u202f1 ir lidostas estak\u0101de M\u0101rup\u0113, kuram kop\u0113j\u0101 summa pa\u0161laik ir 44,3 miljoni eiro. S\u0101kotn\u0113j\u0101 bija 67 miljoni ar valsts bud\u017eeta da\u013cu 21 miljons. <\/p>\n
Objekts Nr.\u202f2 ir tilts p\u0101ri Daugavai, prec\u012bz\u0101k – b\u016bvniec\u012bbas s\u0101kums ar balstiem, kam faktisk\u0101s izmaksas ir 28,6 miljoni (s\u0101kotn\u0113j\u0101s bija 29 miljoni), un valsts bud\u017eeta da\u013ca ir 11 miljoni. Kopum\u0101, par valsts bud\u017eetu run\u0101jot, \u0161is ir CEF 9 pieteikums, kura kop\u0113jais apjoms ir 298 miljoni un kop\u0113j\u0101 valsts bud\u017eeta da\u013ca ir 164 miljoni. Pie ievie\u0161anas mode\u013ca tiek nodro\u0161in\u0101ts priek\u0161finans\u0113jums no valsts bud\u017eeta, kas ir 137 miljoni. Kopum\u0101 no 2021. l\u012bdz 2026. gadam ir izmantoti vair\u0101k nek\u0101 600 miljoni eiro – k\u0101 valsts bud\u017eeta finans\u0113jums \u201cRail Baltica\u201d<\/a> projektam. <\/p>\n 2024. gada 10. decembr\u012b bija protokola l\u0113mums, kas noteica izmai\u0146as t\u0101l\u0101kaj\u0101 \u201cRail Baltica\u201d projekt\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 finans\u0113juma ierobe\u017eojumus, kas bija un kas noteica \u0161o divu objektu aptur\u0113\u0161anu.<\/p>\n Ministru kabineta protokoll\u0113mum\u0101 bija noteikts, ka darbus, kas ir uzs\u0101kti, bet neatbilst protokoll\u0113mum\u0101 ietvertajiem scen\u0101rijiem, p\u0101rtraukt un ierosin\u0101t groz\u012bjumus nosl\u0113gtajos finan\u0161u l\u012bgumos, lai p\u0101rvirz\u012btu finans\u0113jumu pirm\u0101s k\u0101rtas aktivit\u0101t\u0113m, ja \u0161o darbu p\u0101rtrauk\u0161ana ir juridiski, tehniski un ekonomiski pamatota. Gad\u012bjum\u0101, ja \u0161o darbu p\u0101rtrauk\u0161anas rezult\u0101t\u0101 past\u0101v risks zaud\u0113t finans\u0113jumu, satiksmes ministram nekav\u0113joties inform\u0113t Ministru kabinetu un sniegt priek\u0161likumus t\u0101l\u0101kajai r\u012bc\u012bbai. <\/p>\n Komisija konstat\u0113ja, ka viens atsevi\u0161\u0137s zi\u0146ojums, kas \u013coti skaidri pateiktu par darbu turpin\u0101\u0161anu un riskiem, nav iesniegts Ministru kabinet\u0101, bet ir viens atsevi\u0161\u0137s l\u0113mums, kura anot\u0101cij\u0101 ir atsevi\u0161\u0137i skaidrojumi. <\/p>\n Ministru kabineta l\u0113muma br\u012bd\u012b objekta Nr.\u202f1 izpilde bija 16,6 % jeb 6,36 miljoni. <\/p>\n Objekta Nr.\u202f2 jeb tilta balstu Daugav\u0101 izpilde bija tikpat k\u0101 pabeigta – tie bija 90% jeb 20,34 miljoni. <\/p>\n 2026. gada 30. mart\u0101 objekt\u0101 Nr.\u202f1 M\u0101rup\u0113 darbi bija pabeigti 80% apm\u0113r\u0101. Procesa gait\u0101 ir preciz\u0113jies finans\u0113juma apm\u0113rs \u0161im objektam, kas ir 44,34 miljoni. Un objekts Nr.\u202f2 ir pabeigts simtprocent\u012bgi,\u201d galvenos objektus raksturojo\u0161os skait\u013cus atkl\u0101ja Raivis Brem\u0161mits.<\/p>\n Izmaksas tr\u012bsk\u0101r\u0161ojas viena gada laik\u0101 <\/p>\n \u201cMums bija uzdevums v\u0113rt\u0113t ar\u012b potenci\u0101lo \u201cRail Baltica\u201d b\u016bvniec\u012bbas nori\u0161u ietekmi uz tautsaimniec\u012bbu, \u0146emot v\u0113r\u0101 lielo valsts bud\u017eeta \u012bpatsvaru. M\u0113s pie\u0146\u0113m\u0101m \u0161o k\u0101 finans\u0113jumu, ko var\u0113ja novirz\u012bt vai nu pamattrases cit\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, vai ar\u012b, ja tas netiktu at\u0146emts cit\u0101m tautsaimniec\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m. <\/p>\n V\u0113rt\u0113jot divos – b\u0101zes un izaugsmes – scen\u0101rijos, potenci\u0101ls no 72,94 miljoniem (28,6 plus 44,34 miljoni) veido no 39,9 miljoniem uz kopproduktu l\u012bdz pat 170 miljoniem eiro. Un darbavietas no 530 l\u012bdz pat 1300. V\u0113rt\u0113jot potenci\u0101los nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumus, tas ir no 14,2 l\u012bdz pat 70 miljoniem. <\/p>\n Apskat\u012bj\u0101m ar\u012b to, kas notika l\u012bdz 2024. gada 10. decembrim un vai bija v\u0113l iesp\u0113ja k\u0101d\u0101 br\u012bd\u012b izdevumus p\u0101rskat\u012bt \u0101tr\u0101k. Jo viens no argumentiem, k\u0101p\u0113c bija j\u0101turpina b\u016bvniec\u012bba, bija uz\u0146emt\u0101s fondu saist\u012bbas, kur, j\u0101, tie\u0161\u0101m projekt\u0101 piesakoties, tiek noteikta ar\u012b projekta \u0123eogr\u0101fija, kas j\u0101realiz\u0113, gan ar\u012b b\u016bvniec\u012bbas process, kas ir uzs\u0101kts ar pas\u016bt\u012bjuma l\u012bgumiem un darbu izpild\u0113m. <\/p>\n Tas, ko m\u0113s redzam no laika grafika, ir, ka izmaksu pieauguma l\u0113ciens ir bijis 2022.-2023. gad\u0101 (Brem\u0161mita vald\u012bbas s\u0113d\u0113 demonstr\u0113taj\u0101 grafik\u0101 redzams, ka no 2,4 uz 7,5 miljardiem). <\/p>\n 2023. gada febru\u0101r\u012b vald\u012bb\u0101 bija zi\u0146ojums par pieaugumu l\u012bdz 6 miljardiem un \u201cRail Baltica\u201d komitej\u0101 l\u012bdz 7,5 miljardiem, faktiski tr\u012bsk\u0101r\u0161ojot finans\u0113jumu.<\/p>\n Redzam, ka pieteikumi gan objektam Nr.\u202f1, gan objektam Nr.\u202f2 g\u0101ja jau p\u0113c sad\u0101rdzin\u0101juma, gan ar\u012b b\u016bvniec\u012bba tika uzs\u0101kta p\u0113c. <\/p>\n Ar\u012b v\u0113l 2024. gad\u0101, sa\u0146emot negat\u012bvu atbildi no komisijas par n\u0101kamo projekta pieteikumu un ar\u012b vald\u012bbas zi\u0146ojumu august\u0101, ka b\u016bs ierobe\u017eots finans\u0113jums turpm\u0101k, oktobr\u012b objekt\u0101 Nr.\u202f1 tika pie\u0146emti l\u0113mumi par b\u016bvniec\u012bbas turpin\u0101\u0161anu, un, atbilsto\u0161i \u201cEiropas Dzelzce\u013ca l\u012bniju\u201d (EDzL) atbildei, \u0161is l\u0113mums tika pie\u0146emts, apzinoties to, ka objekta t\u0101l\u0101ka darb\u012bba, iesp\u0113jams, b\u016bs j\u0101aptur. T\u0101tad EDzL apzin\u0101j\u0101s, ka b\u016bvniec\u012bba varb\u016bt b\u016bs j\u0101aptur,\u201d uzsv\u0113ra Ekonomikas ministrijas valsts sekret\u0101rs. <\/p>\n Kas notika p\u0113c 2024. gada 10. decembra? <\/p>\n Raivis Brem\u0161mits sac\u012bja: \u201cBija l\u0113mums par to, ka Satiksmes ministrijai (SM) j\u0101aptur b\u016bvniec\u012bba un j\u0101inform\u0113 vald\u012bba. Hronolo\u0123iski skatoties, SM bija j\u0101uzdod EDzL veikt izv\u0113rt\u0113jumu. EDzL t\u0101du ir sagatavojusi. \u0160aj\u0101 izv\u0113rt\u0113jum\u0101 tika apskat\u012bti divi scen\u0101riji – b\u016bvniec\u012bbas turpin\u0101\u0161ana un aptur\u0113\u0161ana. <\/p>\n Par aptur\u0113\u0161anu tika v\u0113rt\u0113ti tr\u012bs scen\u0101riji – aptur\u0113\u0161ana uz gadu, aptur\u0113\u0161ana uz pieciem gadiem un nojauk\u0161ana. <\/p>\n 2025. gada 4. mart\u0101 bija uzs\u0101kta ar\u012b ties\u012bbu akta lieta par abu objektu izv\u0113rt\u0113jumu, ta\u010du \u0161is ties\u012bbu akts netika t\u0101l\u0101k virz\u012bts.\u201d<\/p>\n Raivja Brem\u0161mita vad\u012bt\u0101 komisija ir secin\u0101jusi, ka nenotika savlaic\u012bga inform\u0113\u0161ana par to, ka b\u016bvniec\u012bba tiek turpin\u0101ta. \u0160ie l\u0113mumi balst\u012bju\u0161ie uz risku zaud\u0113t finans\u0113jumu gan no fondu nosac\u012bjumiem, gan no uzs\u0101kt\u0101s b\u016bvniec\u012bbas. <\/p>\n \u201cV\u0113l viena nianse, kas ir b\u016btiska,\u201d sac\u012bja Raivis Brem\u0161mits. \u201cEDzL v\u0113rt\u0113jums balst\u0101s uz pa\u0161u b\u016bvnieku sniegto inform\u0101ciju un nav veikts neatkar\u012bgs v\u0113rt\u0113jums. <\/p>\n Prokurat\u016br\u0101 ir uzs\u0101kts krimin\u0101lprocess, un prokurat\u016bra aicina Ministru kabinetu vai Satiksmes ministriju pieteikties k\u0101 cietu\u0161ajiem. <\/p>\n Paral\u0113li ar\u012b Valsts kontrole (VK) turpina v\u0113rt\u0113t \u0161os procesus, bet pa\u0161laik no VK nav prec\u012bz\u0101kas inform\u0101cijas par \u0161o v\u0113rt\u0113jumu. Tas tiks pabeigts tikai 2027.\u202fgada s\u0101kum\u0101. <\/p>\n Komisijas secin\u0101jumiem ir pievienots ar\u012b \u0122ener\u0101lprokurat\u016bras atsevi\u0161\u0137i sniegtais viedoklis.\u201d <\/p>\n No p\u0101rresoru starpnozaru zaru mud\u017eek\u013ca \u201cEiropas Dzelzce\u013ca l\u012bnijas\u201d izskat\u0101s vald\u012bbas uzdevumu izpild\u012bju\u0161as <\/p>\n Dienesta p\u0101rbaud\u0113 bija iesaist\u012bts ar\u012b Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts att\u012bst\u012bbas un starpnozaru p\u0101rvald\u012bbas jaut\u0101jumos, P\u0101rresoru koordin\u0101cijas departamenta vad\u012bt\u0101js P\u0113teris Vilks. <\/p>\n Premjeres Evikas Sili\u0146as (JV) l\u016bgts paskaidrot proced\u016bru, ja Ministru kabinets dod dele\u0123\u0113jumu kapit\u0101lsabiedr\u012bbai, P\u0113teris Vilks pauda: \u201c\u0160aj\u0101 liet\u0101 redzam, ka saskaras t\u0101s robe\u017e\u0161\u0137irtnes, kur Ministru kabinets k\u0101 augst\u0101k\u0101 l\u0113m\u0113jinstit\u016bcija caur Satiksmes ministriju, kas ir kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101ja, dod uzdevumu kapit\u0101lsabiedr\u012bbai. Bet kapit\u0101lsabiedr\u012bba ir t\u0101, kas tie\u0161\u0101 vied\u0101 sl\u0113dz l\u012bgumus – civiltiesiskus dar\u012bjumus ar projekta \u012bstenot\u0101ju. T\u0101s bija EDzL, kas veica \u0161o dele\u0123\u0113jo\u0161o uzdevumu, faktiski \u012bstenoja b\u016bvniec\u012bbu, sl\u0113dza l\u012bgumus – civiltiesiskus dar\u012bjumus ar pakalpojumu sniedz\u0113jiem – ar b\u016bvniekiem. Un EDzL ar\u012b bija t\u0101s, kas v\u0113rt\u0113ja – sniedza Satiksmes ministrijai zi\u0146ojumu par to, k\u0101 \u0161os civiltiesiskos dar\u012bjumus ir iesp\u0113jams p\u0101rtraukt, p\u0101rskat\u012bt, aptur\u0113t. Tas ir ietverts dienesta p\u0101rbaudes zi\u0146ojum\u0101. <\/p>\n T\u0101 robe\u017e\u0161\u0137irtne ir diezgan \u0161aura, ko MK var uzdot kapit\u0101lsabiedr\u012bbai un ko tai nevajadz\u0113tu uzdot – nevajadz\u0113tu iesaist\u012bties civiltiesiskos dar\u012bjumos vai lemt par tiem. EDzL atbild par tai dele\u0123\u0113to uzdevumu, jo vi\u0146i ir civiltiesisk\u0101s attiec\u012bb\u0101s ar b\u016bvniekiem.\u201d <\/p>\n Evika Sili\u0146a uzdeva jaut\u0101jumu, vai EDzL ir izpild\u012bjusi tai doto politisko uzdevumu: \u201cEs saprotu, ka EDZL un ar\u012b p\u0101r\u0113jie izpild\u012bt\u0101ji nav l\u012bdz galam \u012bstenoju\u0161i tiem doto uzdevumu.\u201d <\/p>\n \u201cVi\u0146i ir izpild\u012bju\u0161i. Ministru kabinets nel\u0113ma par prec\u012bziem b\u016bvniec\u012bbas objektiem – par to, kur\u0161 b\u016bvniec\u012bbas objekts k\u0101d\u0101 objekt\u0101 prec\u012bzi tiek p\u0101rtraukts. EDzL veica s\u0101kotn\u0113jo nov\u0113rt\u0113jumu,\u201d apgalvoja P\u0113teris Vilks. <\/p>\n \u201cTur, protams, var kritiski skat\u012bties uz to, ka vi\u0146i nepiepras\u012bja k\u0101du \u0101r\u0113jo nov\u0113rt\u0113jumu, neatkar\u012bga v\u0113rt\u0113t\u0101ja nov\u0113rt\u0113jumu, bet vi\u0146i veica nov\u0113rt\u0113jumu, kas notiktu taj\u0101 br\u012bd\u012b, ja objektu b\u016bvniec\u012bba k\u0101d\u0101 br\u012bd\u012b tiktu vienk\u0101r\u0161i apst\u0101din\u0101ta. Tur bija gan konserv\u0113\u0161anas izmaksas, gan tas, ka materi\u0101lu iepirkumi ir gar\u0101ks process, jo b\u016bvniec\u012bba jau bija uzs\u0101kta. Vi\u0146iem bija j\u0101nov\u0113rt\u0113, k\u0101 ekonomiski visizdev\u012bg\u0101k aptur\u0113t \u0161os objektus,\u201d paskaidroja P\u0113teris Vilks. <\/p>\n \u201cBet objekti ta\u010du nav vis\u0101 da\u013c\u0101 aptur\u0113ti?\u201d iesauc\u0101s premjere. <\/p>\n \u201cPiln\u012bb\u0101 tie nav aptur\u0113ti, protams,\u201d atbild\u0113ja P\u0113teris Vilks. <\/p>\n \u201cEs saprotu, ka viens objekts, kur bija tikai 16% izpild\u012bti, var\u0113ja tikt aptur\u0113ts, ta\u010du \u0101r\u0113js vai visp\u0101r v\u0113rt\u0113jums no EDzL visp\u0101r nebija – nebija t\u0101 izv\u0113rt\u0113juma, ko MK pras\u012bja?\u201d turpin\u0101ja izvaic\u0101t Evika Sili\u0146a. <\/p>\n P\u0113teris Vilks skaidroja: \u201cTur bija t\u0101 otra puse, ka t\u0101s bija SEF finans\u0113juma saist\u012bbas, un t\u0101s saist\u012bbas ar\u012b ir j\u0101pilda. Tas ir risks zaud\u0113t finans\u0113jumu. Tam b\u016btu j\u0101b\u016bt atmaks\u0101tam, ja tie objekti, kas ietverti saist\u012bb\u0101s, netiek uzb\u016bv\u0113ti.\u201d <\/p>\n Pamatojoties uz b\u016bvnieka sl\u0113dzienu, pie\u0146emts l\u0113mums, kas ir pret\u0113js vald\u012bbas l\u0113mumam <\/p>\n Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) MK s\u0113dei piesl\u0113dz\u0101s att\u0101lin\u0101ti no Zviedrijas, kur otrdien atrad\u0101s kop\u0101 ar v\u0113sturiski liel\u0101ko Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ju deleg\u0101ciju, un \u012bpa\u0161i pasv\u012btroja, ka \u201c\u0161\u012b ir jauna lappuse Latvijas un Zviedrijas ekonomiskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s\u201d. <\/p>\n Run\u0101jot par zi\u0146ojumu, vi\u0146\u0161 teica: \u201cKol\u0113\u0123i, ir \u013coti svar\u012bgi saprast vienu lietu. M\u0113s jau varam vis\u0101di politiz\u0113t \u0161o jaut\u0101jumu, bet, manupr\u0101t, te tam nav \u012bst\u0101 vieta. Bet vajag apzin\u0101ties, ka \u0161\u012b sist\u0113ma, p\u0101rvald\u012bbas forma, kas ir Satiksmes ministrijai, ac\u012bmredzami nestr\u0101d\u0101. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 m\u0113s redzam, ka attiec\u012bg\u0101s instit\u016bcijas darbojas pa vertik\u0101li un varam mekl\u0113t, kur\u0161 k\u0101dus l\u0113mumus pie\u0146\u0113mis. Ta\u010du p\u0113c b\u016bt\u012bbas, pamatojoties uz b\u016bvnieka sl\u0113dzienu, ir pie\u0146emts l\u0113mums, kas ir pret\u0113js vald\u012bbas l\u0113mumam. T\u0101tad b\u016bvnieku lobijs ir bijis sp\u0113c\u012bg\u0101ks par vald\u012bbas l\u0113mumu. Un tas Latvijas situ\u0101cij\u0101, manupr\u0101t, nav pie\u0146emami. <\/p>\n Taj\u0101 br\u012bd\u012b, kad vald\u012bba 2024. gad\u0101 pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu, M\u0101rupes objekt\u0101 bija izpild\u012bti 16% darbu. Es \u013coti labi atceros \u0161o vald\u012bbas s\u0113di. M\u0113s apzin\u0101j\u0101mies, ka situ\u0101cija nav vienk\u0101r\u0161a, un m\u0113s l\u016bdz\u0101m SM inform\u0113t vald\u012bbu, lai vald\u012bba kop\u012bgi var\u0113tu pie\u0146emt l\u0113mumu par t\u0101l\u0101kaj\u0101m darb\u012bb\u0101m, par juridisko pusi – vai \u0161ie l\u012bgumi ir j\u0101pilda, vai m\u0113s tos varam lauzt. Un, k\u0101das ir sekas, ja m\u0113s ko dar\u0101m. Gan ar\u012b par iesp\u0113j\u0101m \u0161o naudu p\u0101rdal\u012bt kop\u0101 ar Eiropas Komisiju (EK). \u0160\u012b diskusija ir Finan\u0161u ministrijas un kop\u012bga vald\u012bbas priorit\u0101te par to, ko m\u0113s varam un ko nevaram vienoties ar EK. <\/p>\n Es pats person\u012bgi esmu bijis kl\u0101t sarun\u0101s ar EK. <\/p>\n EK ar \u013coti liel\u0101m r\u016bp\u0113m saka mums, lai m\u0113s skat\u0101mies uz \u0161iem projektiem ar tautsaimniecisku vesel\u0101 sapr\u0101ta pieska\u0146u. Jo ar\u012b EK nav ieinteres\u0113ta, lai Daugav\u0101 tiktu iedz\u012bts p\u0101lis un tur ar\u012b paliktu. <\/p>\n \u0160is zi\u0146ojums skaidri par\u0101da, ka attiec\u012bg\u0101s instit\u016bcijas, pat zinot, ka attiec\u012bgie projekti netiks realiz\u0113ti, turpina ieguld\u012bt tajos naudu. T\u0101 ir nauda, ko pa\u0146emam no cit\u0101m tautsaimniec\u012bbas nozar\u0113m. <\/p>\n Un vald\u012bb\u0101 tika pie\u0146emts \u0161is smagais l\u0113mums – atcerieties, par to, kur ies pamattrase. Un to, ka visiem l\u0113mumiem j\u0101b\u016bt pie\u0146emtiem vald\u012bb\u0101 vai vald\u012bbai j\u0101b\u016bt vismaz inform\u0113tai par to, kas notiek. Ta\u010du \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 SM, apzinoties \u0161o doto uzdevumu, r\u012bkoj\u0101s t\u0101, ka zi\u0146ojums tika sagatavots, bet tika atsaukts un vald\u012bba netika inform\u0113ta. L\u012bdz ar to mums nebija iesp\u0113ja iesaist\u012bties, m\u0113s var\u0113j\u0101m tikai noskat\u012bties, k\u0101 \u0161ie b\u016bvdarbi turpin\u0101s. Bet b\u016bvdarbu turpin\u0101\u0161an\u0101s balst\u012bj\u0101s uz b\u016bvnieku sniegto inform\u0101ciju. K\u0101 \u0161\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 var pa\u013cauties tikai uz b\u016bvnieku? Protams, ka vi\u0146\u0161 teiks, ka grib turpin\u0101t darbus. <\/p>\n J\u0101b\u016bt objekt\u012bvam izv\u0113rt\u0113jumam par valsts intere\u0161u aizst\u0101v\u012bbu, kas \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 nav notikusi. <\/p>\n Zi\u0146ojums par\u0101da ar\u012b, k\u0101das var b\u016bt sekas. Potenci\u0101l\u0101s sekas var b\u016bt pat l\u012bdz 1500 jaunrad\u012btu darba vietu, kuras m\u0113s var\u0113tu b\u016bt ieguvu\u0161i, ja nauda b\u016btu ieguld\u012bta tautsaimniec\u012bb\u0101, atbalstot m\u016bsu uz\u0146\u0113m\u0113jus. \u0160is zi\u0146ojums b\u016bs ar\u012b publisks liel\u0101 da\u013c\u0101, un katrs var\u0113s ar to iepaz\u012bties. Prokurat\u016bra ir uzs\u0101kusi krimin\u0101lprocesu. Zi\u0146ojum\u0101 konstat\u0113tie p\u0101rvald\u012bbas tr\u016bkumi liek man pastiprin\u0101ti v\u0113rst uzman\u012bbu un aicin\u0101t atgriezties pie premjeres uzs\u0101kt\u0101s diskusijas, ko m\u0113s pirms m\u0113ne\u0161a jau s\u0101k\u0101m – par SM reorganiz\u0101ciju. \u0160is zi\u0146ojums v\u0113lreiz apliecina, ka ir \u013coti b\u016btiskas probl\u0113mas p\u0101rvald\u012bb\u0101. Procesa laik\u0101 ir main\u012bjies ministrs, ta\u010du redzam, ka jaut\u0101jums ir dzi\u013c\u0101ks. Ir j\u0101b\u016bt nopietnai diskusijai par SM p\u0101rvald\u012bbas mai\u0146u,\u201d uzsv\u0113ra ekonomikas ministrs Viktors Valainis. <\/p>\n \u0160vinka j\u016btas atstumts un nepiekr\u012bt visiem dienesta p\u0101rbaudes secin\u0101jumiem <\/p>\n Satiksmes ministrs Atis \u0160vinka (P) cent\u0101s \u201catkost\u201d Viktoram Valainim, ka esot gr\u016bti argument\u0113t, \u201cja ekonomikas ministriem tr\u016bkst zin\u0101\u0161anu un nav kompetences atsevi\u0161\u0137os jaut\u0101jumos\u201d. <\/p>\n P\u0101rmetumus par b\u016bvniec\u012bbas lobija ietekmi vi\u0146\u0161 noraid\u012bja, sakot, ka EDzL nav b\u016bvnieks, bet nacion\u0101lais ievies\u0113js, kas p\u0101rst\u0101v Latviju \u0161aj\u0101 proces\u0101. Bet b\u016bvnieki ir pilnsabiedr\u012bba \u201cB.S.L. Infra\u201d, kas ir projekta \u201cRail Baltica\u201d dzelzce\u013ca stacijas un saist\u012bt\u0101s infrastrukt\u016bras izb\u016bves realiz\u0113t\u0101js R\u012bgas lidost\u0101, kam\u0113r R\u012bgas centr\u0101l\u0101 mezgla b\u016bvnieks ir \u201cBeReRix\u201d. <\/p>\n Satiksmes ministrs ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka SM nepiekr\u012bt visiem dienesta p\u0101rbaudes secin\u0101jumiem. Vi\u0146\u0161 pauda, ka b\u016btu v\u0113l\u0113jies vair\u0101k laika un iesp\u0113ju ministrijai sniegt papildin\u0101jumus, k\u0101 ar\u012b uzsv\u0113ra nepiecie\u0161am\u012bbu detaliz\u0113t\u0101k iepaz\u012bstin\u0101t MK locek\u013cus ar secin\u0101jumiem, lai tie var\u0113tu pilnv\u0113rt\u012bg\u0101k izprast situ\u0101ciju. <\/p>\n P\u0113c Ata \u0160vinkas teikt\u0101, SM komisijas darba laik\u0101 iesniegusi vair\u0101kus papildin\u0101jumus un skaidrojumus, ta\u010du da\u013ca no tiem neesot \u0146emta v\u0113r\u0101 vai atspogu\u013cota tikai da\u013c\u0113ji. Ministrs ar\u012b uzsv\u0113ra, ka projekta saist\u012bbas j\u0101v\u0113rt\u0113 nevis p\u0113c veiktajiem maks\u0101jumiem, bet gan no br\u012b\u017ea, kad EDzL autoriz\u0113 b\u016bvdarbus un materi\u0101lu pas\u016bt\u012b\u0161anu. <\/p>\n Viss vislab\u0101kaj\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101 <\/p>\n SM valsts sekret\u0101rs Andulis \u017didkovs vald\u012bbas s\u0113d\u0113 uzsv\u0113ra, ka p\u0113c b\u016bt\u012bbas l\u0113mumi tiku\u0161i pie\u0146emti valstij lab\u0101kaj\u0101 veid\u0101. <\/p>\n \u201cVarb\u016bt p\u0113c formas var p\u0101rmest, ka atn\u0101c\u0101m ar zi\u0146ojumu tikai oktobr\u012b. MK l\u0113mums 2024. gada 10. decembr\u012b paredz\u0113ja, ka Ministru kabinets nekav\u0113joties j\u0101inform\u0113 un j\u0101sniedz priek\u0161likumi turpm\u0101kajai r\u012bc\u012bbai, tom\u0113r, lai sagatavotu priek\u0161likumus, bija nepiecie\u0161amas Koh\u0113zijas fonda p\u0101rdales, lai SM rastu risin\u0101jumus,\u201d vi\u0146\u0161 min\u0113ja. <\/p>\n SM p\u0101rst\u0101vis papildin\u0101ja, ka patlaban notiek \u201cRail Baltica\u201d projekta starptautisk\u0101 izp\u0113te, ar\u012b attiec\u012bb\u0101 uz projekta turpm\u0101ko vad\u012bbu. Vi\u0146\u0161 sac\u012bja, ka ir j\u0101pagaida v\u0113l da\u017ei m\u0113ne\u0161i un tad \u0161is darbs beigsies un vald\u012bb\u0101 tiks sniegti priek\u0161likumi projekta vad\u012bbas uzlabo\u0161anai. <\/p>\n Finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens (JV) jaut\u0101ja, k\u0101da patlaban ir \u201cRail Baltica\u201d projekta kop\u0113j\u0101 summa. Andulis \u017didkovs sac\u012bja, ka starptautiskiem konsultantiem ir uzdots minim\u0101laj\u0101 tv\u0113rum\u0101 izv\u0113rt\u0113t, k\u0101 savienot Lietuvu ar Igauniju, k\u0101 ar\u012b kl\u0101t v\u0113l ir n\u0101kusi infl\u0101cija. <\/p>\n \u201cTagad, at\u0146emot nost R\u012bgas loku, 2023. gada cen\u0101s tie var\u0113tu b\u016bt 6,5 miljardi eiro, bet j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar infl\u0101ciju un cenu pieaugumu,\u201d sac\u012bja SM valsts sekret\u0101rs. <\/p>\n Vi\u0146\u0161 ar\u012b sac\u012bja, ka projekti tika turpin\u0101ti, \u0146emot v\u0113r\u0101 SM apr\u0113\u0137inus, k\u0101 ar\u012b tika \u0146emti v\u0113r\u0101 vair\u0101ki apst\u0101k\u013ci, lai noskaidrotu, kas valstij b\u016btu izdev\u012bg\u0101k. Vi\u0146\u0161 sac\u012bja, ka, neturpinot b\u016bv\u0113t objektus, piem\u0113ram, vairs nevar\u0113tu pieteikties fondu finans\u0113jumam \u0161iem objektiem, t\u0101d\u0113\u013c izdev\u012bg\u0101k bija tos pabeigt. <\/p>\n Kasparam Bri\u0161kenam j\u0101\u017eagojas – Evika Sili\u0146a vi\u0146u piemin ar ne visai labiem v\u0101rdiem <\/p>\n Ministru prezidente Evika Sili\u0146a s\u0113d\u0113 pauda, ka p\u0113c vald\u012bbas s\u0113d\u0113 uzklaus\u012bt\u0101 zi\u0146ojuma k\u0101dreiz\u0113jais satiksmes ministrs, pa\u0161reiz\u0113jais Saeimas deput\u0101ts Kaspars Bri\u0161kens (P) parlament\u0101 nemaz vairs nevar piedal\u012bties nek\u0101du jaut\u0101jumu lem\u0161an\u0101 par \u201cRail Baltica\u201d, jo vi\u0146am ir tie\u0161s intere\u0161u konflikts. <\/p>\n Kaspars Bri\u0161kens ir bijis Baltijas valstu kopuz\u0146\u0113muma AS \u201cRB Rail\u201d padom\u0113, darbojies ar\u012b citos amatos \u201cRail Baltica\u201d \u012bsteno\u0161an\u0101 un bijis ar\u012b satiksmes ministrs. <\/p>\n \u201cTagad ko vi\u0146\u0161 dara Saeim\u0101? Lemj par to projektu, kur\u0101 vi\u0146\u0161 ir sav\u0101r\u012bjis ziepes, ka par to atbild\u0113s citi,\u201d p\u0101rmeta Evika Sili\u0146a. <\/p>\n Vi\u0146a atzina, ka \u0161obr\u012bd liels izaicin\u0101jums ir projekta p\u0101rvald\u012bba. Politiski par to varot b\u016bt atbild\u012bgs kaut vai Valsts prezidents, tom\u0113r ne prezidents, ne premjers, ne Ministru kabinets nevarot vad\u012bt slie\u017eu b\u016bvniec\u012bbu. Vi\u0146a vaic\u0101ja, vai tad, ja \u201cRB Rail\u201d uzskata, ka ir neatkar\u012bgi un nepak\u013caujas vald\u012bbas l\u0113mumiem, vai \u0161\u0101ds p\u0101rvald\u012bbas modelis projekt\u0101 visp\u0101r der. \u201c\u0160eit ir baigais valsts p\u0101rvaldes v\u0101jums,\u201d secin\u0101ja Sili\u0146a. <\/p>\n \u201cNra.lv\u201d jau rakst\u012bja, ka 10. mart\u0101 vald\u012bba vienoj\u0101s veidot divas dienesta p\u0101rbaudes komisijas, lai izv\u0113rt\u0113tu \u201cRB Rail\u201d iepirkumu par slie\u017eu ce\u013cu p\u0101rmiju un slie\u017eu izple\u0161an\u0101s \u0161uvju pieg\u0101di, k\u0101 ar\u012b nepabeigto tilta balstu Daugav\u0101 un ies\u0101kto dzelzce\u013ca estak\u0101di M\u0101rup\u0113. <\/p>\n Pirmaj\u0101 dienesta p\u0101rbaud\u0113 tika secin\u0101ts, ka attiec\u012bgaj\u0101 iepirkum\u0101 nav konstat\u0113ti juridiski p\u0101rk\u0101pumi, tom\u0113r dienesta komisijas ieskat\u0101 \u201cRB Rail\u201d nav dar\u012bjis visu, kas tam k\u0101 r\u016bp\u012bgam un atbild\u012bgam saimniekam bija objekt\u012bvi iesp\u0113jams, lai nodro\u0161in\u0101tu efekt\u012bvu konkurenci iepirkuma proced\u016br\u0101. <\/p>\n Savuk\u0101rt otrajai komisijai bija j\u0101izv\u0113rt\u0113 \u201cRail Baltica\u201d nepabeigto tilta balstu Daugav\u0101 un ies\u0101kto dzelzce\u013ca estak\u0101des M\u0101rup\u0113 darbu atbilst\u012bba MK l\u0113mumiem, tostarp attiec\u012bg\u0101 risin\u0101juma pamatot\u012bba un lietder\u012bba, to izb\u016bves ietekme uz valsts tautsaimniec\u012bbu un bud\u017eetu iepriek\u0161\u0113jos un turpm\u0101kajos gados, tostarp atbilst\u012bba Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113juma izlietojuma m\u0113r\u0137im un nosac\u012bjumiem, k\u0101 ar\u012b iesaist\u012bto amatpersonu iesp\u0113jam\u0101 atbild\u012bba. <\/p>\n Komisija sast\u0101v\u0101 ir EM valsts sekret\u0101rs Raivis Brem\u0161mits k\u0101 komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, k\u0101 ar\u012b Finan\u0161u ministrijas valsts sekret\u0101re Baiba B\u0101ne, Iek\u0161lietu ministrijas valsts sekret\u0101rs Dimitrijs Trofimovs, Kult\u016bras ministrijas valsts sekret\u0101re Dace Vilsone, k\u0101 ar\u012b P\u0113teris Vilks. <\/p>\n \t\t\t\t\t\tinfo<\/p>\n Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvij\u0101 un pasaul\u0113,
pievienojoties mums Telegram<\/a> vai Whatsapp<\/a> kan\u0101l\u0101<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ministru kabineta 12. maija s\u0113d\u0113 tika uzklaus\u012bts Ekonomikas ministrijas valsts sekret\u0101rs Raivis Brem\u0161mits, kur\u0161 vad\u012bja dienesta p\u0101rbaudi un…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":202087,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-202086","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116571990028283387","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/202086","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=202086"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/202086\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/202087"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=202086"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=202086"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=202086"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}