{"id":20995,"date":"2025-10-14T11:51:09","date_gmt":"2025-10-14T11:51:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/20995\/"},"modified":"2025-10-14T11:51:09","modified_gmt":"2025-10-14T11:51:09","slug":"transporta-energijas-likuma-ietekme-uz-degvielas-cenam-nakamgad-bus-nenozimiga-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/20995\/","title":{"rendered":"Transporta ener\u0123ijas likuma ietekme uz degvielas cen\u0101m n\u0101kamgad b\u016bs nenoz\u012bm\u012bga :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Transporta ener\u0123ijas likumprojekta pie\u0146em\u0161anas rezult\u0101t\u0101 2026. gad\u0101 degvielas cenas var\u0113tu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litr\u0101, bet tas rad\u012bs pozit\u012bvu augsni Latvijas viet\u0113jo atjaun\u012bgo ener\u0123ijas avotu att\u012bst\u012bbai, skaidroja energoresursu tirgot\u0101ja AS &#8220;Vir\u0161i-A&#8221; valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0101nis V\u012bba.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka \u0161obr\u012bd publiskaj\u0101 telp\u0101 daudz tiek diskut\u0113ts par diviem Latvijas transporta nozarei b\u016btiskiem likumprojektiem &#8211; &#8220;Par pies\u0101r\u0146ojumu&#8221; un &#8220;Transporta ener\u0123ijas likumu&#8221;. Abi \u0161ie likumprojekti tiek virz\u012bti no ES instit\u016bciju puses ar m\u0113r\u0137i mazin\u0101t Eiropas atkar\u012bbu no fosilajiem ener\u0123ijas avotiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Likumprojekts &#8220;Par pies\u0101r\u0146ojumu&#8221; paredz to, ka Eiropas transporta nozare, s\u0101kot ar 2027. gadu, tiks iek\u013cauta Emisiju tirdzniec\u012bbas sist\u0113m\u0101 2 (ETS2), k\u0101 rezult\u0101t\u0101 degvielas tirgot\u0101jiem b\u016bs j\u0101ieg\u0101d\u0101jas oglek\u013ca dioks\u012bda (CO2) emisiju kvotas par katru tirg\u016b realiz\u0113to kait\u012bgo emisiju tonnu. V\u0113sturiski emisiju kvotu cenas ir b\u016btiski sv\u0101rst\u012bju\u0161\u0101s, un ir gr\u016bti prognoz\u0113t \u0161o kvotu cenu l\u012bmeni n\u0101kotn\u0113, tom\u0113r ES instit\u016bciju s\u0101kotn\u0113j\u0101s apl\u0113ses par emisiju kvotu cenu l\u012bmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka t\u0101s tiks defin\u0113tas ar cenas griestu l\u012bmeni 45 eiro tonn\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101 skaidroja V\u012bba, pie \u0161\u0101da kvotu cenas l\u012bme\u0146a d\u012bze\u013cdegvielas cenas var\u0113tu sad\u0101rdzin\u0101ties par aptuveni 0,12 eiro litr\u0101, savuk\u0101rt benz\u012bna cena sad\u0101rdzin\u0101tos par aptuveni 0,10 eiro litr\u0101 (neskaitot pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) ietekmi). \u0160\u0101ds pieaugums fosilajiem degvielas veidiem s\u0101kotn\u0113ji atst\u0101tu negat\u012bvu ietekmi uz Eiropas valstu ekonomisk\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas l\u012bmeni. Vienlaikus ES ir paredz\u0113jusi finans\u0113jumu alternat\u012bvo degvielas veidu (piem\u0113ram, elektroener\u0123ijas, biomet\u0101na, sint\u0113tisk\u0101s degvielas) infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai, lai t\u0101d\u0113j\u0101di ilgtermi\u0146\u0101 mazin\u0101tu valstu atkar\u012bbu no fosilajiem degvielas veidiem un paaugstin\u0101tu alternat\u012bvo degvielas veidu konkurenci tirg\u016b, padarot transporta nozari ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;ETS2 risin\u0101jums nodro\u0161ina taisn\u012bgu pieeju &#8211; maks\u0101 tikai par izmantoto fosil\u0101s degvielas veidu, nevis par alternat\u012bvajiem atjaunojamiem ener\u0123ijas avotiem,&#8221; pauda &#8220;Vir\u0161i-A&#8221; vad\u012bt\u0101js.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 ar\u012b skaidroja, ka, nepie\u0146emot likumprojektu &#8220;Par pies\u0101r\u0146ojumu&#8221;, Latviju sagaid\u012btu b\u016btiskas soda naudas vair\u0101ku simtu miljonu eiro apm\u0113r\u0101 par termi\u0146a kav\u0113jumiem, un tas neatbr\u012bvotu Latviju no \u0161\u012b likumprojekta ievie\u0161anas n\u0101kotn\u0113, ta\u010du tiktu apdraud\u0113ta Eiropas finans\u0113juma pie\u0161\u0137ir\u0161ana alternat\u012bvo degvielas veidu att\u012bst\u012bbai. T\u0101pat ir iesp\u0113jami vair\u0101ki citi riski &#8211; l\u012bdz 2030. gadam Latvijai pie\u0161\u0137irtie ES fondu l\u012bdzek\u013ci 6,9 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 var tikt iesald\u0113ti. T\u0101pat aptuveni 460 miljoni eiro no ES l\u012bdzek\u013ciem, kas paredz\u0113ti soci\u0101li neaizsarg\u0101to iedz\u012bvot\u0101ju atbalstam, var tikt zaud\u0113ti.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt likumprojekts &#8220;Transporta ener\u0123ijas likums&#8221; ir tie\u0161i Latvijai specifisks, bet balst\u012bts uz ES Atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas direkt\u012bvas pras\u012bb\u0101m, un paredz valsts siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju (SEG) mazin\u0101\u0161anu 16% apm\u0113r\u0101 l\u012bdz 2030. gadam, paredzot pien\u0101kumu degvielas tirgot\u0101jiem sasniegt konkr\u0113tus atjaun\u012bgo degvielas veidu \u012bpatsvara m\u0113r\u0137us, s\u0101kot no 2026. gada l\u012bdz 2030. gadam.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;16% ir ambiciozs m\u0113r\u0137is, un valsts var pietuvoties \u0161\u012b m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anai tikai ar laic\u012bgu Transporta ener\u0123ijas likuma pie\u0146em\u0161anu, kas rad\u012btu skaidru sp\u0113les laukumu tirgus dal\u012bbniekiem un veicin\u0101tu pak\u0101peniskas invest\u012bcijas atjaun\u012bgo degvielas veidu att\u012bst\u012bbai,&#8221; nor\u0101d\u012bja V\u012bba.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101 pauda &#8220;Vir\u0161i-A&#8221; vad\u012bt\u0101js, apsveicami ir tas, ka likumprojekts paredz ties\u012bbas degvielas tirgot\u0101jiem izv\u0113l\u0113ties sev optim\u0101l\u0101kos atjaun\u012bg\u0101s degvielas veidus, lai pan\u0101ktu SEG emisiju m\u0113r\u0137us, t\u0101p\u0113c ietekme uz degvielas cen\u0101m no \u0161\u012b likumprojekta pie\u0146em\u0161anas s\u0101kotn\u0113ji neveicin\u0101s b\u016btisku degvielas cenu pieaugumu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;M\u016bsu uz\u0146\u0113muma iek\u0161\u0113jie apr\u0113\u0137ini liecina, ka degvielas cenu pieaugums konkr\u0113t\u0101 likumprojekta pie\u0146em\u0161anas rezult\u0101t\u0101 2026. gad\u0101 b\u016bs neb\u016btisks. Saska\u0146\u0101 ar likumprojektu degvielas tirgot\u0101jiem b\u016bs j\u0101nodro\u0161ina t\u0101l\u0101ka atjaun\u012bgo degvielas veidu \u012bpatsvara palielin\u0101\u0161ana degvielas realiz\u0101cij\u0101 ar\u012b p\u0113c 2026. gada, kas var rezult\u0113ties t\u0101l\u0101k\u0101 degvielas cenu pieaugum\u0101,&#8221; nor\u0101d\u012bja V\u012bba, uzsverot, ka vienlaikus liel\u0101ka atjaun\u012bgo resursu izmanto\u0161ana mazin\u0101s degvielas tirgot\u0101ju izmaksas attiec\u012bb\u0101 uz ETS2 kait\u012bgo izme\u0161u kvotu ieg\u0101di, kas tirgot\u0101jiem b\u016bs j\u0101maks\u0101 par fosilo resursu izmanto\u0161anu, s\u0101kot ar 2027. gadu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101 pauda &#8220;Vir\u0161i-A&#8221; vad\u012bt\u0101js, lai ar\u012b degvielas cenu k\u0101pums nav pozit\u012bvs sign\u0101ls valsts ekonomikai, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 likumprojekt\u0101 &#8220;Par pies\u0101r\u0146ojumu&#8221;, alternat\u012bva Transporta ener\u0123ijas likuma nepie\u0146em\u0161anai ir apjom\u012bgas soda naudas no ES instit\u016bcij\u0101m par konkr\u0113to direkt\u012bvu nepild\u012b\u0161anu l\u012bdz 2030. gadam.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;\u0160\u0101das soda naudas saspringtajam valsts bud\u017eetam, visticam\u0101k, b\u016btu v\u0113l negat\u012bv\u0101ks scen\u0101rijs nek\u0101 likumprojekta pie\u0146em\u0161ana,&#8221; nor\u0101d\u012bja V\u012bba, atz\u012bm\u0113jot, ka likumprojekta pie\u0146em\u0161ana rad\u012btu pozit\u012bvu augsni Latvijas viet\u0113jo atjaun\u012bgo ener\u0123ijas avotu att\u012bst\u012bbai, jaunu ra\u017eot\u0146u izveidei un lauku re\u0123ionu att\u012bst\u012bbai, k\u0101 ar\u012b veicin\u0101tu valsts ener\u0123\u0113tikas neatkar\u012bbu no da\u017e\u0101diem \u0161obr\u012bd import\u0113tiem fosilajiem ener\u0123ijas veidiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Jau zi\u0146ots, ka Saeimas Tautsaimniec\u012bbas, agr\u0101r\u0101s, vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s politikas komisija otrdien tre\u0161aj\u0101 las\u012bjum\u0101 skat\u012bs Klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta ener\u0123ijas likumprojektu, ar ko iecer\u0113ts veicin\u0101t transporta nozares &#8220;za\u013cin\u0101\u0161anu&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Likumprojekts paredz degvielas pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem pien\u0101kumu palielin\u0101t atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas \u012bpatsvaru sav\u0101 ener\u0123ijas portfel\u012b. Katrs degvielas pieg\u0101d\u0101t\u0101js var\u0113s izv\u0113l\u0113ties, k\u0101 sasniegt m\u0113r\u0137i, \u012bstenojot savu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas strat\u0113\u0123iju un mekl\u0113jot saviem klientiem izmaks\u0101s efekt\u012bv\u0101kos risin\u0101jumus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Piem\u0113ram, eso\u0161\u0101 degvielas uzpildes stacij\u0101 var\u0113s uzst\u0101d\u012bt biomet\u0101na uzpildes punktus, elektroener\u0123ijas uzl\u0101des punktus vai pied\u0101v\u0101t fosilo degvielu ar liel\u0101ku biodegvielu piejaukumu vai pied\u0101v\u0101t t\u012bru biodegvielu, kas ra\u017eota no atkritumiem vai atlikumiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Degvielas pieg\u0101d\u0101t\u0101ji savu transporta ener\u0123ijas portfeli var\u0113s &#8220;za\u013cin\u0101t&#8221; pak\u0101peniski, lai to transportam realiz\u0113t\u0101s ener\u0123ijas emisiju intensit\u0101te 2030. gad\u0101 samazin\u0101tos par 16%. Sava portfe\u013ca &#8220;za\u013cin\u0101\u0161anu&#8221; degvielas pieg\u0101d\u0101t\u0101ji s\u0101ks 2026. gad\u0101 &#8211; samazinot sava portfe\u013ca emisiju intensit\u0101ti par 6%.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt KEM iepriek\u0161 skaidroja a\u0123ent\u016brai LETA, ka 9. oktobr\u012b Saeim\u0101 pie\u0146emto likuma &#8220;Par pies\u0101r\u0146ojumu&#8221; groz\u012bjumu un komisij\u0101m nodot\u0101 &#8220;Ekonomisk\u0101s ilgtsp\u0113jas likuma&#8221;, k\u0101 ar\u012b &#8220;Transporta ener\u0123ijas likuma&#8221; b\u016bt\u012bba ir att\u012bst\u012bt un n\u0101kotn\u0113 padar\u012bt pieejam\u0101kus viet\u0113j\u0101 ra\u017eojuma energoresursus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;Ne \u0161ogad, ne n\u0101kamgad nav pl\u0101nots ar klimata normat\u012bviem saist\u012btu maks\u0101jumu pieaugums,&#8221; skaidroja klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Vi\u0146\u0161 apgalvoja, ka izskan\u0113ju\u0161\u0101s prognozes maldina sabiedr\u012bbu, un ar nozari un cit\u0101m ministrij\u0101m tiek mekl\u0113ti efekt\u012bvi veidi, k\u0101 mazin\u0101t izmaksas par energoresursiem, tai skait\u0101 degvielu autotransportam.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">KEM atz\u012bm\u0113ja, ka degvielas cenu ietekm\u0113 vair\u0101ki faktori, tostarp nodok\u013cu politika un tirgus apst\u0101k\u013ci. Piem\u0113ram, Lietuv\u0101 \u0161\u0101 gada s\u0101kum\u0101, lai veicin\u0101tu atjaun\u012bg\u0101s transporta ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu, akc\u012bzes nodokl\u012b ieviesta oglek\u013ca komponente aptuveni 0,15 eiro apm\u0113r\u0101, tom\u0113r d\u012bze\u013cdegvielas cena tur joproj\u0101m ir zem\u0101ka nek\u0101 Latvij\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">T\u0101pat v\u0113st\u012bts, ka &#8220;Vir\u0161i-A&#8221; koncerna apgroz\u012bjums pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 bija 380,578 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vair\u0101k nek\u0101 2023. gad\u0101, bet koncerna pe\u013c\u0146a samazin\u0101j\u0101s par 8,4% &#8211; l\u012bdz 4,671 miljonam eiro. Vienlaikus &#8220;Vir\u0161i-A&#8221; m\u0101tesuz\u0146\u0113mums p\u0113rn str\u0101d\u0101jis ar 353,479 miljonu eiro apgroz\u012bjumu un 6,125 miljonu eiro pe\u013c\u0146u.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">&#8220;Vir\u0161i-A&#8221; koncern\u0101 ietilpst m\u0101tessabiedr\u012bba &#8220;Vir\u0161i-A&#8221;, SIA &#8220;Vir\u0161i lo\u0123istika&#8221;, SIA &#8220;Vir\u0161i Renergy&#8221;, &#8220;Vir\u0161i Lietuva&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Uz\u0146\u0113muma liel\u0101kie akcion\u0101ri, p\u0113c komp\u0101nijas publiskot\u0101s inform\u0101cijas, ir J\u0101nis Rieksti\u0146\u0161 (20,99%), J\u0101nis Ru\u0161manis (20,84%), Ruta Pl\u016bme (20,81%), Andris Pried\u012btis (12,79%) un Ilgvars Zuzulis (12,79%). Komp\u0101nijas akcijas ir iek\u013cautas bir\u017eas &#8220;Nasdaq Riga&#8221; alternat\u012bvaj\u0101 tirg\u016b &#8220;First North&#8221;.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Transporta ener\u0123ijas likumprojekta pie\u0146em\u0161anas rezult\u0101t\u0101 2026. gad\u0101 degvielas cenas var\u0113tu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litr\u0101, bet tas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":20996,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-20995","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/20995","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=20995"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/20995\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/20996"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=20995"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=20995"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=20995"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}