{"id":22053,"date":"2025-10-16T03:04:06","date_gmt":"2025-10-16T03:04:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/22053\/"},"modified":"2025-10-16T03:04:06","modified_gmt":"2025-10-16T03:04:06","slug":"gazes-cena-saja-ziema-varetu-but-par-20-30-zemaka-neka-iepriekseja-apkures-sezona-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/22053\/","title":{"rendered":"G\u0101zes cena \u0161aj\u0101 ziem\u0101 var\u0113tu b\u016bt par 20-30% zem\u0101ka nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 apkures sezon\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>G\u0101zes cenas samazin\u0101s: Ko sagaid\u012bt \u0161aj\u0101 ziem\u0101?<\/p>\n<p>Ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113muma &#8220;Elenger&#8221; prognozes liecina, ka \u0161\u012b gada apkures sezona var\u0113tu b\u016bt krietni l\u0113t\u0101ka nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101. Dabasg\u0101zes cena Eiropas tirg\u016b ir atgriezusies 2021. gada l\u012bmen\u012b, un sagaid\u0101ms, ka t\u0101 var\u0113tu b\u016bt par 20-30% zem\u0101ka nek\u0101 p\u0113rn. \u0160\u012bs pozit\u012bv\u0101s zi\u0146as sniedz cer\u012bbu m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m un uz\u0146\u0113mumiem, kuri saskaras ar augst\u0101m ener\u0123ijas izmaks\u0101m.<\/p>\n<p>Anal\u012bze un prognozes<\/p>\n<p>D\u0101vis Skulte, ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113muma &#8220;Elenger&#8221; valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, nor\u0101da, ka dabasg\u0101zes cenas ir stabiliz\u0113ju\u0161\u0101s un atgriezu\u0161\u0101s pie pirmskr\u012bzes l\u012bme\u0146a. \u0160\u012b tendence ir v\u0113rojama vis\u0101 Eiropas tirg\u016b, kur dabasg\u0101zes cena N\u012bderlandes TTF bir\u017e\u0101 p\u0113d\u0113jos tr\u012bs m\u0113ne\u0161os sv\u0101rst\u0101s \u0161aur\u0101 diapazon\u0101 \u2013 starp 30 un 35 eiro par megavatstundu (EUR\/MWh). Tas ir b\u016btiski zem\u0101k nek\u0101 pirms gada un atg\u0101dina cenas, kas tika nov\u0113rotas pirms 2021. gada beig\u0101m un Krievijas pilna m\u0113roga iebrukuma Ukrain\u0101.<\/p>\n<p>Faktori, kas veicina \u0161o cenu kritumu, ir vair\u0101ki. Eiropas g\u0101zes kr\u0101tuves ir pietiekami piepild\u012btas, pieg\u0101des notiek bez trauc\u0113jumiem, un piepras\u012bjums ir stabils. Lai gan pasaules ekonomika atkopjas p\u0113c pand\u0113mijas, un atjaunojamie energoresursi k\u013c\u016bst arvien noz\u012bm\u012bg\u0101ki, dabasg\u0101ze joproj\u0101m ie\u0146em svar\u012bgu lomu energoapg\u0101des stabilit\u0101t\u0113. T\u0101 nodro\u0161ina nep\u0101rtrauktu elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu br\u012b\u017eos, kad atjaunojamie resursi nav pietiekami pieejami, piem\u0113ram, kad nesp\u012bd saule vai nep\u016b\u0161 v\u0113j\u0161.<\/p>\n<p>Potenci\u0101lie riski un nenoteikt\u012bba<\/p>\n<p>Neskatoties uz optimistiskaj\u0101m prognoz\u0113m, tirgus joproj\u0101m ir jut\u012bgs pret \u0101r\u0113jiem satricin\u0101jumiem. B\u016btiski riski, kas var\u0113tu ietekm\u0113t g\u0101zes cenas, ietver: <\/p>\n<ul>\n<li>P\u0113k\u0161\u0146i laikapst\u0101k\u013cu pasliktin\u0101\u0161an\u0101s Eirop\u0101, \u012bpa\u0161i aukstas vai ilgsto\u0161as ziemas, kas palielina piepras\u012bjumu p\u0113c apkures.<\/li>\n<li>Pieg\u0101des trauc\u0113jumi g\u0101zes termin\u0101\u013cos vai ieguves re\u0123ionos, ko var izrais\u012bt tehniskas probl\u0113mas vai \u0123eopolitiskie notikumi.<\/li>\n<li>\u0122eopolitisk\u0101 situ\u0101cija, \u012bpa\u0161i saist\u012bb\u0101 ar Krievijas un Ukrainas konfliktu un t\u0101 sek\u0101m.<\/li>\n<li>Glob\u0101l\u0101s sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s dabasg\u0101zes (LNG) tirgus tendences, kur Eiropai n\u0101kas konkur\u0113t ar cit\u0101m pasaules re\u0123ioniem, sevi\u0161\u0137i \u0100ziju.<\/li>\n<\/ul>\n<p>D\u0101vis Skulte ar\u012b br\u012bdina, ka \u0123eopolitiskie notikumi, LNG pieg\u0101\u017eu ierobe\u017eojumi un piepras\u012bjuma sv\u0101rst\u012bbas \u0100zijas tirgos var izrais\u012bt strauju cenu l\u0113cienu, tuvojoties n\u0101kamajai apkures sezonai. T\u0101pat j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka Eiropas dabasg\u0101zes kr\u0101tuvju aizpild\u012bjuma l\u012bmenis \u0161obr\u012bd ir b\u016btiski zem\u0101ks nek\u0101 parasti \u0161aj\u0101 laik\u0101, un, lai izpild\u012btu regul\u0113jumu, l\u012bdz 1. novembrim kr\u0101tuvju aizpild\u012bjumam j\u0101b\u016bt vismaz 90%, kas var rad\u012bt papildu spiedienu uz cen\u0101m.<\/p>\n<p>Ko dar\u012bt pat\u0113r\u0113t\u0101jiem?<\/p>\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 pa\u0161reiz\u0113jo tirgus situ\u0101ciju un prognozes, &#8220;Elenger&#8221; izpilddirektors un valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js D\u0101vis Skulte iesaka pat\u0113r\u0113t\u0101jiem izmantot \u0161o br\u012bdi, lai p\u0101rskat\u012btu savas ener\u0123ijas izmaksas un apsv\u0113rtu iesp\u0113ju fiks\u0113t cenu ilg\u0101kam periodam. Tas var\u0113tu pasarg\u0101t no iesp\u0113jam\u0101m cenu sv\u0101rst\u012bb\u0101m n\u0101kotn\u0113. Turkl\u0101t, k\u0101 nor\u0101da &#8220;Elenger&#8221;, daudzi klienti joproj\u0101m p\u0101rmaks\u0101, jo nep\u0101rskata savus l\u012bgumus, bet autom\u0101tiski pagarina eso\u0161os, neizv\u0113rt\u0113jot alternat\u012bvus pied\u0101v\u0101jumus.<\/p>\n<p>&#8220;Elenger&#8221; gatav\u012bba jaunajai apkures sezonai<\/p>\n<p>Ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113mums &#8220;Elenger&#8221; ir piln\u012bb\u0101 gatavs 2025.\/2026. gada apkures sezonai. Uz\u0146\u0113mums ir savlaic\u012bgi veicis nepiecie\u0161amos pas\u0101kumus, lai nodro\u0161in\u0101tu klientiem dabasg\u0101zes pieg\u0101des visas sezonas garum\u0101. Tas ietver sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s dabasg\u0101zes (LNG) kravu ieg\u0101di no partneriem ASV un Norv\u0113\u0123ij\u0101, k\u0101 ar\u012b nepiecie\u0161am\u0101s kapacit\u0101tes rezerv\u0113\u0161anu gan Klaip\u0113das (Lietuva), gan In\u010dukalna (Somija) LNG termin\u0101\u013cos. &#8220;Elenger&#8221; ir vien\u012bgais dabasg\u0101zes tirgot\u0101js Latvij\u0101, kas akt\u012bvi sadarbojas ar abiem re\u0123iona liel\u0101kajiem termin\u0101\u013ciem, t\u0101d\u0113j\u0101di stiprinot pieg\u0101\u017eu dro\u0161\u012bbu un elast\u012bbu.<\/p>\n<p>Uz\u0146\u0113mums &#8220;Elenger&#8221; ar\u012b akt\u012bvi str\u0101d\u0101 pie atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas jomas att\u012bst\u012bbas Latvij\u0101. Nesen veikts pirmais komerci\u0101lais biomet\u0101na jeb za\u013c\u0101s g\u0101zes dar\u012bjums, nodro\u0161inot biomet\u0101na pieg\u0101di uz\u0146\u0113mumam, kura m\u0113r\u0137is ir energoapg\u0101d\u0113 atteikties no fosilajiem resursiem. Tas apliecina &#8220;Elenger&#8221; ap\u0146em\u0161anos veicin\u0101t ilgtsp\u0113j\u012bgu ener\u0123\u0113tiku.<\/p>\n<p>Dabasg\u0101zes cenas att\u012bst\u012bba v\u0113sturiski<\/p>\n<p>2021. gads dabasg\u0101zes tirg\u016b bija negaid\u012bti izaicino\u0161s un dinamisks. Da\u017e\u0101di glob\u0101lie apst\u0101k\u013ci izrais\u012bja strauju cenu l\u0113cienu, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 dabasg\u0101zes cena 2021. gada beig\u0101s bija gandr\u012bz 6 reizes liel\u0101ka nek\u0101 gada s\u0101kum\u0101. \u0160is cenu pieaugums s\u0101k\u0101s jau iepriek\u0161\u0113j\u0101 ziem\u0101, ko izrais\u012bja zemas gaisa temperat\u016bras Eirop\u0101 un \u0100zij\u0101, k\u0101 ar\u012b strauji augo\u0161ais piepras\u012bjums p\u0113c ekonomikas atkop\u0161an\u0101s p\u0113c Covid-19 pand\u0113mijas. Lai gan \u0161obr\u012bd cenas ir stabiliz\u0113ju\u0161\u0101s un atgriezu\u0161\u0101s 2021. gada l\u012bmen\u012b, svar\u012bgi atcer\u0113ties par \u0161o periodu, lai nov\u0113rt\u0113tu pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju un izvair\u012btos no l\u012bdz\u012bg\u0101m probl\u0113m\u0101m n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"G\u0101zes cenas samazin\u0101s: Ko sagaid\u012bt \u0161aj\u0101 ziem\u0101? Ener\u0123\u0113tikas uz\u0146\u0113muma &#8220;Elenger&#8221; prognozes liecina, ka \u0161\u012b gada apkures sezona var\u0113tu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":22054,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,6977,28,29,6978,6976,6979,32,33,6975,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-22053","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-apkures-sezona","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-dabasgaze","13":"tag-elenger","14":"tag-energetikas-tirgus","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-gazes-cenas","18":"tag-headlines","19":"tag-latest-news","20":"tag-latestnews","21":"tag-latvia","22":"tag-latvian","23":"tag-latviesu","24":"tag-latviesu-valoda","25":"tag-latviesuvaloda","26":"tag-latvija","27":"tag-lv","28":"tag-news","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/22053","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=22053"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/22053\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/22054"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=22053"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=22053"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=22053"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}