{"id":220858,"date":"2026-06-07T16:18:10","date_gmt":"2026-06-07T16:18:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/220858\/"},"modified":"2026-06-07T16:18:10","modified_gmt":"2026-06-07T16:18:10","slug":"biologs-maris-olte-skaidro-ka-rikoties-sastopot-laci-meza-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/220858\/","title":{"rendered":"Biologs M\u0101ris Olte skaidro: K\u0101 r\u012bkoties, sastopot l\u0101ci me\u017e\u0101?\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Dro\u0161a tik\u0161an\u0101s ar l\u0101ci: kas j\u0101dara un kas nav?<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 Latvijas me\u017eos pieaugo\u0161ais l\u0101\u010du skaits un ar to saist\u012btie satraukumi cilv\u0113kos aktualiz\u0113 jaut\u0101jumu par dro\u0161u uzved\u012bbu, sastopot \u0161os lielos pl\u0113s\u0113jus. Biologs, \u017eurn\u0101lists un raid\u012bjumu vad\u012bt\u0101js M\u0101ris Olte TV24 raid\u012bjum\u0101 \u201cPreses klubs\u201d uzsv\u0113ra, ka vairum\u0101 gad\u012bjumu l\u0101cis no cilv\u0113ka baid\u0101s vair\u0101k nek\u0101 cilv\u0113ks no l\u0101\u010da. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka l\u0101\u010du sastopam\u012bba Latvij\u0101 ir saist\u012bta ar\u012b ar izmai\u0146\u0101m me\u017eu apsaimnieko\u0161an\u0101 \u2013 intens\u012bv\u0101ka me\u017eizstr\u0101de rada jaunas teritorijas un baro\u0161an\u0101s iesp\u0113jas, kur\u0101s dz\u012bvnieki var uztur\u0113ties. K\u0101 zi\u0146o Latvijas Av\u012bze, Olte aicina izv\u0113rt\u0113t apst\u0101k\u013cus, k\u0101dos notiku\u0161i gad\u012bjumi ar l\u0101\u010du sastap\u0161an\u0101m, pie\u013caujot, ka da\u017ek\u0101rt cilv\u0113ki pa\u0161i p\u0101r\u0101k pietuvojas dz\u012bvniekam vai cen\u0161as to nov\u0113rot no tuva att\u0101luma, t\u0101d\u0113j\u0101di provoc\u0113jot aizsardz\u012bbas reakciju.<\/p>\n<p>Biologs uzsver, ka l\u0101cis ir \u013coti piesardz\u012bgs dz\u012bvnieks, kas cilv\u0113ku parasti saj\u016bt krietni agr\u0101k, nek\u0101 cilv\u0113ks pamana l\u0101ci. P\u0101rsvar\u0101 l\u0101cis cen\u0161as izvair\u012bties no kontakta un neman\u0101mi pamest teritoriju. Lai mazin\u0101tu risku nejau\u0161i sastapt l\u0101ci, Olte iesaka, dodoties me\u017e\u0101, ner\u012bkoties piln\u012bg\u0101 klusum\u0101. Sarunas, dzied\u0101\u0161ana vai cita trok\u0161\u0146o\u0161ana \u013cauj dz\u012bvniekiem laikus paman\u012bt cilv\u0113ka kl\u0101tb\u016btni un att\u0101lin\u0101ties. Tas \u012bpa\u0161i attiecas uz vientu\u013ciem p\u0101rg\u0101jieniem vai orient\u0113\u0161an\u0101s pas\u0101kumiem.<\/p>\n<p>L\u0101\u010du popul\u0101cijas pieaugums un sabiedr\u012bbas dro\u0161\u012bba<\/p>\n<p>Latvij\u0101 br\u016bno l\u0101\u010du popul\u0101cija p\u0113d\u0113jos gados ir pak\u0101peniski augusi. Saska\u0146\u0101 ar Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bta \u201cSilava\u201d datiem, ja 2020. gad\u0101 minim\u0101lais indiv\u012bdu skaits tika l\u0113sts no 30 l\u012bdz 60, tad jaun\u0101kie 2025. gada dati liecina, ka to skaits pieaudzis l\u012bdz aptuveni 190 indiv\u012bdiem. Lai gan \u0161is pieaugums ir iev\u0113rojams, sal\u012bdzin\u0101jumam kaimi\u0146valst\u012b Igaunij\u0101 m\u012bt aptuveni 1000 l\u0101\u010du, kas liecina par potenci\u0101lu turpm\u0101kai popul\u0101cijas aug\u0161anai Latvij\u0101. Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde (DAP) uzsver, ka l\u0101\u010di Latvij\u0101 ir aizsarg\u0101jami dz\u012bvnieki, un patlaban nav tiesiska vai zin\u0101tniska pamata l\u0101\u010du med\u012bbu at\u013caujai. Tom\u0113r pieaugo\u0161ais l\u0101\u010du skaits un bie\u017e\u0101k\u0101s sastap\u0161an\u0101s ir aktualiz\u0113ju\u0161as diskusijas par nepiecie\u0161am\u012bbu ierobe\u017eot popul\u0101ciju, lai nodro\u0161in\u0101tu sabiedr\u012bbas dro\u0161\u012bbu. Da\u013ca sabiedr\u012bbas pau\u017e ba\u017eas par iesp\u0113jamiem uzbrukumiem, \u012bpa\u0161umu boj\u0101jumiem (piem\u0113ram, bi\u0161u drav\u0101m) un aicina uz l\u0101\u010du med\u012bbu at\u013cau\u0161anu. Citviet tiek aicin\u0101ts saglab\u0101t stingri aizsarg\u0101jamas sugas statusu un ieviest valsts finans\u0113tas prevent\u012bvas aizsardz\u012bbas programmas.<\/p>\n<p>K\u0101 r\u012bkoties, ja tom\u0113r sastopams l\u0101cis?<\/p>\n<p>Svar\u012bg\u0101kais, sastopoties ar l\u0101ci, ir saglab\u0101t mieru un neizprovoc\u0113t dz\u012bvnieku. DAP nor\u0101da, ka cilv\u0113ku r\u012bc\u012bba bie\u017ei vien rada liel\u0101ku apdraud\u0113jumu nek\u0101 pa\u0161i l\u0101\u010di. Tas \u012bpa\u0161i attiecas uz situ\u0101cij\u0101m, kad cilv\u0113ki dzen\u0101 l\u0101\u010dus ar automa\u0161\u012bn\u0101m, skrien paka\u013c, film\u0113 vai ska\u013ci signaliz\u0113, radot dz\u012bvniekam stresu, kas var novest pie agres\u012bvas reakcijas. Ja l\u0101cis tom\u0113r ir sastapts, ieteicams tam netuvoties, neskat\u012bties tie\u0161i ac\u012bs, jo tas var tikt uztverts k\u0101 izaicin\u0101jums, un, atk\u0101pjoties, negriezt tam muguru, bet l\u0113n\u0101m atk\u0101pties atmuguriski, turot dz\u012bvnieku redzeslok\u0101. Ja l\u0101cis atrodas pils\u0113tvid\u0113, prim\u0101ri ir j\u0101sazin\u0101s ar viet\u0113jo pa\u0161vald\u012bbu vai DAP, lai speci\u0101listi var\u0113tu koordin\u0113t situ\u0101ciju un pal\u012bdz\u0113tu dz\u012bvniekam atgriezties me\u017e\u0101. Da\u017ek\u0101rt l\u0101cis pils\u0113t\u0101 ieklejo, vienk\u0101r\u0161i \u0161\u0137\u0113rsojot teritoriju ce\u013c\u0101 uz savu galam\u0113r\u0137i.<\/p>\n<p>Izprast l\u0101\u010du uzved\u012bbu: izvair\u012b\u0161an\u0101s un pieradin\u0101\u0161anas riski<\/p>\n<p>L\u0101\u010di ir vientu\u013cnieki un parasti cen\u0161as izvair\u012bties no kontakta ar cilv\u0113ku, ko veicina vi\u0146u lab\u0101 o\u017ea un dzirde. Tom\u0113r dz\u012bvnieku pieradin\u0101\u0161ana pie cilv\u0113ka kl\u0101tb\u016btnes un bar\u012bbas ir viens no liel\u0101kajiem riskiem. Tas bie\u017ei notiek apzin\u0101ti vai neapzin\u0101ti atst\u0101jot p\u0101rtikas atkritumus, nepareizi apsaimniekojot kompost\u0113tavas vai piebarojot dz\u012bvniekus. Cilv\u0113ka izaudz\u0113ti l\u0101\u010di var uztvert cilv\u0113ku un vi\u0146a s\u0113tu k\u0101 barotavu, t\u0101d\u0113j\u0101di zaud\u0113jot dabisko piesardz\u012bbu un k\u013c\u016bstot potenci\u0101li b\u012bstami. Savuk\u0101rt savva\u013c\u0101 augu\u0161i l\u0101\u010di parasti no cilv\u0113ka baid\u0101s. Lai gan l\u0101\u010da uzturs p\u0101rsvar\u0101 sast\u0101v no augu valsts produktiem, ga\u013ca veido nelielu da\u013cu no t\u0101 kop\u0113j\u0101 uztura.<\/p>\n<p>L\u0101\u010du apsaimnieko\u0161ana un n\u0101kotnes perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>Diskusijas par l\u0101\u010du popul\u0101cijas apsaimnieko\u0161anu Latvij\u0101 turpin\u0101s. Kam\u0113r vieni aicina ierobe\u017eot l\u0101\u010du skaitu, citi uzsver nepiecie\u0161am\u012bbu saglab\u0101t sugas aizsardz\u012bbu un ieviest prevent\u012bvus pas\u0101kumus. DAP uzskata, ka patlaban l\u0101\u010du skaits Latvij\u0101 nav tik liels, lai apsv\u0113rtu med\u012bbas. Tom\u0113r ir svar\u012bgi sabiedr\u012bbai sniegt inform\u0101ciju par dro\u0161u uzved\u012bbu un prevencijas pas\u0101kumiem, lai mazin\u0101tu riskus un nodro\u0161in\u0101tu mier\u012bgu l\u012bdz\u0101spast\u0101v\u0113\u0161anu ar \u0161iem aizsarg\u0101tajiem dz\u012bvniekiem. Zi\u0146ojumi par l\u0101\u010du kl\u0101tb\u016btni, ko sniedz iedz\u012bvot\u0101ji, ir noz\u012bm\u012bgs papildin\u0101jums zin\u0101tnieku veiktajam monitoringu, pal\u012bdzot ieg\u016bt prec\u012bz\u0101ku priek\u0161statu par popul\u0101ciju un t\u0101s att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Dro\u0161a tik\u0161an\u0101s ar l\u0101ci: kas j\u0101dara un kas nav? P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 Latvijas me\u017eos pieaugo\u0161ais l\u0101\u010du skaits un ar&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":220859,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[5],"tags":[23,28,29,38525,32,33,22,1227,30,31,35,39,38,36,37,34,8153,40,38524,20,26,27,20407,24,25,21],"class_list":["post-220858","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-aktualitates","tag-aktualitates","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-drosiba-meza","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-lacis","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-latvijas-daba","tag-lv","tag-maris-olte","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-savvalas-dzivnieki","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116709733320736124","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/220858","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=220858"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/220858\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/220859"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=220858"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=220858"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=220858"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}