{"id":22209,"date":"2025-10-16T06:24:07","date_gmt":"2025-10-16T06:24:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/22209\/"},"modified":"2025-10-16T06:24:07","modified_gmt":"2025-10-16T06:24:07","slug":"baltijas-uznemejus-nomac-birokratija-un-darga-darbaspeka-lietuva-jutams-vislielakais-optimisms-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/22209\/","title":{"rendered":"Baltijas uz\u0146\u0113m\u0113jus nom\u0101c birokr\u0101tija un d\u0101rg\u0101 darbasp\u0113ka; Lietuv\u0101 j\u016btams visliel\u0101kais optimisms\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Birokr\u0101tija un darbasp\u0113ka izmaksas \u2013 galvenie invest\u012bciju bremz\u0113t\u0101ji Baltij\u0101<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjumu a\u0123ent\u016bras &#8220;Norstat&#8221; un &#8220;Citadeles bankas&#8221; jaun\u0101k\u0101 aptauja, kur\u0101 piedal\u012bju\u0161ies vair\u0101k nek\u0101 1500 da\u017e\u0101da l\u012bme\u0146a uz\u0146\u0113mumu vad\u012bt\u0101ji Baltijas valst\u012bs, atkl\u0101j satrauco\u0161u tendenci: galvenie \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci veiksm\u012bg\u0101m invest\u012bcij\u0101m re\u0123ion\u0101 ir smagn\u0113j\u0101 birokr\u0101tija un augst\u0101s darbasp\u0113ka izmaksas. Lai gan katra valsts saskaras ar \u0161\u012bm probl\u0113m\u0101m sav\u0101 m\u0113r\u0101, kop\u0113jais att\u0113ls liecina par nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c steidzamiem uzlabojumiem uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vid\u0113.<\/p>\n<p>Valstu at\u0161\u0137ir\u012bbas birokr\u0101tijas un izmaksu uztver\u0113<\/p>\n<p>Analiz\u0113jot rezult\u0101tus pa valst\u012bm, redzams, ka birokr\u0101tija un sare\u017e\u0123\u012btie normat\u012bvie akti k\u0101 galvenais invest\u012bciju \u0161\u0137\u0113rslis Latvij\u0101 min\u0113ti 36% aptauj\u0101to uz\u0146\u0113mumu. Igaunij\u0101 \u0161is \u012bpatsvars ir nedaudz augst\u0101ks \u2013 37%, savuk\u0101rt Lietuv\u0101 birokr\u0101tisk\u0101s proced\u016bras rada visliel\u0101k\u0101s ba\u017eas, uz t\u0101m nor\u0101dot pat 61% uz\u0146\u0113m\u0113ju. Interesanti, ka Igaunij\u0101 k\u0101 galvenais uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas bremz\u0113t\u0101js izvirz\u0101s darbasp\u0113ka izmaksas, par ko s\u016bdzas 43% uz\u0146\u0113mumu. Latvij\u0101 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir 22%, bet Lietuv\u0101 \u2013 53%. \u0160ie dati skaidri par\u0101da, ka katrai valstij ir savas specifisk\u0101s probl\u0113mas, kas nepiecie\u0161amas risin\u0101t, ta\u010du kop\u012bg\u0101 valodu, ko run\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji, ir par nepiecie\u0161am\u012bbu uzlabot invest\u012bciju klimatu vis\u0101 Baltijas re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p>Finans\u0113juma pieejam\u012bba un procentu likmes \u2013 maz\u0101k s\u0101p\u012bgi jaut\u0101jumi<\/p>\n<p>Sal\u012bdzinot ar birokr\u0101tiju un darbasp\u0113ka izmaks\u0101m, ierobe\u017eota piek\u013cuve finans\u0113jumam un augst\u0101s kred\u012btu procentu likmes \u0161\u0137iet maz\u0101k satrauco\u0161as Baltijas uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Tikai 13% Latvijas, 33% Lietuvas un 21% Igaunijas uz\u0146\u0113mumu vad\u012bt\u0101ju nor\u0101d\u012bju\u0161i uz finans\u0113juma pieejam\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Savuk\u0101rt procentu likmes k\u0101 b\u016btisku invest\u012bciju ierobe\u017eojumu min\u0113ju\u0161i vien 7% Latvijas, 37% Lietuvas un 12% Igaunijas uz\u0146\u0113mumu. \u0160ie skait\u013ci liecina, ka, lai gan finan\u0161u videi vienm\u0113r ir noz\u012bme, pa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0101cij\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji vair\u0101k uztraucas par administrat\u012bviem un darbasp\u0113ka izmaksu jaut\u0101jumiem. K\u0101 nor\u0101da &#8220;Citadeles bankas&#8221; p\u0101rst\u0101vji, tas var\u0113tu liecin\u0101t par relat\u012bvi stabilu un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai draudz\u012bgu finan\u0161u vidi, kas tom\u0113r nesp\u0113j kompens\u0113t citus b\u016btiskus \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cus.<\/p>\n<p>Noska\u0146ojums Baltijas uz\u0146\u0113mumos: Lietuv\u0101 optimisms, Latvij\u0101 \u2013 piesardz\u012bba<\/p>\n<p>Aptauja atkl\u0101j ar\u012b at\u0161\u0137ir\u012bgu uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojumu Baltijas valst\u012bs. Lietuva izce\u013cas ar optimismu \u2013 36% Lietuvas uz\u0146\u0113m\u0113ju prognoz\u0113 ekonomikas izaugsmi, un tikai 21% paredz lejupsl\u012bdi. Igaunija demonstr\u0113 mier\u012bgu neitralit\u0101ti, savuk\u0101rt Latvij\u0101 domin\u0113 ba\u017eas un nenoteikt\u012bba. Lai gan 2025. gada nogal\u0113 prognozes par ekonomikas att\u012bst\u012bbu Latvij\u0101 ir piesardz\u012bgas, tom\u0113r nevar noliegt, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji ir s\u0101ku\u0161i fokus\u0113ties uz att\u012bst\u012bbu. Gandr\u012bz puse (40%) Latvijas uz\u0146\u0113mumu priorit\u0101ri invest\u0113 digitaliz\u0101cij\u0101 un tehnolo\u0123ij\u0101s, kam seko efektivit\u0101tes uzlabo\u0161ana (32%) un darbinieku prasmju pilnveide (30%). Ar\u012b Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji piev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu darbinieku kompetences cel\u0161anai un efektivit\u0101tes uzlabo\u0161anai, ta\u010du Latvijas dati liecina par liel\u0101ku piesardz\u012bbu \u2013 38% prognoz\u0113 ekonomikas lejupsl\u012bdi, un tikai 13% tic izaugsmei. Piektda\u013cai Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ju ir gr\u016bti prognoz\u0113t n\u0101kotni, kas nor\u0101da uz augstu nenoteikt\u012bbas l\u012bmeni.<\/p>\n<p>Latvijas uz\u0146\u0113mumu invest\u012bciju priorit\u0101tes un n\u0101kotnes redz\u0113jums<\/p>\n<p>Neskatoties uz kop\u0113jo piesardz\u012bbu, Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji akt\u012bvi mekl\u0113 veidus, k\u0101 att\u012bst\u012bties un piel\u0101goties m\u016bsdienu tirgus pras\u012bb\u0101m. Digitaliz\u0101cija un tehnolo\u0123isk\u0101s inov\u0101cijas ir k\u013cuvu\u0161as par galvenaj\u0101m priorit\u0101t\u0113m, kam seko nepiecie\u0161am\u012bba uzlabot efektivit\u0101ti un paaugstin\u0101t darbinieku kvalifik\u0101ciju. \u0160\u012bs tendences atspogu\u013co uz\u0146\u0113m\u0113ju v\u0113lmi saglab\u0101t konkur\u0113tsp\u0113ju main\u012bgaj\u0101 ekonomik\u0101. Lai gan m\u0101ksl\u012bgais intelekts un eksports tiek v\u0113rt\u0113ti m\u0113reni, un ilgtsp\u0113jas iniciat\u012bvas v\u0113l nav galven\u0101 priorit\u0101te, uz\u0146\u0113mumu fokuss uz tehnolo\u0123ij\u0101m un efektivit\u0101ti ir pozit\u012bva z\u012bme n\u0101kotnei. \u012apa\u0161i re\u0123ion\u0101li, R\u012bgas un Zemgales re\u0123ion\u0101 j\u016btams liel\u0101ks optimisms, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar Kurzemes un Latgales liel\u0101kaj\u0101m ba\u017e\u0101m.<\/p>\n<p>Baltijas valstu sadarb\u012bbas potenci\u0101ls<\/p>\n<p>Lai gan katra Baltijas valsts saskaras ar saviem unik\u0101lajiem izaicin\u0101jumiem, past\u0101v ar\u012b iev\u0113rojams sadarb\u012bbas potenci\u0101ls. Latvijas un Igaunijas vald\u012bbas jau ir ap\u0146\u0113mu\u0161\u0101s cie\u0161\u0101k sadarboties eksporta un invest\u012bciju veicin\u0101\u0161an\u0101, izstr\u0101d\u0101jot kop\u012bgu r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu 2026. gadam, kur\u0101 aicin\u0101tas iesaist\u012bties ar\u012b Lietuva. \u0160\u0101da Baltijas valstu vienot\u012bba var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t efekt\u012bv\u0101k atbalst\u012bt uz\u0146\u0113m\u0113jus, piesaist\u012bt invest\u012bcijas un veidot sp\u0113c\u012bgu re\u0123ion\u0101lo z\u012bmolu starptautiskaj\u0101 ar\u0113n\u0101. Sadarb\u012bba birokr\u0101tijas mazin\u0101\u0161an\u0101 un vienotas darbasp\u0113ka n\u0101kotnes vajadz\u012bbu pl\u0101no\u0161ana ir b\u016btiska, lai veicin\u0101tu kop\u0113jo konkur\u0113tsp\u0113ju. \u0160\u0101ds kop\u012bgs solis ne tikai stiprin\u0101tu re\u0123iona ekonomisko poz\u012bciju, bet ar\u012b rad\u012btu dro\u0161\u0101ku un stabil\u0101ku vidi uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Birokr\u0101tija un darbasp\u0113ka izmaksas \u2013 galvenie invest\u012bciju bremz\u0113t\u0101ji Baltij\u0101 P\u0113t\u012bjumu a\u0123ent\u016bras &#8220;Norstat&#8221; un &#8220;Citadeles bankas&#8221; jaun\u0101k\u0101 aptauja, kur\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":22210,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,7028,7015,28,29,7030,32,33,22,7029,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,7031,21],"class_list":{"0":"post-22209","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-baltijas-uznemumu-aptauja","10":"tag-birokratija","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-darbaspeka-izmaksas","14":"tag-featured-news","15":"tag-featurednews","16":"tag-headlines","17":"tag-investiciju-skersli","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-top-stories","31":"tag-topstories","32":"tag-uznemejdarbibas-vide","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/22209","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=22209"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/22209\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/22210"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=22209"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=22209"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=22209"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}