{"id":223076,"date":"2026-06-10T10:02:15","date_gmt":"2026-06-10T10:02:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/223076\/"},"modified":"2026-06-10T10:02:15","modified_gmt":"2026-06-10T10:02:15","slug":"putina-ukrainas-scenarija-draudi-armenijai-negust-atsaucibu-erevana-tiecas-uz-es-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/223076\/","title":{"rendered":"Putina &#8220;Ukrainas scen\u0101rija&#8221; draudi Arm\u0113nijai neg\u016bst atsauc\u012bbu; Erev\u0101na tiecas uz ES\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Arm\u0113nija izv\u0113las savu ce\u013cu, att\u0101linoties no Krievijas<\/p>\n<p>Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina atkl\u0101tiem br\u012bdin\u0101jumiem par iesp\u0113jamu &#8220;Ukrainas scen\u0101riju&#8221;, Arm\u0113nija stingri paudusi savu nost\u0101ju, ka v\u0113las att\u0101lin\u0101ties no Maskavas ietekmes zonas un stiprin\u0101t saites ar Eiropas Savien\u012bbu (ES). K\u0101 inform\u0113 port\u0101ls jauns.lv, \u0161ie br\u012bdin\u0101jumi, kas ietv\u0113ra ar\u012b pras\u012bbu r\u012bkot referendumu par dal\u012bbu ES, nav guvu\u0161i pan\u0101kumus Erev\u0101nas politiskaj\u0101s aprind\u0101s. Lai gan Krievija izmanto da\u017e\u0101dus spiediena meh\u0101nismus, tostarp ekonomiskos, Arm\u0113nija turpina diplom\u0101tisko kursu uz cie\u0161\u0101ku sadarb\u012bbu ar Rietumiem.<\/p>\n<p>ES un Arm\u0113nija stiprina attiec\u012bbas: pirmais samits un jaunas perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>Maija s\u0101kum\u0101 notiku\u0161ais pirmais ES un Arm\u0113nijas samits ir d\u0113v\u0113ts par pagrieziena punktu abu pu\u0161u attiec\u012bb\u0101s. Eiropas Savien\u012bbas augst\u0101k\u0101s amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ir uzsv\u0113ru\u0161as Arm\u0113nijas noz\u012bm\u012bgo partner\u012bbu un gatav\u012bbu padzi\u013cin\u0101t sadarb\u012bbu da\u017e\u0101d\u0101s jom\u0101s, s\u0101kot no transporta un ener\u0123\u0113tikas l\u012bdz digit\u0101laj\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m. \u0160is samits notika laik\u0101, kad Arm\u0113nija akt\u012bvi mekl\u0113 jaunus sabiedrotos, neapmierin\u0101ta ar Krievijas atbalsta tr\u016bkumu iepriek\u0161\u0113j\u0101 konflikt\u0101 ar Azerbaid\u017e\u0101nu. Samita laik\u0101 tika pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s par savienojam\u012bbas partner\u012bbu, kas paredz projektus infrastrukt\u016br\u0101, atjaunojamo energoresursu papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101 un digit\u0101laj\u0101 inov\u0101cij\u0101, veicinot Arm\u0113niju k\u0101 re\u0123ion\u0101lu transporta mezglu.<\/p>\n<p>Krievijas spiediens un Arm\u0113nijas atbilde<\/p>\n<p>Krievija ir izmantojusi da\u017e\u0101dus l\u012bdzek\u013cus, lai m\u0113\u0123in\u0101tu ietekm\u0113t Arm\u0113nijas \u0101rpolitisko kursu. Tiek zi\u0146ots par Krievijas m\u0113\u0123in\u0101jumiem izdar\u012bt spiedienu caur ekonomiskajiem ierobe\u017eojumiem, piem\u0113ram, apturot naftas un g\u0101zes pieg\u0101des vai ierobe\u017eojot atsevi\u0161\u0137u pre\u010du importu. Papildus tam ir nov\u0113rotas ar\u012b dezinform\u0101cijas kampa\u0146as, kuru m\u0113r\u0137is ir mazin\u0101t sabiedr\u012bbas uztic\u012bbu pa\u0161reiz\u0113jai vald\u012bbai un t\u0101s proeiropeiskajai politikai. Krievijas \u0101rlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir paudis, ka Krievija piekrit\u012bs starptautisk\u0101m dro\u0161\u012bbas garantij\u0101m tikai t\u0101dai Ukrainai, kas b\u016bs draudz\u012bga Maskavai, un l\u012bdz\u012bgs spiediens tiek izjusts ar\u012b attiec\u012bb\u0101 uz Arm\u0113niju. Neskatoties uz \u0161o spiedienu, Arm\u0113nijas premjerministrs Nikol Pa\u0161injans ir skaidri nor\u0101d\u012bjis, ka referenduma r\u012bko\u0161ana par dal\u012bbu ES nav lo\u0123iska, kam\u0113r nav pien\u0101cis neizb\u0113gams l\u0113muma br\u012bdis.<\/p>\n<p>Parlamenta v\u0113l\u0113\u0161anas un valsts n\u0101kotnes izv\u0113le<\/p>\n<p>2026. gada j\u016bnij\u0101 notiku\u0161\u0101s parlamenta v\u0113l\u0113\u0161anas Arm\u0113nij\u0101 tika uzskat\u012btas par iz\u0161\u0137iro\u0161\u0101m valsts \u0123eopolitisk\u0101s trajektorijas noteik\u0161an\u0101. V\u0113l\u0113\u0161an\u0101s galven\u0101 c\u012b\u0146a risin\u0101j\u0101s starp premjerministra Nikola Pa\u0161injana partiju &#8220;Pilsoniskais l\u012bgums&#8221;, kas iest\u0101jas par cie\u0161\u0101k\u0101m sait\u0113m ar ES, un prokrieviski noska\u0146otaj\u0101m opoz\u012bcijas partij\u0101m. Pa\u0161injana uzvara \u0161aj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s apliecina Arm\u0113nijas tautas izv\u0113li turpin\u0101t demokr\u0101tisko reformu ce\u013cu ar ES atbalstu un stiprin\u0101t savu neatkar\u012bbu. Prezidents Edgars Rink\u0113vi\u010ds ir paudis Latvijas atbalstu Arm\u0113nijas v\u0113lmei stiprin\u0101t saites ar Eiropas Savien\u012bbu, apliecinot konstrukt\u012bvu dialogu starp ab\u0101m valst\u012bm.<\/p>\n<p>Attiec\u012bbas ar Krieviju transform\u0101cijas stadij\u0101<\/p>\n<p>Arm\u0113nijas premjerministrs Nikol Pa\u0161injans ir raksturojis attiec\u012bbas starp Arm\u0113niju un Krieviju k\u0101 &#8220;transform\u0101cijas stadij\u0101&#8221;. Lai gan piln\u012bga sai\u0161u sarau\u0161ana ar Krieviju nav gaid\u0101ma, \u0146emot v\u0113r\u0101 ekonomisko faktoru un Krievijas bru\u0146oto sp\u0113ku b\u0101zu kl\u0101tb\u016btni Arm\u0113nij\u0101, ir skaidrs, ka Arm\u0113nija mekl\u0113 jaunu l\u012bdzsvaru sav\u0101 \u0101rpolitik\u0101. \u0160\u012b p\u0101rmai\u0146u proces\u0101 Krievija cen\u0161as saglab\u0101t savu ietekmi Dienvidkauk\u0101za re\u0123ion\u0101, izmantojot gan ekonomisko, gan politisko spiedienu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Arm\u0113nija izv\u0113las savu ce\u013cu, att\u0101linoties no Krievijas Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina atkl\u0101tiem br\u012bdin\u0101jumiem par iesp\u0113jamu &#8220;Ukrainas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":223077,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[14],"tags":[23,6648,57,28,29,514,32,33,4125,22,234,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,3143,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":["post-223076","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-zinas-no-arvalstim","tag-aktualitates","tag-armenija","tag-arvalstim","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-eiropas-savieniba","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-geopolitika","tag-headlines","tag-krievija","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-putins","tag-top-stories","tag-topstories","tag-world","tag-world-news","tag-worldnews","tag-zinas","tag-zinas-no-arvalstim"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116725242757888672","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/223076","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=223076"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/223076\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/223077"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=223076"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=223076"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=223076"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}