{"id":226389,"date":"2026-06-14T11:38:13","date_gmt":"2026-06-14T11:38:13","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/226389\/"},"modified":"2026-06-14T11:38:13","modified_gmt":"2026-06-14T11:38:13","slug":"no-papira-lidz-kosmosam-ka-koksne-klust-par-nakotnes-materialu-latvija-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/226389\/","title":{"rendered":"No pap\u012bra l\u012bdz kosmosam: k\u0101 koksne k\u013c\u016bst par n\u0101kotnes materi\u0101lu Latvij\u0101\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Ne tikai malka un m\u0113beles: koksne k\u0101 modernu inov\u0101ciju pamats<\/p>\n<p>Kad run\u0101jam par koksni, parasti iedom\u0101jamies b\u016bvmateri\u0101lus, m\u0113beles vai pap\u012bru. Tom\u0113r zin\u0101tnieki un uz\u0146\u0113m\u0113ji vis\u0101 pasaul\u0113 arvien bie\u017e\u0101k pier\u0101da, ka koksne ir daudz vair\u0101k nek\u0101 tradicion\u0101la izejviela. K\u0101 zi\u0146o Latvijas Av\u012bze, no t\u0101s iesp\u0113jams rad\u012bt inovat\u012bvus iepakojuma materi\u0101lus, ap\u0123\u0113rbu, b\u016bvniec\u012bbas produktus, biodegvielu un pat risin\u0101jumus medic\u012bnai un kosmosa industrijai. \u0160is atjaunojamais resurss pied\u0101v\u0101 daudzpus\u012bgas iesp\u0113jas, kas atbilst m\u016bsdienu ilgtsp\u0113j\u012bbas un vides aizsardz\u012bbas pras\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>Koksnes potenci\u0101ls jaunu materi\u0101lu rad\u012b\u0161an\u0101<\/p>\n<p>Latvijas Valsts koksnes \u0137\u012bmijas instit\u016bts (LVK\u0136I) akt\u012bvi p\u0113ta koksnes potenci\u0101lu da\u017e\u0101d\u0101s jom\u0101s. Instit\u016bta galvenie zin\u0101tniskie virzieni ir koksnes materi\u0101li ar uzlabot\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m b\u016bvniec\u012bbai, biorafin\u0113\u0161ana, lai ieg\u016btu \u0137\u012bmiskos savienojumus, biodegvielu un citus produktus, k\u0101 ar\u012b za\u013c\u0101 \u0137\u012bmija un biotehnolo\u0123ijas jaunu produktu un polim\u0113ru ieg\u016b\u0161anai no koksnes. P\u0113t\u012bjumi ietver koksnes aizsardz\u012bbu, modific\u0113\u0161anu un restaur\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b celulozes, pap\u012bra, sorbentu un kompoz\u012btmateri\u0101lu ra\u017eo\u0161anu. LVK\u0136I v\u012bzija ir koksni att\u012bst\u012bt k\u0101 modernu, videi un cilv\u0113kam draudz\u012bgu materi\u0101lu b\u016bvniec\u012bb\u0101, atsakoties no naftas resursu lieto\u0161anas un pal\u012bdzot sasniegt Eiropas 2050. gada nulles emisiju m\u0113r\u0137us .<\/p>\n<p>Piem\u0113ram, LVK\u0136I zin\u0101tnieki izstr\u0101d\u0101ju\u0161i metodi, kas uzlabo koksnes un polim\u0113ru savietojam\u012bbu, t\u0101d\u0113j\u0101di \u013caujot rad\u012bt jaunus koksnes-polim\u0113ru kompoz\u012btmateri\u0101lus ar lab\u0101k\u0101m ekspluat\u0101cijas \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m . Tas paver ce\u013cu inovat\u012bviem risin\u0101jumiem ar\u012b t\u0101dos produktos k\u0101 ap\u0123\u0113rbi un iepakojums.<\/p>\n<p>Koksne medic\u012bn\u0101 un kosmosa industrij\u0101<\/p>\n<p>Lai gan tradicion\u0101li koksne saist\u0101s ar b\u016bvniec\u012bbu un interjeru, t\u0101s pielietojums sniedzas daudz t\u0101l\u0101k. Latvijas Valsts koksnes \u0137\u012bmijas instit\u016bta p\u0113tnieki ir izstr\u0101d\u0101ju\u0161i unik\u0101lu kriog\u0113no izol\u0101cijas materi\u0101lu, kas tiek izmantots Eiropas Kosmosa a\u0123ent\u016bras (ESA) jaun\u0101k\u0101s nes\u0113jra\u0137etes &#8220;Ariane-6&#8221; degvielas tvert\u0146u termoizol\u0101cijai . \u0160is sasniegums apliecina Latvijas zin\u0101tnieku augsto kompetenci materi\u0101lzin\u0101tn\u0113 un polim\u0113ru tehnolo\u0123ij\u0101s, un tas ir rad\u012bjis jaunas iesp\u0113jas Latvijas zin\u0101tnes un industri\u0101l\u0101s sadarb\u012bbas att\u012bst\u012bbai kosmosa nozar\u0113. \u0160is materi\u0101ls veiksm\u012bgi iztur\u0113jis ekstrem\u0101li zemas temperat\u016bras, kas ir nepiecie\u0161amas sa\u0161\u0137idrin\u0101tas degvielas uzglab\u0101\u0161anai .<\/p>\n<p>Koksnes potenci\u0101ls tiek p\u0113t\u012bts ar\u012b medic\u012bnas jom\u0101. Lai gan v\u0113l nepiecie\u0161ami dzi\u013c\u0101ki p\u0113t\u012bjumi, p\u0113tnieki izskata koksnes ieg\u016bto biolo\u0123iski akt\u012bvo vielu izmanto\u0161anu kosm\u0113tikas un medic\u012bnas produktos, piem\u0113ram, antioksidantu un citu akt\u012bvo vielu ieg\u016b\u0161anai .<\/p>\n<p>Inovat\u012bva me\u017ea apsaimnieko\u0161ana un koksnes izmanto\u0161ana Latvij\u0101<\/p>\n<p>Latvijas me\u017ea nozare piedz\u012bvo p\u0101rmai\u0146as, ko veicina inov\u0101cijas gan apsaimnieko\u0161anas metod\u0113s, gan koksnes izmanto\u0161an\u0101. AS &#8220;Latvijas valsts me\u017ei&#8221; (LVM) arvien vair\u0101k ievie\u0161 ma\u0161iniz\u0113tu jaunaud\u017eu kop\u0161anu, izmantojot \u012bpa\u0161i apr\u012bkotus harvesterus. \u0160\u012b pieeja ne tikai palielina darba efektivit\u0101ti un risina darbasp\u0113ka tr\u016bkumu, bet ar\u012b \u013cauj ieg\u016bt ener\u0123\u0113tisko koksni \u0161\u0137eldas ra\u017eo\u0161anai . \u0160\u0101da pieeja sekm\u0113 aprites ekonomikas principu iev\u0113ro\u0161anu un palielina me\u017ea resursu pievienoto v\u0113rt\u012bbu.<\/p>\n<p>Koksnes izmanto\u0161ana b\u016bvniec\u012bb\u0101 Latvij\u0101 k\u013c\u016bst arvien noz\u012bm\u012bg\u0101ka. Lai gan tradicion\u0101li galvenok\u0101rt tiek izmantots \u0113ku celtniec\u012bb\u0101 un m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161an\u0101, p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 pieaug interese par koksnes izmanto\u0161anu sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k\u0101s konstrukcij\u0101s, piem\u0113ram, koka tiltos un pat augstceltn\u0113s, kas ir videi draudz\u012bg\u0101ka alternat\u012bva betona un met\u0101la konstrukcij\u0101m . Koksne, absorb\u0113jot oglek\u013ca dioks\u012bdu aug\u0161anas laik\u0101, pal\u012bdz mazin\u0101t siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisijas. Latvijas Gada balv\u0101 arhitekt\u016br\u0101 pirmo reizi tika pasniegta &#8220;Latvijas Finiera&#8221; cildin\u0101jums par koksnes izmanto\u0161anu b\u016bvniec\u012bb\u0101, uzsverot ilgtsp\u0113j\u012bgu risin\u0101jumu noz\u012bmi .<\/p>\n<p>Biodegvielas ra\u017eo\u0161ana ir v\u0113l viens nozars, kur\u0101 koksne un t\u0101s p\u0101rstr\u0101des blakusprodukti var\u0113tu ie\u0146emt svar\u012bgu lomu. Lai gan \u0161obr\u012bd Latvij\u0101 galvenok\u0101rt tiek ra\u017eota biod\u012bze\u013cdegviela no rap\u0161u e\u013c\u013c\u0101m, p\u0113tnieki izskata ar\u012b koksnes biomasas izmanto\u0161anas potenci\u0101lu bioetanola un citu atjaunojamo energoresursu ra\u017eo\u0161an\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di samazinot atkar\u012bbu no fosilajiem kurin\u0101majiem .<\/p>\n<p>K\u0101 apliecina Latvijas Valsts koksnes \u0137\u012bmijas instit\u016bta sadarb\u012bba ar &#8220;Latvijas Finieri&#8221; un citiem partneriem, notiek akt\u012bvs darbs pie koksnes materi\u0101lu un tehnolo\u0123iju pilnveido\u0161anas, radot jaunus produktus un risin\u0101jumus da\u017e\u0101d\u0101m industrij\u0101m .<\/p>\n<p>N\u0101kotnes perspekt\u012bvas<\/p>\n<p>Koksnes k\u0101 materi\u0101la daudzveid\u012bba un atjaunojam\u012bba padara to par b\u016btisku resursu n\u0101kotnes inov\u0101cij\u0101s. Latvij\u0101 notieko\u0161ie p\u0113t\u012bjumi un projektu att\u012bst\u012bba gan me\u017ea apsaimnieko\u0161an\u0101, gan koksnes p\u0101rstr\u0101d\u0113 un jaunu materi\u0101lu rad\u012b\u0161an\u0101 liecina par sp\u0113c\u012bgu potenci\u0101lu \u0161\u012bs nozares att\u012bst\u012bbai. No kosmosa tehnolo\u0123ij\u0101m l\u012bdz medic\u012bnai, no ilgtsp\u0113j\u012bgas celtniec\u012bbas l\u012bdz biodegvielai \u2013 koksne pied\u0101v\u0101 risin\u0101jumus, kas ir gan videi draudz\u012bgi, gan ekonomiski izdev\u012bgi. \u0160\u012b dabisk\u0101 materi\u0101la pilnv\u0113rt\u012bga izmanto\u0161ana var\u0113tu b\u016bt viens no atsl\u0113gas elementiem, lai veidotu ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku un za\u013c\u0101ku n\u0101kotni.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ne tikai malka un m\u0113beles: koksne k\u0101 modernu inov\u0101ciju pamats Kad run\u0101jam par koksni, parasti iedom\u0101jamies b\u016bvmateri\u0101lus, m\u0113beles&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":226390,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[12],"tags":[23,28,29,634,32,33,22,28991,6705,31643,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":["post-226389","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-latvija","tag-aktualitates","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-buvnieciba","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-ilgtspeja","tag-inovacijas","tag-koksne","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/116748268560114728","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/226389","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=226389"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/226389\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/226390"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=226389"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=226389"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=226389"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}