{"id":234682,"date":"2026-06-24T13:08:11","date_gmt":"2026-06-24T13:08:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/234682\/"},"modified":"2026-06-24T13:08:11","modified_gmt":"2026-06-24T13:08:11","slug":"zinatnieki-atklaj-jaunu-skatijumu-uz-sirmiem-matiem-iespejama-saikne-ar-organisma-aizsardzibu-pret-vezi-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/234682\/","title":{"rendered":"Zin\u0101tnieki atkl\u0101j jaunu skat\u012bjumu uz sirmiem matiem: iesp\u0113jama saikne ar organisma aizsardz\u012bbu pret v\u0113zi\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Jauns p\u0113t\u012bjums apgrie\u017e ierasto izpratni par sirmiem matiem<\/p>\n<p>Jauns Tokijas Universit\u0101tes p\u0113t\u012bjums liecina, ka sirmu matu par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s var\u0113tu neb\u016bt saist\u012bta tikai ar noveco\u0161anu, bet gan ar organisma dabiskajiem aizsardz\u012bbas meh\u0101nismiem, \u012bpa\u0161i saist\u012bb\u0101 ar v\u0113\u017ea profilaksi. K\u0101 inform\u0113 port\u0101ls NRA, p\u0113tnieki ir atkl\u0101ju\u0161i p\u0101rsteidzo\u0161u biolo\u0123isku procesu, kur\u0101 matu pigmenta zudums var\u0113tu b\u016bt veids, k\u0101 organisms pasarg\u0101 sevi no DNS boj\u0101jumiem. \u0160is atkl\u0101jums maina ierasto uzskatu par sirmiem matiem k\u0101 vien\u012bgi noveco\u0161anas paz\u012bmi, pied\u0101v\u0101jot jaunu perspekt\u012bvu uz \u0161\u016bnu l\u012bme\u0146a procesiem.<\/p>\n<p>\u0160\u016bnu reakcija uz DNS boj\u0101jumiem: ce\u013c\u0161 uz sirmiem matiem<\/p>\n<p>Jap\u0101\u0146u zin\u0101tnieku komanda analiz\u0113ja cilmes \u0161\u016bnu uzved\u012bbu matu folikulos pel\u0113m. Vi\u0146i nov\u0113roja, ka gad\u012bjumos, kad DNS tiek boj\u0101ta, \u0161\u012bs cilmes \u0161\u016bnas p\u0101rst\u0101j atjaunoties un p\u0101rtop diferenc\u0113t\u0101s \u0161\u016bn\u0101s, kas galu gal\u0101 noved pie sirmu matu veido\u0161an\u0101s. \u0160o reakciju, ko zin\u0101tnieki d\u0113v\u0113 par &#8220;ar noveco\u0161anos saist\u012btu diferenci\u0101ciju&#8221;, raksturo tas, ka t\u0101 aptur boj\u0101to \u0161\u016bnu dal\u012b\u0161anos, t\u0101d\u0113j\u0101di samazinot audz\u0113ju veido\u0161an\u0101s risku. P\u0113t\u012bjuma l\u012bdzautors profesors Emi Ni\u0161imura skaidro, ka vienai un tai pa\u0161ai cilmes \u0161\u016bnu popul\u0101cijai var b\u016bt da\u017e\u0101di likte\u0146i \u2013 gan samazin\u0101\u0161an\u0101s, gan papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s \u2013 atkar\u012bb\u0101 no stresa veida un apk\u0101rt\u0113j\u0101s mikrovides sign\u0101liem.<\/p>\n<p>Sirmi mati un v\u0113\u017ea risks: kop\u012bgs \u0161\u016bnu meh\u0101nisms<\/p>\n<p>P\u0113c p\u0113tnieku dom\u0101m, sirmu matu par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s un melanomas att\u012bst\u012bbas risks ir divas at\u0161\u0137ir\u012bgas sekas vienam un tam pa\u0161am \u0161\u016bnu meh\u0101nismam, kas tiek aktiviz\u0113ts, rea\u0123\u0113jot uz \u0123en\u0113tisku agresiju vai citiem boj\u0101jumiem. P\u0113t\u012bjum\u0101 ar\u012b atkl\u0101ts, ka \u0161\u016bnu pak\u013cau\u0161ana noteiktiem kancerog\u0113niem var likt t\u0101m izvair\u012bties no \u0161\u012b aizsargprocesa. Lai gan \u0161\u0101das \u0161\u016bnas saglab\u0101 sp\u0113ju atjaunoties, tas palielina nekontrol\u0113tas prolifer\u0101cijas jeb nekontrol\u0113tas dal\u012b\u0161an\u0101s risku, uzsverot delik\u0101to l\u012bdzsvaru starp matu noveco\u0161anos un v\u0113\u017ea profilaksi. T\u0101d\u0113j\u0101di sirmu matu par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s var\u0113tu liecin\u0101t par pareizu organisma aizsargmeh\u0101nismu darb\u012bbu.<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjuma noz\u012bme un n\u0101kamie so\u013ci<\/p>\n<p>Lai gan p\u0113t\u012bjums tika veikts ar dz\u012bvniekiem, t\u0101 rezult\u0101ti sniedz v\u0113rt\u012bgu ieskatu cilv\u0113ka biolo\u0123ij\u0101. &#8220;M\u016bsu rezult\u0101ti neliecina, ka sirmi mati nov\u0113r\u0161 v\u0113zi, bet gan atspogu\u013co organisma adapt\u012bvo reakciju uz DNS boj\u0101jumiem,&#8221; uzsver profesors Ni\u0161imura. \u0160is atkl\u0101jums paver jaunas iesp\u0113jas jaunu meto\u017eu izstr\u0101dei re\u0123enerat\u012bvaj\u0101 medic\u012bn\u0101 un v\u0113\u017ea profilaks\u0113. N\u0101kamais solis b\u016bs noskaidrot, vai \u0161ie pa\u0161i meh\u0101nismi darbojas ar\u012b cilv\u0113ka matos, lai pilnv\u0113rt\u012bgi izprastu \u0161o sare\u017e\u0123\u012bto saikni.<\/p>\n<p>Citi faktori, kas ietekm\u0113 matu kr\u0101su<\/p>\n<p>Papildus jaunajiem atkl\u0101jumiem par saikni ar v\u0113\u017ea profilaksi, ir svar\u012bgi atcer\u0113ties, ka matu sirmo\u0161anu ietekm\u0113 ar\u012b citi faktori. Starp tiem minami \u0123en\u0113tika, hronisks stress, B12 vitam\u012bna defic\u012bts, vairogdziedzera darb\u012bbas trauc\u0113jumi un autoim\u016bnas slim\u012bbas. Lai gan jaunais p\u0113t\u012bjums pied\u0101v\u0101 aizraujo\u0161u jaunu skat\u012bjumu, tradicion\u0101lie faktori joproj\u0101m ir b\u016btiski, lai saprastu matu kr\u0101sas izmai\u0146as un kop\u0113jo vesel\u012bbas st\u0101vokli. Vesel\u012bgs dz\u012bvesveids, kas ietver sabalans\u0113tu uzturu un stresa mazin\u0101\u0161anu, paliek svar\u012bgs matu vesel\u012bbas uztur\u0113\u0161an\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Jauns p\u0113t\u012bjums apgrie\u017e ierasto izpratni par sirmiem matiem Jauns Tokijas Universit\u0101tes p\u0113t\u012bjums liecina, ka sirmu matu par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s var\u0113tu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":234683,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,39979,39978,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,1113,26,27,39977,24,25,976,54,55,56,21,58],"class_list":["post-234682","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-zinas-no-arvalstim","tag-aktualitates","tag-arvalstim","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-cilmes-sunas","tag-dns-bojajumi","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-petijums","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-sirmi-mati","tag-top-stories","tag-topstories","tag-vezis","tag-world","tag-world-news","tag-worldnews","tag-zinas","tag-zinas-no-arvalstim"],"share_on_mastodon":{"url":"","error":"Validation failed: Text character limit of 500 exceeded"},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/234682","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=234682"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/234682\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/234683"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=234682"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=234682"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=234682"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}