{"id":24307,"date":"2025-10-18T15:29:06","date_gmt":"2025-10-18T15:29:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24307\/"},"modified":"2025-10-18T15:29:06","modified_gmt":"2025-10-18T15:29:06","slug":"saeimas-opozicija-skarbi-kritize-jauno-budzetu-haltura-un-aiznemsanas-ballite-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24307\/","title":{"rendered":"Saeimas opoz\u012bcija skarbi kritiz\u0113 jauno bud\u017eetu: &#8220;Halt\u016bra&#8221; un &#8220;aiz\u0146em\u0161an\u0101s ball\u012bte&#8221;\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Opoz\u012bcijas asas kritikas par valsts bud\u017eetu: &#8220;Halt\u016bra&#8221; un &#8220;aiz\u0146em\u0161an\u0101s ball\u012bte&#8221;<\/p>\n<p>\u0160odien Saeim\u0101 izskan\u0113jusi skarba kritika no opoz\u012bcijas puses par vald\u012bbas sagatavoto n\u0101kam\u0101 gada valsts bud\u017eetu. Politi\u0137i nor\u0101da uz, vi\u0146upr\u0101t, p\u0101rm\u0113r\u012bgo bud\u017eeta defic\u012btu un turpm\u0101ko aiz\u0146em\u0161anos, aicinot vald\u012bbu vair\u0101k piev\u0113rsties publisko t\u0113ri\u0146u samazin\u0101\u0161anai, nevis naudas mekl\u0113\u0161anai aiz\u0146\u0113mumos.<\/p>\n<p>Opoz\u012bcijas deput\u0101ti prognoz\u0113, ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101 bud\u017eeta politika ir v\u0113rsta uz izdevumu palielin\u0101\u0161anu, nevis efekt\u012bv\u0101ku l\u012bdzek\u013cu izlietojumu. Vi\u0146i uzsver, ka \u0161\u0101da pieeja ilgtermi\u0146\u0101 var rad\u012bt nopietnas sekas valsts finan\u0161u stabilit\u0101tei un iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bbai. Da\u017ei politiskie sp\u0113ki pat nod\u0113v\u0113ju\u0161i pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101cijas risin\u0101jumu par &#8220;halt\u016bru&#8221; un &#8220;aiz\u0146em\u0161an\u0101s ball\u012bti&#8221;, nor\u0101dot, ka tiek rad\u012bts iluzorisks priek\u0161stats par situ\u0101cijas uzlabo\u0161anos, kam\u0113r paties\u012bb\u0101 valsts par\u0101ds turpina pieaugt.<\/p>\n<p>Pat valdo\u0161aj\u0101 koal\u012bcij\u0101 tiek atz\u012bts, ka parlament\u0101 iesniegtais n\u0101kam\u0101 gada t\u0113ri\u0146u pl\u0101ns ir pilnveidojams, ta\u010du opoz\u012bcija uzskata, ka \u0161\u012b ir vilcin\u0101\u0161an\u0101s un nav pietiekami drosm\u012bgu l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas. Tiek paustas ba\u017eas, ka aizsardz\u012bbas izdevumu palielin\u0101\u0161ana, kas ir viens no galvenajiem argumentiem bud\u017eeta defic\u012bta pieaugumam, notiek uz citu svar\u012bgu jomu r\u0113\u0137ina, vai ar\u012b netiek pietiekami efekt\u012bvi izmantota pieejam\u0101 fisk\u0101l\u0101 telpa.<\/p>\n<p>Finan\u0161u ministrijas prognozes un opoz\u012bcijas ba\u017eas<\/p>\n<p>Finan\u0161u ministrija ir aktualiz\u0113jusi visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta bilances prognozes un fisk\u0101l\u0101s telpas apr\u0113\u0137inu 2026.\u20132029. gadam, \u0146emot v\u0113r\u0101 jaun\u0101kos Valsts kases datus, atjaunot\u0101s makroekonomisk\u0101s prognozes un vald\u012bbas pie\u0146emtos l\u0113mumus par izdevumu palielin\u0101jumu, \u012bpa\u0161i aizsardz\u012bbai. Lai gan bud\u017eeta defic\u012bts 2025. gad\u0101 prognoz\u0113ts 2,9% no IKP, kas atbilst likum\u0101 noteiktajam pie\u013caujamajam l\u012bmenim \u2013 3%, vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 defic\u012bts pie nemain\u012bgas politikas pieaugs un b\u016bs 3% 2026. gad\u0101, 4,1% 2027. gad\u0101, 3,7% 2028. gad\u0101 un 3,9% 2029. gad\u0101.<\/p>\n<p>\u0160\u012bs prognozes raisa nopietnas ba\u017eas opoz\u012bcijas politi\u0137u vid\u016b, kuri uzsver, ka pieaugo\u0161ais defic\u012bts un valsts par\u0101ds n\u0101kotn\u0113 rad\u012bs papildu slogu nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem. Vi\u0146i nor\u0101da, ka, lai gan aizsardz\u012bbas sp\u0113ju stiprin\u0101\u0161ana ir svar\u012bga, to nevajadz\u0113tu dar\u012bt uz citu, soci\u0101li noz\u012bm\u012bgu jomu r\u0113\u0137ina. Tiek kritiz\u0113ts, ka vald\u012bba nesp\u0113j rast efekt\u012bvus risin\u0101jumus publisko t\u0113ri\u0146u optimiz\u0113\u0161anai, t\u0101 viet\u0101 pa\u013caujoties uz aiz\u0146\u0113mumiem.<\/p>\n<p>Infl\u0101cijas prognoze 2025. gadam ir paaugstin\u0101ta l\u012bdz 3,5%, ko galvenok\u0101rt ietekm\u0113 p\u0101rtikas cenu k\u0101pums un siltumapg\u0101des tarifu pieaugums. Lai gan prognoz\u0113ta pak\u0101peniska infl\u0101cijas samazin\u0101\u0161an\u0101s turpm\u0101kajos gados, pa\u0161reiz\u0113jais cenu k\u0101pums rada papildu spiedienu m\u0101jsaimniec\u012bbu bud\u017eetiem.<\/p>\n<p>Tiek prognoz\u0113ts, ka visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas par\u0101da l\u012bmenis attiec\u012bb\u0101 pret IKP vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 pak\u0101peniski pieaugs no 46% 2024. gad\u0101 l\u012bdz 50% 2027. gad\u0101. Lai gan \u0161is l\u012bmenis nep\u0101rsniegs Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas likum\u0101 noteikto 60% no IKP, opoz\u012bcija uzskata, ka jau pa\u0161reiz\u0113jais par\u0101da l\u012bmenis ir augsts un t\u0101 turpm\u0101ka palielin\u0101\u0161ana ir neapdom\u012bga. Vi\u0146i pau\u017e ba\u017eas, ka Latvijas k\u0101 mazas ekonomikas aiz\u0146em\u0161an\u0101s izmaksas var\u0113tu strauji pieaugt, ja pasaules finan\u0161u tirgos notiks liel\u0101kas sv\u0101rst\u012bbas.<\/p>\n<p>Invest\u012bcijas aizsardz\u012bb\u0101 un to sekas<\/p>\n<p>Viens no galvenajiem bud\u017eeta defic\u012bta pieauguma iemesliem ir finans\u0113juma palielin\u0101jums valsts aizsardz\u012bbas un dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai. \u0160ie izdevumi tiek veikti Eiropas Savien\u012bbas (ES) fisk\u0101lo noteikumu elast\u012bbas meh\u0101nisma ietvaros \u2013 valsts iz\u0146\u0113muma klauzulas aizsardz\u012bbai \u2013 kas \u013cauj dal\u012bbvalst\u012bm \u012bslaic\u012bgi p\u0101rsniegt defic\u012bta un izdevumu pieauguma robe\u017eas, ja papildu l\u012bdzek\u013ci tiek novirz\u012bti tie\u0161i aizsardz\u012bbai.<\/p>\n<p>Sa\u016bds ir paudis, ka Latvija \u0161o iesp\u0113ju izmanto atbild\u012bgi, saglab\u0101jot fisk\u0101l\u0101s politikas ilgtsp\u0113ju un paredzot defic\u012bta pak\u0101penisku samazin\u0101\u0161anos p\u0113c iz\u0146\u0113muma klauzulas perioda beig\u0101m. Tom\u0113r opoz\u012bcija nor\u0101da, ka tas nenoz\u012bm\u0113, ka \u0161iem izdevumiem neb\u016btu alternat\u012bvu vai ka tie netiek finans\u0113ti uz citu jomu r\u0113\u0137ina. Tiek pausta ba\u017ea, ka priorit\u0101te aizsardz\u012bbai var\u0113tu novirz\u012bt l\u012bdzek\u013cus no soci\u0101lajiem, izgl\u012bt\u012bbas vai vesel\u012bbas apr\u016bpes bud\u017eetiem.<\/p>\n<p>Vald\u012bba gan apgalvo, ka ir atrasts papildu finans\u0113jums priorit\u0101t\u0113m \u2013 dro\u0161\u012bbai, \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un izgl\u012bt\u012bbai. 2026. gad\u0101 vald\u012bbas noteiktaj\u0101m priorit\u0101t\u0113m papildus paredz\u0113ti 693,5 miljoni eiro, no kuriem 448,3 miljoni eiro novirz\u012bti valsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai. Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim pl\u0101noti 45 miljoni eiro, bet atbalstam \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem \u2013 94,8 miljoni eiro. Ta\u010du opoz\u012bcijas p\u0101rst\u0101vji \u0161os skait\u013cus uztver ar skepsi, uzdodot jaut\u0101jumu, vai \u0161is papildu finans\u0113jums ir pietiekams un vai tas re\u0101li non\u0101ks pie tiem, kam tas visvair\u0101k nepiecie\u0161ams.<\/p>\n<p>Koal\u012bcijas atbildes un parlament\u0101r\u0101s debates<\/p>\n<p>Valdo\u0161\u0101s koal\u012bcijas p\u0101rst\u0101vji, tostarp Saeimas Bud\u017eeta un finan\u0161u (nodok\u013cu) komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Anda \u010cak\u0161a, uzsver, ka n\u0101kam\u0101 gada valsts bud\u017eeta projekta svar\u012bg\u0101kais punkts ir finan\u0161u stabilit\u0101te. Vi\u0146a atz\u012bst, ka valsts par\u0101ds n\u0101kamgad sasniegs 55% no IKP, kas ir daudz, un sola, ka bud\u017eeta komisija r\u016bp\u012bgi revid\u0113s visus izdevumus.<\/p>\n<p>Ta\u010du opoz\u012bcija nav mier\u0101 ar \u0161iem skaidrojumiem. Nacion\u0101l\u0101s apvien\u012bbas deput\u0101ts Art\u016brs But\u0101ns aicina vald\u012bbu padar\u012bt bud\u017eetu atkl\u0101t\u0101ku un caursp\u012bd\u012bg\u0101ku, par\u0101dot to &#8220;at\u0161ifr\u0113t\u0101 detaliz\u0101cij\u0101&#8221;. Vi\u0146\u0161 uzskata, ka bud\u017eet\u0101 var\u0113tu pan\u0101kt liel\u0101ku taup\u012bbu un ka koal\u012bcijai priek\u0161\u0101 st\u0101v gr\u016bts darbs \u2013 aizst\u0101v\u0113t bud\u017eetu publiskaj\u0101s debat\u0113s.<\/p>\n<p>Kriti\u0137i nor\u0101da, ka sol\u012btie ietaup\u012bjumi nav atrasti, un tiek turpin\u0101ts audz\u0113t valsts par\u0101du, kas n\u0101kotn\u0113 atsauksies uz iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bbu. Da\u017ei pat saskata analo\u0123ijas ar iepriek\u0161\u0113jiem gadiem, kad bud\u017eeta pie\u0146em\u0161anas process rit\u0113ja l\u012bdz\u012bgi \u2013 opoz\u012bcija n\u0101ca klaj\u0101 ar neizpild\u0101m\u0101m pras\u012bb\u0101m, bet koal\u012bcija t\u0101s noraid\u012bja, t\u0101d\u0113j\u0101di radot il\u016bziju par nopietnu darbu pie bud\u017eeta.<\/p>\n<p>Bud\u017eeta projekta izskat\u012b\u0161ana Saeim\u0101 turpin\u0101sies, un paredzams, ka debates b\u016bs karstas, jo gan opoz\u012bcija, gan da\u017ei eksperti uzsver nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c liel\u0101kas fisk\u0101l\u0101s atbild\u012bbas un skaidr\u0101ka pl\u0101na par\u0101du stabiliz\u0113\u0161anai n\u0101kamajos gados.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Opoz\u012bcijas asas kritikas par valsts bud\u017eetu: &#8220;Halt\u016bra&#8221; un &#8220;aiz\u0146em\u0161an\u0101s ball\u012bte&#8221; \u0160odien Saeim\u0101 izskan\u0113jusi skarba kritika no opoz\u012bcijas puses&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":24308,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[7527,23,28,29,5793,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,1858,26,27,141,24,25,331,21],"class_list":{"0":"post-24307","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aiznemsanas","9":"tag-aktualitates","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-budzeta-deficits","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-latest-news","17":"tag-latestnews","18":"tag-latvia","19":"tag-latvian","20":"tag-latviesu","21":"tag-latviesu-valoda","22":"tag-latviesuvaloda","23":"tag-latvija","24":"tag-lv","25":"tag-news","26":"tag-opozicija","27":"tag-popularakas-zinas","28":"tag-popularakaszinas","29":"tag-saeima","30":"tag-top-stories","31":"tag-topstories","32":"tag-valsts-budzets","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24307","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=24307"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24307\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/24308"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=24307"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=24307"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=24307"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}