{"id":24341,"date":"2025-10-18T15:57:16","date_gmt":"2025-10-18T15:57:16","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24341\/"},"modified":"2025-10-18T15:57:16","modified_gmt":"2025-10-18T15:57:16","slug":"griekija-ievies-13-stundu-darba-dienu-arodbiedribas-satrauktas-eiropa-vero-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24341\/","title":{"rendered":"Grie\u0137ija ievie\u0161 13 stundu darba dienu: arodbiedr\u012bbas satrauktas, Eiropa v\u0113ro\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Grie\u0137ija ievie\u0161 13 stundu darba dienu, izraisot satraukumu un protestus<\/p>\n<p>Grie\u0137ija ir k\u013cuvusi par pirmo Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalsti, kas ofici\u0101li ieviesusi 13 stundu darba dienu priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101, izraisot pla\u0161as diskusijas un niknus protestus gan no arodbiedr\u012bb\u0101m, gan opoz\u012bcijas puses. \u0160is radik\u0101lais solis, ko atbalsta valdo\u0161\u0101 partija &#8220;Jaun\u0101 demokr\u0101tija&#8221;, ir pretrun\u0101 ar Eiropas tendenci virz\u012bties uz \u012bs\u0101k\u0101m darba ned\u0113\u013c\u0101m.<\/p>\n<p>Likuma deta\u013cas un pretrun\u012bgais v\u0113rt\u0113jums<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar jauno likumdo\u0161anu, r\u016bpn\u012bcu str\u0101dnieki, kasieri un viesn\u012bcu person\u0101ls Grie\u0137ij\u0101 dr\u012bzum\u0101 var\u0113tu str\u0101d\u0101t gar\u0101kas mai\u0146as. Likums paredz, ka darbinieki var str\u0101d\u0101t l\u012bdz 13 stund\u0101m dien\u0101, ta\u010du ne vair\u0101k k\u0101 37,5 dienas gad\u0101. Ned\u0113\u013cas darba laika limits b\u016bs 48 stundas, pamatojoties uz \u010detru m\u0113ne\u0161u vid\u0113jo r\u0101d\u012bt\u0101ju, un maksim\u0101lais virsstundu skaits b\u016bs 150 stundas. Lai gan vald\u012bba uzsver, ka pagarin\u0101t\u0101s darba stundas b\u016bs br\u012bvpr\u0101t\u012bgas un neviens darbinieks neb\u016bs spiests str\u0101d\u0101t virsstundas, arodbiedr\u012bbas pau\u017e dzi\u013cas ba\u017eas. T\u0101s br\u012bdina, ka darba dev\u0113jiem b\u016bs priek\u0161roc\u012bba \u0161aj\u0101s sarun\u0101s, \u012bpa\u0161i valst\u012b, kur darba inspekciju trad\u012bcijas ir v\u0101jas. Arodbiedr\u012bbas p\u0101rst\u0101vji, k\u0101 piem\u0113ram, valsts sektora arodbiedr\u012bbas ADEDY l\u012bderis Stefans Chatziliadis, \u0161\u012bs izmai\u0146as d\u0113v\u0113 par \u201cneapdom\u012bg\u0101m un nehum\u0101n\u0101m\u201d, nor\u0101dot, ka t\u0101s var\u0113tu izn\u012bcin\u0101t \u0123imenes un soci\u0101l\u0101s dz\u012bves j\u0113dzienu un legaliz\u0113t p\u0101rm\u0113r\u012bgu ekspluat\u0101ciju.<\/p>\n<p>Iemesli un sekas<\/p>\n<p>Vald\u012bba skaidro \u0161o soli k\u0101 nepiecie\u0161amu, \u0146emot v\u0113r\u0101 Grie\u0137ijas iedz\u012bvot\u0101ju noveco\u0161anos un samazin\u0101\u0161anos, k\u0101 ar\u012b iev\u0113rojamo kvalific\u0113tu darbinieku tr\u016bkumu. Tiek uzsv\u0113rts, ka pagarin\u0101t\u0101s darba stundas \u013caus uz\u0146\u0113mumiem, \u012bpa\u0161i pakalpojumu un t\u016brisma nozar\u0113s, efekt\u012bv\u0101k p\u0101rvald\u012bt darbasp\u0113ku sezonalit\u0101tes laik\u0101. Lai gan ekonomika ir s\u0101kusi atg\u016bties p\u0113c ilgsto\u0161\u0101s finan\u0161u kr\u012bzes, algas joproj\u0101m ir starp zem\u0101kaj\u0101m Eiropas Savien\u012bb\u0101, liekot daudziem grie\u0137iem str\u0101d\u0101t divos darbos, lai segtu straujo dz\u012bves d\u0101rdz\u012bbas pieaugumu. Ekonomikas atkop\u0161an\u0101s un bezdarba l\u012bme\u0146a samazin\u0101\u0161an\u0101s l\u012bdz 8,1% ir skat\u012bta k\u0101 pamatojums \u0161\u0101d\u0101m darba tirgus reform\u0101m.<\/p>\n<p>Sabiedr\u012bbas reakcija un protesti<\/p>\n<p>Jau pirms likuma pie\u0146em\u0161anas Grie\u0137ij\u0101 notika pla\u0161i protesti un divi visp\u0101r\u0113ji streiki \u0161\u012b m\u0113ne\u0161a laik\u0101. P\u0113d\u0113jais streiks, kas notika 14. oktobr\u012b, paraliz\u0113ja sabiedrisko transportu un publiskos pakalpojumus. Arodbiedr\u012bbas kategoriski iebilst pret pagarin\u0101to darba laiku, uzskatot, ka tas ir solis atpaka\u013c darba ties\u012bbu att\u012bst\u012bb\u0101 un var novest pie darbinieku izdeg\u0161anas un vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Tiek uzsv\u0113rts, ka vesel\u012bba, gan fizisk\u0101, gan gar\u012bg\u0101, un l\u012bdzsvars starp person\u012bgo un profesion\u0101lo dz\u012bvi ir v\u0113rt\u012bbas, ko nevar aizst\u0101t ar naudu.<\/p>\n<p>Eiropas Savien\u012bbas darba laika standarti<\/p>\n<p>Eiropas Savien\u012bbas direkt\u012bvas, piem\u0113ram, Direkt\u012bva 2003\/88\/EK, nosaka minim\u0101l\u0101s pras\u012bbas darba \u0146\u0113m\u0113ju dro\u0161\u012bbai un vesel\u012bbai, tostarp oblig\u0101tos atp\u016btas laikus un maksim\u0101lo ned\u0113\u013cas darba laiku, kas nep\u0101rsniedz 48 stundas. Lai gan Grie\u0137ija ir apstiprin\u0101jusi \u0161o reformu, Eiropas l\u012bmen\u012b tiek v\u0113rt\u0113ts, vai t\u0101 atbilst kop\u0113jiem ES standartiem un principiem, un vai t\u0101 nep\u0101rk\u0101pj ES darba ties\u012bbu pamatprincipus. Vis\u0101s ES dal\u012bbvalst\u012bs sp\u0113k\u0101 eso\u0161ie valsts noteikumi vai darba kopl\u012bgumi var nodro\u0161in\u0101t darba \u0146\u0113m\u0113jiem labv\u0113l\u012bg\u0101kus nosac\u012bjumus nek\u0101 minim\u0101lie ES standarti.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Grie\u0137ija ievie\u0161 13 stundu darba dienu, izraisot satraukumu un protestus Grie\u0137ija ir k\u013cuvusi par pirmo Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalsti,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":24342,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[7537,23,7539,57,28,29,7538,514,32,33,4857,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-24341","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-13-stundu-darba-diena","9":"tag-aktualitates","10":"tag-arodbiedribas","11":"tag-arvalstim","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-darba-laiks","15":"tag-eiropas-savieniba","16":"tag-featured-news","17":"tag-featurednews","18":"tag-griekija","19":"tag-headlines","20":"tag-latest-news","21":"tag-latestnews","22":"tag-latvia","23":"tag-latvian","24":"tag-latviesu","25":"tag-latviesu-valoda","26":"tag-latviesuvaloda","27":"tag-latvija","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24341","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=24341"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24341\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/24342"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=24341"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=24341"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=24341"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}