{"id":24343,"date":"2025-10-18T15:59:07","date_gmt":"2025-10-18T15:59:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24343\/"},"modified":"2025-10-18T15:59:07","modified_gmt":"2025-10-18T15:59:07","slug":"saeimas-konference-mekle-risinajumus-ka-veidot-stipru-un-lemtspejigu-personibu-katram-skolenam-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24343\/","title":{"rendered":"Saeimas konferenc\u0113 mekl\u0113 risin\u0101jumus, k\u0101 veidot stipru un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu katram skol\u0113nam\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas izaicin\u0101jumi: K\u0101 veidot stipru un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu katram skol\u0113nam?<\/p>\n<p>Saeim\u0101 notikus\u012b konference &#8220;B\u0113rna izgl\u012bt\u012bbas ce\u013c\u0161 Latvij\u0101: k\u0101 veidot stipru, atbalst\u012btu un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu?&#8221; ir aktualiz\u0113jusi dzi\u013cas diskusijas par m\u016bsdienu izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas izaicin\u0101jumiem. Galvenais vadmot\u012bvs \u2013 nevienu b\u0113rnu nedr\u012bkst &#8220;pazaud\u0113t&#8221; izgl\u012bt\u012bbas proces\u0101. \u0160obr\u012bd Latvij\u0101 kop\u0113j\u0101 izgl\u012bt\u012bb\u0101 m\u0101c\u0101s vair\u0101k nek\u0101 180 000 skol\u0113nu, ta\u010du satrauco\u0161i ir dati, ka 29 000 jaunie\u0161u vecum\u0101 no 15 l\u012bdz 29 gadiem nedz nem\u0101c\u0101s, nedz nestr\u0101d\u0101, nor\u0101dot uz sist\u0113misk\u0101m probl\u0113m\u0101m, kas liek jaunie\u0161iem izkrist no izgl\u012bt\u012bbas aprites .<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s sist\u0113mas kritisk\u0101 anal\u012bze<\/p>\n<p>Konferences dal\u012bbnieki, tostarp politikas veidot\u0101ji, izgl\u012bt\u012bbas eksperti un vec\u0101ku organiz\u0101ciju p\u0101rst\u0101vji, atzina, ka izgl\u012bt\u012bbas saturs bie\u017ei vien tiek apg\u016bts p\u0101r\u0101k strauj\u0101 temp\u0101. &#8220;Jauno vielu skol\u0101 m\u0113\u0123ina apg\u016bt tik liel\u0101 \u0101trum\u0101, it k\u0101 m\u0113\u0123in\u0101tu no\u0137ert aizejo\u0161u vilcienu: vien\u0101 stund\u0101 skolot\u0101js izst\u0101sta jauno vielu, tad ir m\u0101jasdarbs kop\u0101 ar vec\u0101kiem vai priv\u0101tskolot\u0101jiem, un tad jau seko kontroldarbs,&#8221; nor\u0101d\u012bja &#8220;Swedbank&#8221; Klientu servisa p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101js un divu pamatskol\u0113nu t\u0113vs Vadims Frolovs. \u0160\u0101da steig\u0161an\u0101s ne\u013cauj dom\u0101t un rada nogurumu, kas trauc\u0113 efekt\u012bvai m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s proces\u0101 . Saeimas Izgl\u012bt\u012bbas, kult\u016bras un zin\u0101tnes komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Agita Zari\u0146a-St\u016bre piekrita, ka &#8220;m\u0113s programmu apjom\u0101 skrienam&#8221;, un skolot\u0101jiem var\u0113tu tr\u016bkt nepiecie\u0161am\u0101s izpratnes, strat\u0113\u0123ijas vai metodikas. Bie\u017ei vien daudzas lietas tiek dar\u012btas &#8220;inerces p\u0113c, nevis p\u0113c j\u0113gas&#8221;, piem\u0113ram, m\u0101jasdarbi tiek uzdoti p\u0113c ieraduma, nevis ar konkr\u0113tu pedago\u0123isku m\u0113r\u0137i .<\/p>\n<p>Lai gan vair\u0101k nek\u0101 180 000 skol\u0113nu \u0161obr\u012bd ieg\u016bst visp\u0101r\u0113jo izgl\u012bt\u012bbu, iev\u0113rojams skaits jaunie\u0161u priek\u0161laic\u012bgi pamet skolu vai izkr\u012bt no sist\u0113mas. \u0160\u012b tendence rada nopietnas sekas ne tikai indiv\u012bdu n\u0101kotnei, bet ar\u012b visas valsts att\u012bst\u012bbai. K\u0101 uzsv\u0113ra Saeimas Izgl\u012bt\u012bbas, kult\u016bras un zin\u0101tnes komisijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Agita Zari\u0146a-St\u016bre, dati ir satrauco\u0161i, jo daudzi b\u0113rni j\u016btas slikti sist\u0113m\u0101 vai piln\u012bb\u0101 no t\u0101s atkr\u012bt . T\u0101p\u0113c konferences m\u0113r\u0137is bija nevis kritiz\u0113t, bet gan analiz\u0113t eso\u0161o situ\u0101ciju un rast konkr\u0113tus risin\u0101jumus izgl\u012bt\u012bbas ce\u013ca uzlabo\u0161anai, sniedzot ieteikumus un uzdevumus atbild\u012bgaj\u0101m instit\u016bcij\u0101m .<\/p>\n<p>Ce\u013c\u0101 uz stipru un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu: risin\u0101jumi un atbalsts<\/p>\n<p>Viena no galvenaj\u0101m t\u0113m\u0101m diskusij\u0101 bija nepiecie\u0161am\u012bba stiprin\u0101t atbalsta sist\u0113mu katram skol\u0113nam. Valsts izgl\u012bt\u012bbas att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras direktore Inta Ozola nor\u0101d\u012bja, ka izgl\u012bt\u012bbas satura p\u0101rskat\u012b\u0161ana var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t samazin\u0101t m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s tempu . Lai m\u0101c\u012bbu process norit\u0113tu kvalitat\u012bv\u0101k un skolot\u0101ji sp\u0113tu atbalst\u012bt katru skol\u0113nu, vispirms nepiecie\u0161ams stiprin\u0101t pa\u0161us pedagogus . Ozola piebilda: &#8220;No valsts puses, \u0161eit m\u0113s redzam, ka mums ir j\u0101stiprina pedagogu atbalsts un j\u0101stiprina taj\u0101s jom\u0101s, kas p\u0113c nu datiem ar\u012b izvirz\u0101s k\u0101 prim\u0101r\u0101s. Noteikti esam nol\u0113mu\u0161i stiprin\u0101t iek\u013caujo\u0161\u0101s izgl\u012bt\u012bbas t\u0101du kompetenci skolot\u0101jiem un atbalst\u012bt \u0161aj\u0101 jom\u0101. T\u0101pat ar\u012b m\u0113s \u0161obr\u012bd str\u0101d\u0101jam pie jau piesauktajiem m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta r\u012bkiem, lai tas ir sam\u0113r\u012bgi, lai tie\u0161\u0101m tas ir praktiski.&#8221; .<\/p>\n<p>Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas biedre Anto\u0146ina \u0145ena\u0161eva uzsv\u0113ra, ka valstiski veidotajai individualiz\u0113tajai izgl\u012bt\u012bbas pieejai ir j\u0101saredz b\u0113rna individu\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas un j\u0101nodro\u0161ina t\u0101di apst\u0101k\u013ci un atbalsts, kas pal\u012bdz p\u0101rvar\u0113t nevienl\u012bdz\u012bbu neatkar\u012bgi no dz\u012bvesvietas . Vi\u0146a aicin\u0101ja konferences dal\u012bbniekus dom\u0101t drosm\u012bgi un run\u0101t atkl\u0101ti, jo &#8220;patiesas r\u016bpes rad\u012bs r\u012bc\u012bbu, bet r\u012bc\u012bba nes\u012bs gaid\u012bt\u0101s p\u0101rmai\u0146as&#8221; .<\/p>\n<p>Agita Zari\u0146a-St\u016bre akcent\u0113ja, ka b\u0113rni tiek zaud\u0113ti izgl\u012bt\u012bbas ce\u013c\u0101 nevis tad, kad vi\u0146i p\u0101rtrauc m\u0101c\u012bbas, bet daudz agr\u0101k \u2013 kad vi\u0146iem z\u016bd tic\u012bba sev . &#8220;M\u0113s nevaram at\u013cauties zaud\u0113t nevienu b\u0113rnu \u2013 ne to, kur\u0161 j\u016btas slikti skolas sol\u0101 un netiek gal\u0101 ar m\u0101c\u012bb\u0101m, ne to, kur\u0161 pametis m\u0101c\u012bbas vai izbraucis no valsts. Latvijas n\u0101kotne ir ikvien\u0101,&#8221; uzsv\u0113ra Zari\u0146a-St\u016bre . Vi\u0146a piebilda, ka b\u0113rna att\u012bst\u012bbai ir svar\u012bgi, lai vi\u0146\u0161 j\u016btas dro\u0161s, ieraudz\u012bts un atbalst\u012bts, jo tad vi\u0146\u0161 att\u012bst\u0101s par veselu, rado\u0161u un l\u012bdzsvarotu person\u012bbu \u2013 cilv\u0113ku, kur\u0161 sp\u0113j piel\u0101goties dz\u012bves izaicin\u0101jumiem .<\/p>\n<p>Ir svar\u012bgi nodro\u0161in\u0101t, ka katrs b\u0113rns Latvij\u0101 sa\u0146em nepiecie\u0161amo atbalstu, lai izaugtu par stipru, dom\u0101jo\u0161u un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu. Tas prasa gan izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas pilnveidi likumdo\u0161anas l\u012bmen\u012b, gan akt\u012bvu sadarb\u012bbu starp skolu, vec\u0101kiem un sabiedr\u012bbu . Paties\u012bb\u0101, &#8220;b\u0113rns izgl\u012bt\u012bbas ce\u013c\u0101 iet pirmo reizi sav\u0101 dz\u012bv\u0113, t\u0101p\u0113c svar\u012bgs ir atbalsts \u2013 pie vienas rokas mamma, t\u0113tis, tas ir, vec\u0101ki, pie otras \u2013 skola.&#8221; . T\u0101d\u0113\u013c ir b\u016btiski, lai \u0161\u012bs puses b\u016btu &#8220;uz vienas lapas pras\u012bb\u0101s, atbild\u012bb\u0101, komunik\u0101cij\u0101&#8221;, lai b\u0113rns b\u016btu dro\u0161\u0101ks un patst\u0101v\u012bg\u0101ks .<\/p>\n<p>N\u0101kotnes v\u012bzija un nepiecie\u0161am\u0101s p\u0101rmai\u0146as<\/p>\n<p>Valsts izgl\u012bt\u012bbas att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra pl\u0101no p\u0101rskat\u012bt izgl\u012bt\u012bbas saturu, lai mazin\u0101tu m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s tempu . Tiek str\u0101d\u0101ts pie jauniem m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta r\u012bkiem, lai atbalst\u012btu gan pedagogus, gan skol\u0113nus . T\u0101pat tiek uzsv\u0113rts, ka j\u0101pilnveido pedagogu sagatavo\u0161anas sist\u0113ma, lai vi\u0146i sp\u0113tu str\u0101d\u0101t p\u0113c kompetenc\u0113s balst\u012bta mode\u013ca, kas veido ne tikai zin\u0101\u0161anas, bet ar\u012b v\u0113rt\u012bbas un sp\u0113ju t\u0101s pielietot praks\u0113 .<\/p>\n<p>Konference izvirz\u012bja vair\u0101kus b\u016btiskus jaut\u0101jumus turpm\u0101kai r\u012bc\u012bbai: k\u0101 laikus paman\u012bt b\u0113rna vajadz\u012bbas, k\u0101 stiprin\u0101t vi\u0146a tic\u012bbu sav\u0101m sp\u0113j\u0101m un k\u0101 atgriezt izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 tos, kuri to pametu\u0161i . T\u0101pat tika diskut\u0113ts par jaunie\u0161u iesp\u0113j\u0101m un izv\u0113l\u0113m p\u0113c 9. klases .<\/p>\n<p>Kopum\u0101 konference uzsv\u0113ra, ka &#8220;nevaram at\u013cauties izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113m\u0101 pazaud\u0113t nevienu b\u0113rnu&#8221; . Tas ir kop\u012bgs izaicin\u0101jums visai sabiedr\u012bbai, kur\u0101 katram ir sava loma \u2013 no politikas veidot\u0101jiem l\u012bdz vec\u0101kiem un pa\u0161iem pedagogiem \u2013 nodro\u0161inot, ka katrs b\u0113rns var att\u012bst\u012bties par stipru, atbalst\u012btu un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu, kas sp\u0113j dot ieguld\u012bjumu valsts n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas izaicin\u0101jumi: K\u0101 veidot stipru un lemtsp\u0113j\u012bgu person\u012bbu katram skol\u0113nam? Saeim\u0101 notikus\u012b konference &#8220;B\u0113rna izgl\u012bt\u012bbas ce\u013c\u0161 Latvij\u0101:&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":24344,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,7543,28,29,32,33,22,7542,2278,30,31,35,39,38,36,37,34,7541,40,20,26,27,7540,24,25,21],"class_list":{"0":"post-24343","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-atbalsts-skoleniem","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-izglitibas-izaicinajumi","16":"tag-izglitibas-sistema","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lemtspejiga-personiba","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-skolenu-attistiba","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24343","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=24343"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24343\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/24344"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=24343"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=24343"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=24343"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}