{"id":24373,"date":"2025-10-18T16:47:06","date_gmt":"2025-10-18T16:47:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24373\/"},"modified":"2025-10-18T16:47:06","modified_gmt":"2025-10-18T16:47:06","slug":"vai-krapnieki-var-iegut-kreditu-ja-viniem-ir-jusu-personas-kods-eksperti-sniedz-atbildi-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24373\/","title":{"rendered":"Vai kr\u0101pnieki var ieg\u016bt kred\u012btu, ja vi\u0146iem ir j\u016bsu personas kods? Eksperti sniedz atbildi\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Persona koda z\u0101dz\u012bba: vai kr\u0101pnieki var pa\u0146emt kred\u012btu? Ekspertu skaidrojums<\/p>\n<p>Daudzi Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji satraucas par savu personas datu dro\u0161\u012bbu, \u012bpa\u0161i p\u0113c tam, kad personas kods non\u0101cis kr\u0101pnieku rok\u0101s. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos rodas lo\u0123isks jaut\u0101jums: vai \u013caundari var pa\u0146emt kred\u012btu uz sve\u0161a v\u0101rda, izmantojot tikai personas kodu? Eksperti skaidro, ka, lai gan tas nav vienk\u0101r\u0161i, tom\u0113r atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos tas ir iesp\u0113jams, \u012bpa\u0161i, ja kr\u0101pniekiem izdodas apiet finan\u0161u iest\u0101\u017eu dro\u0161\u012bbas sist\u0113mas vai izmantot to nepiln\u012bbas.<\/p>\n<p>K\u0101 notiek kr\u0101p\u0161ana un k\u0101di ir riski?<\/p>\n<p>Visbie\u017e\u0101k cilv\u0113ki pa\u0161i neapzin\u0101ti atkl\u0101j savus datus, nevis tie tiek nozagti sare\u017e\u0123\u012btos hakeru uzbrukumos. Kr\u0101pnieki izmanto da\u017e\u0101das metodes, lai ieg\u016btu sensit\u012bvu inform\u0101ciju, tostarp personas datus, bankas piek\u013cuves kodus, kar\u0161u datus. Viens no izplat\u012bt\u0101kajiem veidiem ir telefonkr\u0101p\u0161ana jeb &#8220;vik\u0161\u0137er\u0113\u0161ana&#8221;, kur\u0101 kr\u0101pnieki uzdodas par banku, policijas vai citu iest\u0101\u017eu darbiniekiem, cen\u0161oties rad\u012bt paniku un likt cilv\u0113kam atkl\u0101t nepiecie\u0161amo inform\u0101ciju. Vi\u0146i var apgalvot, ka tiek veikti aizdom\u012bgi dar\u012bjumi, vai ka uz j\u016bsu v\u0101rda ir pa\u0146emts kred\u012bts, t\u0101d\u0113j\u0101di radot emocion\u0101lu spriedzi. Savuk\u0101rt, ja kr\u0101pniekam ir piek\u013cuve j\u016bsu bankas datiem, vi\u0146\u0161 var m\u0113\u0123in\u0101t izmantot \u0161o inform\u0101ciju, lai, piem\u0113ram, pa\u0146emtu kred\u012btu j\u016bsu v\u0101rd\u0101.<\/p>\n<p>Vai pietiek tikai ar personas kodu?<\/p>\n<p>Pa\u0161as par sevi personas kods vien, visticam\u0101k, neb\u016bs pietiekams, lai sa\u0146emtu kred\u012btu no liel\u0101k\u0101s da\u013cas finan\u0161u iest\u0101\u017eu. Modernas kredit\u0113\u0161anas platformas parasti pieprasa papildu identit\u0101tes apliecin\u0101\u0161anas metodes, piem\u0113ram, p\u0101rskait\u012bjumu no savas bankas konta, internetbankas autentifik\u0101ciju vai pat Smart-ID. Tom\u0113r ir biju\u0161i gad\u012bjumi, kad kr\u0101pniekiem izdevies izmantot sist\u0113mu nepiln\u012bbas. T\u0101, piem\u0113ram, agr\u0101k bija gad\u012bjumi, kad kr\u0101pnieki maks\u0101juma uzdevum\u0101 nor\u0101d\u012bja sve\u0161u personas kodu, apiet sist\u0113mu. Lai gan \u0161\u0101das nepiln\u012bbas bie\u017ei tiek nov\u0113rstas, kr\u0101pnieki past\u0101v\u012bgi mekl\u0113 jaunus veidus, k\u0101 apiet dro\u0161\u012bbas pas\u0101kumus.<\/p>\n<p>K\u0101 pasarg\u0101t savus personas datus?<\/p>\n<p>Galvenais nosac\u012bjums ir savu datu sarg\u0101\u0161ana. Stingri iev\u0113rojiet sekojo\u0161us dro\u0161\u012bbas pas\u0101kumus: Neizpaudiet savus internetbankas paroles, Smart-ID kodus vai citus piek\u013cuves datus nevienam, lai cik uzst\u0101j\u012bgi tie ar\u012b netiktu pras\u012bti. Pirms jebk\u0101du datu ievad\u012b\u0161anas vai dar\u012bjumu apstiprin\u0101\u0161anas, p\u0101rliecinieties, ka pa\u0161i esat s\u0101ku\u0161i darb\u012bbu un t\u0101 ir likum\u012bga. Ja sa\u0146emat aizdom\u012bgus zvanus vai \u012bszi\u0146as, nekav\u0113joties p\u0101rtrauciet sarunu un nevadiet nevienu kodu. Esiet v\u0113r\u012bgi pret e-pastiem un sait\u0113m \u2013 neklik\u0161\u0137iniet uz aizdom\u012bgiem linkiem un neatveriet pielikumus. Ieteicams pieteikt SMS pazi\u0146ojumus par vis\u0101m bankas konta aktivit\u0101t\u0113m, lai operat\u012bvi sa\u0146emtu inform\u0101ciju par jebk\u0101d\u0101m izmai\u0146\u0101m. Ja tom\u0113r esat k\u013cuvis par kr\u0101pnieku upuri vai ir aizdomas, ka j\u016bsu dati var\u0113tu tikt izmantoti kr\u0101pnieciskiem nol\u016bkiem, nekav\u0113joties sazinieties ar savu banku un Valsts policiju. Inform\u0113jiet ar\u012b kred\u012btinform\u0101cijas birojus, l\u016bdzot pazi\u0146ot par izmai\u0146\u0101m j\u016bsu kred\u012btv\u0113stur\u0113.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Persona koda z\u0101dz\u012bba: vai kr\u0101pnieki var pa\u0146emt kred\u012btu? Ekspertu skaidrojums Daudzi Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji satraucas par savu personas datu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":24374,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,7552,32,33,22,7553,277,7551,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,7550,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-24373","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-draudzibas-pasakumi","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-identitates-zadziba","16":"tag-krapnieki","17":"tag-kredits","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-personas-kods","29":"tag-popularakas-zinas","30":"tag-popularakaszinas","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24373","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=24373"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24373\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/24374"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=24373"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=24373"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=24373"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}