{"id":24720,"date":"2025-10-19T03:33:07","date_gmt":"2025-10-19T03:33:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24720\/"},"modified":"2025-10-19T03:33:07","modified_gmt":"2025-10-19T03:33:07","slug":"brisele-gatavo-140-miljardu-eiro-aizdevumu-ukrainai-no-iesaldetajiem-krievijas-lidzekliem-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/24720\/","title":{"rendered":"Brisele gatavo 140 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai no iesald\u0113tajiem Krievijas l\u012bdzek\u013ciem\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>ES Pl\u0101ns P\u0101rv\u0113rst Iesald\u0113tos Krievijas L\u012bdzek\u013cus Aizdevum\u0101 Ukrainai<\/p>\n<p>Eiropas Savien\u012bba (ES) gatavo v\u0113rien\u012bgu pl\u0101nu, k\u0101 izmantot iesald\u0113tos Krievijas l\u012bdzek\u013cus, lai sniegtu iev\u0113rojamu finansi\u0101lu atbalstu Ukrainai. Galvenais m\u0113r\u0137is ir izveidot miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, izmantojot l\u012bdzek\u013cus, kas pa\u0161laik ir iesald\u0113ti ES dal\u012bbvalst\u012bs. \u0160is drosm\u012bgais solis tiek sperti, lai pal\u012bdz\u0113tu Ukrainai atbalst\u012bt t\u0101s ekonomiku un aizsardz\u012bbu Krievijas agresijas apst\u0101k\u013cos.<\/p>\n<p>Milz\u012bgi Finansi\u0101li Resursi Ukrainas Atbalstam<\/p>\n<p>Eiropas Savien\u012bba pl\u0101no izmantot aptuveni 140 miljardu eiro v\u0113rtus iesald\u0113tus Krievijas valsts akt\u012bvus, lai finans\u0113tu \u0161o pla\u0161o aizdevumu Ukrainai. \u0160\u012b summa ir iev\u0113rojama un demonstr\u0113 ES ap\u0146\u0113m\u012bbu sniegt ilgtermi\u0146a un noz\u012bm\u012bgu pal\u012bdz\u012bbu kar\u0101 skartajai valstij. Turkl\u0101t, k\u0101 zi\u0146o &#8220;Politico&#8221;, Eiropas Komisija apsver iesp\u0113ju izmantot ar\u012b papildu 25 miljardus eiro, kas atrodas priv\u0101tos banku kontos vis\u0101 blok\u0101. \u0160\u012b dubult\u0101 pieeja liecina par pla\u0161u finan\u0161u resursu mobiliz\u0113\u0161anu. V\u0113sturisk\u0101s sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas p\u0113c pilna m\u0113roga iebrukuma Ukrain\u0101 2022. gad\u0101, ir novedu\u0161as pie aptuveni 300 miljardu ASV dol\u0101ru (256 miljardu eiro) Krievijas valsts akt\u012bvu iesald\u0113\u0161anas \u0101rvalst\u012bs. No \u0161\u012bs summas aptuveni 210 miljardi eiro atrodas ES, liel\u0101koties v\u0113rtspap\u012bru depozit\u0101rij\u0101 &#8220;Euroclear&#8221; Be\u013c\u0123ij\u0101. Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bvi, kas iesald\u0113ti ES, tiek l\u0113sti aptuveni 200-230 miljardu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n<p>Juridiskie un Finansi\u0101lie Izaicin\u0101jumi<\/p>\n<p>Lai gan ideja par iesald\u0113to l\u012bdzek\u013cu izmanto\u0161anu ir pla\u0161i atbalst\u012bta, t\u0101s \u012bsteno\u0161ana rada vair\u0101kus b\u016btiskus juridiskus un finansi\u0101lus izaicin\u0101jumus. Viens no galvenajiem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem ir tas, ka iev\u0113rojama da\u013ca iesald\u0113to l\u012bdzek\u013cu atrodas Be\u013c\u0123ij\u0101, kas pau\u017e ba\u017eas par iesp\u0113jamiem tiesved\u012bbas riskiem un nev\u0113las uz\u0146emties visu atbild\u012bbu vienatn\u0113. Be\u013c\u0123ija pieprasa, lai riski tiktu sadal\u012bti starp vis\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm. Francija un Luksemburga ar\u012b ir izteiku\u0161as ba\u017eas par juridiskaj\u0101m sek\u0101m, savuk\u0101rt citas dal\u012bbvalstis, piem\u0113ram, Polija un Baltijas valstis, ir aicin\u0101ju\u0161as uz l\u012bdzek\u013cu konfisk\u0101ciju. Be\u013c\u0123ijas premjerministrs ir skeptiski izteicies par priek\u0161likumu, nor\u0101dot uz iesp\u0113jamo sliktu precedentu rad\u012b\u0161anu un negat\u012bvo ietekmi uz citu valstu centr\u0101lo banku uztic\u012bbu Eiropai k\u0101 finan\u0161u centram. Lai gan pl\u0101notais aizdevums tiktu garant\u0113ts ar ES valstu l\u012bdzek\u013ciem un b\u016btu atmaks\u0101jams tikai p\u0113c kara beig\u0101m un Krievijas izmaks\u0101t\u0101m repar\u0101cij\u0101m, \u0161ie dro\u0161\u012bbas meh\u0101nismi ne vienm\u0113r ir pietiekami p\u0101rliecino\u0161i vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm.<\/p>\n<p>Risku Mazin\u0101\u0161ana un L\u012bdzek\u013cu Sadale<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113jais modelis paredz, ka 90% no g\u016btajiem procentiem no iesald\u0113tajiem l\u012bdzek\u013ciem tiks novirz\u012bti Eiropas Miera fondam milit\u0101r\u0101s pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161anai Ukrainai un t\u0101s aizsardz\u012bbas r\u016bpniec\u012bbas att\u012bst\u012bbai. Atliku\u0161ie 10% tiks izmantoti nemilit\u0101r\u0101m pal\u012bdz\u012bbas programm\u0101m. \u0160\u0101da pieeja cen\u0161as l\u012bdzsvarot steidzamu pal\u012bdz\u012bbas nepiecie\u0161am\u012bbu Ukrainai ar piesardz\u012bbu pret potenci\u0101liem juridiskajiem un ekonomiskajiem riskiem. Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstu v\u0113stnieki ir vienoju\u0161ies izmantot ie\u0146\u0113mumus no Krievijas iesald\u0113tajiem akt\u012bviem milit\u0101r\u0101s pal\u012bdz\u012bbas ieg\u0101dei Ukrainai. \u0160\u012b vieno\u0161an\u0101s attiecas uz procentu un citas pe\u013c\u0146as izmanto\u0161anu, nevis uz pa\u0161iem akt\u012bviem, kas paliks iesald\u0113ti. \u0160is solis var\u0113tu dot l\u012bdz pat trim miljardiem eiro gad\u0101 vien. Paredzams, ka no iesald\u0113tajiem Krievijas akt\u012bviem katru gadu tiks ieg\u016bti aptuveni pieci miljardi eiro, un Ukraina sa\u0146ems pal\u012bdz\u012bbu divas reizes gad\u0101.<\/p>\n<p>V\u0113sturiska Vieno\u0161an\u0101s un T\u0101s Sekas<\/p>\n<p>\u0160\u012b situ\u0101cija apliecina Eiropas solidarit\u0101ti un gatav\u012bbu stingri un m\u0113r\u0137tiec\u012bgi st\u0101ties pret\u012b Krievijas agresijai. Lai gan iepriek\u0161 neform\u0101los samitos, piem\u0113ram, Kopenh\u0101gen\u0101, v\u0113l neizdev\u0101s pan\u0101kt vieno\u0161anos, pa\u0161reiz\u0113jais risin\u0101jums ir noz\u012bm\u012bgs pav\u0113rsiens. \u0160is solis kalpo k\u0101 skaidrs v\u0113st\u012bjums gan Krievijai, gan p\u0101r\u0113jai pasaulei par Eiropas ap\u0146\u0113m\u012bbu aizst\u0101v\u0113t starptautisko ties\u012bbu principus un suver\u0113no valstu neatkar\u012bbu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriek\u0161 ir aicin\u0101jis Eiropu izr\u0101d\u012bt liel\u0101ku politisko gribu un p\u0101rrun\u0101jis iesald\u0113to Krievijas akt\u012bvu &#8220;taisn\u012bgu izmanto\u0161anu&#8221; ar Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas vad\u012bt\u0101ju Krist\u012bni Lagardu. Lielbrit\u0101nija jau ir apmaks\u0101jusi iero\u010du iepirkumu Ukrainai par miljardu m\u0101rci\u0146u no iesald\u0113tajiem Krievijas l\u012bdzek\u013ciem.<\/p>\n<p>Ekonomisk\u0101 Perspekt\u012bva un N\u0101kotnes Izaicin\u0101jumi<\/p>\n<p>\u0160is finan\u0161u instruments, lai gan inovat\u012bvs, rada ar\u012b jaut\u0101jumus par t\u0101 ilgtermi\u0146a ietekmi uz glob\u0101lajiem finan\u0161u tirgiem un starptautisko tiesiskumu. Tom\u0113r, \u0146emot v\u0113r\u0101 Ukrainas \u0101rk\u0101rt\u012bgi sare\u017e\u0123\u012bto situ\u0101ciju, \u0161is risin\u0101jums tiek uzskat\u012bts par nepiecie\u0161amu un pat\u0113tisku. Eiropas Savien\u012bba turpin\u0101s diskusijas par iesald\u0113to Krievijas valsts akt\u012bvu n\u0101kotni un izmanto\u0161anu, mekl\u0113jot l\u012bdzsvaru starp atbalstu Ukrainai un juridisko dro\u0161\u012bbu. \u0160is ir strat\u0113\u0123isks solis, kura m\u0113r\u0137is ir ne tikai finansi\u0101li, bet ar\u012b politiski ietekm\u0113t agresoru, p\u0101rliecinot Krieviju par nepiecie\u0161am\u012bbu izbeigt karu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"ES Pl\u0101ns P\u0101rv\u0113rst Iesald\u0113tos Krievijas L\u012bdzek\u013cus Aizdevum\u0101 Ukrainai Eiropas Savien\u012bba (ES) gatavo v\u0113rien\u012bgu pl\u0101nu, k\u0101 izmantot iesald\u0113tos Krievijas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":24721,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,514,32,33,7709,22,7708,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,515,24,25,491,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-24720","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-eiropas-savieniba","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-finansu-palidziba","16":"tag-headlines","17":"tag-krievijas-iesaldetie-lidzekli","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-sankcijas-pret-krieviju","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-ukrainas-atbalsts","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24720","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=24720"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/24720\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/24721"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=24720"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=24720"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=24720"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}